Kā izmainījies Harijs... Opcijas

[Vinky]

Dažādās vietās daudzi jau spriedelē par Hariju un par izmaiņām viņa raksturā. Taču viedokļi ir tiiiiiiik dažādi. Vieni saka, ka šim ir piemetusies Zvaigžņu slimība, otri saka, ka vienkārši sagājis sviestā, bet citi viņu saprot...

Grāmatass sākumā mani šokēja tas, kaa Harijs ir izmainījies. Es biju diezgan bēdīga par to, taču jau grāmatas vidū man Harijs atkal sāka iepatikties un es sāku viņu saprast. Harijs palika pašpārliecinātāks, interesantāks un normālāks (nu labi, nekas jau diži normāls nav - ārdīties par pilnīgi visu... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) ). Kurš normāls puisis nepaslimotu ar Zvaigžņu slimību, ja viņš būtu slavens kopš 1 gada vecuma?!? Kā man patika tas moments, kad Harijs kliedza uz Cho par to Marietu vai kā-viņ-tur-sauca. Un kā viņš ārdījās Dumidora kabinetā!! Tas gan bija diezgan saprotami... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif) Saprotams kādēļ Harijs kliedza uz Ronu un Hermioni. Padomājiet paši - jums neko neraksta, neko nestāsta un tā tālāk, un tad vēl saka, lai dzīvo laimīgs un smaida pa visu seju! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif) .

Pastāstiet man, ko jūs domājat par Harija izmaiņām...? Es uzrakstīšu vēl kaut ko! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/thumbsup.gif)

[Miervaldis Gotiņ...]

Kaut vai, ja es tagad iedomājos savu 15 gadīgo brāli, kas vairākkārt uzvarējis Voldemortu un redzējis/piedzīvojis tik drausmīgus notikumus... vāks. Reālajā dzīvē cilvēki nav tik izturīgi.

Nesaki vis. Ir dofiga piemēru tajā pašā 20. gadsimta vēsturē, kad pusaudži ir ij karos, ij visādās citādās avantūrās piedalījušies (kā aktīvi dalībnieki, nevis vērotāji un liecinieki) un diezgan veiksmīgi to pārdzīvojuši.

Gadās jau arī bērni ar visai pamatīgu psiholoģisko noturību, kaut gan tas visdrīzāk ir izņēmums, nekā likumsakarība. Līdz ar to gluži neticama visa šī basņa tomēr nav.

Turklāt emocionālā krīze katram izpaužas citādāk, Harija gadījumā tas bija tā, ka viņš gribēja labas attiecības ar draugiem un reizē viņš negribēja viņus redzēt, tāpēc arī ir tāds emociju spektrs, kāds nu tas FO tur ir.

Plus jaunības maksimālisms, kad pasaule liekas melnbalta (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Kā izrādās vēlāk - viņa tāda nebūt nav (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[kaiva]

Nesaki vis. Ir dofiga piemēru tajā pašā 20. gadsimta vēsturē, kad pusaudži ir ij karos, ij visādās citādās avantūrās piedalījušies (kā aktīvi dalībnieki, nevis vērotāji un liecinieki) un diezgan veiksmīgi to pārdzīvojuši.

Gadās jau arī bērni ar visai pamatīgu psiholoģisko noturību, kaut gan tas visdrīzāk ir izņēmums, nekā likumsakarība. Līdz ar to gluži neticama visa šī basņa tomēr nav.

Plus jaunības maksimālisms, kad pasaule liekas melnbalta (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Kā izrādās vēlāk - viņa tāda nebūt nav (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

labi ka pieminēji

ir divas lietas:
vairums cilvēku. pelēkā masa. viduvējības. parastie cilvēki ar + un -

un izņēmumi- ārkārtīgi spēcīgi savā garā, kuru cilvēcība uzzied par visdrausmīgākajos apstākļos. viņi paši drošvien to iepriekš nezin. drošvien neviens nezin. viņi par to nedomā

bet harijs
ir VIDUVĒJĪBA. parastais civēks. ar lielajiem burtiem, tāpēc ka tas nepārtraikti tiek uzsvērts un atgādināts. tāpēc viņš tieši tā kā teica tā meitene....... reālajā dzīvē vienkārši būtu viens no visparastākajiem pusaudžiem un vēlāk vīriešiem, kas nespēj tikt galā ar sevi un citiem, nemitīgi sagādājot sev vienas un tās pašas problēmas un bēgot no tām.
reālajā dzīvē nekāda Voldemorta nav. tieši tāpēc viņš kā sliktais ir smieklīgs. voldemorts ir harijs pats, viņa ego, viņa prāts, viņa iegribas, viņa vājums no kura viņš tāpat kā vairums parasto cilvēku domā ka varēs tikt vaļā to sakaujot, iznīcinot, sadzedzinot, caurdurot ar zobenu vai baziliska ilkni. un tāpat kā visi parastie nesaprot ka problēma ir pati cīņa. ka vajag tikai attikties no cīnas jo patiesībā nav nekā pret ko cīnīties. voldemorta nav.

tieši tāpēc ši grāmata melo.
ir grāmatas kas saka patiesību-ļoti retas- bezgalīgais stāsts, ronja, dostojevskis uc
un ir grāmatas kas melo- absolūtais vairums- drošvien ka vismaz 90%

viņa ir it kā centusies rakstīt vienalicīgi gan par parastu zēnu gan par izņēmumu bet tas nav iespējams. tiklīdz tu saproti ka ir tikai jāatsakās no cīņas, tu kļūsti par izņēmumu.
bet harijs paliek parasts līdz galam.
nespēj būt kopā ar savu īsto otru pusi
nespēj saprast savu labāko draugu
nevienā mirklī neielūkojas sevī meklējot visus cēloņus tur.
un tā tālāk

grāmata beidzas ar tuvāko draugu zaudēšanu pie kā viņš pats ir vainīgs un pilnīgu spēku izsīkumu. kā visparastākā diena visparastākajā dzīvē.
daudzas lietas ir it kā ievirzītas uz pareizo pusi bet nav turpinātas, nav pabeigtas, nav parādītas. galīgais vēstījums paliek tas pats: izvairīšanas no patiesības, gļēvums.
Nevar būt savādāk jo Roulinga ir tieši tāda pati kā Harijs. kā gan viņa uzrakstīt patiesu grāmatu?
es domāju- patiesu galvenā varoņa stāstu.
tēli kā tādi ir vienkārši lieliski tikai viņa nav zinājusi kā ar tiem rīkoties. patiesībā zinājusi bet baidījusies. baidījusies rīkoties pareizi pat grāmatā. kas tad vēl notiek reālajā dzīvē?