Vesterna vilinājums, [BP] [KS] [R] KK etīdes Mežonīgo rietumu garā Opcijas

[Andromeda]

Land of the dead.

Brr. Vēsi te. Un pakulas arī veļas pa tukšajām KK ieliņām. Gluži kā vesternā.

[Andromeda]

*Brīdi domā. Tad pagriežas pret saulrietu un sāk apņēmīgi soļot. Mirkli apstājās, jau kaut ko grib sacīt, bet tad saņemas un turpina iet.*

[Mattiass]

Kādu brīdi noskatās nopakaļ. Pabīda platmali dziļāk uz acīm, lai saule nespīd tajās. Tālu jau neaizies…

… Pēc krietni ilgāka laika neticīgo sejas izteiksmi nomainīja nopietnāka, un viņš uzlēca Kelpijas mugurā. Ātri pārbaudījis to, kas viņam klāt, un, acīmredzot, apmierināts ar rezultātu (nekas nebija pazudis), Metjū jāšus strauji devās meitenei nopakaļ.


Gandrīz panācis gājēju, viņš pasauca:
— An!

[Overlord]

Ar Eljas Vuda iemiesotā Frodo cienīgu izteiksmi, viņš nolūkojās kā "asā dāma" pazūd pretīm saulrietam. Nē, viņa nepazuda. Viņu aizsedza otrs jautrībnieks. Kurš likās kaut kā manīts. kaut kur.

Tu Atrodies GTA: City of Jihaad Galvā atskanēja spēcīga balss. Un Tu drīksti iet sist un šaut jebkuru no šeit sastaptajiem neticīgajiem,atņemt viņiem zirgus un citādi kaitēt Kaut kur dzirdēts princips-iet un sist kuru grib.Un to simbolizē šie trīs burti. G.T.A
Un tavs vārds ir Omārs bin Kalmārs
He he he. Te visi ir neticīgie. Patiesību sakot arī Omārs tagad nezināja kam ir jātic,bet ja kāds viņam teica,ka visi ir neticīgie,bet viņš pats gan ne,tad jau būs patiesīb.
Paņēmis mačeti un savu šaujamo, viņš devās iekšā pirmajā mājā kas gadījās pa acij, protams,jau uz ielas nokaujot divus cilvēkus.

[Andromeda]

Gāja, gāja, Neviens neapturēja. Nerūp...velns rāvis tevi saldumiņ...*Cenšas aizgaiņāt sentimentu pieliekot soli*

Te piepeši An saklausa zirga pakavu dipoņu, kam seko Matt sauciens. Tā jau domāju, neatstās tā, nobeigs. An Apstājas, bet nepagriežas pret jātnieku.

[Mattiass]

*Centās atcerēties.* Šķiet, viņai revolveris bija pašai — iespaidīgs, turklāt. Tātad šaujamo ar vienu patronu dot nav lielas jēgas. Pašā ietrieks.

— Tikko no kapa izkāpi — un jau nāvi meklē? — vēsā tonī painteresējas. Nav tev iekšu to visu tā arī atstāt, nav, iepīkstējās maza, pretīga balstiņa Metjū prātā, kāda, droši vien, ir katram, tikai normāliem cilvēkiem to dēvē par sirdsapziņu. Meklē tu katrā cilvēciski labo. Reiz tu par to samaksāsi… Metjū sakož zobus, tā tik vēl trūka, lai kas tāds atspoguļotos arī sejas vaibstos.

[Andromeda]

Un Tev jau dikti rūp vai bāžos nāvei rokās vai nē! *Pagriežas pret Metjū un zirgu.*

Īpaši rūpēja, kad ietrieci lodi tieši šeit... vai šeit!*Rāda uz roku un sirdi*Ak jā vai šeit! Kā pēdējo norādīja vietu, kur lode tika triekta galvā.

An pagriezās un turpināja iet vēl raitākā solī, kā pirms tam.

[Mattiass]

Metjū paskubināja Kelpiju. Zirgs pielika soli, un pēc brīža Metjū jau jāja paralēli An, ne pārāk cieši, tomēr tuvu.

— Un kā redzam, ar to nepietika, — viņš sarkastiski piezīmēja, bet tad kļuva ļoti nopietns.
— Par šāvienu galvā — piedod, ja vari. Rokā — nezināju, kur sprāgs, negribēju mirt, bet tevi tomēr nenošāvu. Sirdī — tu pati lūdzi.

[Andromeda]

Un?! *Apstājās kā zemē iemieta* Tas ir viss? *Acis „iedūrās” Metjū sejā, nekur noslēpties vai aizbēgt* Not good enough! *Vēlreiz pieliek soli*

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 20.08.2012 19:05

[Mattiass]

— Nē, — viņš pasmīnēja, — Bet tu pati pajautāji. Mana kārta. Kur ir laupījums, An? Un kāpēc tu atgriezies?

[Andromeda]

Jā, velku es sev nopakaļ neredzamus maisus ar viskiju un naudu! Sarkastiski nosaka un turpina iet. Tad apstājas. Liesmām dikti garšoja gan viskijs gan nauda. Nu gan beigas...

[Mattiass]

— Tu to visu nodedzināji? — pārsteigums.
— Tad tāpēc tu atgriezies no aizkapa valstības?

Tas pat izklausās ticami. Izdarīja tā, lai netiktu nevienam. Un tagad atgriezīsies aizsaulē. Smalki.

— Neko darīt. Lai tev veicas, — novērsās, un pēc īsa brīža atpalika. Te nekas vairs nebija darāms.

[Andromeda]

An turpināja iet neatskatoties.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 20.08.2012 19:27

[Mattiass]

— Tu tuksnesī iznīksi, to taču tu saproti, vai ne? — Metjū tomēr uzskatīja par savu pienākumu vēl painteresēties.

[Andromeda]

No pīšļiem nācis par pīšļiem paliksi, labi, ka visu nedienu cēloni vismaz paņemu sev līdzi. Kādā citā pasaulē, laikā vai vietā...varbūt viss būtu savādāk. Ardievu, ardievu mīļais...*Pēdējos divus vārdus nočukst.*

[Mattiass]

— Un tu nevari palikt? — Metjū uzrāva uzaci, nesteidzīgi jādams nopakaļ, — Dzīve ir skaista, An, izmanto to, ja tev ir otra iespēja. Tur, citur var arī nekā nebūt, kaut arī tev, droši vien, tagad labāk zināms.

[Andromeda]

Un kas gan man šeit būs? Kamdēļ palikt? Gaidīt, kad atkal kāds sadomās iedot lodi pierē vai nogriezīs miegā vai reibumā? Skaista? *Paskatās uz pilsēteli* Nožēlojami!

[Mattiass]

— Nezināju, ka tev pasaule sarukusi līdz vienai graustu pilsētai. Kas es esmu, lai tevi mācīt? — Smīn, — Tomēr uzticami sabiedrotie tevi no tā visa būtu pasargājuši. Tiešām gribi mirt? Tur ir tik labi? — Ziņkārība. Kā ir tur, otrā pusē? An, iespējams, zina.

[Andromeda]

Neatceros*Nosaka un piekārto matu ērkuli* Neko neatceros! Nesaprotu par kādiem sabiedrotajiem tu runā, pašu nelabo vai?

[Mattiass]

— Tāpēc jau teicu — ja tev tie būtu bijuši. Ja pret visiem izturies vienādi, tad visi pret tevi izturas vienādi. Ja gribi, aizvedīšu atpakaļ, tur vismaz ir ūdens. Izgulēsies, no rīta būs labāk. Interesē?

[Andromeda]

*Brīdi svārstās* Lai iet! An bija izvērtējusi visus par un pret, un tā kā gluži nebija noticis viņai pa prātam izšķīrās varbūt to panākt citu dienu.