Prasolas zeme, [GM][PZP][C] fantasy - cīņa pret orkofobiju Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Prasolas zeme

Pār Prasomālas jūras šaurumu ausa svina pelēkas debesis, un gaisā gluži vai jautās kas nelāgs, gluži kā brīdinādams par gaidāmajām ķezām (bugoga (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Pasažieri jau bija ieņēmuši vietas, un pavecās brigas (kuģis tāds (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) apkalpe sāka atsiet tauvas, kas saistīja brigu pie muliņa. Lai arī pasažieri tika sašķiroti 3 daļās un dižciltīgajiem tika labākās vietas, kuģelis tomēr bija visai nožēlojams, un arī apkalpe izskatījās pabriesmīgi - novalkāti jūrnieku kamzoļi, nomīdīti zābaki vai vienkārši basas kājas, nekoptas bārdas un visur esošā alkohola dvinga... spriežot pēc visa, iepriekšējais gadatirgus noslēguma vakars nebija pagājis secen arī pārcēlājiem.

Visi pasažieri braukšanas maksu bija samaksājuši vēl pirms uzkāpt uz klāja, tieši tāpat viņus bija iztaujājis karaļa sardzes dienests, kuram ostā bija pastāvīgs postenis. Karaļa sardze bija interesējusies par mērķi, ar kādu katrs no ceļotājiem dodas prom no salas-metropoles, tomēr tā kā nakts bija pagājusi mierīgi un nekāda traģēdija nebija notikusi, karaļa sardze saviem iztaujāšanas (un zagtu mantu meklēšanas) pienākumiem bija piegājusi visai formāli - ja arī kādam no pasažieriem kaut kas bija pieaudzis pie nagiem, tas nekā neatklājās.

* * *

Neliela techniska atkāpe:

Kuģa plāns ir apmēram sekojošs:
(IMG:http://s04.radikal.ru/i177/0911/94/49a12b6f2825.jpg)

Sarkanie ira tādas vai savādākas durvis, pelēkie pleķi - soli uz klāja. Ar uzrakstiem `Tech` ir apzīmēti tie sektori, kur pasažierus īpaši nelaiž (kuģa priekšgalā atrodas enkuru figņa, bet pa ceļam uz 1. klases padarīšanām - stūres klājs. Saprotama lieta, ka kuģis brauc ar burām (kuras shēmā nevar redzēt, jo tik labs mākslinieks es neesmu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Uz kuģa bija redzami:
- viens matrozis uz klāja;
- vīrs pie stūres, kurš smēķēja kaut ko varen smirdīgu;
- 1. klases pasažieru sektora tuvumā grozījās vēl viens matrozis, kura uzdevums bija pakalpot 1. klases pasažieriem, ja viņiem tāda vajadzība rastos.


Pasažieri, t.i. jūs, spēlētāji, pa klasēm esat sadalīti sekojoši:

1. klase: drīkst atrasties jebkur, tomēr primāri viņiem domātās kuģa vietas ir 1. klases salons un klājs. uz 1. klases klāja atrodas salokāmi soli, uz kuriem pēc pasažieru vēlmēm apkalpe var uzklāt zvērādas, bet 1. klāja salonā atrodas galds, ap kuru ira zvērādām apklāti soli, un garlaicības kliedēšanai brauciena laikā iespējams spēlēt galda spēles vai par papildus samaksu pasūtīt vīnu.
- Aspērija;
- Sels;
- Aleksis Samaels;
- Flaume.

2. klase: drīkst atrasties uz 2. klases klāja un sēdēt uz pelēki krāsotajiem soliem (kuri ne ar ko nav apklāti).
- Holens;
- Kelmarins Beils.


3. klase: drīkst atrasties uz 2. klāja, bet nedrīkst sēdēt uz soliem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ja dikti grib sēdēt, var to darīt uz klāja grīdas, bet tad nedrīkst maisīties ka kājām apkalpei, kura brīdi pa brīdim tekalē šurpu turpu.
- Baloks;
- Linna.

Ceru, ka nevienu neaizmirsu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Ja nu tomēr - bļauniet nelabā balsī ATD pavedienā.

Nelielās techniskās atkāpes beigas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

* * *

Nemierīgākā laikā jūs apšļakstīs šlakatas! - matrozis, uzkāpdams uz klāja ar atsietajām tauvām rokā, uzsauca uz 2. klases klāja esošos, - Izskatās, ka tā būs šodien ar, jūra, vai zinies, diez ko mierīga nav. Nekā palīdzēt gan nevar, es tikai pastāst, lai jūs nebrīnās... ha ha! - viņš jau grasījās vērt ciet vārtiņus reliņbortā.

Pagaidiet! Pagaidiet! - krastmalā atskanēja skaļš sauciens. Šurpu, elsdams un pūsdams, steidzās resns, acīmredzami dižciltīgs bārdainis. - Neaizbrauciet bez manis!

Aiz bārdaiņa sekoja necili ģērbts vīrs, kurš aiz virves veda... jā, patiešām, lielu vērsi ar riņķi degunā. Dīvainā procesija piesteidzās pie kuģa.

Nopirku vakar gadatirgū vaislas bulli, - bārdainis palielījās, kāpdams uz klāja. - Tagad manā muižā būs pats brangākais bullis visā firstistē. Citi baroni varēs nākt pie manis lecināt savas govis! - sazvejojis kabatā kaudzi ar monētām, bārdainis norēķinājās par ceļu, un, uzkā```` uz klāja, devās uz 1. klases sektoru. Necili ģērbtais vīrs tikmēr uzstīvēja bulli uz klāja un, apskatījies apkārt un labāku vietu neatradis, piesēja to pie masta.

Matrozis beidzot aizvēra vārtiņus, un nosvilpās. No personāla telpām kā zirņi no pāksts izbira vēl 3 matroži, visi viņi veikli kā mērkaķi sakāpa takelāžā un nolaida buras. Briga sagriezās pa vējam un devās uz rietumiem - pretī kontinentam.

[BlackRichy]

Iekārtojies 1. klases klāja solā, Sels bez īstas intereses vēroja notiejošās darbības. Jo tālāk, jo trakāk, viņš nodomāja, bet, patiesību sakot, Selu nekas īsti neuztrauca, ja neskaita to, ka kontinentā mira laba draudzene, un viņam bija baisas aizdomas, ka nepaspēs tikt pie viņas pirms nāves. Tā kā pasteidzināt kuģi nebija iespējams, Sels izlēma vismaz nomierināt prātu.

Ei, draugs! viņš laipnā balsī uzsauca matrozim, kas grozījās 1. sektora tuvumā, Vari man sadabūt kaut ko dzeramu?

[Elony]

Kelmarins atradās uz klāja, jo viņam nepatika mazas, slēgtas telpas. Viņš redzēja, kā ierodas nokavējies barons un tā pirkumu.

Kad barons jau bija uz 1. klases klāja, Kelmarins piegāja pie viņa kalpa.
"Labdien. Es vēlētos uzzināt, kas ir šis kungs, kas rādās diezgan labvēlīgi noskaņots pret interesantiem darījumiem." viņš uzrunāja barona kalpotāju.

[echo3]

Holenam šī nebija pirmā reize uz kuģa, un, lai arī par īsti pieredzējušu jūrasbraucēju viņu saukt noteikti nevarēja, šļakatu problēma bija zināma, tāpat kā tas, ka ceļš būs jāpavada uz vaļējā klāja. Puisis visai izmanīgi nosēdās tajā pusē, kur šļakatu būs mazāk (spriežot pēc vēja), pārvilka pāri galvai kapuci (lai tas pats vējš neaiznes ausis pa gaisu), un ieinteresēti vēroja pirmsprombraukšanas jucekli un pasažierus. Bullis pie masta Holenam likās šim pēctirgus rītam īsti piederīgs, un lika puisim pasmaidīt. Nez, lopiņš no šūpošanās neatstieps kājas un asti saimniekam par sirdsēstiem?

Tad Holens iekārtojās ērtāk, atspieda muguru pret bortu un arī pats sagatavojās viļņu šūpām. No pieredzes viņš zināja, ka pacieš viļņošanos pietiekoši labi, bet ļoti lielos viļņos viņš nekad nebija braucis.

[Vilks]

Uz kuģa Linna uzkāpa kā viena no pēdējām lielajā pasažieru grupā, bet tas viņu nesatrauca, jo viņa bija pieradusi turēties ēnā. Pārējos pasažierus viņa jau bija novērtējusi pirmīt, pie maksāšanas un sarunām ar sardzes dienestu. Pašlaik viņu neviens sevišķi neinteresēja. Tomēr, izvēloties vietu uz klāja, viņa šķietami nejauši iekārtojās uz klāja netālu no Holena, faktiski tikai mazu gabaliņu no viņa kājām. Tieši tik mazu, lai vajadzības gadījumā būtu ērti uzsākt sarunu, un tieši tik lielu, lai neizskatītos uzkrītoši. Puiša virzienā viņa neskatījās.

Meitene nolika zemē somu, apsēdās uz tās un ietinās ciešāk savās ne sevišķi siltajās drēbēs. Silti nebūs..bet labi, ka uz klāja vismaz bija neliels aizvējš.

Ar šķietami sapņainu un neko neredzošu skatienu Linna vērās tā kā pretējā bortā, tā kā pāri uz debesīm un mākoņiem, tomēr nepalaida garām neko, kas bija viņas redzes lokā. Cilvēku novērošana bija viņas iemīļotais laika kavēklis, pie tam vairumā gadījumu tas izrādījās ļoti noderīgi.

[washulis]

Aspērija uz kuģa bija nonākusi ļoti laicīgi, noliekot savas mantas 1. klases salonā. Nekas diži daudz jau līdzi nebija. Pāris tašas. Viņa noteikti nemīlēja nokrauties ar mantām. Jau sen nejutās, kā nez kāda diži dižciltīga dāma, kāda bijusi bērnībā. Nē, ne dāma viņa bija, bet izlutināta jaunkundze. Bet jā, tas bija ļoti sen.

Viņa ar elkoņiem atstutējās pret kādu nožogojumu, lūkojoties uz aktīvo ostu, no kuras palēnām kuģis attālinājās. Pelēkais skatiens pievērsās arī tam bullim, kas bija uzvilkts uz klāja. Gluži kā garlaikots vanags, Aspērija pētīja visus uz klāja esošos, ko tik varēja redzēt. Gan apkalpi, gan citus pasažierus. Brūnie mati visu laiku krita priekšā acīm, kad tos sapurināja kāda stiprāka vēja vēsma. Kaut kur blakām cits pirmās apkalpes viesis pieprasīja dzērienus. Viņai gan kau kā nekārojās. Vismaz pagaidām. Jācer, ka šis ceļojums nebūs garlaicīgs. Viņa cerīgi pie sevis nodomāja, nopētot pelēkās debesis. Pagaidām jautrākā nodarbe bija vērot cilvēkus uz klāja. Klusi un mierīgi.

[Forsaken]

Aleksis bija atgūlies vienā no krēsliem uz pirmās klases klāja. Laika apstākļi jauneklim bija pilnīgi vienaldzīgi, seju rotāja viegls smaids un starp lūpām atradās aizdegta pīpē. Ja vien viņš vairāk uzticētos cilvēkiem jeb šiem zvēriem, tad pavisam iespējams viņš būtu pasūtījis arī vīnu, taču pagaidām viņa asinsrite bija brīva no alkohola un uz kādu brīdi viņš bija nolēmis to arī tā atstāt.

Skatiens pārslīdēja pār visām personām, kas atradās viņa tuvumā neviens nepiesaistīja pārāk lielu interesei, miegs un nogurums bija pārāk vilinošs, lai no tā atteiktos un ļautos interesei.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases klājs
Jā, kungs! - matrozis atsaucās uz Sela jautājumu un aizsteidzās lejā uz personāla telpām. Tikmēr uz 1. klases klāja tusnīdams uzkāpa resnais bārdainis un atzvēlās sola. Noņēmis cepuri, vīrs notrausa no sejas sviedrus.

Vaimandieniņ, kas par skriešanu! - Resnais noelsās, censdamies atgūt elpu. - Es jau sabijos, ka nepaspēšu. Esmu barons van Trābenhūzs, ja kādam tas interesē. - Viņš runāja, ne pie viena konkrēti nevērsdamies. Kad uz klāja atgriezās matrozis, nesdams Selam sudraba biķerī ielietu vīnu, van Trābenhūzs pasūtīja vīnu arī sev. Gaidīdams matrozi atpakaļ, barons izvilka no kabatas un aizkūpināja pīpi.

Vai kāds negrib dūmu? - īsti aristokrātiskā augstsirdībā van Trābenhūzs piedāvāja tabaku arī citiem uz 1. klases klāja esošajiem.


2. klases klājs
Mans kungs ir barons van Trābenhūzs no Selmentauzenas, - Kelmarinam atbildēja buļļa pieskatītājs, mierinādams dzīvnieku, kurš kuģa šūpošanos pārdzīvoja ne tik mierīgi, kā 2. klāja pasažieri, - par viņa ieinteresētību darījumos gan es nepateikšu, esmu tikai barona lopkopis un, kā redzat, vakar nopirkām brangu vaislas bulli... bet jūs noteikti varat ar viņu parunāt, kad mēs nokāpsim no kuģa.

[Elony]

"Diemžēl es esmu no tālienes un mans ceļš ved atpakaļ uz rūķu kalniem." Kelmarins atteica. "Bet tu varētu savam kungam nodot ziņu, ka kamēr esam uz kuģa, es labprāt apspriestu ar viņu iespējamo sadarbību tirgošanās ziņā, kas varētu būt izdevīga gan viņam, kad rūķu kalnu tirgonim, tas ir man - Kelmariam Beilam Gvendaram"

[Sindra]

Flaume bija ieradusies uz kuģi laicīgi. lai gan labprātāk būtu to pamatīgi nokavējusi.
Tā, lai briga aizbrauktu bez viņas un viņa varētu palikt tepat.

Meitene apsēdās uz 1.klases klāja soliņa un ietinusies apmetnī. Viņa nedaudz noskurinājās, kad otrā klāja braucēji tika informēti, ka ceļojuma laikā uz viņiem līs ūdens.
Cik nepatīkami
Viņa jau tāpat jutās neomulīgi un ja vien tas būtu iespējams vēlējās, lai ātrāk iemācītos burvestību, kas spētu viņu pārcelt uzreiz uz vēlamo vietu, bez jūras šķērsošanas.

Flaume skatījās uz saviem ceļa biedriem, bet nekādās sarunās neielaidās. Neviens arī nebija centies viņu uzrunāt. Vienīgi noraidoši pakratīja galvu, kad gandrīz nokavējušais barons piedāvāja visiem uzsmēķēt.

[washulis]

Ieradās kāds barons. Interesanti. Aspērija novērsās no pelēkajām tālēm aiz borta, palūkojoties uz resni. Gribējās ar kādu pakomunicēt, pat ja tikai garlaicības un minimālas intereses māktai. Ne visai greznā, bet tomēr glaunā kleita varbūt, ka lika viņai izskatīties kā dāmai, bet viņa tā noteikti nejutās.

Cienītais kungs, viņa lēni un nedaudz koķets pieslīdēja tuvāk van Trabenhūzam, uzburot uz sejas tādu mīļu smaidu. Ja drīkst jautāt. Kur gan ved jūsu ceļš? Un jā, es labprāt ievilktu kādu dūmu. Varbūt būs kāds, pie kā palikt, kad nonākšu kontinentā. Aspērija pārlaida roku pāri garajiem, brūnajiem matiem. Izskatās, ka jums patīk lieli dzīvnieki. Atkal koķets jautājums.

Šo rakstu rediģēja washulis: 18.11.2009 16:39

[BlackRichy]

Sels pieklājīgi pateicās matrozim par atnesto vīnu, tad pievērsās pārējiem. Van Trābenhūzs viņam likās mazliet dīvains, bet labā nozīmē. Jau no barona klātbūtnes uzlabojās garstāvoklis.

Priecājos iepazīties, es esmu Sels Grāls, tas tika veltīts visiem klātesošajiem. Kad tika piedāvāta tabaka, Sels papurināja galvu. Nē, paldies, bet es nesmēķēju.
Toties viņš pacēla vīna kausu pret visiem 1. klases pasažieriem. Uz jūsu veselību, draugi! to pateicis, viņš iedzēra malku grādīgā dzēriena un pasmaidīja krietni viltotu apmierināta cilvēka smaidu. Agrākās bažas nebija pazudušas, toties bija nedaudz atkāpušās.

[Forsaken]

Draudzīgā uzvedība, ko gandrīz visi šeit izrādīja bija pārspīlēti muļķīga un pilnīgi nevajadzīga. Nemaz nerunājot par baronu, kam tā vien bija nepieciešamība skaļi izrunāt savu titulu, lai pievērstu sev uzmanību. Protams, viņam daudz izdevīgāk bija, ka visi uz viņu skatījās kā uz baronu nevis kā uz tuklu un pretīgi nosvīdušu stāvu, kura ļenganās miesas atradās ieskautas krēslā. Alekša acis tika aizvērtas un tika izbaudīt katrs no pīpes dūmiem zinot, ka diez vai viņam vēl ilgi tik ļauts miers. Labāk viņš atbildēja un pēc iespējas ātrāk nozuda no šī bara rindām nekā uzkavējās starp viņiem visiem.
Diemžēl visus tas patiešām neinteresē
Aleksis viegli nožāvājās un pagaidām saglabāja savu atrašanās vietu.

[echo3]

Holens noraudzījās, kā attālinās krasts un Prasomāla, pie reizes ar gandarījumu nokonstatējot, ka šūpošana nemaz nav tik ļauna, vai vismaz - viņu tā neietekmē. Puiša acis atkal pievērsās uz klāja redzamajiem ļaudīm. Kaut kā taču ceļošanas laiks jāīsina? Tieši Holenam priekšā uz saiņa bija apsēdusies ļoti jauniņa meitene, kura gan uz Holenu neskatījās, tāpēc puisis viņas seju manīja vien pāris īsus mirkļus. Meitene viņam likās pazīstama, bet vien tā, kā garāmejot, pārliecināts puisis nebija. Par to Holens gan nebrīnījās - Prasomālas pastāvīgie iedzīvotāji nemitīgi satiekas pilsētas tirgū un ielās. Vismaz tie, kas nemitinās aristokrātu pilīs. Intereses pēc puisis sāka novērtēt arī citus pasažierus - vai gadījumā nav kāds pazīstams, vai vismaz iepriekš redzēts.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases klājs
Uz Selmentauzenu, tā ir mana muiža. - Van Trābenhūzs laipni atbildēja uz Aspērijas jautājumu un pasniedza viņai savu pīpi. - Lūdzu, jaunkundz, pīpājiet droši. Lielie lopi, cik nu patīk, bet viņu gaļa un siers ir viens no labākajiem Prasomālā. Es jau dikti precīzi nezinu, bet klīst runas, ka Selmentauzenas vērša gaļa nonākot pat uz karaļa galda!

Tiklīdz es tikšu pie vīna, tā pievienošos jūsu tostam, kungs! - barons atsaucās Selam.


2. klases klājs
Labi, kungs! - barona kalps atbildēja Kelmarinam, - Es tūlīt pat paziņošu baronam, ka jūs vēlaties ar viņu aprunāties par tirgus lietām.

Uzreiz pēc tam kalps steidzās pie matrožiem palūgt atļauju uzkāpt uz 1. klases klāja.

[washulis]

Paldies, ser. Aspērija paņēma pīpi un pielika to pie lūpām, ievelkot plaušās gaisu, precīzāk, dūmus, kur tie brīdi kodīja, bet drīz tika izpūsti, veidojot gaisā dūmu mākoņus, kas drīz izklīda. Liekas, esat gana zinošs par to, kas nonāk un kas nenonāk uz karaļa galda. Pat ja tikai baumas. Viņa bilda, ievelkot vēl vienu dūmu un atkārtojot darbības.

Vesela muiža vienam, vai arī, bez kalpiem, ir vēl kāds, ar ko to sev dalāt? Šī pirmā klases klāja sabiedrība likās garlaicīga. Arī pats kuģis Aspērijai nepatika, bet nāksies paciest, kamēr ceļojums nebūs galā. Gribējās nokļūt kaut kur tālu no apkārtējās sabiedrības un klausīties sikspārņu čalas naktīs. Lūk tas likās daudz aizraujošāk. Viņa pasniedza pīpi atpakaļ pie barona.

Varbūt, ja arī es kaut ko iedzeršu, šis ceļš liksies jautrāks. Viņa domīgi pie sevis sprieda, vēl jo projām stāvot netālu no barona, kas bija apsaukts no kāda cita pasažiera puses, kas vēl jo projām sēdēja malā, veltot pasaulei vienaldzīgu skatienu.

Šo rakstu rediģēja washulis: 18.11.2009 20:02

[Sindra]

Flaume noskatīja jauno meiteni, kas iepīpēja barona smēķi.
Viņa nedaudz noskurinājās un piecēlās. Aizgājusi līdz botiņam pa kuru varejā redzēt, kas notiek zemākos klājos, meitene nopētīja zemāko klāju braucējus un protams potenciālo govju aplecēju - vaislas bulli.

Nē, nebija tā, ka meitenei palika slikti uz kuģiem vai paliktu slikti no šūpošanās. Nē, tā nebija. Viņa vienkārši te jūtās šausmīgi neērti. Un nepatīkami. It kā būtu iesprostota telpā, kurā nebija pietiekami gaisa un apkārtne viņu smacētu.
Ūdens. Nu var jau būt, ka jūras tas bija skaisti. Taču Flaume, diemžēl, nekādu skaistumu šādā kuģošanā saskatīt nevarēja.

[Miervaldis Gotiņ...]

2. klases klājs
Atļauja tika dota un Trābenhūza kalps kāpa augšā uz 1. klases sektoru. Pārējos uz 2. klases klāja esošos apšļāca pirmās šlakatas, kuģim pārvarot pirmos lielākos viļņus.


1. klases klājs
Uz veselību! - barons van Trābenhūzs iesmējās, Aspērijai ievelkot dūmu. - Nu, Selmentauzenas teļa gaļa ir labākā gaļa Prasolā, un es neredzu iemeslu, kāpēc tai nenonākt arī uz karaļa galda...

Atsteidzās matrozis ar vīnu. Barons nodzērās krietnu malku un, noslaucījis bārdu, paskatījās uz Selu: - Uz klātesošo veselību, Grāla kungs!

Selmentauzena ir varen plaša muiža, - barons labprāt stāstīja, - simti govju, aitu un cūku, tīrumi un dārzi. Saimnieks tam visam, protams, esmu es, baronese tikai palīdz un audzina man pulciņu mantinieku. Esmu krietni ražīgs tēvs, vai zināt. - Viņš iedzēra vēl no sudraba biķera. Parādījās Trābenhūza kalps un kaut ko iečukstēja viņam ausī. Barons uzsvērti saspringti klausījās, un tad, uz kalpu nepaskatījies, vēlīgi attrauca: Lai tik kāpj augšā, parunāsim.

Kalps palocījās un devās atpakaļ lejā. Van Trābenhūzs piecēlās kājās un nokliedza stūres klāja virzienā: Kaptein, pie manis tūlīt uzkāps tirgonis Kelmarins Beils Gvendars, es prasu lai jūs viņu neaizturat!


2. klases klājs
Atgriezis no augšējiem klājiem, Trābenhūza kalps piegāja pie Kelmarina un paziņoja: Barons van Trābenhūzs jūs gaida, kungs!

To pateicis, kalps atkal ķērās pie buļļa mierināšanas.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 19.11.2009 13:50

[washulis]

Aspērija klausījās barona runāšanā, kā šams lielās ar savām govīm, aitām, teļiem. protams, labi, ka ir bagāti cilvēki, bet vai viņi dara arī kaut ko, lai uzlabotu Prasolas ekonomiku un politiku? Tas jauir cits jautājums. Viņa pat nezināja, kāpēc vispār runā ar šo baronu. Viņš neraisīja dikti lielu interesi. laikam tikai garlaicības mākta viņa bilda: Tad jau esat ietekmīgs kungs. Man ar Prasolas nomalē pieder muiža, lai gan tā jau kādu laiku ir paputējusi. Viņa nedaudz žēli teica. Par barona raženumu nedaudz pieklājības pēc nosmēja.

Tad ieradās kalps, kaut ko čukstot. Barona skaļi teiktais apliecināja, ka tas ir tirgonis. Ak, šie tirgotāji. Tik daudzi no viņiem vairāk līdzinās maitu lijām, ne cilvēkiem.

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.11.2009 14:37

[BlackRichy]

Sels pasmaidīja par barona muižas aprakstu. Skanēja visai iespaidīgi. brīdi apsvēris iespēju uzsaukt vēl kādu tostu, Sels tomēr deva priekšroku klusēšanai. Likās, ka pie barona tūlīt ierdīsies kaut kāds tirgonis. Tā kā šādas lietas Selu neinteresēja, viņš iemalkoja vēl mazliet vīna, tad piecēlās un ar visu grādīgo dzērienu rokās devās prom.

Jāizstaipa kājas, viņš paskaidroja, kaut gan mērķis bija pavisam citāds, jeb, precīzāk, mērķa nebija. Vienkārši gribējās kaut ko darīt, Izstaigāšu kuģi. Kāds nevēlas pievienoties? Ja gadījumā kāds vēlētos varētu domas novirzīt arī ar sarunas palīdzību. Sels veltīja mazliet lūdzošu skatienu visiem 1. klāja pasažieriem.