"Starp laktu un āmuru" - ATD, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Starp laktu un āmuru - lomu spēles ATD pavediens

Sveiki!

Daži cilvēki mani baksta, lai es uztaisu savu spēli. Man nav tik lielas pieredzes foruma lomu spēļu vadīšanā kā Sindrai un es neesmu tik brīvi pieejams skype, bet es tomēr mēģināšu. Man bija plāns postot reizi dienā, lai bīdītu stāstu uz priekšu. Man patīk spēles laikā spēlētājiem likt ceļā sarežģītus šķēršļus, bet uzvaras gadījumā viņi parasti saņem nozīmīgas balvas. (Tas ir godīgs brīdinājums.)

Spēlētāji darbosies diezgan standarta high fantasy pasaulē. Te dzīvo pūķi, rūķi, vilkači, vampīri, fejas, troļļi un tamlīdzīgi mošķi. Pasaulē ir viduslaiciskas tehnoloģijas un iedzīvotāju ikdiena. Kaut kur dzīvo arī karaļi un princeses, un lordi un baroni. Maģiskas mantas ir, bet tā nav gluži ikdiena. Darbība notirisināsies pilsētā un tās apkārtnē. Vieta, kur notiks darbība, ar nodomu visiem ir vienlīdz nezināma. Jūs būsiet iebraucēji. Es piedāvāju jums pašiem atklāt sev apkārtni. Es vēlos grupā redzēt ideāli cilvēkus, sliktākajā gadījumā civilizētus humanoīdus (cilvēkiem pēc izskata līdzīgus radījumus). Jums vismaz atklāti būs jāsadarbojas ar grupas biedriem. Ja ļoti gribas spēlēt ļaunīšus, tad tikai gudrus un pacietīgus. Ja sakasīsieties ar grupu, tad jūsu ādu es neglābšu.

Visi piedzīvojumu meklētāji parasti specializējas kādā no 3 arhetipiem - karotāji (armijas karavīri, barbariski berserki, augstdzimuši bruņinieki), blēži (muldoņas, kabatzagļi, laupītāji, slepkavas) un burvji (kuros ietilpst arī tie priesteri, kas prot burt). Es mērķēju uz gados jauniem piedzīvojumu meklētājiem kādā no tiem virzieniem, lai jums spēles gaitā ir iespēja gūt pieredzi un kaut ko iemācīties. Tiem, kuri spēlēs burvjus, spēles laikā noteikti nāksies ciest vairāk nekā pārējiem.

Gribu par tēlu zināt šādas lietas:
1. Vārds
2. Vecums
3. Nodarbošanās
4. Izskata apraksts + ekipējums
5. Leģenda + raksturs + kāpēc piekritāt palīdzēt mēram (skat. tālāk pasaules aprakstu). Ja esat burvis, varat izvēlēties 3 burvestības, kuras protat uzburt.



Randas apkārtne

Randas brīvosta reiz bija bagātākā pilsēta visā Dukātu jūras piekrastē. Augstiem mūriem apjozta, uz klinšainas pamatnes celta ar drošu ostu un auglīgām apkārtnes teritorijām, kurās zemkopji audzēja miežus un linus un ganīja aitas un govis. Pilsēta tirgojās ar audumiem un amatniecības izstrādājumiem, taču galvenais tās ienākumu avots bija sudraba raktuves zem pilsētnieku kājām. Tomēr mierīgai un pārticīgai dzīvei pienāca gals pirms aptuveni 70 gadiem, kad ziemeļos pie varas nāca Sarmats Pelēkais, burvis, kurš nespēja nomirt, jo bija dzimis no vakara krēslas.

Sarmata pasaulei bija jākļūst tik pelēkai, kā viņš pats. Burvestības, kuras viņš lietoja, citi magi nekad nebija redzējuši. Viņi neprata tādas iemācīties un nespēja pretoties Sarmata adeptiem. Sarmata kaujinieki bija ātri un vienaldzīgi. Viņi parādījās no tukšuma un uzbruka koncentrēti. Ļaudis runāja, ka Sarmatam visur ir spiegi. Kā citādi viņš zinātu sagūstīt spējīgākos no iedzīvotājiem, bet neprašas iznīcinātu bez žēlastības. Ar laiku ļaudis pat manīja šos izredzētos Sarmata rindās. Cietsirdīgi un savus draugus un ģimeni aizmirsuši, viņi kalpoja svešajam burvim. Jau 30 gadus Sarmats tur Randu pastāvīgā ielenkumā. Attālāko teritoriju zemnieku saimniecības ir izpostītas un pamestas novārtā. Pilsētas sardze knapi spēj aizsargāt tuvākās teritorijas līdz Aitu fortam ziemeļos, Bolta tornim austrumos un Čūsku fortam dienvidos pie Melnās upes.

Bet Sarmats nebija vienīgā Randas problēma. Udruks DaBraka, kalnu milžu virsaitis, kura teritorijas stiepās austrumos no pilsētas reiz bija pratis mierīgi pastāvēt līdzās pilsētas tirgotājiem. Taču tagad viņa ausīs indi lēja jaunais ToLarata, neiecietīgā milžu maģijas dieva, priesteris Magrabs OgLurga. Sudrabs ir ToLarata svētais metāls, kuru bieži izmanto rituāla priekšmetu un maģisku amuletu izgatavošanā. Ar virsaiša atbalstu Magrabs ir sācis vervēt jaunus ToLarata priesterus cilvēku vidū. Runā, ka daži pat slepeni staigā pa Randu un sludina savu ticību un pilsētas vārtu atvēršanu un raktuvju atdāvināšanu milžiem.

Savukārt Čūsku fortam nosaukums nav ticis no nevainīgiem zalkšiem. Melno upi tā sauc, jo aiz tās ir biezs mežs, kura zari iegrūž upes ūdeņus mūžīgā ēnā. Šajā mežā baidās iet pat Sarmata karavīri. Tur mājo neomulīgie čūskcilvēki, kuri uzglūn nelaimīgajiem, kas ieklīst viņu teritorijās, sagūsta tos un ziedo savos rituālos. Randas mednieki reizēm ir spiesti meklēt Ofīdijas mežā medījumu, ar kuru papildināt pilsētnieku diētu, taču darbs ir bīstams un agrāk vai vēlāk drosminieki pazūd biezoknī uz neatgriešanos. Čūskcilvēku briesmas pastiprina tas, ka daļa no viņiem atšķiras no cilvēkiem tik minimāli, ka mierīgi spēj maskēties par savējiem. Neviens nezina,- varbūt pilsēta ir pilna ar čūsku spiegiem, kuri izlūko savus nākamos upurus.

Randas apkārtnes karte
(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/randas_apkartne_zps08330852.png)

Randas pilsētas karte
(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/randa_zps1aea0e4b.png)

Randas iedzīvotāji

Randā jau vairākus simtus gadu dzīvo cilvēki, kuri pa jūras un sauszemes tirdzniecības ceļiem ir kontaktējušies ar tuvāku un tālāku zemju iedzīvotājiem, tādēļ viņi visi ir gaišu ādas krāsu, bet milzīgu dažādību matu un acu krāsā un auguma komplekcijā. Randieši dzīvo līdz 100 gadiem. 7-10 gadu vecumā bagātnieku bērnus sāk mācīt visādās zinībās, bet vienkāršo pilsētnieku bērni tiek nodoti pie meistara mācīties amatu. Ap 15-16 gadiem jaunietis jau ir pieaudzis. Kopš šī brīža var arī stāties laulībā un domāt par pēcnācējiem. Praktiski visi randieši prot lasīt un rakstīt un veikt vienkāršus aprēķinus, bet liela daļa viņu zināšanas koncentrējas ap savu amatu un šaurajos pilsētas mūros. Teritorija ārpus mūriem ir pārbaudījumiem un briesmām pilna. Un jau trešā pilsētnieku paaudze ir piedzimusi kara laikā un cenšas bez vajadzības pa apkārtni neklīst.

Randā ir 3 populāras ticības. Tirgotāji un amatnieki vairāk seko Leksam, līgumu dievam. Zemnieku vidū populāra ir Alma, zemes dieviete, bet jūrnieki ziedo Najai, viļņu dievietei. Katrai no dievībām pilsētā ir templis un to priesteri ir cienījami sabiedrības pārstāvji. Tomēr paslepšus pilsētā izplatās ToLarata kults. Viņam atklātu tempļu nav, rituāli notiek slepeni un priesteri skaļi savu piederību neklāsta. ToLarats pārsvarā tiek pielūgts kā maģijas un bagātības dievs.

Randā ir 2 lielas iedzīvotāju grupas - pilsoņi un nepilsoņi. Pilsoņi ir tie, kam pieder māja pilsētā, un viņu ģimenes pārstāvji. Pilsoņi dalās aristokrātos (bagātie tirgotāji, zemes īpašnieki) un vienkāršajos (amatnieki un nabadzīgie tirgotāji). Nepilsoņi ir tie, kas dzīvo vai strādā pilsētā, bet kam nekas pilsētā nepieder. Tie ir kalpi, zemnieki un pa retam ārzemniekam. Karš ir ietekmējis daudzu randiešu dzīvi un taupība ir ikdienišķa lieta. Tomēr aristokrāts daudz neraudās par tēriņiem, kas pārsniedz vienu zelta dukātu, bet vienkāršie pilsoņi zelta dukātu nopelna labi ja mēnesī, kamēr kalpu un zemnieku ģimenes no viena dukāta iztiek gadu un ir priecīgi, ja viņiem pie dvēseles ir viens sudraba šiliņš (1 zelta dukāts = 100 sudraba šiliņi).

Populārākie amati pilsētā ir audumu pārstrāde, kalnrūpniecība un juvelierizstrādājumu izgatavošana. Kuģu būvēšana piedzīvo grūtus laikus, jo reti kurš uzdrīkstas riskēt un kuģot garām Sarmata blokādei.

Pilsētas vadība sastāv no svarīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Randas galva tehniski ir Malakajs Smokss, aristokrāts, kuram pieder liela daļa no pilsētas tuvākās apkārtnes zemēm. Viņš ir audumu tirgotājs un viens no raktuvju īpašniekiem. Daudzi domā, ka tikai pateicoties Malakaja pieņemtajiem lēmumiem Randa vēl ir spējusi saglabāt savu neatkarību. Kopā ar Malakaju pilsētas padomē ir garīdznieku pārstāve Almas priesteriene Raja, cienījamākais no tirgotāju kapteiņiem Valdo Sangvini, kuram daudzi ir pateicību parādā par to, ka vēl nav nomiruši badā, kalnraču pārstāvis meistars Rūks Moltons, amatnieku pārstāvis meistars Lindons Barels, kurš no kuģu būvēšanas pārslēdzies uz mucu un lāžu izgatavošanu, sardzes kapteinis Diksons Olidū, un zemnieku pārstāve labības tirgotāja atraitne Estere Vanamēra. Pilsētas padome lemj par visiem svarīgākajiem Randas notikumiem.


Maģija Randā

Pilsētnieki zina, ka maģija eksistē, taču daudziem tā saistās ar nāves draudiem. Īsi pirms pilngadības sasniegšanas, dažiem pusaudžiem parādās spēja maģiskā veidā panākt kaut ko, ko citi dara ar sviedriem vaigā vai nespēj izdarīt nekad. Podnieka māceklim var parādīties spēja gandrīz bez pirkstu kustināšanas izveidot brīnišķīgu vāzi. Jaunam medniekam bulta pārdabiskā veidā trāpa vissīkākajā mērķī. Krogus muzikantam dziedot pārējie nespēj noturēties nepasmaidījuši. Daudziem šī spēja ir vienīgā burvestība, kuru viņi jelkad mūžā iemācīsies uzburt.

Taču ir daži, kuri izlemj mācīties par burvjiem. Viņu mācības vienmēr pavada ciešanas un bieži aprauj pēkšņa nāve. Jo ir tikai viens veids, kā māceklis iemācās jaunas burvestības. Viņam jāizbauda uz savas ādas cita burvja uzburtā maģija vai pārdabiskas parādības izpausme. Cik jauniešu nav gājuši bojā cenšoties vētras laikā noķer zibeni vai cenšoties apturēt klinstbluķi, kas krīt viņiem virsū! Cik talantīgu pilsētnieku nestaigā apkārt ar liesmās sakropļotu seju vai zaudētu roku vai kāju, kuras nocirtis maģisks zobens! Un cik topošie burvji nav pazuduši bez vēsts dzenoties apmeklēt zīmīgas vietas, par kurām baumo, ka tur maģija cenšas izlauzties dabā!

Raja, Almas priesteriene ir viena no laimīgajām. Viņai ir izdevies palikt dzīvai un veselai un iemācīties veselu rindu dziedināšanas un iznīcināšanas burvestību. Viņa vada Spāres ordeni, organizāciju, kurā uzņem tikai sievietes un kurā salīdzinoši drošos apstākļos var apgūt burvestības no pieredzējušām burvēm. Spāres ordenī negadījumi ir daudz retāki, lai arī burvestības, kuras tur apgūst pašas par sevi ir mazāk postošas. Tā rezultātā sievietēm Randā ir vairāk labo burvju aura un tās bieži ir dziednieces, zīlnieces un eliksīru izgatavotājas. Patiesībā pilsētā praktiski visu tempļu priesterienes, kas prot burt, ir tieši sievietes.

Vīriešiem ceļš uz burvestībām ir vientuļš un nežēlīgs. Jā, daži no viņiem savā godkārībā spēj sasniegt vairāk nekā māsas no Spāres ordeņa, bet daudzi no viņiem pa ceļam iet bojā, un neviens nav palicis bez rētām, kas apliecina viņa izaugsmi. Daži burvji ir tik stipri cietuši mācoties maģijas, ka izvairās parādīties sabiedrībā, kur pārējie uz viņiem nolūkojas ar riebumu. Viens no slavenākajiem Randas burvjiem - Maksimiliāns Bolts pat ir apmeties savā tornī ārpus pilsētas mūriem, par spīti tam, ka tur viņu apdraud Sarmata karaspēks un Udruka laupītāji. Līdz ar to sabiedrībā valda uzskats, ka burvjiem vīriešiem ir saistība ar ļauniem spēkiem. Tomēr visasāko zobenu un visdrošāko vairogu jums apburs tieši ļaunais burvis vīrietis. Ja jums pietiks naudas samaksai.

Līdz ar to katrs burvis Randā ir savādāks. Katrs bur to, ko viņam dzīvē ir palaimējies apgūt. Tomēr ir viens burvestību veids, kuru randieši nespēj iemācīties pat, ja paliek dzīvi pēc tam, kad ir izbaudījuši šīs maģijas iedarbību. Tā ir Sarmata adeptu pelēkā maģija. Viņu burvestības ir tik neparastas, ka pilsētnieki nespēj tās uzsūkt ķermenī un pārveidot par jaunām prasmēm.


Spēles sākums

Jūs katru individuāli uzrunāja kapteinis Valdo Sangvini, vīrs pāri pusmūžam, bāls ar iegrumušām acīm, it kā gadiem nebūtu izgulējies, ģērbies greznāk nekā vienkāršam kapteinim pienāktos. Viņš piedāvāja piedzīvojumus, intrigas, zināšanas, kautiņus, varu, slavu, sudrabu un maģiskas mantas,- taisni to, kas katram tajā brīdī bija vissvarīgākais, it kā spētu nolasīt jūsu domas. Un jūs piekritāt. Piekritāt aizbraukt aprunāties ar Randas mēru Malakaju Smoksu, kurš izmisīgi cenšas noturēt neatkarīgu mazu, bet bagātu pilsētvalsti.

Kapteinis Sangvini nejokoja brīdinot, ka ceļš uz Randu būs bīstams. Uz jūras uznāca tāda vētra, ka likās, ka dievi jūs brīdina griezties atpakaļ. Kuģis zaudēja buru un enkuru un gandrīz uzskrēja uz piekrastes klintīm. Kad jūs nakts melnumā nonācāt krastā, zemes bučošana nemaz nelikās pārspīlēta rīcība. Patiesībā jums bija nelabas aizdomas, ka kapteinis Sangvini šajā naktī ir izglābis dzīvību katram no jums. Par atmaksu jūs nolēmāt vismaz paklausīties kas Randas mēram ir sakāms.

Mērs savā darba kabinetā bija viens pats. Viņš cienāja jūs ar ķiršu liķieri no kristāla glāzēm un katram priekšā nolika tornītī sakārtotus 5 spožus zelta dukātus. Par pūlēm šurpbraucot. Un izklāstīja savu problēmu. Viņa pilsēta knapi turas pretī uzbrucējiem no trim pusēm. Un iedzīvotāji, kā jau tas sarežģītā situācijā ir pierasts, cenšas rast iespēju izdzīvot un iekārtoties drošāk. Vienkāršie ļaudis tā var atļauties darīt. Bet nupat mēram ir radušās aizdomas, ka kāds no viņa padomes spēlē netīru spēlīti. Vienīgais, kuram mērs bez vārda runas uzticas, ir Valdo (mērs kapteini Sangvini sauc vārdā un liekas, ka abus vieno senas saites). Pārējos viņš labprāt pārbaudītu. Tāpēc viņam nepieciešami neitrāli palīgi. Svešinieki. Jūs.

Jūs, katrs savu apsvērumu dēļ, piekritāt.

[Sindra]

Agnusam uz citu domām attaisnoties nemaz nav nepieciešams.
Viņš tās nezin.

[Alvīna]

Jā, nezina. Tāpat kā citi nezina ko es domāju. So ir ok - dots pret dotu.
Man šausmīgi to vietu negribējās dzēst ārā, lai gan apsvēru tās izmešanu.

Man kaut kā negribējās rakstīt tikai tukšas darbības un tiešo runu (nekādu apceru, netiešo par tēla uzskatiem, daļēji reaģējot uz citu tēlu vadītāju aprakstīto par viņu tēlu uzskatiem (kuri netiek pausti tiešās domās vai redzamā rīcībā, tiešajā runā utt). Informācija, kuru vispār tēli ingeimā nedala, bet rada rakstītprieku vismaz man). Lai nevienam nebūtu metageima, tad tieši tā būtu VISIEM jāraksta, bet tas būtu nenormāli briesmīgi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Šo rakstu rediģēja Alvīna: 25.05.2014 18:36

[Lodrāgs]

Man liekas, ka metageimings tas skaitītos, ja Agnuss būtu uz to IG reaģējis vai domās atbildējis, nevis netiešajā runā apcerējis. Tikpat labi viens varēja aizdomāties par kādu cilvēku, ko viņš redzēja kādu laiku atpakaļ, un rakstīt kā viņam viņš nepatika, kamēr kāds cits savā postā arī atceras šo cilvēku, bet viņam tas patika un viņam nešķita tās ka tā persona bija slikta.
Par to sākt bakstīt, ka otrs lasīja pirmā domas? Agnuss nepieminēja, ka Grēta tā domā, tās bija viņa domas par karu.

Par vienu lietu domāt nav aizliegts, jo īpaši, ja kara tematika ir nāve ar ko pašlaik Agnuss saskaras, tādēļ šī apcere nebija no gaisa izrauta, kā piemēram būtu ja Agnuss sēdētu pie galda un grauztu ābolu skatoties ārā pa logu zilajās debesīs.

Šo rakstu rediģēja Lodrāgs: 25.05.2014 18:45

[Alvīna]

Es nezinu, vienkārši nevajag tik asi reaģēt. Nu es varu arī rakstīt postus, kuros nav vispār mana tēla izvērstā skaidrojuma, kaut kādas interakcijas ar citiem tēliem un ietekmēšanās. Mēs visi ietekmējamies viens no otra postiem un tādējādi, ja tas bija par to daļu, ka es uzrakstīju, ka Agnuss vienkārši iet strādāt un nav taisnprātis, tad es nezinu... tā pat nebija īsti atbilde un attaisnošanās uz Renlija postu. Es gribēju raksturot, ka mans tēls tagad nenodarbojas ar filozofiju un vienkārši strādā. My bad, ka izmantoju līdzīgus vārdus. Nu pieķērās.

"Agnuss raka bedri. Agnuss nedomāja. Paskatījās uz citiem, kas sēdēja pie ugunskura vai darīja citus darbus. Agnuss klusēja un turpināja strādāt."
Nē... es tomēr gribēju apcerēt arī nāvi, miršanu, morāli un tādas lietas. Tā ir mūsu kopīgā tēma - visiem tēlu vadītājiem. Man neliekas, ka darbojas princips, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ (tb. raksta apceres). Nu gribējās man aprakstīt tēla morāli, darbu, viedokli. Aprakstīt plašākos uzskatus par nāvi, slepkavību, attieksmi pret mirušajiem.
Laikam citreiz nāksies atturēties. Piedodiet, ka Agnuss nosodīja domās Renliju, Grētu, Ronardu, pat ja nosodīts tika no Agnusa viedokļa, redzot un dzirdot spēles ietvaros notiekošo.

[Lodrāgs]

Nu, ja jau cilvēki sāks sviest sejā šādas lietas, tad es ar savu lielo resno pirkstu tagad sākšu rādīt uz visiem Jums, kas savos postos nosaukuši Kiliānu par elfu, jo to var zināt tikai Agnuss, kas redzēja veikalā viņu novelkam apmetni un atklājot galvu un ārā spraucošās no matiem ausis. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Es pat biju jauka un nepiekasījos kādu laiku atpakaļ Rovielai, ka viņa savā Tiešajā runā mani nosauca par elfu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) (lai gan lūdzu vairs to nedarīt)

Šo rakstu rediģēja Lodrāgs: 25.05.2014 19:32

[Romija]

Jā, domu lasīšana te notiek biezā slānī neatkarīgi no spēles, settinga, tēla spējām utt. Kamēr tas neparādās tiešās darbībās vai tiešajā runā, tikmēr it kā nav būtisku iemeslu iebilst, kaut arī tas ir visai tracinoši. Ja tas parādās tiešā veidā, tad var mēģināt uz to norādīt un varbūt pat dabūt atvainošanos un pāris postus iztikt bez neērtām situācijām. Pilnībā to diez vai ir iespējams izskaust, ir jau mēģināts, bet bez panākumiem.

Par to elfa būšanu ir mazliet grūti saprast, vai tiešām tas nekā nav bijis manāms vai noprotams arī kādam citam. Iesaku reizēm iepīt tekstā kādu atgādinājumu, ja citu tekstos parādās pārāk drosmīgi apgalvojumi. Pieņemu, ka es arī kādā postā esmu pieminējusi Tavu rasi, bet tas pa daļai ir tāpēc, ka Tu pati uz viņu atsaucies kā elfu. Es nesaku, ka tā nedrīkst, bet varu no pieredzes teikt, ka ir vērtīgi piedomāt pie tādām lietām arī savos postos. Piemēram, "Pīlārā" par mana tēla Marko nodarbošanos sākumā neviens nezināja, un es arī apzināti izvairījos lietot vārdu "burvis". Tikai tad, kad par to zināja visi, es šo vārdu sāku lietot pati. Tad arī nebija atsaukšanās uz informāciju, kas citiem nav zināma (vismaz profesijas ziņā).

Nezinu, vai tas kā palīdzēs, bet varbūt tomēr...

[Lodrāgs]

Man nav problēmas, ka citi mani sauc par elfu, ja vajag vienkārši atzīmēt par ko iet runa, jo jau no paša sākuma daudzi atsaucās viens pret otru nezinot vēl vārdus un profesijas. Kamēr tas netiek lietots tiešajā runā kā tieši tēlam zināma informācīja tad jau nekas lielas tas nav. Redzu, ka mans teiktais šeit ticis pārprasts ar rādīšanu ar pirkstu tas bija tīri joks, lai parādītu šīs situācijas muļķīgumu.

[Sindra]

Nē, nu jā. Mani nedaudz uzvilka tas šausmīgais paštaisnums un tipa godīgums no dažu čaru puses.
Vienkārši neesmu pieradusi, ka adventureri rok kaut kādus līķus, ja vien viņiem nav savs iemesls to darīt. Parasti tā ir kāda pēdu slēpšana, vai kas tāds. Nevis morāles dabas jautājumi. Man tas liekas šausmīgi samāksloti un uzspēlēti. It īpaši slepkava, kurš aprokot visus savus līķus. Gandrīz, kā sniegavīrs Olafs, kurš dievina siltus apskāvienus.
Nemeiko sensu manā izpratnē un tad vēl tie šausmīgie pārmetumi iedomās tiem, kas nav tik pareizi.
Bet ir ok.
Katrs drīkst savu čaru spēlēt, kā vēlas, tā ka fine with me.
Atvainojos par savu izlēcienu. Solos turpmāk uzvesties saprotoši, iecietīgi un godīgi.

Un jā, ar Kiliāna elfbūšanu man arī ir problēmas. Pirmkārt, jau nav tā, ka tikai ausis ir tas, kas norāda, ka neesi gluži cilvēku rases. Ir acis, vaigu kauli, kopējais auguma izskats. Vai to visu neviens nepamana, vai kā? Tiek uzskatīts, ka mans tēls ir akls? Kapuce, kas visu laiku sedz seju... tas ir šausmīgi aizdomīgi un es pat nez vai es gribētu doties kaut kur kopā ar kādu, kas tik šausmīgi slēpjas un piesargājas pat it kā no savējiem. Tāpat, domāju, ka esot kopā dienām un naktīm, pārējiem ir bijusi iespēja redzēt Kiliāna seju. Jo ja nu ir tā, ka tā kapuce nosedz pavisam, pavisam seju, tad kā viņš redz kur iet?
Esmu nēsājusi apmetņus ar lielām kapucēm, un jāteic, ka ir visai neērti, kad tā pārlieku noslīd priekšā sejai, ir tāda, kā mucā sajūta. Ne lāga ko redzi, ne dzirdi.

Šobrīd gan man nav skaidrs, vai Renlijam ir jāsaprot, ka Kiliāns nav cilvēks, vai nē.

[Lodrāgs]

Hm, cilvēkam ir savādākas acis kā parasti un seja - viņš ir elfs? Tikpat labi man liekas, ka Kiliānu var uzskatīt pie savādāka cilvēku paveida, kā nēģeris, indietis, aziāts. Man neliekas, ka savādāk seja un acis uz reiz liek kādam domāt, ka šī persona nav cilvēks. Nav tā ka manu seju visu laiku neredz, viņš tur kapuci visu laiku uz galvas, bet noslēpj seju vien tad kad samulst, sakautrējas vai nejūtas ērti, visādi citādi viņš neiet kā ar maisu uzmauktu uz galvas, neredzot neko.

Un kādēļ būt labam ir uzspēlēti, vai patiešām nevaru būt tēls, kam tomēr rūp citi, pat svešinieki un nevēlos redzēt to ķermeņus putnu un suņu apgrauztus. Kiliāns ir visai parasts "cilvēks", kas nav kļuvis truls uz nāvi tik ļoti, ka var paskatīties uz tikko mirušu cilvēku un nejusto neko. Man atkal Renlija lielā vienaldzība liek prātot cik daudzus tad viņš ir nogalinājis savos sešpadsmit gados vai cik tur, ka viņam ir vienalga.

Man liekas, ka es un mēs vairāk cenšamies savus tēlus spēlēt reāli ne kādu video spēli kur nokilojam tagad divdesmit badiniekus, nolūtojam un skrienam tālāk takā nekas nebūtu noticis, paceļam apzogot visu, kas nav pielīmēts.Šāds scenārijs man liekas daaaudz mākslīgāks un stulbāks par to, ka mēs aprokam viņus ja mums nav kur steigties prom.

Tā ir reāli izvēle, kad ja tev ir laiks, tu dzīvo tur pat un tu redzi uz ceļa nobrauktu kaķi, vai tu esi viens no tiem, kas paies visu laiku tam garām vai arī tu būsi viens no tiem, kas novilks vismaz viņu malā un varbūt arī apraks.

Esmu redzējusi pietiekoši daudz reizes, kad cilvēki gabalu tālāk aizsteidzas uz mājām, lai atgrieztos ar lāpstu un novāktu no ceļa nabaga zvērēnu, aprokot to kādā brīvākā vietā.

Šo rakstu rediģēja Lodrāgs: 26.05.2014 18:54

[Sindra]

Es nezinu.
Droši vien GM vajadzētu pateikt, vai mēs atšķiram elfu no cilvēka, vai nē.

[Alvīna]

Man samākslota, savukārt, šķita vienaldzība no dažu čaru puses. Nu kā WOWā - ej pa pasauli, nogalini tūkstošiem mobu (neatkarīgi vai tie ir murloki, tavas rases pārstāvji, vai vienkārši random kaut kas, ko sit tikai lūta dēļ) un ir pilnīgi po.fig, vai DnD, kur tāds pats neloģisms ir lielā topā.
Es nekur neapgalvoju, ka aproku visus līķus. Nop. To rituālu var izspēlēt arī smilti pakaisot virsū un aizejot, atstājot. Takš vienalga, runa bija par to vienaldzību, situācijā, kurā vismaz no ceļa novilkt tos ķermeņus var, it īpaši, ja plāno palikt turpat uz vietas.

Teiksim, ja Agnuss atbildētu uz Renlija jautājumu vai viņš ir pieradis aprakt visus līķus, viņš teiktu nē, ja skaidrotu izvērstāk (es gan nez vai viņš dzesētu muti) tad pateiktu, ka vismaz dvēseles lāstu no sevis jānomet. Vai kaut kā tā viņš to nosauktu - tā ir Agnusa motivācija kādēļ izpildīt lielāku vai mazāku rituālu. Varbūt viņš ir māņticīgs, bet, hei, mēs esam Viduslaiciskā, fantasy settingā, kur visādi māņi, uzskati, rituāli un nāves, pēcnāves kults ir būtisks. Mūsu senčiem arī bija lielāki un mazāki rituāli ko darīt ar karā kritušajiem un citādi mirušajiem.

Bet es nenosodu, katrs spēlē ko grib, tāpēc, lūdzu, ļaujiet man spēlēt manu dubultmorāles čaru. Nevajag baidīties, ka viņš ir gudijs - viņš nav. Viņš tikai bija īgns par Renlija muļķību un necieš burvjus, iespējams tas arī viņam lika asāk reaģēt uz Renlija vienaldzību, iztulkojot to nevis kā "puika ir noguris, jo bija sastindzināts un tagad pusbeigts vilkās visu dienu", bet gan kā "viņš ir burvis, kurš izraisīja cīņu tikai tāpēc, lai mācītos puf paf trikus, riskējot ar savu dzīvību, grib, lai ES nesitu burvjus pirmos, jo viņam vajag vēl mācīties un vēl viņš ir absolūti ignorants uz notiekošo" tas tādu ingeima uzskatu trigeroja, būtu viņš ne burvis, tad visticamāk, Agnusam būtu po.fig, grib Renlijs rakt līķi vai negrib. Grētu, savukārt, Agnuss vispār nesaprata. Viņš gan nezina kādas ir tuksneša sievietes un kādas ir viņu paražas. Viņš uztver Grētu kā priesterieni, kas īsti tam neatbilst un līdzinās Mātei Rajai (tajā mirklī, ne vispār, jo tās viņam tā meitene šķita OK), kuru Agnuss par aukstu nosauca.

Bet man, tēla vadītājai, ir praktiski vienalga vai tēli ir gudiji, kaut kādi slēptie ļaunīši, piedzīvojumu meklētāji vai slepkavas. Galvenais, lai ir funis un interesanti. Un, hei, man ir interesanti tieši tādēļ, ka mēs esam dažādi.

Šo rakstu rediģēja Alvīna: 26.05.2014 18:59

[Lodrāgs]

Man liekas, ka tikai Talia varētu nojaust, ka esmu elfs, jo ja tu neesi redzējis elfu, kā tev zināt ka esmu elfs??
Bet ko tev tas dos vispār?
Tikpat labi tu varētu uzzināt kādā krāsā man apakšbikses.

bet nu labi, man jau tagad pēc visa šī ir vienalga. esmu elfs vai trollis pieņemiet kā pašiem ērtāk, nākošreiz lietas šādas vienkārši par tēlu noklusēšu un nekur nepieminēšu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) esmu šaaausmīgi aizvainota (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) cilvēkiem laikam pēdējā laikā ir cepienu lēkmes lielās un uzbraukšanas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Šo rakstu rediģēja Lodrāgs: 26.05.2014 19:08

[Sindra]

Jā, nu tas ir tas, ko es nesaprotu...
Kāpēc tik šausmīgi tiek slēpts tas elfa rases fakts.
Un kāpēc ir uzskats, ka citi nav redzējuši elfus.

[Lodrāgs]

man bij teikts, ka elfi reti, nemaz tik bieži sastopami nav, bet heh..

būt elfam ir daļa manas leģendas, katram ir dota izvēle atklāt to tik cik katrs vēlas vai to, kā citi to atklāj. Man īstenībā iemesls valkāt kapuci ir pavisam cits, nevis ausu slēpšana, tādēļ viņš nevēlk nost kapuci un tādēļ jūs neredzat viņa ausis un tas arī viss. Viņam nav arī iemesla baigi sevi iepazīstināt ka ir elfs, tā ir viņa daļa, kas viņš ir.
— Hei, esmu XXX un esmu cilvēks. — vai — Hei, esmu Kiliāns un esmu elfs. — nav iepazīšanās, kas apkārt baigi skraida. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Šo rakstu rediģēja Lodrāgs: 26.05.2014 19:18

[Sindra]

Nē, nu ir ok.
Es tikai gribu, lai GM pasaka, vai mēs atpazīstam Kiliānā elfu, vai kā mums uz viņu jāskatās un ko common persona, kura nekad nav redzējusi elfus, par viņu padomātu.

Es gan laikam viņu nekad par elfu neesmu saucis, ja atmiņa mani neviļ.

Ā, un par 16 gadiem...
nu, 16 ir pieaudzis vīrietis, kas dzīvē jau daudz var būt redzējis.
Robam Stārkam liekas, ka nebija pat 17, kad viņš zaudēja galvu.
Kvoutam bija tikai piecpadsmit, kad viņš nodedzināja Trebonas pilsētu.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 26.05.2014 19:27

[Alvīna]

Right... troņu spēles. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (Nu baigais kanons)
Nu nezinu, tās burvju spējas atklājas (varbūt kļūdos) vēlu, tad sapratu, ka sēdēja magu tornī un mācījās. Viņš vēl ir pusaudzis i mentāli, i fiziski. Kāds tur vīrietis, protams tādam settingam tas ir citādāk, bet vienalga viņš izskatās pārāk jauns, lai būtu uzkrājis nenormālo pieredzi, it īpaši, ja viņš izskatās tāds... nu es nezinu... cacīgs? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Šo rakstu rediģēja Alvīna: 26.05.2014 19:42

[Roviela]

Es gan tiešām pamanījos Kiliānu nosaukt par elfu, nupat atradu, kurā vietā pat. Tas tāpēc, ka man, nudien, prātā neienāca, ka to neviens nezina. Vienīgā (un neko neattaisnojošā) attaisnošanās ir tāda, ka es nekad neesmu spēlējusi nevienu spēli fantasy setingā, kur jau sākumā visiem nebūtu zināms, kādas rases tur sastopamas, un farlinera spēle no tām ir vienīgā, kur elfi nav pilsētās vairāk vai mazāk ierasta lieta, bet tikai "kaut kur mežā pa gabaliņu redzēti, ja vien tie bija elfi", bet tad spēles sākumā visi par to tika brīdināti, un visi zināja, kurš ir, kurš nav elfus redzējis, bet, ja redzēja, tad atpazina.

Atvainojos par to, ka neienāca prātā. Par to ir jābrīdina ATD pavedienā ar lielāku izsaukuma zīmi galā. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Bet nu jā, gan GM pateiks, esam vai neesam elfus redzējuši, un vai Kiliānā atpazīstam vai neatpazīstam elfu. Tikmēr es uzmanīšos par to runāt.

[Romija]

Tas, ka Grētai anketiņā ir rakstīts "priesteris", tas nozīmē tikai to, ka nebija citas tuvākas klases, ko pierakstīt. IG viņa nav priesteris, nekad nav bijusi un neuzvedās kā priesteris.

[Alvīna]

Mani pat anketa uz to nevedināja. Takš nē, viņa tāda sapņaina būtne, gāja uz templi, kādā brīdī minēja savu dievu un tā. Izskatās pēc priestera, sludinātāja vai kaut kā tāda, Agnuss tak nezina vai viņa ir priesteris vai nav, un kā ir tajā zemē no kuras meitene nāk. So... Agnusam šķiet, ka viņa ir līdzīgāka priesterim, jo neko citu viņa nav darījusi kā mēģinājusi mazliet padejot un tā. Necīnās arī, mūk tikai (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Tā taču dara tie priesteri, kas nav mācīti cīnīties, jo tā taču ir, ka ne visi ir uzbrūkošā tipa.


P.s. Otru variantu, ko tāda meitene lakatos varētu atgādināt... es labāk paturēšu pie sevis. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Alvīna: 26.05.2014 22:23

[Lodrāgs]

Grēta: "Sajārs reti runā. Viņš parasti rāda. Bet ne ar acīm. Es esmu viņa acis un vārdi" = priesteru definīcija ??

Šo rakstu rediģēja Lodrāgs: 26.05.2014 22:36