Dvēsele, Kas tas par zvēru? Opcijas

[Hermaine]

Vai uz šo jautājumu - kas ir dvēsele vispār ir atbilde? Un vai tāda mums, cilvēkiem, vispār eksistē?

Cik dīvaini, ka Roulinga šo jautājumu ir izcēlusi kā tikpat svarīgu kā mīlestības jautājumu, taču šeit, Kurbijkurnē (ja gadījumā neesmu ko palaidusi garām), joprojām par to īpaši nav diskutēts. Tāpat aizdomājos arī par to, kā un vai vispār Roulingas priekšstatus par dvēseli var izmantot HP lasītāji - kā mums vajadzētu saprast dvēseles dalīšanu vairākās daļās un to, ka šīs atsevišķās daļas spēj eksistēt neatkarīgi viena no otras.

Un vēl jautājumi pārdomām - vai lietām var būt dvēsele (lai kas tā arī būtu) un ko īsti nozīmē Dumidora vārdi 2. HP grāmatā: "No Cūkkārpas pa īstam es aiziešu tikai tad, kad šeit vairs nebūs nevienas man uzticīgas dvēseles?".

[Miervaldis Gotiņ...]

Un tomēr ir grūti spriest, vai tie cilvēki tiešām sevi, piemēram, redz no augšas vai arī apzinās, ka redz sevi no augšas

Nu, ja viņi spēj nosaukt detaļas, kas notika ap viņu ķermeni, kamēr paši bija bezsamaņā (tipa, kur katrs palīdzētājs/glābējs/dakters stāvēja un kādas krāsas frencis bija katram mugurā), tad tas principā liek domāts, ka liecība nav feikota un būtu pamats tālākiem pētījumiem.

Es gan pats neesmu detalizēti pētījis infu par šādiem klīniskās nāves gadījumiem, tāpēc atturēšos no kategoriskāka viedokļa, kaut arī sliecos uz to, ka tas tomēr ir sagadīšanas, wishful thinking un vispārīgas frāzes.

Un, ja dvēsele būtu vieliska, vai tas nozīmē, ka mums kaut kur ir dvēseles orgāns?

Diez vai - pretējā gadījumā šāds orgāns jau sen būtu atklāts, vēlākais līdz ar rentgenogrāfijas plašu pielietošanu diagnostikā. Jau nu vienīgi tas ir kāds ne ar ko sevišķi neievērojams apgabals smadzenēs (kas ir dīvaini, jo ja mēs zinām, kuras smadzenēs atrodas redzes, runas utt. centri, tad ir drusku jocīgi, ka nav noskaidrots, kur ir `dvēseles` centrs...) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Starp citu, esmu lasījusi, ka ne vienmēr cilvēkiem nepieciešams hipnozes stāvoklis, lai "atcerētos savas iepriekšējās dzīves". Daži bērni līdz cik tur gadu vecumam var lieliski izstāstīt savas iepriekšējās dzīves stāstu, piemēram, to, ko viņš, kad vēl bija savs vectētiņš, ir darījis.

Bet no otras puses - lielākā daļa cilvēku (arī bērnu) neatceras absolūti neko. Līdz ar to, pat ja pieņemam, ka atcerēšanās fenomens eksistē un ir patiess, tas ir drīzāk izņēmums nekā likumsakarība.

Otrs praktiskais jautājums par reinkarnāciju (jo tieši to faktiski nozīmē iepriekšējās un nākošās dzīves fakts) ir tas, kur un kādos apstākļos rodas jaunas dvēseles - jo cilvēku skaits nepārtraukti pieaug, un ar dvēseļu pārdzimšanas cirkulāciju vien visiem nepietiek.

Trešais, metafiziskākais jautājums par dvēseļu pārdzimšanu aka reinkarnāciju ir banāli vienkāršs - kāda ir šī procesa fizikālā jēga? T.i., kāds no šīs parādības ir labums? Pirmajā tuvinājumā varētu mēģināt runāt par dvēseles izaugsmi un karmas uzlabošanu - bet, šai versijai stipri traucē fakts, ka lielais vairums cilvēku savas iepriekšējās dzīves neatceras, tātad nevar runāt par to, ka mēs mācamies no savās iepriekšējās dzīvēs izdarītajām kļūdām. Līdz ar to no didaktiskā viedokļa pārdzimšanai nekādas jēgas nav.