Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy |
28.09.2021 21:48
Raksts
#1
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis |
Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.
Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem. Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities. Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā. Priekšā varēja redzēt Labots: OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties. Īsākais ceļš uz spēles ATD pavedienu. |
|
|
29.09.2021 20:32
Raksts
#2
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis |
Ejot uz priekšu ļaužu palika vairāk, un, lai arī pēc izskata un apģērba varēja redzēt, ka tautības ir dažnedažādākās, visi viens otru saprata. Ejot vēl tālāk, skatam pavērās piecas garas rindas, kurās klāt pienākušie stājās. Kur bija rindu sākums, īsti nevarēja saskatīt. Bija cilvēki, kuri mēģināja ielīst kādam pa priekšu, bet tikpat ātri pārējie tādus nolika pie vietas. Bija arī pagalam pacietīgie, kuri stāvēja un gaidīja, kamēr rinda pavirzīsies uz priekšu.
Vēl apkārt šiverējās vairākas sievietes un vīrieši, kuri piegāja pie kāda no cilvēkiem, vai cilvēku grupām un paaicināja malā parunāties. Visi viņi bija ģērbušies tīri pelēkas krāsas apģērbos - kurš pagalam lietišķi, kuram stils bija brīvāk ieturēts. Viena tāda ļoti lietišķa paskata dāma šobrīd runāja ar iepriekš redzēto nīgro veču. Runāto saprast gan nevarēja. Te bija tāds pats līdzenums, kā krastā, no kura visi bija atpeldējuši, tomēr bija sajūta, ka pa labi un kreisi slejas neredzamas sienas. Ja gāja tām tuvāk, sajūta palika, lai gan pašas sienas nevarēja sataustīt, tās it kā visu laiku palika mazlietiņ tālāk par rokas stiepiena attālumu. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 22.05.2024 08:48 |