Prasolas zeme, [GM][PZP][C] fantasy - cīņa pret orkofobiju Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Prasolas zeme

Pār Prasomālas jūras šaurumu ausa svina pelēkas debesis, un gaisā gluži vai jautās kas nelāgs, gluži kā brīdinādams par gaidāmajām ķezām (bugoga (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Pasažieri jau bija ieņēmuši vietas, un pavecās brigas (kuģis tāds (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) apkalpe sāka atsiet tauvas, kas saistīja brigu pie muliņa. Lai arī pasažieri tika sašķiroti 3 daļās un dižciltīgajiem tika labākās vietas, kuģelis tomēr bija visai nožēlojams, un arī apkalpe izskatījās pabriesmīgi - novalkāti jūrnieku kamzoļi, nomīdīti zābaki vai vienkārši basas kājas, nekoptas bārdas un visur esošā alkohola dvinga... spriežot pēc visa, iepriekšējais gadatirgus noslēguma vakars nebija pagājis secen arī pārcēlājiem.

Visi pasažieri braukšanas maksu bija samaksājuši vēl pirms uzkāpt uz klāja, tieši tāpat viņus bija iztaujājis karaļa sardzes dienests, kuram ostā bija pastāvīgs postenis. Karaļa sardze bija interesējusies par mērķi, ar kādu katrs no ceļotājiem dodas prom no salas-metropoles, tomēr tā kā nakts bija pagājusi mierīgi un nekāda traģēdija nebija notikusi, karaļa sardze saviem iztaujāšanas (un zagtu mantu meklēšanas) pienākumiem bija piegājusi visai formāli - ja arī kādam no pasažieriem kaut kas bija pieaudzis pie nagiem, tas nekā neatklājās.

* * *

Neliela techniska atkāpe:

Kuģa plāns ir apmēram sekojošs:
(IMG:http://s04.radikal.ru/i177/0911/94/49a12b6f2825.jpg)

Sarkanie ira tādas vai savādākas durvis, pelēkie pleķi - soli uz klāja. Ar uzrakstiem `Tech` ir apzīmēti tie sektori, kur pasažierus īpaši nelaiž (kuģa priekšgalā atrodas enkuru figņa, bet pa ceļam uz 1. klases padarīšanām - stūres klājs. Saprotama lieta, ka kuģis brauc ar burām (kuras shēmā nevar redzēt, jo tik labs mākslinieks es neesmu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Uz kuģa bija redzami:
- viens matrozis uz klāja;
- vīrs pie stūres, kurš smēķēja kaut ko varen smirdīgu;
- 1. klases pasažieru sektora tuvumā grozījās vēl viens matrozis, kura uzdevums bija pakalpot 1. klases pasažieriem, ja viņiem tāda vajadzība rastos.


Pasažieri, t.i. jūs, spēlētāji, pa klasēm esat sadalīti sekojoši:

1. klase: drīkst atrasties jebkur, tomēr primāri viņiem domātās kuģa vietas ir 1. klases salons un klājs. uz 1. klases klāja atrodas salokāmi soli, uz kuriem pēc pasažieru vēlmēm apkalpe var uzklāt zvērādas, bet 1. klāja salonā atrodas galds, ap kuru ira zvērādām apklāti soli, un garlaicības kliedēšanai brauciena laikā iespējams spēlēt galda spēles vai par papildus samaksu pasūtīt vīnu.
- Aspērija;
- Sels;
- Aleksis Samaels;
- Flaume.

2. klase: drīkst atrasties uz 2. klases klāja un sēdēt uz pelēki krāsotajiem soliem (kuri ne ar ko nav apklāti).
- Holens;
- Kelmarins Beils.


3. klase: drīkst atrasties uz 2. klāja, bet nedrīkst sēdēt uz soliem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ja dikti grib sēdēt, var to darīt uz klāja grīdas, bet tad nedrīkst maisīties ka kājām apkalpei, kura brīdi pa brīdim tekalē šurpu turpu.
- Baloks;
- Linna.

Ceru, ka nevienu neaizmirsu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Ja nu tomēr - bļauniet nelabā balsī ATD pavedienā.

Nelielās techniskās atkāpes beigas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

* * *

Nemierīgākā laikā jūs apšļakstīs šlakatas! - matrozis, uzkāpdams uz klāja ar atsietajām tauvām rokā, uzsauca uz 2. klases klāja esošos, - Izskatās, ka tā būs šodien ar, jūra, vai zinies, diez ko mierīga nav. Nekā palīdzēt gan nevar, es tikai pastāst, lai jūs nebrīnās... ha ha! - viņš jau grasījās vērt ciet vārtiņus reliņbortā.

Pagaidiet! Pagaidiet! - krastmalā atskanēja skaļš sauciens. Šurpu, elsdams un pūsdams, steidzās resns, acīmredzami dižciltīgs bārdainis. - Neaizbrauciet bez manis!

Aiz bārdaiņa sekoja necili ģērbts vīrs, kurš aiz virves veda... jā, patiešām, lielu vērsi ar riņķi degunā. Dīvainā procesija piesteidzās pie kuģa.

Nopirku vakar gadatirgū vaislas bulli, - bārdainis palielījās, kāpdams uz klāja. - Tagad manā muižā būs pats brangākais bullis visā firstistē. Citi baroni varēs nākt pie manis lecināt savas govis! - sazvejojis kabatā kaudzi ar monētām, bārdainis norēķinājās par ceļu, un, uzkā```` uz klāja, devās uz 1. klases sektoru. Necili ģērbtais vīrs tikmēr uzstīvēja bulli uz klāja un, apskatījies apkārt un labāku vietu neatradis, piesēja to pie masta.

Matrozis beidzot aizvēra vārtiņus, un nosvilpās. No personāla telpām kā zirņi no pāksts izbira vēl 3 matroži, visi viņi veikli kā mērkaķi sakāpa takelāžā un nolaida buras. Briga sagriezās pa vējam un devās uz rietumiem - pretī kontinentam.

[echo3]

Nebūs vairāk, septiņi gabali jau ir vesela vienība, bet ostā kareivju nemaz tik ļoti daudz nav, lai tādas vienības sūtītu bariem, - tikai pēc laba brīža Holens klusi noteica. Pēc laba brīža ne tāpēc, ka būtu ļoti uzmanīgi klausījies, vai netuvojas vēl kādi jātnieki, bet gan tāpēc, ka nupat bija sapratis, ka uz Fehtenbergu nedrīkst iet. Tā bija biedējoša doma, no kuras viņam palika pat sliktāk kā brīdī, kad viņus visus apcietināja. Zellis pierausās sēdus un paskatījās uz biedriem. - Domāju, ka uz pilsētu iet nevajag, bet es nezinu citu ceļu uz Rūķu kalniem, un citās vietās man nav paziņu, uz ko paļauties. Til, ejam pie Taviem radiem? Lai gan varbūt arī pa otru ceļu jau sūtņi aizjāja.

[Sindra]

Kad vajātāju balsis bija palikušas aiz muguras, Flaume apstājās un sāka uzmanīgi raudzīties apkārt. Palikt te vienai arī bija neomulīgi. Pat savā ziņā nepatīkami. Visu laiku vajāja tā muļķīgā apziņa, ka viņa tagad ir noziedzniece un ne lāga var kaut kur doties, ne uzturēties.
Un par ko šādi bija jānotiek? Kādēļ viņai vajadzēja kāpt uz tā sasodītā kuģa? Pašpārmetumi... Neko gan daudz šobrīd nelīdzēja.
Žēl, ka viņai nepiemita kaut kādas pareģa spējas, tad viņa vismaz būtu laicīgi pamanījuši šo nelāgo situāciju un nebūtu tik muļķīgi iekritusi.

Apstājusies pie kāda koka. Viņa atspiedās pie tā ar muguru un vismaz mēģināja sagaidīt, kad uzradīsies viņas bēdu brālis.
Un pat, ja viņš uzradīsies, ko tālāk? Un ja viņš neuzradīsies, ko tad tālāk? Viņa taču nevarēja kļūt par kaut kādu meža meiču.
Burves acīs sariesās asaras. Savas nespēcības dēļ.
Tik nepasargāta un viegli ievainojama viņa nekad vēl nebija jutusies. Tas bija nožēlojami.

[Elony]

Kelmarins nesteidzās klāt sievietei un arī neneuzsauca neko balsī. Negribēja atstāt pēdas vai radīt troksni. Tā vietā viņš pietuvojās uzmanīgi un klusi un sieviete varēja viņu pamanīt jau tikai tad, kad viņš jau spēja saskatīt viņas drūmo noskaņojumu.
Kelmarins mirkli klusēja ar neizteiksmīgu seju, tad noteica: "Dīvaini, cietumā, kur sargi bija visapkārt, tu izskatījies pašpārliecinātāka." un paraustīja plecus. "Iesim uz ceļa pusi? Liekas, ka pagaidām mums neviens neseko."

[Sindra]

Flaume aši norausa asaras un izberzēja acis.
- Bet, protams! - viņas balss skanēja pavisam normāli un nekas neliecināja, ka viņa tikko būtu šņukstējusi.
- Tur taču bija ārkārtas situācija. Tādās nedrīkst ļauties sevis žēlošanai. Bet tagad, kad tiešu draudi vairs nav, es sajutos slikti. Tici man, Tu arī manā vietā sajustos slikti! - meitene noteica palūkojusies uz Kelmarinu un piekrītoši pamāja ar galvu.
- Jā, ejam! Nav ko kavēties! - viņa vēl joprojām kleitu atstāja savilktu uz augšu, lai uz zemes neatstātu visādus diegus un citas liecības, ka viņi te gājuši. Viņa sekoja savam bēdu brālim, pirms tam pametusi skatienu apkārt.
Jā, izskatījās, ka patiešām neseko.

[Elony]

"Vispār mēs esam vienādā situācijā. Ar to atšķirību, ka tev ir maģija un ietekmīgs tēvs." Kelmarins devās uz ceļa pusi. "Runājot par to, kur īsti meklēt tavu tēvu? Tagad, kad esam prom no vajātājiem, jātiek līdz ceļam, lai noorientētos un jāizlemj, kur iet tālāk."

[Sindra]

- Nu mans tēvs palika tur. Otrpus jūrai. - Flaume noteica un pameta ar roku virzienā, kur atradās osta. Vismaz pēc viņas domām, vajadzētu atrasties.
- Šeit, šajās zemēs man bija jānogādā sūtījums tēva draugam. Kaut kādi alķīmijas materiāli. - viņa pamāja uz sainīti rokas. - Cerams, ka viņi neuzbrūk arī tēvam, ja jau mani uzskata par noziedznieci.- meitene norūpējusies noteica. Un šī doma nekādi viņas garstāvokli nepadarīja labāku.
Viņa sekoja ceļabiedram un ik pa mirklim palūkojās apkārt vai viņiem kāds neseko vai kā savādāk neapdraud.

[Elony]

"Ak tā, uz salas." Kelmarins novilka. "Bet tas draugs kur dzīvo? Un vai viņš būtu pietiekami uzticams, lai meklētu patvērumu pie viņa? Tuvāko dienu laikā negribas staigāt apkārt, vismaz šajās drēbēs."

[Sindra]

OOC - šie jautājumi mani drusku rubī ārā, jo es neko daudz neatceros ne par šo pasauli, ne par tēla leģendu un man ir baiss slinkums lasīt. Tāpēc es te meģināšu improvizēt.^^

- Nu ja. - Flaume skumji novilka. - Es devos prom no mājām, lai nogādātu sūtījumu. Jo tas bija tik svarīgs, ka to nevarēja sūtīt izmantojot pastu. Un tagad es pat nezinu vai tēvam nav uzklupuši dēļ tām slepkavībām. Es tiešām ceru, ka viņam viss ir kārtībā. Ja viņam kāds būs kaut ko nodarījis, es atgriezīšos, kad būšu kļuvusi par varenu burvi un iznīcināšu viņus visus. - Ko gan citu viņa varēja teikt. Dusmas un bezspēcība darīja savu.
- Jā, draugs ir uzticams cilvēks. Ja vien viņš jau nav sagrābts par ķīlnieku un negaida mūs, lai izdotu, tad visam vajadzētu būt kārtībā. Es nezinu vai kāds zināja uz kurieni es dodos. - meitene atzina. Viņai likās, ka būs labāk, ja ceļabiedrs zinās visus sīkumus. Lai viņš zin, ka vienmēr jārēķinās, ka nekas var neiet pēc plāna.

[Elony]

(OOC: tad jāprasa GM, kur tas ģimenes draugs atrodas)

"Ehē... Varbūt labāk izglābt tēvu dzīvu, nekā atgriezties kaut kad vēlāk un nogalināt citus?" likās, ka Kelmarinu sievietes loģika drusku satrauc.
"Labi, pagaidām mēs pat nezinām, vai viņu vispār patraucējuši. Ja tas draugs ir uzticams, dosimies pie viņa, tiesa pārbaudot, vai viņa mājā neslēpjas bariņš kareivju vai kas tamlīdzīgs.
Tikai mums jābūt mazāk uzkrītošiem..." viņš uzlūkoja Flaumi.
"Tev kopumā nav ne vainas... es domāju, tajā, kā tu piemērojies šai situācijai. Bet tomēr tu esi visai smuka un lepnā sarkanā kleitā. Tas nekam neder, ļoti pievērš uzmanību, saproti? Pagaidām jāiztiek ar apmetni, kas nosegtu drēbes un jānēsā kapuce, bet vēlāk tev būs jāsadabū kas neuzkrītošāks un ērtāks ceļošanai."

[Ungaarijas ragas...]

— Varbūt daram kā iepriekš runājām? — Eliss beidzot piecēlās un novāca arbaletu, — Atrodam kādu mežaināku vietu un atpūšamies. Un tad arī izdomāsim kā nākas.

Jauneklis ķērās pie drēbju un apmetņa sakārtošanas un visādu krikumu notraukšanas, kas bija pielipuši pēc gulēšanas zemē.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 22.09.2010 12:01

[echo3]

Labi, ejam un sameklējam labāku vietu, kur apmesties un apspriesties. - Holens piekrita un piecēlās kājās. - Bet man tiešām nav vairāk ideju. Tie jātnieki nevarēja būt ziņneši, jo pat balodis ir ātrāks par zirgu, par burvja pakalpojumiem nemaz nerunājot. - Zellis apdomājās. - No otras puses, - viņi jāja pārāk nevērīgi. Vai tad tā dzenas kādam pakaļ?

Es jūtos pilnīgi apjucis. - Puisis atklāti atzinās un sāka brist uz ceļa pusi.

[Ungaarijas ragas...]

— Varbūt nedzinās, bet vienkārši meklēja? Un varbūt pat ne mūs, — Eliss naivi noteica, nolūkodamies pakaļ aizejošajam Holenam. Tad viegli nopūtās un paskatījās uz Tilu: — Padomā tik, un man likās, ka saskaršanās ar likuma pārstāvjiem man tik drīz nesanāks.

Un sekoja kalējzellim.