"Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.

[Romija]

"Meja ir atradusi sev jaunu draudziņu," Flēra atbildēja Ereijasam uzjautrinātā tonī. Izbīlis no piedzīvotā bija pārgājis un Flēra jutās labu darbu izdarījusi, viņas pozitīvais garastāvoklis bija atgriezies. Arvien vairāk šķita, ka tas, ko viņa pirms brīža piedzīvoja, bijis kāds pārpratums, ja jau citi sakās neesam manījuši līdzīgus efektus. "Tādu, kas dāvina dzēlīgas rokassprādzes. Nemēģini viņai to atņemt, iekodīs tev arī!" viņa jokoja. Tad pievērsās citiem un kļuva nedaudz nopietnāka. "Ja tas ir tas pats dzelzis, ko Arists noņēma iepriekš, tad lai noņem arī tagad! Ceru, ka viņš drīz iegriezīsies un nenāksies Meju turēt ilgi šādā stāvoklī. Es viņu izdzeidēju, bet atstāju guļam. Atpūta nāks par labu. Un pamosties ar vienu roku tādā brīnumā diez vai viņa īpaši vēlētos," dziedniece paskaidroja, kādā stāvoklī šobrīd ir Meja. "Protams, ja nepieciešams, es viņu varu modināt ātrāk, bet šobrīd varat viņu apraudzīt arī tāpat. Ar viņu viss būs kārtībā. Kā tev?" viņa jautāja karotājam. Vajadzēja pārliecināties, ka visi jūtas vismaz fiziski labi.

[echo3]

Viss kārtībā. - Un tā tas arī izskatījās. Galu galā, nebija jau viņš ievainots, tikai nedaudz pārspīlējis ar maģiju. Braucoša mašīna, attālums līdz degošajam auto, īsais brīdis, kad varēja burties - tas bija paņēmis vairāk spēka kā parasti.

Par Mejas "jauno draudziņu" Ereijass pasmaidīja. Vismaz labi bija tas, ka Meja ir tepat dzīvoklī, nevis nezin kur. - Vai tik vien mēs te esam? - Laikam beidzot būs pienācis kāds mierīgāks brīdis, kad var aprunāties un kārtīgi izdomāt, ko darīt vai nedarīt tālāk.

[Romija]

"Tā kā Alvīna ir devusies atpakaļ uz Astindelu, tad esam par vienu mazāk. Vismaz viens orākuls mums vēl ir," Flēra uzsmaidīja Joelam. "Trīs karotāji — tu, Sariša un Meja. Es, un šķiet, ka arī Safīra ir laba dziedniece, kaut arī vēl nav spērusi Pirmo Soli. Ja vien viņa tomēr neizdomās mūs pamest," Flēra domīgi atlocīja vienu pirkstu no pieciem jau pieliektajiem. "Arists," viņa atlocīja vēl vienu. "Septiņi pret trim amuletiem," skaitīšana bija pabeigta. "Pie tam mums ir aizdomas tikai par vienu vietu!"

"Droši vien nākamais solis būtu pārmeklēt vakar apskatīto zonu, ja tur ir vissliktākā aura, bet vajadzētu izdomāt, kā to izdarīt labāk un drošāk," Flēra piecēlās un aizgāja pēc vēl vienas lapas, uz kuras tur pat pie letes kaut ko uzrakstīja. Tad mazliet paskaitīja pirkstus, nosvītroja un uzrakstīja kaut ko citu. Lai arī šovakar varētu būt par vēlu turp doties, padomāt par variantiem par sliktu nenāca. Tāpat vajadzēja sagaidīt abus aizgājušos. "Bet vispirms laikam jāpaēd un jāsagaida abi aizbraukušie atpakaļ no ekskursijas," Flēra pārtrauca nopietno rakstīšanu un iesmējās. Viņa atcerējās Safīras un Arista koķetēšanu šajā sakarā. Atstājusi lapu uz letes, Flēra atgriezās pie galda.

[Roviela]

Alvīna devusies atpakaļ uz Astindelu? Tas gan bija jaunums un neteiktu, ka pārāk patīkams. Viņa taču bija tik spējīgs orākuls, vismaz tā runāja. Varbūt tieši tāpēc! Kas zina?
Joels piekrītoši pamāja, - Jā, Safīrai padodas dziedināšana, patiešām, es izbaudīju. Viņai to noteikti nevajadzētu pamest novārtā.

Par tālākajiem plāniem vajadzēja padomāt.
- Gabriels teica, ka to vietu, kur bija simbols, tagad uzreiz nevajadzētu apmeklēt, jo, iespējams, to pašlaik īpaši uzmana. Mēs varētu pameklēt pārējās vietas, kaut arī pat no tā attāluma, kādā šodien biju, mani vilka tikai uz turieni. Tik un tā es varētu pameditēt tuvumā kādai citai vietai, ne noteikti slēgtai zonai. Viņas, tās vietas, bija vairākas.

Serafs saberzēja plaukstas.
- Nu ko, pagaidām ķeramies pie ēšanas, kā tu saki.
Paņēmis šķīvi, viņš uzkrāmēja pamatīgu porciju. Nudien! Gribējās ēst.

[washulis]

Es minētu, ka Arists nav vēlējies laist Meju pilnībā brīvgaitā, kad viņa atmodīsies. Sariša minēja, kad pēc nelielā jucekļa Joels bija Flērai skaidrojis viņu piedzīvojumu, pēcāk pievienojoties arī Ereijasam. Nu, ja jau Mejas "draudziņš" no abām rokām lokāciju mainīja tikai uz vienu un karotājs būtu zinošākais, kā to izdarīt, tad jāsecina, ka tas ir viņa nopelns, tikai kādēļ? Tāda neuzticība Mejai? Bet kamēr Meja guļ, viņai nekaitēs. Cerams. Ja vien tā dzelšana nav abpusēja.

Tiesa, noskaidrojās par Alvīnu. Devusies atpakaļ uz Astindelu. Tas gan bija aši. Šurp un uzreiz atpakaļ. Nebija radusies iespēja ar viņu lāga iepazīties, bet nu šķiet, izdevība nekad arī neradīsies, vismaz ne Ardas robežās. Žēl, papildus orākuls viņiem nāktu tikai par labu. Viņu skaits patiesi rūk, lai gan nevar zināt, vai rīt neieradīsies līdzīgs aizbēdzējs, kā Safīra. Viņiem te tie skaiti mainījās samērā regulāri.

Bet vakariņas? Atgriezusies pie galda, Sariša juta kuņģi jau nemierīgi sagrozāmies, lai arī prāts vēl aizķērās iepriekšējās tēmās. Nav gan teikts, ka tagad neuzmana visas amuletu vietas, bet jā, priekšlaicīgi atrast arī pārējās noteikti nekaitēs. Tiesa, tas atliks citam, ne šim vakaram, kā var noprast.

Šo rakstu rediģēja washulis: 13.06.2013 00:00

[echo3]

Ereijass pievienojās vakariņotāju pulciņam, paņemdams šķīvi un uzlikdams uz tā sautējumu. Apsēdies pie galda, viņš sāka ēst, bet pēc brītiņa, kad bija apdomājis visu nupat dzirdēto, norija kumosu un izteica savas domas, - Diez vai kāds uzkrītoši uzmana amuletu vietas. Man šķiet, ka pagaidām ne Attīrītāji, ne Sīlija vēl nezina par to, ka mēs meklējam amuletus. Attīrītāji zina, ka Stonā ir serafi, un uzskata mūs par bīstamiem, jo esam maģiski. Kāds mērķis ir Sīlijai, mēs vispār nezinām, bet man ir aizdomas, ka tā nav cīņa pret maģiju.

Joprojām neatbildēts palika jautājums - kāpēc tādi Attīrītāji Ardā ir? Kas bija par iemeslu dibināt tādu organizāciju? - Vai kāds esat pameklējuši to aizliegto grāmatu?

[Romija]

Flēra uzlika sev arī porciju, paslavēja Joela pavārprasmi un domīgi baudīja vakariņas.

"Planšetē neko vairāk par jau minēto neatradu," Flēra atbildēja par grāmatu. "Tas varētu būt vēl kāds pavediens, lai atrastu kaut ko maģiski nelāgu šajā pasaulē, bet man pagaidām nav ideju, kur sākt to meklēt." Viņas planšete bija palikusi somā priekšnamā, tāpēc pagaidām Flēra nesteidzās tai pakaļ.

Domājot un lēnām ēdot vakariņas, dziedniece pēc kārtas cieši nopētīja pārējos pie galda sēdošos. Virtuvē bija gaišs, gaišāks nekā Ardā uz ielas, kur pelēkumu varētu arī nepamanīt. Bet šeit viņa pētīja, vai kāds no biedriem neizrāda kādas pazīmes, ka steidzami jāapmeklē gaismas kabīnes. Lai arī viņi šeit neuzturējās ilgi, nebija zināms, cik ātri varētu parādīties efekts, un vai tas vispār attiecas uz serafiem.

[Roviela]

- Jāsaka, mani arī interesētu tā grāmata, ko sarakstījis Aleksa un Maikla tēvs, - Joels atzinās, pievienojoties Ereijasam un Flērai.
- Kaut kur tai vēl ir jābūt. Kāds to noteikti ir noslēpis kaut vai tāpēc vien, ka aizliegta. Ir taču te Atkritēji, kam Mārvins vecākais ir bezmaz dieva vieta, un viņi, vismaz daži, pilnīgi noteikti mēģina burties. Tāda tumšā maģija gan viņiem vien sanāk, nekas gaišs. Simboli, pakļaušana, doma, ka paša sāpes palīdz maģijai, nu, tādas lietas.

Orākuls nesteidzīgi turpināja ēst. Viņaprāt, sacepums bija izdevies garšīgs.
- Ha, iespējams, es Arista vietā arī negibētu ļaut Mejai pilnu vaļu, tikai, droši vien, neizvēlētos pieķēdēšanu pie gultas. Viņa jau sākumā aizskrēja viena pati nezināmā virzienā, bez iespējas viņu atrast... tas nav komandas darbs! Pestīt viņu laukā no visādām nepatikšanām arī kaut kā nav tas, kas mums būtu jādara. Es stipri padomāšu, vai kaut kur vēl doties kopā ar Meju, - serafs bija noskaņots diezgan pesimistiski. Viņam nepatika novērsties no galvenā, jo tas aizkavēja viņus šeit, pie tam pēc līdzšinējās pieredzes bija gauži sāpīgi, un šeit uzturēties ilgāk kā tieši nepieciešams bija kas tāds, ko Joels nepavisam nevēlējās.

[Romija]

"Ja ir pazīšanās Atkritējos, tad var mēģināt kaut ko uzzināt," Flēra pašķielēja uz Joelu, kam ar šādu kontaktu dibināšanu laikam bija gājis labāk. Viņai bija nepatīkami pat atcerēties to jaukumiņu, kas pašu bija uzrunājis Ellē.

Joela komentārs par Meju pagaidām palika bez atbildes no Flēras puses. Lai arī dziedniecei bija savs profesionāls viedoklis par tādiem izgājieniem un sekām, viņa nejutās tiesīga nosodīt kādu tikai tāpēc, ka jaunietei bija nevaldāma enerģija un cīņasspars. Galu galā Flēra neko nezināja par jauno serafu piedzīvojumiem, savstarpējām attiecībām un būšanu vai nebūšanu vienā grupā ar vieniem personīgajiem mērķiem un uzdevumiem. Bet Joela repliku par nevēlēšanos sadarboties ar Meju Flēra gan ņēma vērā. Viņa pārlaida skatienu arī pārējiem, vai vēl kādam ir viedoklis šajā jautājumā. Tas varētu būt ļoti būtiski, ja vēlāk būs jāsadalās grupās.

[Roviela]

- Bija neliela pazīšanās Atkritējos, - Joels ierunājās skumjā balsī, - Lilija, tā meitene, ar kuru iepazinos Ellē. Viņa paskrēja zem Maikla auto.
Tā kā - nekā.

- Kādu no "Oreola" atrast jau arī diezin vai izdosies, viņi noteikti pamatīgi slēpjas, nebūs atrodams planšetē, domāju.
Oficiālos ceļus ejot noteikti atrast nevarēs. Prasīt Karotājiem? Nē taču, un vai nu viņi visu zinātu? Joelam bija aizdomas, ka Maikls jaunākais varētu glabāt kādu grāmatas eksemplāru, bet kā tad to lai dabū.

Visticamāk, arī mašīnu viszinošie intelekti nezinās, kā ko tādu atrast. Galu galā, tā pati oficiālā informācija vien bija.

[Romija]

"Ja kādiem ir kas zināms par Oreolu, tad visdrīzāk Atkritējiem. Vai arī pašiem sodītājiem, kam mēs to nepaprasīsim tik vienkārši," Flēra šķībi pasmaidīja. "Ja Ardā oficiāli maģijas nav, tad kāds tomēr iesāka to Atkritēju kustību, uzveda uz maģijas ceļa, kaut ko izstāstīja vai parādīja. Varbūt pat Atkritēji ir izbijuši Oreolieši, kam pievienojās vēl un vēl biedri," viņa prātoja. Īsti nekāda pamatojuma tam gan nebija, tāpēc arī diez vai tas bija kas īsti vērā ņemams, lai uzreiz skrietu un ko darītu. Bet iespēja pastāvēja.

"Lai ar viņiem kontaktētos, droši vien ir jāizskatās piederīgāk," atceroties, kā šie cilvēki izskatījās Ellē, Flēra nedaudz sarauca degunu, iedomājoties, ka pati ko tādu varētu vilkt. Bet varbūt varēja atrast kādu nesāpīgāku modeli. Viņa gan stipri šaubījās, vai pati šobrīd vēlas ar viņiem kontaktēties. "Kur viņus satikt, to mēs jau zinam. Elle gan varētu būt gandrīz vai slazds mums, jo Maikls zina par vakardienu. Bet, vai Attīrītāji domā, ka mēs varētu meklēt Atkritējus?" uz tādu jautājumu Flēra nezināja atbildi. "Lilū vakar teica, ka viņi pulcējas arī Kaulu Vārtos, kas droši vien ir līdzīgs iestādījums. Es gan nezinu, cik gudri būtu turp doties," viņa paraustīja plecus un piebeidza porciju. Pateikusies par garšīgo maltīti, Flēra devās nomazgāt savu šķīvi.

[Roviela]

- Visādi var būt. Kurš zina, kāpēc šai pasaulē, kur apgalvo, ka maģijas nav, ir radušies Attīrītāji? Tas ir, es gribēju teikti - priekš kam viņus vajag, ja maģijas nav? - tagad, kad bija labi paēsts, varēja paprātot.
- Varbūt toreiz, kad te iestājās tumsa, tas bija kādu spēcīgu maģisko darbību dēļ? Tad pat ļoti būtu saprotams, ka pret tādām lietām cenšas karot jau saknē. Vai planšetē nevarētu būt ziņas par to, cik seni ir Attīrītāji?

Sagaidījis, kad Flēra beidz mazgāt savu šķīvi, Joels devās mazgāt savējo.

- Tikai tie, maģiskie, lai kas viņi būtu, nez vai bija no šīs pasaules. Vismaz tā nebija tāda maģijā, kādu lietojam mēs.
Te bija daudz jautājumu, maz atbilžu. Uz Kaulu Vārtiem vēl šovakar kaut kā negribējās doties, varētu mazliet pamācīties. Skat, meitenes lieto planšetes, bet viņš, Joels - nē. To varētu labot.

Orākuls uz mazu brīdi igāja un, kad atgriezās, viņam rokā bija viena no Gabriela noliktavas planšetēm.
- Pamācīsiet, kā ar to rīkoties? Gribu palasīt vietējās leģendas, ja vien būs atrodams.

[Romija]

Flēra noslaucīja rokas un paņēma Joela planšeti, lai parādītu, kā to ieslēdz, kur jāraksta meklējamais vārds un kur atrodas rezultāti. Tālāk viņa ļāva darboties orākulam pašam.

"Starp citu," lai arī Joels acīm redzot gribēja pabūt viens un kaut ko palasīt, Flēra atcerējās viņa minētos kontaktus. "Tā meitene no Atkritējiem? Viņa redzēja, ka tu buries, un kā izskaties? Un tagad ir ievainota kaut kur?" ...kur mēs nezinam, vai viņa klusēs. Beigas gan Flēra nepateica skaļi.

Sāka vākties vesels saraksts ardiešu, kam serafi kādā veidā ir atklājuši savu būtību — Alekss, šī meitene, avarējušais ardietis un mediķis, ciematā satiktie uzbrucēji, iespējams, ka vēl kāds. Ja par Aleksu vēl varēja cerēt, ka viņš neizpļāpāsies, tad par citiem to nevarēja droši apgalvot. Gluži ignorēt tādas lietas nevarēja, lai gan izskatījās, ka orākulam maz rūp šāds atgadījums. Grāmattārpi, Flēra pie sevis nodomāja un nopūtās.

[Roviela]

Joels uzmanīgi noskatīja, kur un kā darbojas Flēra, lai pats zinātu, kā rīkoties. Vai nu gluži ar laiku nesapratīs? Tāda planšete jau visiem domāta, nevis izredzēti gudrajiem, vismaz tā orākuls domāja.

- Jā gan, tieši tā kā tu saki, - serafs virtuves malā ērti apsēdās vienā krēslā un basās kājas uzlika uz ķebļa. Tā bija ērtāk noturēt planšeti.
- Liliju savām rokām savāca Maikls. Kas tālāk, to gan nezinu.
Varbūt nemaz vairs nav dzīva, bet to viņš noklusēja. Šis atgadījums, par spīti tagad ieņemtajai vaļīgajai pozai, radīja zināmu stīvumu, jo orākuls joprojām nespēja aizmirst tā vakara notikumus un savu bezspēcību kaut kā palīdzēt.

Ticis pie meklēšanas, Joels centīgi mēģināja uzzināt vairāk par Attīrītāju vēsturi, par Svēto Aneti, tas ir, to, leģendu, un kādas vēl te ir leģendas? Un kas ir Oreols, nē, ne sekta, bet ko ar to šeit saprot? Viņš cenšas visādi, piesienoties nejauši atrastiem pieminētiem vārdiem un nosaukumiem.

[echo3]

Ereijasam negribējās nodarboties ar pētīšanu. Tas ir, ja nu gluži vajadzētu... tad jā, bet tagad viņš noskatījās, kā jārīkojas ar planšeti. Brīdi pavērojis Flēras, un tad Joela darbības, Ereijass piecēlās, pateica paldies vakariņu gatavotājam, savāca savu šķīvi un to izlietnē nomazgāja. - Iešu patrenēties.

Tieši to viņš arī darīja vairākas stundas, ja viņu netraucēja - trenējās šautuvē.

[washulis]

Man drīzāk šķiet, ka teikums "maģijas nav" ir saīsinājums no "ja Tu lietosi maģiju, tad nebūs Tevis." Sariša ieminējās, klausoties Flēras un Joela filosofiskajās vai ne tik filosofiskajās sarunās, ēdot nost sacepumu. Jā, garšīgs. Sātīgs. Tieši tā, kā vajag. Veids, kā Attīrītājiem pūdelēt iedzīvotājiem smadzenes. Par cik te ir daudz Atkritēju, tad skaidrs. ka apgalvojums, ka maģijas nav, ir nepatiess. Tikai veids, kā dažos vārdos salikt kopā sabiedrības uzskatu par to. Bet beigās mūsu uzdevums tāpat ir atrast amuletus, ne noskaidrot, kādēļ te nav saules.

Protams, protams, nevarēja jau zināt, vai šie abi fakti nesaliktos kopā, kā tas palīdzētu vai traucētu, turklāt ziņkārība ir dabisks, vitāls dzinulis, tomēr tas ir tikai laika jautājums, kad viņi Ardu, uzdevumu paveikuši, pametīs, un nebūs no viņiem atkarīgs, vai Mārvins senjors joprojām būs ikona Atkritēju pūļiem.

[Romija]

"Protams," Flēra piekrita Sarišai. "Te ir tik daudz dažādu problēmu. Mēs nekādi nevaram un nevajag tās visas risināt. Ir lietas, kas mums vienkārši jāpieņem," viņa piebilda. Visgrūtāk tikai bija izšķirt, kam ir un kam nav jāpievērš uzmanība. Atlika paļauties uz Gabrielu. Un Aristu. Un nedaudz savu intuīciju.

Joels bija ieslīdzis planšetē, Ereijass aizgāja patrenēties, bija jau vakars. Vispirms Flēra novāca virtuvi, nomazgāja traukus, Ielika sacepumu atpakaļ plītī, lai tas stāv silts vismaz kādu laiciņu. Varbūt ekskursanti atgriezīsies, viņa sprieda, bet varbūt arī nē. Aplējusi sev vēl vienu krūzīti tējas, Flēra apsēdās pie letes un paņēma iesākto lapu. Neko diži plānot šobrīd vēl nevarēja. Viņa tikai pierakstīja tos ardiešus, kas zināja par viņu eksistenci, un uzzīmēja aptuvenu slēgto zonu novietojuma shēmu un dažas piezīmes. Miegs vēl nenāca. Fiziski Flēra nejutās nogurusi un arī Spēku bija atjaunojusi. Viņa izdzēra tēju, atstāja lapu uz letes, paņēma somu ar telefonu, sameklēja mašīnas atslēgas, noteica palikušajiem: "Es noiešu pie Lilū," un devās uz liftu, lai brauktu lejā uz stāvvietu.

[Roviela]

Joels lasīja, bet pagaidām neko tādu būtisku atradis itin kā nebija. Vai arī nesaprata, ka tas ir būtiski.
Tās zonas, piemēram. Kura no tām varētu būt sliktāka tieši auru ziņā? Tam būtu jābūt atrodamam, tiešām, jo no kurienes tad Sīlija ņēma tās ziņas? Tas ir, ne par to, kur atrodas, bet kura un kāpēc slikta.

- Dodies vien, - viņš pamāja Flērai nopakaļ.
- Nepazūdi uz ilgu laiku, labi?
Varbūt ekskursanti atgriezīsies, un pa vienam kaut kur braukt naktī pavisam nav prātīgi.

[Romija]

Lifta durvis atvērās un Flēra izgāja stāvvietā. Lilū tur pat stāvēja. Viņa piegāja pie automašīnas, ar roku maigi novelkot gar tās sānu, it kā noglāstot, atslēdza durvis un iesēdās vadītāja sēdeklī, somu noliekot uz blakus sēdekļa.

"Labvakar, Lilū," Flēra uzrunāja automašīnu laipnā balsī un uzsmaidīja. Viņa ieskatījās priekšējā spogulī, kā bija redzējusi Gabrielu daram, un cerēja, ka automašīna runāsies arī ar viņu. Šoreiz vajadzēja ko vairāk par galapunkta nosaukšanu un maršruta veikšanu.

No rīta Flēra bija braukusi ar Gabrielu uz moča, vēlāk Arists demonstrēja savas braukšanas prasmes ar Silvu. Nosaukt adresi un gaidīt, kad automašīna aizvedīs līdz galam, protams, bija ērti, bet tomēr gribējās saprast ko vairāk. Ātra, droša braukšana bija kā lidojums. Protams, Flēra neloloja cerības, ka viņa uzreiz pratīs tā braukt, taču ar kaut ko bija jāsāk. Un to nevarēja izdarīt ar motociklu, jo tam, šķiet, nebija mākslīgā intelekta. Lilū bija, bet vai tas bija paredzēts tādu iesācēju apmācīšanai? Flēra uzlika rokas uz stūres.

"Vai tu man vari iemācīt pašai braukt?" Flēra vaicāja kā cilvēkam un skatījās Lilū spogulī.

[Sindra]

Flērai iekāpjot mašīnā un uzrunājot tās dvēseli, Lilū no sākuma aizvēra durvis, tās nobloķējot, pirms atbildēt.
- Labvakar. - atskanēja Lilū sveiciens. Ļoti lietišķs un bez jelkādas koķetuma pieskaņas.

Pēc serafes jautājuma, kādu brīdi bija klusums, līdz sievietes balss viņai atbildēja: - Varu piedāvāt tuvākās auto skolas atrašanās vietu. Taču, šobrīd tā jau ir slēgta. - Lilū atkal pieklusa un gaidīja tālāko Flēras rīcību.