Vesterna vilinājums, [BP] [KS] [R] KK etīdes Mežonīgo rietumu garā Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Andromeda]

Land of the dead.

Brr. Vēsi te. Un pakulas arī veļas pa tukšajām KK ieliņām. Gluži kā vesternā.

[Pūķēns Sāra]

"Es tevi uz šejieni atvedu." *Viņa apstājās, iesāņus palūkodamās uz jautātāju* "Tev tika iedotas zāles, bet tā kā es tās biju aprēķinājusi uz citu masu, tad tu biji pusārstēts. Atvedu un izārstēju līdz galam."

[Mattiass]

— Kā tu… — doma, ka šī trauslā meitene viņu uz šejieni atveda, likās visai uzjautrinoša, jo Metjū bija visai spēcīgs miesasbūves tips. Taču bija vēl daži jautājumi.

— Tu esi ārste? Ķīmiķe? Vai kas īsti? Un, kāpēc tev mugurā ir… šāds tērps? — veiksmīgāks apzīmējums nekādi nenāca prātā, izņemot asociācijas ar visādām patīkāmām izklaidēm, kurās sievietes bija neatņemama sastāvdaļa, bet kuras likās nevietā šībrīža situācijā.

[Pūķēns Sāra]

"Varētu teikt, ka kaut kas no ārstes, gan ķīmiķes," *viņa pagriezās ar seju pret slimnieku.* "Es līdz pēdējam brīdim piemirsu - tomēr esmu mājās - bet, kad tu sāki attapties, likās dumji skriet un pārģērbties, vēl jo vairāk šāds ietērps varētu motivēt ātrāku atveseļošanos."

[Mattiass]

— Interesantā paskatā tu staigā pa mājām, — Metjū nenocietās, neatzīmējis acīmredzamo.

— Un kāda tad, dakter, ir mana diagnoze?

[Pūķēns Sāra]

*Sārtums iesitās vaigos, pat Metjū piebildi* "Ja nepatīk - neskaties,* *Mora atcirta, cerot, ka dēļ krēslas sārtums nebūs pamanāms*

-Tu esi veselāks par veselu. Ja vēlētos, varētu cīkstēties ar milžiem."

[Mattiass]

Pār Metjū seju pārlaidās ēna.
— Nē, milžu cīņas nav mans mīļākais vaļasprieks… tāpat kā tikt uzšķērstam vai tēlot šaujamo mērķi.

Sens kā pasaule triks — Metjū izdarīja tieši to, ko viņam silti ieteica nedarīt. Tas ir — noskatīja negaidīto glābēju (ja vien viņa tiešām bija glābēja, nevis izmantoja situāciju savā labā Metjū vēl nezināmā veidā) no galvas līdz kājām, un otrādi — no visai pievilcīgām kājām līdz pat sejiņai, kuru pacentās saskatīt skaidrāk, un, tā kā acis bija apradušas ar pustumsu, garām nepaslīdzēja arī fakts, ka vaigi bija visai pievilcīgi sārti.

— Man patīk, un es skatīšos, — viņš paziņoja.

[Pūķēns Sāra]

"Tikai acis nepazaudē," viņa novērsās, nevēloties, lai viņš redz viņas seju, kur vaigi bija palikuši vēl tumšāki. "Kā iepriekš minēju: ja ko vajag, pasauc." Vīrieši: paši nezina, ko grib! "Un mani sauc Mora.

[Mattiass]

— Jauki, esmu Metjū, — viegls smaids, — Un labāk nekur neaizej, jo pirmā lieta, kas man noderētu, ir skaistas sievietes sabiedrība.

Bonus punkti par tērpu un sārtumu vaigos, bet to viņš skaļi neteica.

[Pūķēns Sāra]

"Patīkami iepazīties."

"Vai man tev palīdzēt apģērbties?" Mora sarkastiski pajautāja, "vai arī izģērbties līdz galam?" Dīvains cilvēks. Vispirms apvaino un izrāda ne tās labākās reakcijas piemēru pret mani un ietērpu, bet pēc tam vēlas, lai palieku un glaimo.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 11.09.2012 00:23

[Mattiass]

— Atkarīgs no tā, vai tu labprātāk mani izmet ārā pa durvīm, ja jau esmu vesels, vai arī piedāvā naktsmājas, un uz ko tādu bija norāde tavas iepazīšanās runas vietā, — Metjū viegli zobojās.

[Pūķēns Sāra]

"Vari te pārnakšņot, ja vēlies. Tagad gan ir tikai... nav pagājis pārlieku ilgs laiks kopš tava mazā nelaimes gadījuma." Viņa atsāka doties uz izejas pusi, vēl pamājot otru durvju virzienā. "Tur ir tualete un duša."

[Mattiass]

Nē, tualeti viņam nevajadzēja (rīta aktivitātes tiešām bija nesen, spriežot pēc sajūtām) un jutās viņš arī visai tīrs.

— Ja te nav caurstaigājamā sēta, pretstatā manai pēdējai apmešanās vietai, tad labprāt. Žēl, ka jau aizej, — Metjū izstaipījās. Tā ar tām sievietēm ir — vispirms vilina, un tad izliekas, ka nekā nav bijis. Pats viņš bija izlēmis izbaudīt, ka ir dzīvs, tagad, un raizēties vēlāk.

[Pūķēns Sāra]

Pēc krietna laika sprīža, ja vien mačo nebija izspēries pa to laiku ārā no istabas, Mora atgriezās ar paplāti, uz kuras bija labi smaržojošs ēdiens: gaļa, nedaudz piedevas un salāti, kā arī svaigi spiesta citrusaugļu sula. "Biju domājusi, ka varētu vēlēties iestiprināties"

[Mattiass]

Tā, it kā te tiešām būtu maza paradīzes filiāle. Kur slēpjas gaļas āķis?

— Varētu gan, — mačo atzinīgi (un pateicīgi) pamāja ar galvu, apsēsdamies.

— Klau, kur mēs atrodamies? Kur īsti ir tava māja? Un… kāpēc tu to visu dari? — pēc Metjū aprēķiniem, kāds, kurš spēj aprēķināt pareizo dozu zālēm, kuras pēc iekšējām sajūtām spriežot, palīdzēja tik labi, un tās izdala kuram katram klaidonim, vai nu pats tās ražo, vai arī ir stāvus bagāts. Vai arī abi — pirmais noteikti varētu nodrošināt otro.

[Pūķēns Sāra]

Viņa iedeva ēdienu vīrišķim, pati piesēzdamās uz gultas malas.
"Mēs esam pretējā pilsēteles galā no tā trako nama. Daru to, jo..." viņa uz brītiņu aizdomājās, "Kā minēju - tev iedeva citam subjektam paredzētās zāles. Nomirt, tu nenomirtu, bet dzīvotu ļoti defektīvs. Man, kā jau devušam ārsta zvērestu, bija pienākums izlabot sveša stulbumu, jo zāles nāca no manis un es būtu daļēji vainīga. Otra iespēja, protams, būtu tevi nogalināt, bet es ticu, ka tu pa šo vairāk priecājies. Mora apburoši uzsmaidīja sarunbiedram, pie viena novērtēdama, ka viņš nav uzvilcis kreklu.

[Mattiass]

— Ļoti labi, — Metjū novērtēja iespējas, ar prieku sākdams locīt iekšā ēdamo (visdrīzāk, pusdienas).

Trako nams bija tur, kur bija sasodītais indiānis, kurš vilkās nopakaļ visur, kur gāja Metjū, kā tāda sērga. Jācer, ka viņš neredzēja, kā Metjū savāc, jo citādi nebūtu nekāds pārsteigums, ja sarkanā āda, nez no kurienes radies, iesoļotu tepat pa durvīm, rokā svārstīdams napalma kannu: "Sveiki, labdien. Hello again."

Kelpija gan jau nav pārāk tālu no saimnieka un gan jau līdz laikam spēs par sevi pagādāt, pārējais bija labi noslēpts.

Metjū apburoši uzsmaidīja sarunbiedrenei, pie viena novērtēdams, ka viņas ietērps un apģērbtības pakāpe nav mainījušies.

[Miervaldis Gotiņ...]

Nonācis kokzvēram aiz muguras, Lielā Galva nekustīgi iestiprina Tomahauku viņam starp zariem, labakai saķerei viet vietām nostiprinot to ar skoču, saskaņā ar šo shēmu:

(IMG:http://www.drunktiki.com/wp-content/uploads/2011/08/does-it-move.jpg)

Un tad, iedarbinājis Tomahauka dzinēju, pats veikli nolec lejā. Tagad, ja viss iet pēc plāna, kokzvēram vajadzētu tikt parautam uz turieni, kur ir notēmēts Tomahauks (konkrētais ir notēmēts uz Teherānu).

[Andromeda]

An izklaidīgi noskatījās Lielās galvas darbībās.

No ēnām izlīda tumšs stāvs. Tas bija vidējas miesasbūves vīrietis ar spožu nozīmi pie krūtīm. Sak, laikam šerifs.

Ilgi gan man nācās Tev pēdas dzīt Andromēda. Bet izskatās, ka esmu atradis īsto brīdi. Ievelk An ar pātagu un uzmet laso. Sasien kā nabaga lopiņu. Šo dienu mēs visi atcerēsimies, kā dienu, kad tiek pakārta Andromēda, piecu banku aplaupītāja, krāpniece un slepkava!

[Mattiass]

Kokzvērs sēdēja un klausījās blūzu, no sirds priecādamies, līdz sajutās kaut kā dīvaini. Pagrozījies, viņš saprata, ka vairs nesēž uz zemes, bet gan atrodas gaisā. Neizpratne. Tā nenotiek! Taču zeme attālinājās, un zari vējā žēli švīkstēja. Vēl ļaunāk, neparastas krāsas spēlmanis bija palicis lejā, nevis izvēlējies sekot, un tā nu kokzvērs bija atkal palicis bez vienīgā dvēseliskā domubiedra, kurš viņam jebkad bijis.

Samierinājies ar likteni, kokzvērs uzsāka dziedājumu, ielikdams tajā visu savu būtību.

***

Teherānā raķete nokrita viena pati.

***

— Nesaprātīgie lopiņi, — debesu gari sodījās, — mūsdienās neko viņiem neizdarīt pa prātam. Preces sūtīšana atpakaļ divu nedēļu laikā Viltojums, ko tu neteiksi! Vai mēs Made in China uz tā rakstījām, vai? No plastmasas radījām, vai? Labākais kokzvērs, kādu nu mūsdienās vispār var dabūt, ar to viņu gaisa piesārņojumu, un paskat, kādi tagad tam zari! Jā, sūtiet šo ārstēties un uz rehabilitāciju.

[mr Bl@ck]

Blekijs pārtrauca spēlēšanu un dziedāšanu redzot, ka divas trešdaļas publikas ir pēkšņi viņu pametušas. Tumšādainais nezināja ko darīt šajā mirklī, tāpēc nolēma izteikties par to ko ir novērojis.
Velns un elle deviņām kārtām! Es esmu dzirdējis par indiāņu zālītēm kas liek tev aizlidot, bet kas to būtu domājis ka burtiskā nozīmē! viņš nobrīnījās.
Un kur pazzuda tā meiča ar pīpi? Pat neideva dūmu ievilkt!
Tad pamana to ēnaino purnu ar sasaistīto An, Tik to vien izdarījusi viņa? Bet izskatās tik jauka un nevainīga, vai tad nevar palist vaļā vismaz šo reizīti? JA apsolās vairāk bankas nelaupīt tikai apkrāpt līdz pēdējam dolāram?