"Starp laktu un āmuru" - ATD, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Starp laktu un āmuru - lomu spēles ATD pavediens

Sveiki!

Daži cilvēki mani baksta, lai es uztaisu savu spēli. Man nav tik lielas pieredzes foruma lomu spēļu vadīšanā kā Sindrai un es neesmu tik brīvi pieejams skype, bet es tomēr mēģināšu. Man bija plāns postot reizi dienā, lai bīdītu stāstu uz priekšu. Man patīk spēles laikā spēlētājiem likt ceļā sarežģītus šķēršļus, bet uzvaras gadījumā viņi parasti saņem nozīmīgas balvas. (Tas ir godīgs brīdinājums.)

Spēlētāji darbosies diezgan standarta high fantasy pasaulē. Te dzīvo pūķi, rūķi, vilkači, vampīri, fejas, troļļi un tamlīdzīgi mošķi. Pasaulē ir viduslaiciskas tehnoloģijas un iedzīvotāju ikdiena. Kaut kur dzīvo arī karaļi un princeses, un lordi un baroni. Maģiskas mantas ir, bet tā nav gluži ikdiena. Darbība notirisināsies pilsētā un tās apkārtnē. Vieta, kur notiks darbība, ar nodomu visiem ir vienlīdz nezināma. Jūs būsiet iebraucēji. Es piedāvāju jums pašiem atklāt sev apkārtni. Es vēlos grupā redzēt ideāli cilvēkus, sliktākajā gadījumā civilizētus humanoīdus (cilvēkiem pēc izskata līdzīgus radījumus). Jums vismaz atklāti būs jāsadarbojas ar grupas biedriem. Ja ļoti gribas spēlēt ļaunīšus, tad tikai gudrus un pacietīgus. Ja sakasīsieties ar grupu, tad jūsu ādu es neglābšu.

Visi piedzīvojumu meklētāji parasti specializējas kādā no 3 arhetipiem - karotāji (armijas karavīri, barbariski berserki, augstdzimuši bruņinieki), blēži (muldoņas, kabatzagļi, laupītāji, slepkavas) un burvji (kuros ietilpst arī tie priesteri, kas prot burt). Es mērķēju uz gados jauniem piedzīvojumu meklētājiem kādā no tiem virzieniem, lai jums spēles gaitā ir iespēja gūt pieredzi un kaut ko iemācīties. Tiem, kuri spēlēs burvjus, spēles laikā noteikti nāksies ciest vairāk nekā pārējiem.

Gribu par tēlu zināt šādas lietas:
1. Vārds
2. Vecums
3. Nodarbošanās
4. Izskata apraksts + ekipējums
5. Leģenda + raksturs + kāpēc piekritāt palīdzēt mēram (skat. tālāk pasaules aprakstu). Ja esat burvis, varat izvēlēties 3 burvestības, kuras protat uzburt.



Randas apkārtne

Randas brīvosta reiz bija bagātākā pilsēta visā Dukātu jūras piekrastē. Augstiem mūriem apjozta, uz klinšainas pamatnes celta ar drošu ostu un auglīgām apkārtnes teritorijām, kurās zemkopji audzēja miežus un linus un ganīja aitas un govis. Pilsēta tirgojās ar audumiem un amatniecības izstrādājumiem, taču galvenais tās ienākumu avots bija sudraba raktuves zem pilsētnieku kājām. Tomēr mierīgai un pārticīgai dzīvei pienāca gals pirms aptuveni 70 gadiem, kad ziemeļos pie varas nāca Sarmats Pelēkais, burvis, kurš nespēja nomirt, jo bija dzimis no vakara krēslas.

Sarmata pasaulei bija jākļūst tik pelēkai, kā viņš pats. Burvestības, kuras viņš lietoja, citi magi nekad nebija redzējuši. Viņi neprata tādas iemācīties un nespēja pretoties Sarmata adeptiem. Sarmata kaujinieki bija ātri un vienaldzīgi. Viņi parādījās no tukšuma un uzbruka koncentrēti. Ļaudis runāja, ka Sarmatam visur ir spiegi. Kā citādi viņš zinātu sagūstīt spējīgākos no iedzīvotājiem, bet neprašas iznīcinātu bez žēlastības. Ar laiku ļaudis pat manīja šos izredzētos Sarmata rindās. Cietsirdīgi un savus draugus un ģimeni aizmirsuši, viņi kalpoja svešajam burvim. Jau 30 gadus Sarmats tur Randu pastāvīgā ielenkumā. Attālāko teritoriju zemnieku saimniecības ir izpostītas un pamestas novārtā. Pilsētas sardze knapi spēj aizsargāt tuvākās teritorijas līdz Aitu fortam ziemeļos, Bolta tornim austrumos un Čūsku fortam dienvidos pie Melnās upes.

Bet Sarmats nebija vienīgā Randas problēma. Udruks DaBraka, kalnu milžu virsaitis, kura teritorijas stiepās austrumos no pilsētas reiz bija pratis mierīgi pastāvēt līdzās pilsētas tirgotājiem. Taču tagad viņa ausīs indi lēja jaunais ToLarata, neiecietīgā milžu maģijas dieva, priesteris Magrabs OgLurga. Sudrabs ir ToLarata svētais metāls, kuru bieži izmanto rituāla priekšmetu un maģisku amuletu izgatavošanā. Ar virsaiša atbalstu Magrabs ir sācis vervēt jaunus ToLarata priesterus cilvēku vidū. Runā, ka daži pat slepeni staigā pa Randu un sludina savu ticību un pilsētas vārtu atvēršanu un raktuvju atdāvināšanu milžiem.

Savukārt Čūsku fortam nosaukums nav ticis no nevainīgiem zalkšiem. Melno upi tā sauc, jo aiz tās ir biezs mežs, kura zari iegrūž upes ūdeņus mūžīgā ēnā. Šajā mežā baidās iet pat Sarmata karavīri. Tur mājo neomulīgie čūskcilvēki, kuri uzglūn nelaimīgajiem, kas ieklīst viņu teritorijās, sagūsta tos un ziedo savos rituālos. Randas mednieki reizēm ir spiesti meklēt Ofīdijas mežā medījumu, ar kuru papildināt pilsētnieku diētu, taču darbs ir bīstams un agrāk vai vēlāk drosminieki pazūd biezoknī uz neatgriešanos. Čūskcilvēku briesmas pastiprina tas, ka daļa no viņiem atšķiras no cilvēkiem tik minimāli, ka mierīgi spēj maskēties par savējiem. Neviens nezina,- varbūt pilsēta ir pilna ar čūsku spiegiem, kuri izlūko savus nākamos upurus.

Randas apkārtnes karte
(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/randas_apkartne_zps08330852.png)

Randas pilsētas karte
(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/randa_zps1aea0e4b.png)

Randas iedzīvotāji

Randā jau vairākus simtus gadu dzīvo cilvēki, kuri pa jūras un sauszemes tirdzniecības ceļiem ir kontaktējušies ar tuvāku un tālāku zemju iedzīvotājiem, tādēļ viņi visi ir gaišu ādas krāsu, bet milzīgu dažādību matu un acu krāsā un auguma komplekcijā. Randieši dzīvo līdz 100 gadiem. 7-10 gadu vecumā bagātnieku bērnus sāk mācīt visādās zinībās, bet vienkāršo pilsētnieku bērni tiek nodoti pie meistara mācīties amatu. Ap 15-16 gadiem jaunietis jau ir pieaudzis. Kopš šī brīža var arī stāties laulībā un domāt par pēcnācējiem. Praktiski visi randieši prot lasīt un rakstīt un veikt vienkāršus aprēķinus, bet liela daļa viņu zināšanas koncentrējas ap savu amatu un šaurajos pilsētas mūros. Teritorija ārpus mūriem ir pārbaudījumiem un briesmām pilna. Un jau trešā pilsētnieku paaudze ir piedzimusi kara laikā un cenšas bez vajadzības pa apkārtni neklīst.

Randā ir 3 populāras ticības. Tirgotāji un amatnieki vairāk seko Leksam, līgumu dievam. Zemnieku vidū populāra ir Alma, zemes dieviete, bet jūrnieki ziedo Najai, viļņu dievietei. Katrai no dievībām pilsētā ir templis un to priesteri ir cienījami sabiedrības pārstāvji. Tomēr paslepšus pilsētā izplatās ToLarata kults. Viņam atklātu tempļu nav, rituāli notiek slepeni un priesteri skaļi savu piederību neklāsta. ToLarats pārsvarā tiek pielūgts kā maģijas un bagātības dievs.

Randā ir 2 lielas iedzīvotāju grupas - pilsoņi un nepilsoņi. Pilsoņi ir tie, kam pieder māja pilsētā, un viņu ģimenes pārstāvji. Pilsoņi dalās aristokrātos (bagātie tirgotāji, zemes īpašnieki) un vienkāršajos (amatnieki un nabadzīgie tirgotāji). Nepilsoņi ir tie, kas dzīvo vai strādā pilsētā, bet kam nekas pilsētā nepieder. Tie ir kalpi, zemnieki un pa retam ārzemniekam. Karš ir ietekmējis daudzu randiešu dzīvi un taupība ir ikdienišķa lieta. Tomēr aristokrāts daudz neraudās par tēriņiem, kas pārsniedz vienu zelta dukātu, bet vienkāršie pilsoņi zelta dukātu nopelna labi ja mēnesī, kamēr kalpu un zemnieku ģimenes no viena dukāta iztiek gadu un ir priecīgi, ja viņiem pie dvēseles ir viens sudraba šiliņš (1 zelta dukāts = 100 sudraba šiliņi).

Populārākie amati pilsētā ir audumu pārstrāde, kalnrūpniecība un juvelierizstrādājumu izgatavošana. Kuģu būvēšana piedzīvo grūtus laikus, jo reti kurš uzdrīkstas riskēt un kuģot garām Sarmata blokādei.

Pilsētas vadība sastāv no svarīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Randas galva tehniski ir Malakajs Smokss, aristokrāts, kuram pieder liela daļa no pilsētas tuvākās apkārtnes zemēm. Viņš ir audumu tirgotājs un viens no raktuvju īpašniekiem. Daudzi domā, ka tikai pateicoties Malakaja pieņemtajiem lēmumiem Randa vēl ir spējusi saglabāt savu neatkarību. Kopā ar Malakaju pilsētas padomē ir garīdznieku pārstāve Almas priesteriene Raja, cienījamākais no tirgotāju kapteiņiem Valdo Sangvini, kuram daudzi ir pateicību parādā par to, ka vēl nav nomiruši badā, kalnraču pārstāvis meistars Rūks Moltons, amatnieku pārstāvis meistars Lindons Barels, kurš no kuģu būvēšanas pārslēdzies uz mucu un lāžu izgatavošanu, sardzes kapteinis Diksons Olidū, un zemnieku pārstāve labības tirgotāja atraitne Estere Vanamēra. Pilsētas padome lemj par visiem svarīgākajiem Randas notikumiem.


Maģija Randā

Pilsētnieki zina, ka maģija eksistē, taču daudziem tā saistās ar nāves draudiem. Īsi pirms pilngadības sasniegšanas, dažiem pusaudžiem parādās spēja maģiskā veidā panākt kaut ko, ko citi dara ar sviedriem vaigā vai nespēj izdarīt nekad. Podnieka māceklim var parādīties spēja gandrīz bez pirkstu kustināšanas izveidot brīnišķīgu vāzi. Jaunam medniekam bulta pārdabiskā veidā trāpa vissīkākajā mērķī. Krogus muzikantam dziedot pārējie nespēj noturēties nepasmaidījuši. Daudziem šī spēja ir vienīgā burvestība, kuru viņi jelkad mūžā iemācīsies uzburt.

Taču ir daži, kuri izlemj mācīties par burvjiem. Viņu mācības vienmēr pavada ciešanas un bieži aprauj pēkšņa nāve. Jo ir tikai viens veids, kā māceklis iemācās jaunas burvestības. Viņam jāizbauda uz savas ādas cita burvja uzburtā maģija vai pārdabiskas parādības izpausme. Cik jauniešu nav gājuši bojā cenšoties vētras laikā noķer zibeni vai cenšoties apturēt klinstbluķi, kas krīt viņiem virsū! Cik talantīgu pilsētnieku nestaigā apkārt ar liesmās sakropļotu seju vai zaudētu roku vai kāju, kuras nocirtis maģisks zobens! Un cik topošie burvji nav pazuduši bez vēsts dzenoties apmeklēt zīmīgas vietas, par kurām baumo, ka tur maģija cenšas izlauzties dabā!

Raja, Almas priesteriene ir viena no laimīgajām. Viņai ir izdevies palikt dzīvai un veselai un iemācīties veselu rindu dziedināšanas un iznīcināšanas burvestību. Viņa vada Spāres ordeni, organizāciju, kurā uzņem tikai sievietes un kurā salīdzinoši drošos apstākļos var apgūt burvestības no pieredzējušām burvēm. Spāres ordenī negadījumi ir daudz retāki, lai arī burvestības, kuras tur apgūst pašas par sevi ir mazāk postošas. Tā rezultātā sievietēm Randā ir vairāk labo burvju aura un tās bieži ir dziednieces, zīlnieces un eliksīru izgatavotājas. Patiesībā pilsētā praktiski visu tempļu priesterienes, kas prot burt, ir tieši sievietes.

Vīriešiem ceļš uz burvestībām ir vientuļš un nežēlīgs. Jā, daži no viņiem savā godkārībā spēj sasniegt vairāk nekā māsas no Spāres ordeņa, bet daudzi no viņiem pa ceļam iet bojā, un neviens nav palicis bez rētām, kas apliecina viņa izaugsmi. Daži burvji ir tik stipri cietuši mācoties maģijas, ka izvairās parādīties sabiedrībā, kur pārējie uz viņiem nolūkojas ar riebumu. Viens no slavenākajiem Randas burvjiem - Maksimiliāns Bolts pat ir apmeties savā tornī ārpus pilsētas mūriem, par spīti tam, ka tur viņu apdraud Sarmata karaspēks un Udruka laupītāji. Līdz ar to sabiedrībā valda uzskats, ka burvjiem vīriešiem ir saistība ar ļauniem spēkiem. Tomēr visasāko zobenu un visdrošāko vairogu jums apburs tieši ļaunais burvis vīrietis. Ja jums pietiks naudas samaksai.

Līdz ar to katrs burvis Randā ir savādāks. Katrs bur to, ko viņam dzīvē ir palaimējies apgūt. Tomēr ir viens burvestību veids, kuru randieši nespēj iemācīties pat, ja paliek dzīvi pēc tam, kad ir izbaudījuši šīs maģijas iedarbību. Tā ir Sarmata adeptu pelēkā maģija. Viņu burvestības ir tik neparastas, ka pilsētnieki nespēj tās uzsūkt ķermenī un pārveidot par jaunām prasmēm.


Spēles sākums

Jūs katru individuāli uzrunāja kapteinis Valdo Sangvini, vīrs pāri pusmūžam, bāls ar iegrumušām acīm, it kā gadiem nebūtu izgulējies, ģērbies greznāk nekā vienkāršam kapteinim pienāktos. Viņš piedāvāja piedzīvojumus, intrigas, zināšanas, kautiņus, varu, slavu, sudrabu un maģiskas mantas,- taisni to, kas katram tajā brīdī bija vissvarīgākais, it kā spētu nolasīt jūsu domas. Un jūs piekritāt. Piekritāt aizbraukt aprunāties ar Randas mēru Malakaju Smoksu, kurš izmisīgi cenšas noturēt neatkarīgu mazu, bet bagātu pilsētvalsti.

Kapteinis Sangvini nejokoja brīdinot, ka ceļš uz Randu būs bīstams. Uz jūras uznāca tāda vētra, ka likās, ka dievi jūs brīdina griezties atpakaļ. Kuģis zaudēja buru un enkuru un gandrīz uzskrēja uz piekrastes klintīm. Kad jūs nakts melnumā nonācāt krastā, zemes bučošana nemaz nelikās pārspīlēta rīcība. Patiesībā jums bija nelabas aizdomas, ka kapteinis Sangvini šajā naktī ir izglābis dzīvību katram no jums. Par atmaksu jūs nolēmāt vismaz paklausīties kas Randas mēram ir sakāms.

Mērs savā darba kabinetā bija viens pats. Viņš cienāja jūs ar ķiršu liķieri no kristāla glāzēm un katram priekšā nolika tornītī sakārtotus 5 spožus zelta dukātus. Par pūlēm šurpbraucot. Un izklāstīja savu problēmu. Viņa pilsēta knapi turas pretī uzbrucējiem no trim pusēm. Un iedzīvotāji, kā jau tas sarežģītā situācijā ir pierasts, cenšas rast iespēju izdzīvot un iekārtoties drošāk. Vienkāršie ļaudis tā var atļauties darīt. Bet nupat mēram ir radušās aizdomas, ka kāds no viņa padomes spēlē netīru spēlīti. Vienīgais, kuram mērs bez vārda runas uzticas, ir Valdo (mērs kapteini Sangvini sauc vārdā un liekas, ka abus vieno senas saites). Pārējos viņš labprāt pārbaudītu. Tāpēc viņam nepieciešami neitrāli palīgi. Svešinieki. Jūs.

Jūs, katrs savu apsvērumu dēļ, piekritāt.

[Romija]

Pirmo reizi saskaros ar tādām priesteru definīcijām. Doma, ka viņa varētu būt vienkārši meitene bez kaut kādām īpašām spējām, laikam ir pārāk nereāla, mākslīga un, hmm, atgādina WoWu?...

[Alvīna]

Nu bet priesteri takš visi nav hardcore cīnītāji. Tieši tāpēc es saku, ka viņa atgādina priesteri. Nu tādu kā vēsturiski ir bijuši visādiem senajiem dieviem priesteri, kas saka, ka ir dieva acis, un balss. Nu bez spējām. So... kur ir problēma?


edit: varbūt mana problēma ir tā, ka es tieši to nesasaistu ar WOWa (vai citu RPG) definīcijām, bet iztēlojos... parastus cilvēkus?

Šo rakstu rediģēja Alvīna: 26.05.2014 22:50

[Romija]

Kāpēc tā ir problēma? Es atvainojos, ja man nav pieredzes un zināšanu par visu vēsturisko dievu priesteriem.

Es laikam nesapratu, kāpēc tur kāds uztraucās, ka viena no retajām sievietēm, pie tam vēl vāja un bailīga, dodas uz virtuvi pagatavot vakariņas. Kaut gan kāda starpība, ja grupā lielāka iejūtība ir pret mirušiem uzbrucējiem-laupītājiem nekā savas grupas skuķi. Lai tā būtu.

[Alvīna]

Eh... nu labi, nav jēgas strīdēties, es to arī nemaz negribu.

Ir ok, es tikai gribēju paskaidrot, kādēļ Agnuss domā, ka viņa ir priesteriene, kurai ir vienalga par mirušajiem, nu jo viņam šķiet (viņa pasaules uzskats), ka priesteri (par ja Grēta nav, bet to viņš nezina) tur aizlūdz un nodarbojas ar priesteru lietām, bet viņa tikai aizgāja ēst. Nu tas jau nav slikti, paēst arī vajag un ja viņa gatavo ēst, tad tas ir pluspunkts.

Iejūtība lielāka? Es nezinu vai tā ir iejūtība, tikai, jā, Agnuss neucinās ar meitenēm. Ir pieci citi džeki, kas to var darīt. ^^ Un man nav nekas pretī, ja Grētai tāpēc Agnuss var likties liels cūka un tā. Free to go, man nav problēmas ar dažādu viedokļu lasīšanu ingeima tekstos (jo man ir interesanti skatīties, kā manu tēlu saprot pasaule un citi PC). (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Romija]

Jums ir viens vesels pilnīgi oficiāls (IG un OOG) priesteris turpat blakus.

[Alvīna]

Jā, ir. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Es jau nelieku Tev kaut kā citādāk spēlēt savu tēlu (būt par priesteri, kāsteri, cīnītāju un dziednieku), nu nē!

Ja man nav vēlams spēles ietvaros no Agnusa rakstīt, ka viņš domā, ka Grēta ir priesteriene, tad es nezinu... Tas mazliet nogriež to, ko es varu rakstīt, domāt, just no sava tēla skatupunkta, kuram ir viedoklis par katru kopānijas biedrīti (patiess vai nepatiess, tā ir cita runa), kurš var mainīties strauji dažādu iekšspēles dialogu, rīcību dēļ, var no pilnīgi balta kļūt melns un otrādi. Es negribu ietekmēties no tā, ka Tu raksti kategorisku "Nē, Grēta nav priesteriene, lūk, ejiet pie Valdo, jo viņš ir IG, OOC priesteris." un tagad mainīt tēla domas uz to, ka Grēta nav priesteris, līdz tam brīdim, kad Grēta tādā vai citā situācijā neizdarīs ko tādu, kas liks spēles ietvaros Agnusam mainīt secinājumu. Tas attiecas uz pilnīgi visiem grupas biedriem - burvjiem, cīnītājiem, priesteriem, lokšāvējiem utt., ja pēkšņi viņi rīkosies tā vai citādi, Agnuss tos labāk iepazīs un varēs koriģēt savus viedokļus, kas pagaidām ir balstīti uz visai mazu informācijas daudzumu, ko katrs mēs, viens par otru zinām.

[Urdrunir]

Elfi ir reti tādā ziņā, ka tu vari visu dienu iet pa ceļu un sastapt 20 pretī nākošus cilvēkus, bet nevienu elfu. Bet elfi ir pietiekoši atšķirīgi no cilvēkiem, lai pretī stāvošais redzētu, ka viņš nav cilvēks. Tādi, kas ir ceļojuši pa pasauli teiks "Hei, tu neesi cilvēks, tu esi elfs!" Tādi, kas visu mūžu nosēdējuši zemnieku sētā un nevienu grāmatu rokā nav turējuši un vecāsmātes pasakas nav klausījušies, teiks "Hei, tu neesi cilvēks! Kas tu īsti esi?" Ja kāds īpaši maskējas, cauri dienu pavada satinies apmetnī no galvas līdz kājām, aizsedzis seju un ar grūti novērtējamām auguma aprisēm, tad tādu gan ir grūti no cilvēka atšķirt. Lielākā daļa elfu būs slaidāki, veiklāki, elegantāki, vieglu nierastuma sajūtu radoši, bet tik pat labi tev pretī var būt dzejiski noskaņots, izstīdzējis jauneklis, kas nav radis darīt smagu fizisku darbu. Patiesībā ir lielāka iespēja, ka kāds puselfu, nēģeri vai trolli kļūdas pēc nosauks par elfu nekā, ka kāds elfu nosauks par cilvēku.

Kiliāns cenšas slēpties un tāpēc noteikti ir grūtāk pateikt, ka viņš ir elfs. Taču jūs esat kopā uz ceļa, šobrīd jau dienu un nakti. Pamazām visi ceļabiedri, izņemot pašus vienaldzīgākos, apjautīs, ka viņā nerit cilvēka asinis. Ja jūs gribat izmantot to pašu piemēru par nēģeriem, tad pamēģiniem cauri dienu atrasties ciešā kontaktā ar nēģeri un nepamanīt, ka viņam ir cita ādas krāsa. Tam nēģerim būtu no ādas jālien ārā (pun intended), lai noslēptos. Bez tam Kiliāns pats jau nedaudz grēko. Viņam aiz kapuces glabājas putns, kurš diezgan aktīvi lien ārā izlūkos, tas nozīmē, ka šad uz tad var noķert skatienam viņa pauri. Viņš pusdienas laika cīņā iesaistījās diezgan aktīvi, tad arī ne vienmēr iespējams noslēpties. Jā, es arī esmu vainīgs, jo aprakstā šad un tad nosaucu viņu par elfu. Atvainojos, man viņa rakstura iezīmes no leģendas likās daudz svarīgākas nekā piederība pie rases. Katrā gadījumā pasaule bieži palaidīs gar ausīm to, ka viņš ir elfs. Ceļabiedriem manuprāt ir tiesības šādu noslēpumu varēt atklāt samērā ātri. Kiliāns savukārt drīkst apvainoties, ka ziņkārīgie ceļabiedri bāž snuķi, kur nevajag, un brīdināt, lai citiem viņa noslēpumu neizpauž.


Par priesteriem. Priesteri ir ļoti dažādi. Viss atkarīgs no dievības uzskatiem. Ir karotājpriesteri, kas bruņojušies smagāk par karavīriem. Ir priesteri, kas paļaujas uz dieva aizsardzību un ļaužu godaprātu un staigā apkārt paltrakos. Ir tādi, kas apģērbā atklāti izrāda, ka ir priesteri, un ir tādi, kas nēsā ikdienišķas vietējās drēbes. Bez priesteriem ir vēl vesela rinda citu, kurus vienkāršs cilvēks ieliek tajā pašā plauktā,- druīdi, šamaņi, zāļu sievas, reti labie burvji, tempļa kalpotāji. Dažiem no viņiem nepatīk, ka viņus sauc par priesteriem un viņi to atklāti pavēsta. Daži ir tik atšķirīgi, kas nesaprot, kāpēc viņus sauc par priesteriem. Man liekas, ka Grētas gadījums pēc leģendas ir šis,- viņa par sevi nekad nav domājusi tā, kā par sevi domā Valdegars, kurš acīmredzami ir iekļāvies kopējā priesteru hierarhijā.

Bet lajiem vajadzētu uzmanīties. Ir cilvēki, kas ģērbjas noteiktā veidā, bet viņiem nav nekāda sakara ar dieviem. Magus pēc apģērba reizēm grūti atšķirt no nebruņotiem priesteriem. Augstmaņi reizēm saģērbjas greznos paltrakos, kas atgādina priesteru tērpus. Zinātājs, piemēram, cits priesteris vai acīgs novērotājs varbūt pamanīs, bet nevar uzreiz pieņemt, ka rekur šim nav bruņas un zobena, tāpēc tas ir priesteris. Pēc izskata Grieta tik pat labi var būt kaut kādas tuksneša cilts princese, kas aiz garlaicības ir devusies paceļot pa pasauli. No otras puses Grētai kā tēlam tas var būt pārsteigums, bet ceļabiedri var tiešām salīdzināt viņu ar Valdegaru un kļūdaini izsecināt, ka viņa ir līdzīga. Jo Grētai ir tendence ar lielu bijību izteikties par saviem pasaules uzskatiem. Randā un tās tuvākajā apkārtnē tā parasti runā priesteri.


Par domāšanu tekstos. Domājiet, ja jums tā liekas smukāk vai pareizāk. Bet, ja jūs nekad neļaujat pārējiem par domām nojaust, neizrādat tās nekādā veidā, tad jūsu domas nepalīdz pārējiem iejusties pasaulē, sadraudzēties, sanaidoties utt. Ja jūs ļautu nepatikai šad un tad atspoguļoties tēla sejā, ja jūs skaļi izteiktu izbrīnu vai prieku, tad jums būtu vairāk iespēju saspēlēties savā starpā. Ja jūsu tēls ir par kaut ko ļoti pārliecināts, kāpēc tas nevar kļūt pamanāms apkārtējiem? Tēls no tā kļūs dzīvāks un bagātināsies ar jaunām iespējām reaģēt uz apkārtējo reakciju. Pirms cīņas naktī Ronards aprakstīja tēla nepieciešamību aizsargāt citus. Gan viņam pašam bija ko rakstīt, kar tēla gatavošanos un rīcību, gan citi varēja noreaģēt un savu tēlus aprakstīt tam atbilstoši. Ja jūs tikai klusējat un domājat ļaunas domas, tad patiesībā jūs izraisāt lavīnu, kur pārējie tēli arī tiek iespiesti šajos rāmjos. Viņiem nav nekā, ko darīt kopā ar jums, tāpēc viņi sēž un atsevišķi domā ļaunas domas.

[Urdrunir]

Lūdzu spēlētājus pieteikties šeit un apstiprināt savu turpmāko dalību spēlē! Spēlē šis ir ērts brīdis atstāt tos tēlus, kuri neturpinās piedzīvojumus, uz vietas, nenodarot tiem pāri. Ja jūs 5 dienu laikā nedosiet par sevi ziņu, tad es uzskatīšu, ka jūs tālāk spēlēt negrasaties, un atlikušie spēlētāji dosies ceļā bez jūsu tēliem.

[Roviela]

Valdegars turpina piedalīties piedzīvojumos.

[echo3]

Ronards turpina.

[Romija]

Turpinu.

- Grēta

[Sindra]

Spēlēju.

[Rouzijs]

Spēlēju.

[Lodrāgs]

Es gribu turpināt spēlēt, bet man turpmākās divas trīs nedēļas nav garīgā spēka sekot līdzi spēlei, eksāmenu depresija u.t.t. 9 , 12 un 19 datumā lieli eksāmeni, kas prasa daudz laika izstrādei, kas dara manus zilos matus sirmus.

Es turpinu spēli, bet tuvākajā lakā kā klusais tēls.

Agnuss saka, ka arī tupina, (un viņam, kā zinām, ir tās pašas eksāmenu kaites + nets atkal nenomaksāts)


Atvainojos par mūsu abu tēlu klusēšanu

Šo rakstu rediģēja Lodrāgs: 03.06.2014 15:32

[Roviela]

Mēs ar echo3 sestdien un svētdien vismaz līdz vakaram pie datora netiksim. Savlaicīgi brīdinu.

[Urdrunir]

Valdegars, Ronards, Grēta, Renlijs un Talia šobrīd ir tie, ar kuriem var puslīdz rēķināties, ka viņi atbildēs, ja uzrunāsiet. Agnusam un Kiliānam kaut ko jautāt vai uzdot viņiem uzdevumus tiešā tekstā varbūt nevajag. Ja paspēs pievienoties līdz jūs atgriežaties atpakaļ, tad paspēs. Ja nē, tad jūs būsiet izceļojušies mazākā grupiņā.

[Alvīna]

Es izstājos pilnībā. Zinu, ka iekļauties vairs nespēšu normāli (nav laika un gribēšanas vasarā visu laiku kvernēt pie PC) un tādēļ labāk gaidīšu jaunas spēles un tā - vai vēl labāk darīšu to, kas man jādara citviet. ^^

[Roviela]

Ronards ir izlasījis vairākus kaujas manuāļus. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tas, ko echo3 apraksta, ir pilnīgi reāli.
(Vēl vakar redzēju, kā skatījās kādu no video pamācībām.)

[Lodrāgs]

Diemžēl atsakos no visām spēlēm (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) ziemā drīzāk vairāk gribēsies (atradīsies laiks) katru dienu postot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Roviela]

Sveiciens GM vārda dienā! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/yahoo_a.gif)