Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy |
28.09.2021 21:48
Raksts
#1
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis |
Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.
Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem. Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities. Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā. Priekšā varēja redzēt Labots: OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties. Īsākais ceļš uz spēles ATD pavedienu. |
|
|
29.09.2021 15:08
Raksts
#2
|
|
Studē augstākās pārvērtības Grupa: Biedri Pievienojās: 14.04.20 Kur: Domnīcā |
Alekss stāvēja un skatījās tālumā. Interesanti. Šādā vietā viņš vēl nebija bijis.
Galva bija nedaudz dulla, ausīs tā kā zvanīja, tā kā nē, bet to viņš norakstīja uz ieilgušo pasākumu un izdzerto tekilas daudzumu. Cik ilgi viņš te var tā stāvēt? Ap šo laiku jau kādam vajadzētu dzīties viņam pakaļ, kā tas parasti sapņos notiek. Pārāk bieži viņš sapņos redzēja okeānus, kurus jāpārpeld, mākoņus, kurus jāaizsniedz, visu ar savu gribasspēku vien. Ko tagad darīt? Varbūt lēkt lejā no kraujas? Tas arī jau bija darīts, brīžos, kad šķiet, ka citas izejas no sapņu slazda nav, tikai izlēkt pa logu. Pēc krietna laiciņa sapratis, ka nekas cits šeit nenotiks, Alekss izlēma aplūkot tuvāk vienīgo interesanto lietu viņa redzeslokā - kaut kādu baļķu veidojumu. Torņa augša tā nebija, nekur kāpnes uz leju nemanīja, turklāt likās, ka zem šiem baļķiem vispār nekā nav. Interesanti. Uzkāpis uz plosta, Alekss apgūlās uz vēdera un centās saskatīt kaut ko vairāk. Nekā, mākoņi bija tik biezi, ka cauri neko redzēt nevarēja. Tikai tad, kad Alekss palūkojās atpakaļ uz zemi, viņš saprata, ka atpakaļceļa nav - plosts nezin kā bija jau lielā attālumā no kraujas malas un turpināja attālināties. Kādu brīdi ainava bija nemainīga - vieni vienīgi mākoņi, nekā cita. Apsēdies uz plosta, Alekss prātoja, vai tik tomēr nevajadzēs lēkt lejā, mākoņos. Uzcēlies kājās un piegājis pie malas, Alekss apstājās. Kaut kāda dīvaina skaņa. No kurienes? Skaņas šķita paliekam nedaudz skaļākas un skaļākas. Cilvēki. Hmm. Palūkojies apkārt, knapi, caur miglu, bet tomēr varēja redzēt vēl vienu plostu. Tad kā ne no kurienes migla sāka izklīst, un skatam parādījās desmitiem citu plostu ar pasažieri, gluži kā viņš pats. Visi, šķiet, devās vienā virzienā - tālumā varēja saskatīt vietu, kas bija ļoti līdzīga tai, no kurienes sākās šis ceļojums, tikai šoreiz šeit bija pilns ar cilvēkiem. Nonācis līdz krastam, Alekss, tāpat kā pārējie pasažieri, nokāpa no plosta un sāka pētīt sapulcējušos ļaudis. Pazīstama neviena nemanīja. Dīvaini, parasti sapņos redzēja vai nu kolēģus, vai draugus, vai.. nu, nav svarīgi, ko. Daži neuzkavējās tajā vietā, bet devās kaut kur vēl tālāk, daži stāvēja turpat un sarunājās. Hmm, kuri no šiem izskatījās pēc tādiem, kas zina, kas īsti šī ir pa vietu? Varbūt tie, kas neuzkavējās, bet it kā zināja, kur iet? |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 23.05.2024 09:21 |