Prasolas zeme, [GM][PZP][C] fantasy - cīņa pret orkofobiju Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Prasolas zeme

Pār Prasomālas jūras šaurumu ausa svina pelēkas debesis, un gaisā gluži vai jautās kas nelāgs, gluži kā brīdinādams par gaidāmajām ķezām (bugoga (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Pasažieri jau bija ieņēmuši vietas, un pavecās brigas (kuģis tāds (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) apkalpe sāka atsiet tauvas, kas saistīja brigu pie muliņa. Lai arī pasažieri tika sašķiroti 3 daļās un dižciltīgajiem tika labākās vietas, kuģelis tomēr bija visai nožēlojams, un arī apkalpe izskatījās pabriesmīgi - novalkāti jūrnieku kamzoļi, nomīdīti zābaki vai vienkārši basas kājas, nekoptas bārdas un visur esošā alkohola dvinga... spriežot pēc visa, iepriekšējais gadatirgus noslēguma vakars nebija pagājis secen arī pārcēlājiem.

Visi pasažieri braukšanas maksu bija samaksājuši vēl pirms uzkāpt uz klāja, tieši tāpat viņus bija iztaujājis karaļa sardzes dienests, kuram ostā bija pastāvīgs postenis. Karaļa sardze bija interesējusies par mērķi, ar kādu katrs no ceļotājiem dodas prom no salas-metropoles, tomēr tā kā nakts bija pagājusi mierīgi un nekāda traģēdija nebija notikusi, karaļa sardze saviem iztaujāšanas (un zagtu mantu meklēšanas) pienākumiem bija piegājusi visai formāli - ja arī kādam no pasažieriem kaut kas bija pieaudzis pie nagiem, tas nekā neatklājās.

* * *

Neliela techniska atkāpe:

Kuģa plāns ir apmēram sekojošs:
(IMG:http://s04.radikal.ru/i177/0911/94/49a12b6f2825.jpg)

Sarkanie ira tādas vai savādākas durvis, pelēkie pleķi - soli uz klāja. Ar uzrakstiem `Tech` ir apzīmēti tie sektori, kur pasažierus īpaši nelaiž (kuģa priekšgalā atrodas enkuru figņa, bet pa ceļam uz 1. klases padarīšanām - stūres klājs. Saprotama lieta, ka kuģis brauc ar burām (kuras shēmā nevar redzēt, jo tik labs mākslinieks es neesmu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Uz kuģa bija redzami:
- viens matrozis uz klāja;
- vīrs pie stūres, kurš smēķēja kaut ko varen smirdīgu;
- 1. klases pasažieru sektora tuvumā grozījās vēl viens matrozis, kura uzdevums bija pakalpot 1. klases pasažieriem, ja viņiem tāda vajadzība rastos.


Pasažieri, t.i. jūs, spēlētāji, pa klasēm esat sadalīti sekojoši:

1. klase: drīkst atrasties jebkur, tomēr primāri viņiem domātās kuģa vietas ir 1. klases salons un klājs. uz 1. klases klāja atrodas salokāmi soli, uz kuriem pēc pasažieru vēlmēm apkalpe var uzklāt zvērādas, bet 1. klāja salonā atrodas galds, ap kuru ira zvērādām apklāti soli, un garlaicības kliedēšanai brauciena laikā iespējams spēlēt galda spēles vai par papildus samaksu pasūtīt vīnu.
- Aspērija;
- Sels;
- Aleksis Samaels;
- Flaume.

2. klase: drīkst atrasties uz 2. klases klāja un sēdēt uz pelēki krāsotajiem soliem (kuri ne ar ko nav apklāti).
- Holens;
- Kelmarins Beils.


3. klase: drīkst atrasties uz 2. klāja, bet nedrīkst sēdēt uz soliem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ja dikti grib sēdēt, var to darīt uz klāja grīdas, bet tad nedrīkst maisīties ka kājām apkalpei, kura brīdi pa brīdim tekalē šurpu turpu.
- Baloks;
- Linna.

Ceru, ka nevienu neaizmirsu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Ja nu tomēr - bļauniet nelabā balsī ATD pavedienā.

Nelielās techniskās atkāpes beigas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

* * *

Nemierīgākā laikā jūs apšļakstīs šlakatas! - matrozis, uzkāpdams uz klāja ar atsietajām tauvām rokā, uzsauca uz 2. klases klāja esošos, - Izskatās, ka tā būs šodien ar, jūra, vai zinies, diez ko mierīga nav. Nekā palīdzēt gan nevar, es tikai pastāst, lai jūs nebrīnās... ha ha! - viņš jau grasījās vērt ciet vārtiņus reliņbortā.

Pagaidiet! Pagaidiet! - krastmalā atskanēja skaļš sauciens. Šurpu, elsdams un pūsdams, steidzās resns, acīmredzami dižciltīgs bārdainis. - Neaizbrauciet bez manis!

Aiz bārdaiņa sekoja necili ģērbts vīrs, kurš aiz virves veda... jā, patiešām, lielu vērsi ar riņķi degunā. Dīvainā procesija piesteidzās pie kuģa.

Nopirku vakar gadatirgū vaislas bulli, - bārdainis palielījās, kāpdams uz klāja. - Tagad manā muižā būs pats brangākais bullis visā firstistē. Citi baroni varēs nākt pie manis lecināt savas govis! - sazvejojis kabatā kaudzi ar monētām, bārdainis norēķinājās par ceļu, un, uzkā```` uz klāja, devās uz 1. klases sektoru. Necili ģērbtais vīrs tikmēr uzstīvēja bulli uz klāja un, apskatījies apkārt un labāku vietu neatradis, piesēja to pie masta.

Matrozis beidzot aizvēra vārtiņus, un nosvilpās. No personāla telpām kā zirņi no pāksts izbira vēl 3 matroži, visi viņi veikli kā mērkaķi sakāpa takelāžā un nolaida buras. Briga sagriezās pa vējam un devās uz rietumiem - pretī kontinentam.

[washulis]

Ak, šie tirgoņi. Drīz pat par gaisa elpošanu samaksu prasīs. Aspērija pie sevis prātā smīkņāja, vērojot, ka otrā klāja iemītnieki runā par un ap bulli, izmantojot to kā peļņas avotu. Vai nu nopietni, vai pa jokam. Un es jau sabijos, ka būs jāšķiras no monētām. Sieviete nosmīkņāja, brīdi lūkojoties uz Holenu, kas tomēr bija atrunājis tirgoni no šādas idejas, jo iespējams, Kelmarins šādu iespēju būtu izmantojis.

[BlackRichy]

Sels vēroja visu notiekošo un tikko manāmi smaidīja. Jā, te ir interesantāk nekā uz pirmās klases klāja,viņš nodomāja. Skaļi viņš nesacīja neko, bet pievērsās buļļa apskatei.
Neko daudz no lopiem es nesaprotu, bet šis gan šķiet lielisks radījums. Un laikam jau arī vērtīgs, viņš secināja.

[Vilks]

Līdz ar abu dižciltīgo atnākšanu Linna bija atkāpusies patālāk, atstājot Holenu un Tilu starp sevi un dižciltīgajiem. Viņai nepatika rādīties acīs šīs kārtas cilvēkiem..vismaz pieredze bija iemācījusi to nedarīt.
Tories viņa ieinteresēti vēroja, kā Holens māca Tilam asināt asmenīšus. Smuki.

Šo rakstu rediģēja Vilks: 06.12.2009 14:52

[Miervaldis Gotiņ...]

Kontinents nāca aizvien tuvāk un tuvāk.

2. klases klājs
Norens apjucis noķēra Kelmarina pamesto monētu un nedroši izstomīja: Paldies, kungs!

Tikmēr Tils parādīja Holenam sava darba rezultātu: Paldies, rokas klausa, pirkstus saliekt varu. Un cik ilgi viņš šitā jāberž, kamēr sanāk kārtīgs nazis?

Ļoti vērtīgs dzīvnieks, kungs! - Norens atkal ierunājās, kad Sels izteica atzinību par bulli. Lopkopja balsī jautās lepnība par to, ka tieši viņš šobrīd ir šī vērtīgā un varenā dzīvnieka kopējs, un pārliecība, ka viņš zin lietas, par kurām runā. - Šāda tāda govslopa dēļ jau mans barons uz gadatirgu nemaz nebrauktu.


1. klases klājs
Es ļoti priecāšos par jūsu sabiedrību, jaunkundz, - Van Trābenhūzs bija kļuvis varen laipns, - jūs gan nepadomājiet neko tādu, man mājās ir pašam sava baronese un es vairs nemaz neesmu tik jauns. Jā, kā jūs īsti godāt?

[echo3]

Holens paņēma nazi plaukstā un vispirms novērtēja pēc atspīduma, tad rūpīgi pārvilka ar pirkstiem. - Vēl vairākas stundas. - Viņš atbildēja Tilam un uzsmaidīja zēnam, izvelkot no jostas monētu. - Bet Tu esi labi berzis, centīgi, un nopelnījis pusdienas. Krasts jau tuvojas, drīz būs, ko tur skatīties, tā ka pietiks strādāt. Ņem algu, un paldies par darbu, Til. - Holens iedeva Tilam monētu - pietiekoši, lai nopirktu tirgū viru un maizi. Tad ietina asmenīti pie pārējiem un nobāza kamzoļa iekškabatā.

[Sindra]

Flaume nedaudz pasmaidīja, kad barons atgādināja par savu baronesi.
Savāds cilvēks.
"Esmu Flaume. Prasomālas arhimaga Sevjēra meita." viņa stādījās priekšā.
Vai baronam viņas izcelsme bija svarīga? Vienalga...
Meitenei svarīgi bija tas, ka viņa manīja tuvojamies krastu.
Tā bija lielākā laime visa ceļojuma laikā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Jau varēja saskatīt ostas infrastruktūru un rosību, kas valdīja krastā. Mazliet dziļāk krastā rēgojās liela ēka, no kuras skursteņiem pret debesīm cēlās dūmu strūkliņas - `Jautrajā Pārcēlājā` dzīve kūsāja jau no paša rīta.


2. klases klājs
Kas to būtu domājis, ka naži top tik ilgi! - Tils izbrīnīts izaucās un, paņēmis monētu, to rūpīgi apskatīja. - Paldies, tu laikam esi labs cilvēks.


1. klases klājs
Arhimaga meita? - Van Trābenhūzs bija ne mazāk izbrīnīts. - Vai dieniņ, es vienmēr esmu apbrīnojis arhimagus, par visām tām lietām, ko ļaudis par viņiem mēļo... pusdienas `Jautrajā Pārcēlājā` būs uz mana rēķina. Re, krasts vairs nav diez ko tālu!

[washulis]

Turpinājās sarunas par to, kādi lopi ir vērtīgi, un kas ir godīgs cilvēks un kā par tādu kļūt. Bet tomēr šīs sarunas bija daudz patīkamākas par ierastajām, "man pieder septiņi hektāri, tur ir vācami nektāri" un jebkas tāds.

Laikam Aspērija nekad nespēs atrast kaut ko interesantāku, ko jautāt tiem, no bagātnieku slāņa. Daudz kas skaitās nepiedienīgi. Muļķības. Vismaz krasts tuvojās ar vien vairāk, radot ķermenī nelielu satraukumu. Kā jau vienmēr, momentā pirms kaut kā liela. Kaut kā gana ievērojama. To, cik ļoti ievērojams būs viņas ceļojums uz kontintu, rādīs laiks, bet jācer, ka tas būs daudz labāks, nekā pēdējie gadi Prasomālā. Jau tuvu. Viņ skaļi secināja, nezinot, vai arī citi uz otrā klāja esošie pamanījuši šo maģisko parādību, vārdā krasts.

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.12.2009 15:35

[Semijs]

-Beidzot..-
Baloks noteica ieraudzīdams krastu. Elfs atkal sameklēja savu pīpi un ielicis tur tabaku, ar sērkociņu to aizkūpināja. Iepriekšējais brauciens šķita labāks, jo neviens diez ko daudz nerunāja, bet pārmaiņas arī nekad nav nākušas pa ļaunu. Iegrimis riņķu pūšanā, Baloks nebija ievērojis, ka viņa kapuce ir noslīdējusi nost dēļ vēja un neapmierināts nospļāvās.
-A uoi'nota-(Pie velna!)
Uzmetis kapuci atpakaļ uz galvas, Baloks no acu kaktiņa vēroja, vai kāds tam maz pievērsa uzmanību.

[echo3]

Labs cilvēks? - Holens iesmējās. - Vai tādēļ, ka samaksāju, kā biju solījis? Esmu pieradis tā darīt. - Puisis palūkojās pāri bortam uz krastu. - Osta drīz būs klāt. Liekas, ka būsim jau tikuši aizvējā. - Viņš nobīdīja kapuci no galvas. Elfu Holens nevēroja, jo sarunājās ar Tilu un lūkojās uz krasta pusi.

[BlackRichy]

Sels, dzirdējis pieminam krastu, pameta skatienu tā virzienā. Savu ceļa mērķi viņš nebija aizmirsis nevienu brīdi un tagad atviegloti uzelopoja, Lieliski! viņš diezgan skaļi iesaucās.

[Sindra]

Flaume pasmaidīja.
"Ja? Interesanti... ko gan ļaudis par arhimagiem tādu mēļo." meitene vēroja kā krasts tuvojas arvien tuvāk.
"Vai savus rēķinus ar tirgotāju kārtosiet pirms pusdienām vai pēc?" Flaume ieinteresēti apjautājās.
Nevarēja jau zināt. Iespējams, ka tirgotājs vēl ņem un iedomīgo baronu nogalina.

[washulis]

Kāds attāls bļāviens pievērsa Aspērijas uzmanību. Tiesa, tas bija mirkli pēc tam, kad Baloks bija uzrāvis savu kapuci atpakaļ uz sejas. Kārtējais no tiem ļoti noslēpumainajiem žūpaiņiem? Nē, pārāk lepns priekš žūpas. Tad kaut kas cits. Kaut kas, kas lamājas svešā mēlē un nemīl sabiedrību, bet no civilizācijas neizvairās. Aspērija uz brīdi ar skatienu aizkavējās pie Baloka, bet pēc Sela iepriecinātā pūtiena, atkal pievērsās otrajā klājā esošajiem, cenšoties nedomāt par to tušo stāvu, kas pie sevis pīpoja. Kas gan Jūs tāds lielisks gaida otrā krastā? Protams, ceru, ka pārlieku neuzāžos un nelienu privātās darīšanās. Viņa vēl piebilda, pasmaidot. Ja viņai jautātu tādu pašu jautājumu, ko gan viņa atbildētu?

[Miervaldis Gotiņ...]

Krastā jau rosījās ostas personāls, gatavs pieņemt brigas izmestās tauvas.

1. klases klājs
Van Trābenhūzs paskatījās apmākušajās debesīs, kur kaut kur slēpās saule.

Vēl gana agrs priekš pusdienām. - Viņš konstatēja. - Rēķini būs jānokārto pirms pusdienām. - Tad paskatījās uz Flaumi un turpināja. - Nu, visādas brīnumu lietas mēļo. Ka arhimagi varot lidot gluži kā putni, vai palikt neredzami, vai savaldīt pūķi. Nu, ap Prasomālu pūķi sevišķi apkārt nelido, tā ka par šo varētu būt arī ļaužu sadomājumi.


2. klases klājs
Nu jā, - Tils ierunājās, - kaut vai tāpēc. Pietrūcies kājās, viņš ar interesi vēroja kontinenta krastu.

[BlackRichy]

Mirstošs cilvēks, Sels atbildēja uz Aspērijas jautājumu un turpināja vērot krastu,Un jūs, jaunkundz? jautājumā izskanēja patiesa ieinteresētība.

[Vilks]

Skatīdamās krasta virzienā, Linna bija iegrimusi domās, tomēr ar vienu ausi arī ieklausīdamās tuvējās sarunās. Viņa raudzījās uz dūmiem, kas cēlās no mājām krastā, uz cilvēkiem, kas devās ikdienas darbos, un uz mirkli mirkli viņas sejā pavīdēja skumjas.

Bet tas ilga tikai mirkli.
Viss būs labi, meitene sev teica.

Dzirdēdama Tila un Holena vārdu apmaiņu, viņa nolēma, ka varētu ko piebilst.
Tiešām, viņa uzrunāja Holenu, tas nav nepavisam pats par sevi saprotams, ka pret cilvēkiem bez statusa sabiedrībā izturas taisnīgi.
Linna šķelmīgi viņam uzsmaidīja.
Vai darīšanas taisnīgo kalēja zelli grasās aizvest no Prasomālas uz ilgu laiku?

[echo3]

Darīšanas, pareizi. - Holens pagriezās pret meiteni. - Kalēju darīšanas. Cik laika tas prasīs šoreiz, to vēl nezinu. Parasti ne ilgāk par nedēļu. - Tad viņš nolēma tomēr izteikt, ko iepriekš jau bija domājis, skatoties uz Linnu. - Bet es Tevi esmu jau agrāk redzējis. Prasomālas tirgū. Vārdu gan nezinu, piedod, nevaru pienācīgi uzrunāt.

[Vilks]

Linna, dzirdot, ka ir pazīta, un nosaucot savu vārdu, meitene viegli piesarka.

Iespējams, ka esam redzējušies, jā. Viņa pasmaidīja vēlreiz. Viņai pēkšņi gribējās kļūt atklātai Pēdējos gadus dzīvoju Prasomālā. Kalēju kvartālā gan esmu bijusi labi ja garāmejot.. pamatā strādājusi esmu pie maizes cepējiem vai pie šuvējām un veļas mazgātājām.

Šo rakstu rediģēja Vilks: 13.12.2009 20:39

[echo3]

Es esmu Holens. - Lai gan puisis jau iepriekš bija skaļi nosaucis savu vārdu, tomēr tad viņš runāja ar Tilu, nevis Linnu. - Tu tagad brauc atpakaļ uz mājām, Linna?

[Vilks]

Nu... viņa mazliet saminstinājās, tā varētu teikt. Īstenībā man nav māju. Ļaudis, pie kuriem braucu, es ļoti sen neesmu redzējusi. Bet nekad jau nevar zināt, kur mājas var atrasties. Viņa atkal šķelmīgi pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja Vilks: 13.12.2009 21:55