sarunas par tēmu Opcijas

[kaiva]

mazā omulīgā pačalošana- apakšvirsraksts

varbūt tas drīzāk der gondorai bet gan jau aizvirzīsimies kaut kur arī prom no literatūras

paklau- vai tev tā krāsu tēma arī ir kaut kā pārsūtāma pa e pastu?
man ienāca prātā arī ko tev nosūtīt, gaidi!

nu skaidrs- tu esi ideālā tulkotāja! nopietni. bet tam jābūt baigi grūti ja grib tulkot īstas grāmatas. valoda ir ģeoloģijas slāņi svītas un epohas.
ko tu piemēram lasi lai apgūtu konkrētu stilu? un ko tu piemēram vēlies tulkot?
domāju ir ļoti derīgi ar tulkotāja aci lasīt Zanes Rozenbergas tulkojumus. arī hobits ir viņas darbs. (bail iedomāties par ko to padarītu mūsdienās) un protams lm montgomerija

un loģiski belševicas- arī alise brīnumzemē bet tu to noteikti visu zini pati

vai mācies tikai pati vai attiecīgi studē kaut kur angļu filologos?

man jau liekas ka vajadzētu pieņemt likumu, ka neko nedrīkst tulkot nepārbaudīts tulkotājs. reizumis tas noteikti varētu būt autodidakts bet tam vienalga būtu jānoliek eksāmens kā braukšanas tiesības

lasu pēdējā laikā latvju tekstus. un sajutu pilnīgi literāro procesu kādā mirklī. tagadnes iespaidu. it kā literatūra latvijā notiktu mūsdienās un es tajā būtu iesaistīta. :>> proti gadījās izlasīt pirms dažiem mēn bereļa fragmentu no topošās grāmatas par rakstīšanu- un pēc tam ievas melgalves komentāru par to- viņa pateica tieši to ko es domāju. rādās tiem tajās augstajās sfērās ir vajadzīgs kāds kas atgādina pašsaprotamo. tad vēl recenzija par monstriem un metaforām- droši vien esi lasījusi?- arī gluži manas domas
un dažus vecos karogus- tur izrādās ir visādas interesantas lietas- un daudz vairāk nekā mūsdienās- varbūt tu zini kādu, kam tādus nav kur likt?
vakar piedzīvoju dzīves mācību. lūk kāda tā ir:
klausi savai intuīcijai!
maijā man skolas biblenē lasītavā paziņoja ka viss arhīvs ir izmests laukā un es šokā nezināju ko darīt. gribēju iet pārjautāt biblotekārei, bet ko man tur jautāt- negribēju dzirdēt vēlvienu apstiprinājumu- jā jā vajdzēja atnākt pirms dažām dienām.
un tagad izrādās ka tieši karogi tobrīd vēl nebija izmesti. un neviens neiedomājās arī man pateikt kaut arī es tur gorījos ik pēc nedēļas. tāds rūgtums zini dvēselē...
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/crying.gif)

nu labi :>> bet tu gan tā nedari. mirkli apdomājies un eskrien prom ja iekšējā balss kaut ko saka (protams var gadīties ka tā iesaka lasīties prom- piemēram ja esi nočiepis kādu žurnālu vai tādā garā)
ps- man vnk skolā ir blats

lasu šobrīd čempionu brokastis. varbūt to var pamanīt
vonnegūts visu raksta tādā garā?

tu noteikti esi labāk pazīstama ar lit klasiku :> apelsīns un skrūves pagrieziens un tādā garā man vēl gaida sarakstā
bet vienlaikus vakar līdz rītam lasīju arī vulfu- uz bāku. pēc satura ļoti līdzīga airisai mērdokai (to gan esmu pavairāk lasījusi. bet taupu un marinēju) pēc stila arī bet ar savu rokrakstu
nesaprotu kāpēc "autors voice" nevar tulkot kā rokraksts. tas jau sen ir tik pašsaptotams vārds
"balss" izklausās de.bīli. (ievēro, ka es nesaku "manuprāt") hahaha

methods of rationality ir bieži citēts tv tropes- to tu arī noteikti zini
es sāku sazināties ar amāliju bet tad viņa kaut kur pazuda- pēdējais ko viņai pajautāju- vai lasi tv tropes?
iespējams ka viņa ir pazudusi tropu džungļos...
lai nu kā- ja tu to iztulkosi būs baigi baigi super! novēlu visu kas tam vajadzīgs!


nu jā krēslā ir tā lieta par mitoloģiju- vairāk tas kas tur nav pateikts bet domāts- uguns un ledus, pūstošie vampīri par nāvi un siltie vilkači par dzīvību. bellas izteiciens- ejiet ieskrieties ar savu dvēseli, man to nevajag. voltūru vēture. vampīru "dzīves spēlēšana" piem alises modīgums. nemirstīgie bērni un izdzimteņi un jaukteņi jeb svētie bērni. viņas gaidību ainas bija visšaušalīgākās un fascinējošākās. tāpēc to tomēr var pieskaitīt pie šausmu lit. un voltūru gļēvulība. īstenībā viņi redzot pretestību nemaz neuzzsāka cīņu. viņi bija pieraduši pie visvarenības. un kur nu vēl pats āro- tas nu tiešām ir literatūras un arī kino gardumiņš. kā viņš viņu notēloja! turklāt filmā vēl bija pielikts klāt un uzlabots. nu tādas lietas
protams daudz kas no tā ir citās grām vnk pie mums tās nav tulkotas


(mājiens ar neuzkrītošu sētas mietu)

ļoti interesanti- man 4. poters tā patīk ka neesmu baigi daudz kļūdu manījusi, kaut arī izlasīts apm 46x
klau- vai e bukā teorētiski var labot? man jau sen interesē

klauss. jā, man šai sakarā nenormāli riebjās tā blondā, aizmirsu kā sauc. tik paštaisnu personu reti gadās redzēt! pat šinī fikšonlandē kur tādas vien mīt. un tas ka viņa beigās saiet ar stefanu! pfffff... vismaz tikpat bezsakarīgi kā Harijs un dž.
jā par boniju tev pilnīgi piekrītu. bet viņa tur ir drausmīgi pazemota. bez viņas tur neviens neizdzīvotu, bet viņa skaitās gandrīz kā 3. plāna tēls
laikam tāpēc ka melnā. un tāpēc ka nenoliedzami visskaistākā persona starp abiem dzimumiem visās sērijās. baltajiem vnk tas skauž. jau gadsimtiem. tas arī visu izskaidro. arī iekšēji visskaistākā- kopā ar savu grandma
arī blondā, nu klausa māsa ir baigi forša un arī ļaunā ketrīna tā neko
bet vnk vnk neatvairāms ir elaidža... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)
tik kārtīgs un godīgs...
ak...

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) nē tiešām
labi esmu rdzējusi tikai 2 sezonas?- 2 un 3? un īsti neiebraucu pamatproblēmā kāpēc viņiem ir tās problēmas. bet zini literatūra tāpec ir literatūra ka simboliska. plus vēl kaut kā izjūtu cieņu pret tiem kam jāsabūvē tik ietilpīgs sižets tik īsā laikā un vēl jāuzfilmē. (tāpat kā once upon time.)
esmu piedalījusies par statisti- laikam ar to pietiek lai izjustu uz savas ādas cik sarežģīta lieta ir filmēšana. jo vairāk tāpēc ka pašai nav jāatskaitās nekādiem termiņiem- kā rakstu tā rakstu. un no otras puses sāku arvien vairāk izjust kāds lāsts rakstniekam ir laiks... :> ka viņam jāiekļauj sava iztēle tomēr realitātē
bet protams faniem ir jāsaredz muļķības
vienīgais domāju ka jāizšķiro par ko vērts besīties vairāk- stulbiem tēliem vai fantastisku sižetu. galu galā pastāv rule of cool.. * čukst* (tropi)

ok
pagaidām

Šo rakstu rediģēja kaiva: 18.08.2017 13:43

[Hermaine]

Uj, tev pilnīgi dzejas rindās iet vaļā! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Paldies, tikai īstie fiku rakstītāji laikam sen ir pievērsušies sabiedrībā īsteni derīgākiem darbiem par fiku rakstīšanu un pēdējā no šiem Kurbijkurnes dinozauriem bija Amalija.

Skaaaaidrs tagad teiši par kurām ainām tu, protams, runāji! (Kurbijkurnē vajag emocijikonu facepalm!) Es, pirmo reizi tās lasot, nodomāju - redz, kā, Roulingai arī patīk drusku uzspēlēt uz populismu, jo saprotams, ka tautai patīk lasīt par bučošanos un mīlas trijstūriem, kur nu bez tā. Man tāpēc likās, ka tās ainas ir, lai atsvaidzinātu visas tās pārnopietnās lietas ar nāvēžiem un parādītu, ka viņi tomēr ir pusaudži un neatkarīgi kādos apstākļos, nu tādas lietas tomēr vienmēr ir svarīgas. Bet, jā, protams, piekrītu, ka kopējā sižetā nekādu lielo pienesumu nedod Harija ņurdēšana par Džinnijas saiešanos ar Dīnu vai Rona mīcīšanās ar Lavenderu. (Te gan tu droši vien iebildīsi, ka šis fakts bija būtisks Rona un Hermiones attiecību veidošanā? Taču es šobrīd neredzu, kā mainītos stāsts atkarībā no tā, vai Rons un Hermione ir vai nav pāris.)

Es ļoti labi aprakstīju? -> Tiešām domāji to nopietni vai arī aiz pieklājības? /Tagad es sāku kļūt aizdomīga. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif) / Kaut ko tādu ļoti sen vai pat nekad mūžā neesmu iepriekš dzirdējusi.

Ak Kungs, cik vecs un labs. Jā, šamie ir daudz skatīti! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)
Es ļoti ceru, ka nejūties apkrauta ar liekiem pienākumiem, jo es vienkārši nezinu, cik daudz un ko esi redzējusi un lasījusi.

nu tu esi pirmā tāda jo vairums to uzskatītu par murgojumu. visu laiku jutos vainīga un zvērēju ka vairāk tā nedarīšu grin.gif
tu noteikti to dari tikai pieklājības pēc *aizdomīgs* :>

Ja pareizi sapratu, tad šo tu biji domājusi par to, ka paslavēju tevi par lielisku literāro analīzi - es to tiešām domāju nopietni, jo katrs teikums, kuru tu rakstīji, man galvā uzreiz ieviesa tādu skaidrību, kuru es nebiju īsti līdz galam pamanījusi, izalasot visas tās grāmatas, kuras esmu izlasījusi. Tas ir tā, ka kaut kāda nojausma jau par tiem literārajiem procesiem ir, bet, ja definē, skaidrus inženierijas likumus, tas ir kaut kas pavisam cits, jo ar to var saprast uzreiz visus literāros darbus, nevis tikai atsevišķu vai dažus.

Tas, ko tu rakstīji par fantāzijas žanru - tieši tas laikam ir tas, kāpēc es tam esmu kaut kā pretēji jebkādiem loģiskiem un racionāliem priekšstatiem tam piesaistījusies - jo tieši šis žanrs postulē kārtību. Pārsvarā stāsti ir par to, kā, pārvarot šķēršļus, iekšējus un ārējus, galā nonākt relatīva miera stāvoklī.

Par to čakarīgumu - nedomāju, ka vispār ir pasaulē kaut viens mākslinieks, kurš vēlētos uzrakstīt jebko čakarīgu (Ja nu vienīgi Catch 22 autors Džosefs Hellers - šī grāmata gan man ir manas personīgās obligātās literatūras saraksta augšgalā, bet vēl nez kādēļ mēģinu saņemties, lai sāktu lasīt, kaut arī atsevišķās epizodēs jau esmu iemetusi acis). Bet pieļaut kļūdas ir absolūti dabisks process, un patiesībā, tieši kļūdu trūkums rada stipru nerealitātes sajūtu, tāpēc arī veselīgu čakarīgumu vērtēju pozitīvi. Pie nosacījuma, ja tas iznāk dabisks, tas ir, tam var noticēt, ka tas notiktu konkrētās fantāziju pasaules realitātē.

Par Hermiones īpašībām es tev pilnībā un absolūti piekrītu, ja vajag esmu gatava kāpt uz galda un to apstiprināt skaļā balsī. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Bet es tev nepaskaidroju sīkāk, ka to biju domājusi tieši relatīvā nozīmē, tas ir, ņemot vērā četrotnes fonu - Harijs, Džinnija, Rons, Hermione - Hermione tomēr joko vismazāk un labprātāk tomēr par jokiem smejas; lielākie humoristi no šiem ir Džinnija un Rons, un Harijs tikai retumis šad tad iemet pa kādam jokam. Pilnībā saprotu, ka tev šķiet, ka es tieši šai vienai konkrētai īpašībai veltu pārāk lielu uzmanību, taču mana nosliece novērtēt humora izjūtu pārlieku augstu, balstās, dabīgi, pašai uz savas personīgās pieredzes. Jo attiecībās tas vienkārši ir nepieciešams, lai spētu būt ilgstošas, saticīgas, vienotas un, pats galvenais, neapnīkošas attiecības.
Hermione visādā ziņā ir patstāvīga, ar savu neliecamo mugurkaulu, arī ārkārtīgi labsirdīga un laipna, neticami kārtīga un apzinīga, un vēl vairāk par visu arī nepārspējami gudra un drosmīga - un tomēr, viens cilvēks nevar būt absolūti perfekts, tāpēc, manuprāt, viņas visbūtiskākais trūkums ir tieši šī tēla stingrība un nopietnība - viņa tik ļoti baidās kļūdīties, ka nespēj paraudzīties uz sevi caur smiekliem. Vismaz šobrīd neatceros nevienu ainu, kurā viņa spētu veselīgi pasmieties par sevi vai saviem draugiem. Vismaz tas ir vienīgais, ar ko es spēju izskaidrot, kādēļ viņa vispār spēja palikt kopā ar Ronu, jo tieši viņš ir trijotnes smieklu ģenerators (un, saprotams, arī ārkārtīgi izskatīts ar savām zilajām acīm, garo augumu un rudajiem matiem). //Kaut kāda spamveidīga blakusdoma - principā, kolīdz Hermione pieaugtu par lielu meiteni un palaistu savus pienākumus dzīvē drusku vaļīgāk, viņa spētu uz pasauli raudzīties pavisam veselīgi un štruntu viņai tas Rons vairs nebūtu vajadzīgs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) //

Ā, par Potera veselā saprāta saglabāšanos es gan neesmu tik droša - tā pati mana mīļā 5. grāmata, kur bija epizode ar čūsku, kas uzbruka Vīzlija kungam - pēc tam Harijs tur vismaz dienu rādījās tāds galīgi sadrūvis un apsvēra absolūti neracionālus rīcības plānus. Roulinga mums it kā rada priekšstatu par to, ka Harijs vienmēr rīkojas augstsirdīgi un apdomīgi, vai precīzak, viņa stipri nogludina tādas epizodes, kas varētu raksturo Hariju, kā patiešām (nevis tikai šķietami) emocionāli nestabilu. Tomēr stāsts beidzas ar to, ka viņš tikko ir iznīcinājis Voldi, vai tiešām Harijs pēc tam neizjūt emocionālu nestabilitāti? Cik zinu no savas pieredzes, šādi dzīves pārdzīvojumi izraisa ļoti straujas garastāvokļu svārstības (gluži kā VD vienmēr visi atkārto, ka emocijas ir sakāpinātas), var būt raksturīga pilnīga vēlme norobežoties no sabiedrības vai arī, kā ir dzirdēts (par laimi nav mans gadījums) var parādīties arī pašdestruktīvas tieksmes, piemēram, nodarboties ar ekstrēmiem sporta veidiem. Un gribu izteikt pieņēmumu, ka 7. grāmatā, kamēr vēl risinās viss sižets, minētā nestabilitāte neparādās, jo viss viņa prāts ir sakoncentrēts uz padarāmo uzdevumu. Gluži kā briesmu gadījumos, ja gadās satraumēties, sāpes nejūt, var noskriet vēl veselu maratonu un tikai tad jutīsies kā beigts un sadauzīts; un mētājies it kā pa viļņiem, līdz atrodi kādu, kas tevi nostabilizē un piesaista zemei.

Kā vienmēr - prieks ar tevi sarakstīties; arlabunakti!