Vesterna vilinājums, [BP] [KS] [R] KK etīdes Mežonīgo rietumu garā Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Andromeda]

Land of the dead.

Brr. Vēsi te. Un pakulas arī veļas pa tukšajām KK ieliņām. Gluži kā vesternā.

[Dženeta]

Te vietā kur tika noslepkavota indiāniete saceļas varena migla! Pēc brīža tā norimst.
Tikmēr indiānietes gars tika apvienots ar zirdziņa ķermeni.
Sajutis briesmas zirdziņš/indiāniete ātri rikšo uz virsaiša pusi un ieraudzījis kas visiem draud pabubina dažus vārdus.
Tad pieiet klāt virsaitim un ar vārdiem-Tā nav labi darīt!- nodzēš uguni. Ja intersē kā to izdarīju-nejautā! Tu esi ļauns. Un ja kāds apgādās senču zemi tad tas esi Tu!
Atkal seceļas varena migla un zirgs pazūd kā nebijis.

Šo rakstu rediģēja Vingrotāja: 29.08.2012 13:32

[Miervaldis Gotiņ...]

Psihopāti! - Lielā Galva, pēc zirdziņa-indiānietes aktivitātēm nocitē Ezīti Miglā un piededzina degauklu vēlreiz. Pats apsēžas uz 500kg aviobumbas un ievelk smeķīgu dūmu.

[Andromeda]

Ja parādās rozā ponijs, tad tā ir vienmēr slikta zīme. An teica pašķielēdama uz degli, samitrināja cimdu galus un apdzēsa to. Turpina vērot, vai Matt atjēgsies vai nē.

[Mattiass]

No Metjū puses atskanēja kluss gārdziens, plaušās ieplūstot gaisam, kas gan lielākajai daļai (tiem, kas nebija gluži cieši blakus) palika nepamanīts. No mutes kaktiņa notecēja asiņu strūkliņa, kura pēc īsa brīža apsīka. Sejas muskuļi atlaidās, un tās vaibstos iegūlās tik mierīga sejas izteiksme, ka tas pat likās nedabiski. Nevis parastā, neizdibināmā sejas izteiksme, bet neikdienišķs miers.

Kā dzīrēs mēra laikā.

Tikmēr uz zemes, ap vietu, kur bija aviobumba, parādījās ēna. It kā kaut kas karātos gaisā virs tās vietas. Vai kristu lejā?

[Andromeda]

Tā kā An vēl joprojām turēja Metjū galvu klēpīt, tad viņa novēroja šo dīvaino sejas transformāciju. Un tad An aptvēra, ka viņš elpo. Tu nelieti! Tu...nekad vairāk netaisi no sevis staigājošu mērķi! An priekā?/dusmās? šo sapurināja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Neveicas man šodien! - *Kad degaukla jau otro reizi apdzēsta, Lielā Galva domīgi padauza ar pīpi pa aviobumbas korpusu. Aviobumba noskan gluži kā tukša muca. Virsaitis sašutis pielec kājās* - Draņķi tādi! Balvanku iesmērējuši!

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 30.08.2012 08:55

[Ungaarijas ragas...]

Tātad vienmēr, Ragaste apcerīgi nosaka, vērodama Metjū sejas izteiksmes. Acis domīgi pievēršas ārā notiekošajam: Rādās, ka būs lietus.

Sieviete lēnām caur sienu iziet ārā uz ielas, tagad var samanīt dunča dūrienu un asiņu pēdas uz stāva muguras.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 30.08.2012 10:43

[Mattiass]

Metjū nemodās. Acīmredzot šībrīža smadzeņu stāvoklis bija nu jau labāks, taču nepietiekams aktīva apziņas stāvokļa uzturēšanai, un vajadzēja gaidīt, kad paliks labāk. Visi muskuļi bija atslābuši, tāpēc nekas netraucēja An šo purināt kā tādu lupatu lelli.

Tikmēr tiesi blakus mācību aviobumbai un virsaitim zemē ar varenu dārdoņu stāvus ietriecās iespaidīgs totēmstabs, kura zīmējumi varētu šķist eksotiski jebkuram, izņemot Lielo Galvu. Papildus pārējam, zemāk pie pamatnes tikai indiānim vien saprotamiem rakstiem bija vēstījums: Pilsēta ir nocietinājums. Zemāk: Sargieties no likumsargiem un rozā aprijējiem.. Un pašā apakšā: Lai šeitan sargāti top debesu bērni un viņu sabiedrotie. Visbeidzot, tikko saskatāmiem simboliņiem lasītājs tika informēts, ka šis stabs ir Izgatavots pēc gaisa garu norādēm.

[Andromeda]

An uzmeta skatienu debesīm. Tā rādās gan! *Paņem no Lielās Galvas pīpi un ievelk pāris dūmus un nopēta totēmstabu* Man šķiet...es saprotu, kas šeit sacīts. An sejā ieguļas sapņaina izteiksme.

[Miervaldis Gotiņ...]

Lielā Galva arī nopēta totēmstabu. - Nudien, labs viltojums! - Viņš secina. - Diez no kurienes viņš varēja nokrist? - *Paskatās debesīs.*

[Mattiass]

Debesis bija tukšas, kā zilas dzīles, un tikai vietām pavīdēja pa mazam, baltam mākonītim.

Tikmēr Metjū, kā jau atslēgtajiem mēdz gadīties, turpināja gulēt zemē turpat, kur An šo bija atstājusi.

[Pūķēns Sāra]

*Kamēr pārējie apbrīnoja viltojumu un pīpēja, Metjū uz pāris sekundēm ieskāva melna dūmaka un tad jau nebija ne pēdas no dūmakas, ne no Metjū.*

[Hobits]

Pēkšņi no debesīm parādījās varavīksne no kurienes ar lielu ātrumu slīdēja leprikons ar savu zelta podu un nokrita pilsētas vidū, Viņš neizskatījās diez ko priecīgs par savu slīdējumu un ātri saskaitīja savas zelta monētas tā kā kaut kas degtu. Bet tomēr nekas nebija pazudis un viņš apsēdās uz sava poda it kā nekas nebūtu noticis.

Šo rakstu rediģēja Hobits: 07.09.2012 18:00

[Ungaarijas ragas...]

Ragaste pieslīd pie leprikona un sašutusi iesaucas: Atdod manu zeltu! Zaglis tāds!
Tālāk seko mēģinājums izraut podu no būtnes dibenapakšas, kas ir neveiksmīgs, tā kā rokas izslīd tam cauri.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 07.09.2012 19:41

[Hobits]

Hey!!! Tu ko te? Es neko nezogu! Tas ir MANS PODS !!! Viņš tā iešņācās, ka visas pilsētas kaķiem spalva sacēlās gaisā. Paķēris podu un iežmiedzis to padusē metās bēgt.

[Ungaarijas ragas...]

Piedošanu, es pārskatījos! bēgošo pavada Ragaste atvainošanās kliedziens. Uzmetusi pēdējo skatienu apkārtesošajiem, sieviete nolemj doties uz mājām - baznīcas drupām.

[Hobits]

Dzirdējis, ka nekas zeltam nedraud viņš atviegloti nolika zelta podu un atkal pārskaitīja vai kas netrūkst no zelta gabaliem un atkal turpināja sēdēt uz tā. Pēc neilga laika viņš atkal pārskaitīja zeltu un atkal un atkal. Tā kā katrs zelta gabals būtu dzīvības vērtē un nevarētu vēl iedomāties, kas notiktu ja kaut viens gabals pazustu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Viltojums ir senču garu zaimošana! - *Lielā Galva* sadabū no kabatas napalma pudeli un sērkociņus un ņemas dedzināt totēma stabu.*

[Mattiass]

Totēmstabs, sajutis svilumu, iegaudojās, un no tā krakšķēdamas izlīda divas zarveidīgas rokas. Pazemē kaut kas nodrebēja, un izrakās četras sakņveidīgas kājas. Par seju kalpoja viens no viepļu glezojumiem uz staba, kaut arī, šķiet, mute ar pamatīgiem zobeļiem un acis bija īstas un dzīvas.

Pilnībā izracies un atkārtoti iegaudojies, nepārprotami atriebīgu nolūku vadīts totēma kokzvērs metās pie Lielās Galvas.

[mr Bl@ck]

Tieši tad kad no zemes vilkās ārā tā neradījuma kāja no zemes arī tika izrauts kāds stāvs, nu ļoti mells pēc skata un netikai tāpēc ka zemē ilgi gulējis. Tāpēc ka ka viņam liela daļa radu ar bija ļoti melli un nāca vēl no cita kontinenta, Ķit vai micīt! Tā no toč nav Ņūorleāna! Mellais pamatīgās šausmās nobļāvās.
*Tiek aizsperts prom, atsitas pret avio bumbu, atslēdzas*