Prasolas zeme, [GM][PZP][C] fantasy - cīņa pret orkofobiju Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Prasolas zeme

Pār Prasomālas jūras šaurumu ausa svina pelēkas debesis, un gaisā gluži vai jautās kas nelāgs, gluži kā brīdinādams par gaidāmajām ķezām (bugoga (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Pasažieri jau bija ieņēmuši vietas, un pavecās brigas (kuģis tāds (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) apkalpe sāka atsiet tauvas, kas saistīja brigu pie muliņa. Lai arī pasažieri tika sašķiroti 3 daļās un dižciltīgajiem tika labākās vietas, kuģelis tomēr bija visai nožēlojams, un arī apkalpe izskatījās pabriesmīgi - novalkāti jūrnieku kamzoļi, nomīdīti zābaki vai vienkārši basas kājas, nekoptas bārdas un visur esošā alkohola dvinga... spriežot pēc visa, iepriekšējais gadatirgus noslēguma vakars nebija pagājis secen arī pārcēlājiem.

Visi pasažieri braukšanas maksu bija samaksājuši vēl pirms uzkāpt uz klāja, tieši tāpat viņus bija iztaujājis karaļa sardzes dienests, kuram ostā bija pastāvīgs postenis. Karaļa sardze bija interesējusies par mērķi, ar kādu katrs no ceļotājiem dodas prom no salas-metropoles, tomēr tā kā nakts bija pagājusi mierīgi un nekāda traģēdija nebija notikusi, karaļa sardze saviem iztaujāšanas (un zagtu mantu meklēšanas) pienākumiem bija piegājusi visai formāli - ja arī kādam no pasažieriem kaut kas bija pieaudzis pie nagiem, tas nekā neatklājās.

* * *

Neliela techniska atkāpe:

Kuģa plāns ir apmēram sekojošs:
(IMG:http://s04.radikal.ru/i177/0911/94/49a12b6f2825.jpg)

Sarkanie ira tādas vai savādākas durvis, pelēkie pleķi - soli uz klāja. Ar uzrakstiem `Tech` ir apzīmēti tie sektori, kur pasažierus īpaši nelaiž (kuģa priekšgalā atrodas enkuru figņa, bet pa ceļam uz 1. klases padarīšanām - stūres klājs. Saprotama lieta, ka kuģis brauc ar burām (kuras shēmā nevar redzēt, jo tik labs mākslinieks es neesmu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Uz kuģa bija redzami:
- viens matrozis uz klāja;
- vīrs pie stūres, kurš smēķēja kaut ko varen smirdīgu;
- 1. klases pasažieru sektora tuvumā grozījās vēl viens matrozis, kura uzdevums bija pakalpot 1. klases pasažieriem, ja viņiem tāda vajadzība rastos.


Pasažieri, t.i. jūs, spēlētāji, pa klasēm esat sadalīti sekojoši:

1. klase: drīkst atrasties jebkur, tomēr primāri viņiem domātās kuģa vietas ir 1. klases salons un klājs. uz 1. klases klāja atrodas salokāmi soli, uz kuriem pēc pasažieru vēlmēm apkalpe var uzklāt zvērādas, bet 1. klāja salonā atrodas galds, ap kuru ira zvērādām apklāti soli, un garlaicības kliedēšanai brauciena laikā iespējams spēlēt galda spēles vai par papildus samaksu pasūtīt vīnu.
- Aspērija;
- Sels;
- Aleksis Samaels;
- Flaume.

2. klase: drīkst atrasties uz 2. klases klāja un sēdēt uz pelēki krāsotajiem soliem (kuri ne ar ko nav apklāti).
- Holens;
- Kelmarins Beils.


3. klase: drīkst atrasties uz 2. klāja, bet nedrīkst sēdēt uz soliem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ja dikti grib sēdēt, var to darīt uz klāja grīdas, bet tad nedrīkst maisīties ka kājām apkalpei, kura brīdi pa brīdim tekalē šurpu turpu.
- Baloks;
- Linna.

Ceru, ka nevienu neaizmirsu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Ja nu tomēr - bļauniet nelabā balsī ATD pavedienā.

Nelielās techniskās atkāpes beigas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

* * *

Nemierīgākā laikā jūs apšļakstīs šlakatas! - matrozis, uzkāpdams uz klāja ar atsietajām tauvām rokā, uzsauca uz 2. klases klāja esošos, - Izskatās, ka tā būs šodien ar, jūra, vai zinies, diez ko mierīga nav. Nekā palīdzēt gan nevar, es tikai pastāst, lai jūs nebrīnās... ha ha! - viņš jau grasījās vērt ciet vārtiņus reliņbortā.

Pagaidiet! Pagaidiet! - krastmalā atskanēja skaļš sauciens. Šurpu, elsdams un pūsdams, steidzās resns, acīmredzami dižciltīgs bārdainis. - Neaizbrauciet bez manis!

Aiz bārdaiņa sekoja necili ģērbts vīrs, kurš aiz virves veda... jā, patiešām, lielu vērsi ar riņķi degunā. Dīvainā procesija piesteidzās pie kuģa.

Nopirku vakar gadatirgū vaislas bulli, - bārdainis palielījās, kāpdams uz klāja. - Tagad manā muižā būs pats brangākais bullis visā firstistē. Citi baroni varēs nākt pie manis lecināt savas govis! - sazvejojis kabatā kaudzi ar monētām, bārdainis norēķinājās par ceļu, un, uzkā```` uz klāja, devās uz 1. klases sektoru. Necili ģērbtais vīrs tikmēr uzstīvēja bulli uz klāja un, apskatījies apkārt un labāku vietu neatradis, piesēja to pie masta.

Matrozis beidzot aizvēra vārtiņus, un nosvilpās. No personāla telpām kā zirņi no pāksts izbira vēl 3 matroži, visi viņi veikli kā mērkaķi sakāpa takelāžā un nolaida buras. Briga sagriezās pa vējam un devās uz rietumiem - pretī kontinentam.

[Ungaarijas ragas...]

— Ha! Kas gan par ceļošanu pa pasauli bez piedzīvojumiem. Vai varbūt tu tiešām esi slepkava? — Eliss palūkojās uz Holenu un izķeselēja no sarga kabatas (vai kur viņš to iebāza) savu naudu. Taču pašam viņam nebija skaidrs, kāpēc šiem palīdzēja. Varbūt tāpēc, ka neticēja, ka pilnīgi visi kuģa pasažieri būtu slepkavas.

[echo3]

Neesmu. - Holens atsaucās Elisam, joprojām pētīdams iespēju tikt projām pa kādu logu. Šajā nolūkā zellis šobrīd bija pabāzis galvu guļamtelpā. - Mēs esam kuģa pasažieri, kas šajā krastā piepeši tika apsūdzēti karaļa ģimenes slepkavībā. Un ne tikai pasažieri, re, kapteini un komandu arī apcietināja. Bet, šķiet, karaļa ģimene tiešām šonakt noslepkavota, un donam Femam, lai kas viņš arī būtu, ārkārtīgi kārojas ātri atrast kādu, ko sodīt. Tikai viņš iepriekš negrib papūlēties, un atrast vainīgo. - Tā zellim bija gara runa, bet kaut kā sakrājusies spriedze bija jāizlādē, un te bija cilvēks, kas varētu ticēt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Sardzes telpas sienā pretī galvenajām durvīm gan bija 2 logi, bet tie abi bija aizrestoti. Taču, kad Holens ieskatījās blakus istabā, kas izskatās pēc kazarmas ar daudzstāvu lāvām, tad ieraudzīja, ka tur virzienā prom no apdzīvotā laukuma ved vēl vienas durvis.

Pārģērbties par kareivi varēja, kaut gan kareivju cepures seju sevišķi neaizsedza. Iespēju tikt uz jumta vismaz no iekštelpām neredzēja.

[Sindra]

Flaume klusējot sekoja saviem biedriem. Bēdu brāļi visai veiksmīgi izrīkojās ar sargiem un šeku reku, viņa jau atradās pie mantu lādes un dabūja atpakaļ sainīti ar savām mantām.
"Klau... a jūs nevēlaties pameklēt, kur palika tas pergaments uz kura viņi pierakstīja mūsu vārdus?" meitene ierosināja pirms visi vēl bija sākuši mesties prom no cietuma.
"Ja mēs to iznīcinātu, neviens pēc tam nezinātu, kas šeit par ļaudīm bija apcietināti.
Bet nu... sliktākā gadījumā es varu nodedzināt šo ēku ar visiem pierādījumiem." lai gan šī doma meitenei patika mazāk. Un savā ziņā nozīmēja, ka pēc tam varētu meklēt tieši uguns magus.
Viņa pati pastaigāja pa telpu meklējot ostā sastādīto pergamentu.

[Elony]

"Varbūt daži sargi atcerēsies tomēr vārdus. vismaz dižciltīgo personu vārdus." Kelmarins paraustīja plecus.
Viņš apmainīja apmetni uz otru pusi un atkal uzģērba kapuci pāri galvai. Tādā veidā viņam it kā bija cits apmetns. Tā kā viņš bija gājis arī iepriekš ar kapuci pāri sejai, varēja cerēt, ka viņu neviens neatpazīs.
Bet tā kā telpai bija vēl citas durvis, viņš devās interesēties, kur tās ved.

[echo3]

Nevajag dedzināt! Te dzīvi cilvēki palika. - Holens iebilda no dzīvojamās istabas, kurā bija iegājis. - Hei, te ir vēl vienas durvis! - Holens pasauca pārējos.

[Ungaarijas ragas...]

— Jaunkundz, ja tu tik ļoti vēlies dedzināt, — Eliss eliganti uzrunāja Flaumi, — tad vari mēģināt sarīkot ugunsgrēku kādā citā vietā, kur tiks piesaistīta laužu uzmanība, kamēr jūs atkāpjaties. Starp citu, uz kuru debesspusi plānojat pēc tam doties?

Viņa skatiens gribot negribot atkal mirkli pakavējās pie Tila. Puišelis likās kur redzēts, bet Eliss nevarēja galvot, vai acis viņu nemāna.

[Semijs]

-Varbūt pietiks muldēt? Es caur šo pilsētu esmu gājis gana daudz reizes, lai ar kuģi pārceltos pāri, tā kā es zinu, kur doties(tā sanāk). Tādēļ es jums varu dot laiku un novērst publiku.-
Baloks aizkaitināti teica visiem.

[Miervaldis Gotiņ...]

Jūrnieku grupa acīmredzot bija pieņēmusi lēmumu, un kapteinis to paziņoja: Mēs dosimies atpakaļ uz savu kuģi un peldēsim prom Lielajā Jūrā. Varbūt atradīsim tur kādu nomaļu vietu, kur varēs normāli dzīvot. Te mums tāpat nekādas palikšanas nav!

Bēgt bija slikta ideja! - Iebilda van Trābenhūzs. - Mēs tagad būsim ārpus likuma, un ikkatrs varēs mūs uzraut kokā vai par sudraba monētām nodot karaļa sardzei!


Kelmarins
Durvis guļamtelpā veda uz iekšpagalmu, kurā atradās tualetes būdiņa un blakus tai - pie koka piesiets van Trābenhūza bullis.


Eliss
Eliss redzēja, ka arī Tils viņu cieši nopēta, taču pamanījis, ka arī Eliss uz viņu noskatās, zēns novērsās un izlikās, ka Eliss viņu nepavisam neinteresē.

[Elony]

Kelmarins atgriezās iekštelpā.
"Tur ir aizmugurējais pagalms, no kura var aizbēgt prom, nerādoties ļaudīs." viņš teica. "Man pašam gan ir doma, kā pacensties graut tā inkvizitora autoritāti. Sliktākajā gadījumā - ja mūs visus noķers un pakārs, tad būšu mazliet viņam ieriebis."

Viņš noģērba savu apmetni ar kapuci un sāka ģērbt sev virsū kareivja tērpu, lai no malas izskatītos pēc viena no viņiem. "Ā, pagalmā ir tas bullis" viņš vēl piebilda.

[echo3]

Holens iznāca atpakaļ priekštelpā. - Ejam, durvis uz iekšpagalmu ir vaļā. Til, Linna? Esmu šaipusē bijis divas reizes, iziesim caur strādnieku kvartālu. Darba ļaudīm noteikti nebija laika šorīt uz kuģiem blenzt, tas būs drošāk, kā caur tirgu. - Kalējzellis tikai pagaidīja, lai noskaidrotu abu uzrunāto domas - vai ies kopā ar Holenu vai nē -, un devās prom uz pagalmiņu, un tālāk tā, kā bija teicis.

[Vilks]

Jā, protams, ejam, Linna uzreiz atsaucās. Viņai patiešām gribējās ļoti ātri tikt prom. Tikai mirkli. Viņa aši pārkārtoja savas drēbes, lai izskatītos mazāk pēc klaidones un vairāk pēc nabadzīgas strādnieces. Izvilkusi no somas lakatiņu, viņa apmeta to ap garajiem, viegli izspūrušajiem matiem, tos savācot kopā, un uzreiz izskatījās kārtīgāka.
Til? viņa uzmeta zēnam jautājošu skatienu, un devās Holenam līdzi uz pagalmu..

[Sindra]

Jā, vispār jau Kelmarinam bija taisnība. Ja nevienu citu, tad augstdzimušo vārdus diemžēl atcerēsies.
Un kas gan viņu raustīja aiz mēles teikt savu īsto vārdu? Bet meitene nedomāja, ka viņu varētu apsūdzēt slepkavībā un tā vienkārši sodīt pat nemēģinot apjautāties par situāciju.
Un kur gan ir viņas tēvs? Vai viņš nemaz necenstos Flaumi paglābt no šāda briesmīga likteņa?

Jaunā sieviete tikai noliedzoši pakratīja galvu, kad meitene vai puisītis (?) viņu uzrunāja.
"Nē, nē. Es nevēlos par katru cenu kaut ko dedzināt. Es vēlos tikt prom un lai man liek mieru." Flaume nedaudz īgni atteica.
Tumšā elfa izturēšanās arī bija nedaudz kaitinoša, bet jau pavisam drīz viņu ceļi šķirsies un Flaume certēja, ka nekad vairs nesatiks šo personu.

"Liekas, ka mums nebija citas izvēles." meitene noteica baronam.

Flaumes skatiens aizslīdēja līdz Kelmarinam.
"Es drīkstu doties ar Tevi? Es īsti nezinu, kur un kā lai mūku." viņa vērsās pie savādā tirgotāja, kurš šobrīd izskatījās visvairāk rīkoties spējīgākais.

[Elony]

Kad Flaume vērsās pie viņa, Kelmarins nedaudz sašķobīja seju. Nelikās, ka šī doma viņam nepatiktu, bet sajūsmā jau viņš arī nebija.
"Nūū... laikam jau var. Es tomēr esmu miera cilvēks un kauties man nepatīk, bet tev ir uguns maģija. Bet galvenais - ja tu spēsi slēpties un nepievērst uzmanību. Jo es esmu arī kluss un pieticīgs cilvēks un man nepatīk lieka uzmanība."

[Sindra]

"Es centīšos nekļūt par apgrūtinājumu." meitene apsolīja.
"Es tikai vēlos nokļūt tā patālāk no visiem šiem vajātājiem un pēc tam atgriezties pie sava tēva." Flaume jau nekādi nevēlējās kļūt Kelmarinam par apgrūtinājumu.
Vienkārši likās, ka viņš vismaz saprata, ko darīt šādā situācijā.
Varbūt spēs viņus aizvest prom no vajātājiem.

[Miervaldis Gotiņ...]

Jā, labi, es eju kopā ar jums! - Tils iesaucās un sekoja Holenam, kā arī, acīmredzot, Linnai.

Bullis!? - Van Trābenhūzs priecīgi iesaucās, padzirdējis Kelmarina paziņojumu. - Noren, ej ka un sgatavo bulli ceļam, mēs dodamies mājās! - Barons pavēlēja kalpam, un tas steidzās izpildīt rīkojumu.

Ko tu plāno darīt? - Burlaka jautāja Kelmarinam, vērodams, kā tas ģērbj mugurā kareivja drānas. Arī jūrnieki, kuri acīmredzami taisījās atgūt savu kuģi, nesteidzās atstāt cietuma ēku, nenosaskaņojuši savas aktivitātes ar Kelmarinu.

[Elony]

"Ļoti vienkārši, uzkāpt uz jumta un pievērst cilvēku uzmanību sev, kamēr pārējie laižas prom." Kelmarins pasmaidīja. "Es paziņošu, ka daži no ieslodzītajiem atzinās noziegumā un norādīja uz donu Femu kā organizatoru. Ja šie ļaudis ir tā gatavi ticēt katram apvainojumam, domāju, kaut kāda jēga no tā būs. Vismaz uz brīdi viņi samulsīs. Ja paveiksies, tad Femam būs grūtāk mūs vajāt."
kad pārģērbšanās ir pabeigta, viņš dodas uz ēkas aizmuguri, lai no turienes uzrāptos uz jumta.

[Ungaarijas ragas...]

Eliss vēl uzmetis skatu pārējiem, it kā gribētu iegaumēt viņu sejas, aši sekoja Holenam, Linnai un Tilam. Panācis Linnu un Tilu, Eliss ierunājās: — Klau, jums taču nebūs iebildumu, ka dodos līdzi? Turklāt es labi protu cīnīties ar zobenu, tā ka vajadzības gadījumā varēšu jūs aizstāvēt vai vismaz aizkavēt ļaundarus, kamēr jūs aizmūkat.

[echo3]

Holens palūkojās atpakaļ uz Elisu. - Kādi man var būt iebildumi? Iesim, pirms tirgotājs sāk saukt ļaudis. Kad tie sanāks, būs daudz lieku acu. - Kalējzellis bija dzirdējis Kelmarina plānu. Vēl nolūkojies, kā tirgotājs kāpj uz jumta, Holens devās pāri iekšpagalmam un ārā no tā. Līdznākošo bariņu viņš veda pa pilsētiņas sānu ieliņām, kur dzīvoja un strādāja amatnieki. Gāja Holens mierīgi, nesteidzoties. Gala mērķis viņam bija iziet ārā no pilsētiņas virzienā uz rūķu kalniem.

[Ungaarijas ragas...]

— Klau, — nu jau Eliss, kamēr viņi gāja, uzrunāja Holenu, nomanījis, ka puisis izskatās uzņēmies mazās grupiņas vadību, — Mēs varētu satikties kaut kur ārpus pilsētas, jo man krogā mantas palika. Turklāt es varētu vēl pagādāt ceļa tiesu.