Prasolas zeme, [GM][PZP][C] fantasy - cīņa pret orkofobiju Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Prasolas zeme

Pār Prasomālas jūras šaurumu ausa svina pelēkas debesis, un gaisā gluži vai jautās kas nelāgs, gluži kā brīdinādams par gaidāmajām ķezām (bugoga (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Pasažieri jau bija ieņēmuši vietas, un pavecās brigas (kuģis tāds (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) apkalpe sāka atsiet tauvas, kas saistīja brigu pie muliņa. Lai arī pasažieri tika sašķiroti 3 daļās un dižciltīgajiem tika labākās vietas, kuģelis tomēr bija visai nožēlojams, un arī apkalpe izskatījās pabriesmīgi - novalkāti jūrnieku kamzoļi, nomīdīti zābaki vai vienkārši basas kājas, nekoptas bārdas un visur esošā alkohola dvinga... spriežot pēc visa, iepriekšējais gadatirgus noslēguma vakars nebija pagājis secen arī pārcēlājiem.

Visi pasažieri braukšanas maksu bija samaksājuši vēl pirms uzkāpt uz klāja, tieši tāpat viņus bija iztaujājis karaļa sardzes dienests, kuram ostā bija pastāvīgs postenis. Karaļa sardze bija interesējusies par mērķi, ar kādu katrs no ceļotājiem dodas prom no salas-metropoles, tomēr tā kā nakts bija pagājusi mierīgi un nekāda traģēdija nebija notikusi, karaļa sardze saviem iztaujāšanas (un zagtu mantu meklēšanas) pienākumiem bija piegājusi visai formāli - ja arī kādam no pasažieriem kaut kas bija pieaudzis pie nagiem, tas nekā neatklājās.

* * *

Neliela techniska atkāpe:

Kuģa plāns ir apmēram sekojošs:
(IMG:http://s04.radikal.ru/i177/0911/94/49a12b6f2825.jpg)

Sarkanie ira tādas vai savādākas durvis, pelēkie pleķi - soli uz klāja. Ar uzrakstiem `Tech` ir apzīmēti tie sektori, kur pasažierus īpaši nelaiž (kuģa priekšgalā atrodas enkuru figņa, bet pa ceļam uz 1. klases padarīšanām - stūres klājs. Saprotama lieta, ka kuģis brauc ar burām (kuras shēmā nevar redzēt, jo tik labs mākslinieks es neesmu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Uz kuģa bija redzami:
- viens matrozis uz klāja;
- vīrs pie stūres, kurš smēķēja kaut ko varen smirdīgu;
- 1. klases pasažieru sektora tuvumā grozījās vēl viens matrozis, kura uzdevums bija pakalpot 1. klases pasažieriem, ja viņiem tāda vajadzība rastos.


Pasažieri, t.i. jūs, spēlētāji, pa klasēm esat sadalīti sekojoši:

1. klase: drīkst atrasties jebkur, tomēr primāri viņiem domātās kuģa vietas ir 1. klases salons un klājs. uz 1. klases klāja atrodas salokāmi soli, uz kuriem pēc pasažieru vēlmēm apkalpe var uzklāt zvērādas, bet 1. klāja salonā atrodas galds, ap kuru ira zvērādām apklāti soli, un garlaicības kliedēšanai brauciena laikā iespējams spēlēt galda spēles vai par papildus samaksu pasūtīt vīnu.
- Aspērija;
- Sels;
- Aleksis Samaels;
- Flaume.

2. klase: drīkst atrasties uz 2. klases klāja un sēdēt uz pelēki krāsotajiem soliem (kuri ne ar ko nav apklāti).
- Holens;
- Kelmarins Beils.


3. klase: drīkst atrasties uz 2. klāja, bet nedrīkst sēdēt uz soliem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ja dikti grib sēdēt, var to darīt uz klāja grīdas, bet tad nedrīkst maisīties ka kājām apkalpei, kura brīdi pa brīdim tekalē šurpu turpu.
- Baloks;
- Linna.

Ceru, ka nevienu neaizmirsu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Ja nu tomēr - bļauniet nelabā balsī ATD pavedienā.

Nelielās techniskās atkāpes beigas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

* * *

Nemierīgākā laikā jūs apšļakstīs šlakatas! - matrozis, uzkāpdams uz klāja ar atsietajām tauvām rokā, uzsauca uz 2. klases klāja esošos, - Izskatās, ka tā būs šodien ar, jūra, vai zinies, diez ko mierīga nav. Nekā palīdzēt gan nevar, es tikai pastāst, lai jūs nebrīnās... ha ha! - viņš jau grasījās vērt ciet vārtiņus reliņbortā.

Pagaidiet! Pagaidiet! - krastmalā atskanēja skaļš sauciens. Šurpu, elsdams un pūsdams, steidzās resns, acīmredzami dižciltīgs bārdainis. - Neaizbrauciet bez manis!

Aiz bārdaiņa sekoja necili ģērbts vīrs, kurš aiz virves veda... jā, patiešām, lielu vērsi ar riņķi degunā. Dīvainā procesija piesteidzās pie kuģa.

Nopirku vakar gadatirgū vaislas bulli, - bārdainis palielījās, kāpdams uz klāja. - Tagad manā muižā būs pats brangākais bullis visā firstistē. Citi baroni varēs nākt pie manis lecināt savas govis! - sazvejojis kabatā kaudzi ar monētām, bārdainis norēķinājās par ceļu, un, uzkā```` uz klāja, devās uz 1. klases sektoru. Necili ģērbtais vīrs tikmēr uzstīvēja bulli uz klāja un, apskatījies apkārt un labāku vietu neatradis, piesēja to pie masta.

Matrozis beidzot aizvēra vārtiņus, un nosvilpās. No personāla telpām kā zirņi no pāksts izbira vēl 3 matroži, visi viņi veikli kā mērkaķi sakāpa takelāžā un nolaida buras. Briga sagriezās pa vējam un devās uz rietumiem - pretī kontinentam.

[Vilks]

Linna sēdēja nepakustējusies. Viņa bija pamanījusi tuvumā sēdošā puiša skatienu, bet kādu brīdi vēlāk ievēroja dāmu no 1. klases klāja. Neizskatās, ka viņai patīk jūrasbraucieni. Bet skaista gan. Un rādās esam bagāta.

Aukstās šļakatas no jūras atmodināja meiteni no pārdomām. Brrr. Tās bija nepatīkamākas, kā gaidīts. Šķiet, ka pagājis ilgs laiks, kopš esmu bijusi projām no Prasomālas. Uz mirkli pazibēja šaubas, vai Prasomālas pamešana bija laba doma. Lai mazliet sasildītos un aizgaiņātu nepatīkamās domas, viņa piecēlās un nolēma iet pamēģināt iedraudzēties ar bulli. Un pie reizes barona kalpu.

Viņa paņēma maizes garoziņu no somas un devās pie barona kalpa.

Sveiki, jums nu gan ir skaists dzīvnieks. Vai drīkstu mēģināt viņu uzcienāt ar maizi? Mani sauc Linna. Man vienmēr ir patikuši dzīvnieki, un šis ir patiešām izcils.
Savulaik pie vecmāmiņas laukos es bieži palīdzēju kūtī un man bija draugs bullis...ļoti līdzīgs šim.

[echo3]

Holens neizrādīja nekādu nepatiku pret jūras ūdeni, kas tagad diezgan dāsni sāka līt pār pasažieru galvām. Viņš sevi klusībā apsveica ar pareizo vietas izvēli - pasažierus pie otra borta apšļakstīja negantāk. Nolēmis, ka sols vēl ir sauss - ja viļņi tā turpinās iekarot arī sev vietu uz klāja, tad ilgi tas tā nebūs - Holens pagaidām turpināja mierīgi sēdēt. Nevienu īsti pazīstamu seju uz klāja tā arī nesaskatījis, zellis atcerējās, ka bija paņēmis līdzi laika kavēkli - sauju nažu asmenīšu, ko slīpēt un pulēt. To var darīt stundām ilgi (un tas ir jādara stundām ilgi, lai gan tagad Holenam kā zellim tādi darbi vairs nebija jāstrādā). Holens izvilka no kamzoļa iekškabatas pulējamo ādu un asmenīšu sainīti, iztina vienu, pārējos nolika atpakaļ, un ņēmās vienmērīgām plaukstas kustībām pulēt rakstaino dzelzi.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases klājs
Gana ietekmīgs. Saimniekot jāmāk, jaunkundz, nevis gaidīt, kad muiža pati visu izdarīs! - Barons tēvišķīgi pamācīja Aspēriju. - Nu, kur ir tas sasodītais tirgonis? Ja viņš iedrošinās prasīties uz 1. klases klāja, tam darījumu piedāvājumam jābūt dikti svarīgam un interesantam. - Van Trābenhūzs staipīja kaklu kuģa priekšgala virzienā. Par Sela priekšlikumu izstaigāt kuģi viņš nelikās ne zinis - izskatījās, ka barons šodien savu kustību normu jau ir izpildījis. Tā vietā Trābenhūzs iedzēra vēl vienu šluku vīna.


2. klases klājs
Es esmu Norens, - buļļa pieskatītājs kautrīgi atzinās, - barona van Trābenhūza galvenais lopkopis. Skaidra lieta, ka lopiņš ir izcils, barons jau neies pirkt kaut kādu mirlu! - viņš noglaudīja dzīvniekam purnu. - Jā, tu vari viņu uzcienāt. Tā taču ir tikai maize, vai ne?

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 19.11.2009 15:53

[Elony]

Vilnim nākot pār klāju, Kelmarins aizsedzās ar apmetni. Īsti mitrumizturīgs tas nebija, bet tomēr palīdzēja. Un kājās zābaki, tāpēc nekāds lielais ļaunums viņam nodarīts nebija. Viņš jau nebija pirmo reizi uz kuģa.

Kad kalps atgriezās ar labām ziņām, viņš priecīgi pasmaidīja. "Paldies, tūlīt arī došos."

Kelmarins nekavējās un uzkāpa augšā, uz 1. klases klāja. Viņš nopētīja šeit esošos ļaudis un devās klāt baronam un pieklājīgi palocīja galvu.
"Es pieļauju, ka jūsu kalpotājs mani jau stādīja priekšā, tāpēc neatkārtošos un izklāstīšu lietas būtību. Esmu ieinteresēts veidot tirdznieciskos sakarus ar apkārtējo zemju augstmaņiem bez galvaspilsētas starpniekiem. Rūķu kalnu preces pret jūsu precēm. Varam to pārrunāt šeit, vai arī salonā, kā jums ērtāk."

[Semijs]

Baloks nakti bija pavadījis mierīgi ar vīnu un savu pīpi. Gadatirgus nav bijis tik ražīgs kā parasti, tādēļ tas mazliet sarūgtināja elfu. Uz kuģa viņš nebija pirmo reizi, tā kā viļņošanās viņu īpaši neietekmēja, varbūt traucēja stāvēt stūrī uz otrā klāja, bet tā viņam bija vienalga.

Elfs stāvēja ar muguru atspiedies pret sienu un turēdams kapuci virs galvas, kūpināja mierīgi savu pīpi, kapuce nosedza viņa seju pilnībā ar tumsu, bet tas netraucēja elfam redzēt pārējos.

Es ceru, ka šis ceļojums beigsies pēc iespējas ātrāk, šīs pārējās necilās rases uzden man nelabumu! Nebūtu šo mē.slu pilns kuģis, dabūtu savu prieku.

Baloks atņirdzis zobus ļaunā smaidā, turpināja kūpināt pīpi.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases klājs
Van Trābenhūzs uzmanīgi nopētīja Kelmarinu, kad tas uzkāpa uz 1. klasas klāja.

Nekad neesmu dzirdējis par tirgoni vārdā Gvendars, - barons paziņoja, noklausījies Kelmarina piedāvājumu, - bet tirgoņa vārds parasti iet tirgonim pa priekšu. Kāpēc ar tevi tā nav? Labi, vari neatbildēt. Iesim ka vien uz salonu, nav jau tā, ka es apkārtējos uzskatītu par sāncenšiem vai spiegiem, tomēr tirgus lietās jābūt piesardzīgam. - Trābenhūzs veltīja apkārtējiem īsu, aizdomu pilnu skatienu.

Tusnīdams piecēlies kājās, barons nokāpa lejā uz stūres klāju un atvēra durtiņas uz 1. klases salonu, aicinādams Kelmarinu iekšā (tiek defaultā pieņemts, ka Kelmarins viņam seko).

Kausu vīna manam viesim! - Viņš uzsauca matrozim. - Uz mana rēķina.

Kad Kelmarins ir iegājis salonā, barons viņam seko un aizver durvis. Salonā ir gan zvērādām apklāti soli gar sienām, kurās ir sīkrūtaini, iestikloti logi, gan arī masīvs, nekustīgi grīdā iestiprināts galds ar smagiem, speciālās gropēs iesēdināmiem krēsliem apkārt. Ap galdu ir 12 sēdvietas - pa 5 malās un pa 1 katrā galā.

[Elony]

Kelmarins nekautrējās apsēsties pie galda tā sānos.
"Es tomēr atbildēšu, kāpēc par mani neesat dzirdējuši. Es neesmu šejienietis. Dzīvoju rūķu kalnos un parasti veicu darījumus tur uz vietas. Esmu vēl jauns un guvis noteiktu reputāciju tur, nolēmu apskatīties apkārt pa pasauli. Prosomāla ir galvenais tirdzniecības partneris ar mūsu zemi. Tomēr izpētot apstākļus galvaspilsētā, nākas secināt, ka mūsu tirdzniecības partneri gūst lielu peļņu no darījumiem, kuros viņi būtībā ir starpnieki. Man ienāca prātā, ka nebūtu slikti viņus atmest. Rezultātā mūsu kalnu preces kļūs lētākas priekš jums, pircējiem un arī mums būs lielāka peļņa. Attiecīgi arī mums būtu izdevīgi iegādāties lauksaimniecības preces no ražotāja, nevis starpnieka pilsētā.
Taču tam ir nepieciešams jauni tirdzniecības sakari ar apkārtējo zemju augstmaņiem, kādi nav man vai citiem ļaudīm no rūķu kalniem. To jūs pareizi norādījāt, ka nezināt manu vārdu." viņš palocīja galvu.
"Es gan gribētu zināt, vai mums atmaksāsies veidot atsevišķus līgumus ar baroniem. Gribētos zināt, kāds ir jūsu saimniecības apmērs un vai regulāri iegādājaties metālizstrādājumus, dārglietas. Pagaidām zinu vien to, ka jums ir liela patika uz lopkopības precēm." Kelmarins pasmaidīja.

[Sindra]

Flaume uz mirkli palūkojās uz vīrieti, kurš aicināja pastaigāties pa kuģi.
Pastaigāties pa kuģi? Kā gan varētu gribēties pastaigāties pa kuģi?
Viņa lēni, noraidoši pakratīja galvu.
"Nē, nē kungs. Es varu tikai izklaidēt ar sarunām tepat. Bet staigāt pa šo kuģi no laba prāta, man nevelk."
Meitenes balss bija patīkama un maiga. Lai arī Flaume bija labi ģērbta un izskatījās nākusi no bagātas dzimtas, viņas balsī nebija saklausāms ne lepnums, ne iedomība.

Meitene pagriezās atpakaļ pret bortiņu un turpināja vērot, kas notiek uz zemākā klāja.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases salons
Trābenhūzs apsēdās Kelmarinam pretī un samērā uzmanīgi noklausījās to, kas Kelmarinam bija sakāms.

Metālus un dārglietas, tu saki? Un varbūt pat bez nodokļiem? - barons iesmējās. - Ja tā, tad es varētu būt ieinteresēts gan. Kaut gan tas varētu būt visai bīstami, tagad tādi laiki, kad augšās ir stipri nemierīgi - zināt, muižniekiem un karaļnamam dažās lietās ir drusku domstarpības. Re ka šonakt pat esot bijusi kāda jezga karaļa pilī, dodoties prom, es dzirdēju, kā pils sardze taurē trauksmi... nez, kas tur tāds noticis. Tavs piedāvājums protams, ir vilinošs, tomēr bīstams, bet man ir drusku bail krist nežēlastībā kā nodokļu nemaksātājam. Kādu cenu tu gribi par mārciņu zelta un pudu dzelzs? Un kas ir tas, kas tevi varētu interesēt no zemnieku radītajiem labumiem? Selmentauzenā ir dikti labs alus.

Salonā ienāca matrozis, kurš pasniedza Kelmarinam Trābenhūza izmaksāto vīnu un atkal izgāja ārā.

[Vilks]

Oo, tad jau tu esi augstā amatā, Linna draudzīgi iesmējās. Protams, tā ir maize. Vakar cepta. Palīdzēju vakar gadatirgū maizes cepējam. Kaut kas jau jāstrādā ir. Viņa uzsmaidīja lopkopim vienu no saviem mīlīgākajiem smaidiem.

Vai barona muižā ir skaisti?

Viņa pasniedza garoziņu bullim, atvērto plaukstu turēdama mierīgi, lai viņam būtu iespēja apostīt roku un, ja viņš būtu labvēlīgi noskaņots, paņemt maizi, neiekožot viņai rokā.

Šo rakstu rediģēja Vilks: 20.11.2009 15:04

[Elony]

Kelamrins sarauca pieri.
"Es nezinu visus vietējos likumus. Vai tad, ja preces iet garām galvaspilsētai, tas skaitās pretlikumīgi? Jūs esat barons savas zemes saimnieks. Vai tad jūs nesat tas, kas nosaka nodevas savā zemē?" viņš vaicāja.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases salons
Es nosaku nodevas vietējai tirdzniecībai, - barons paskaidroja, - tam, kas tiek ievests no citām zemēm, tiek aplikts ar karaļa nodokli. To laiku pa laikam pārbauda karaļa uzraugi. Vai tik tu neesi kāds blēdis, ka tik slikti orientējies karaļa likumos?


2. klases klājs
Lopkopis - augsts amats? - Norens skumji iesmējās. - Nu protams, es dzīvoju labāk nekā parastie zemnieki, tomēr kā redzi, es braucu uz kuģa tajā pašā klasē, kur tu.

Barona muiža ir skaista, jā. Ja skatīties no kungu daļas... mēs, kalpa ļaudis, jau nemaz visur netiekam, ne muižas telpās, ne puķu dārzā... vai tev patīk dzīvnieki? Un kur tu vispār dodies šajā rītā? - lopkopis jautāja, vērodams, kā bullis ēd garozu no Linnas rokas.

[Elony]

"Jūsu likumi ir jūsu likumi." Kelmarins paraustīja plecus un iedzēra vīnu. "Palūgšu neapvainot. Tikpat labi par blēdi var uzskatīt jūs. Kas zin, vai jūsu zvērā nav paslēpta kontrabanda? Un cik zinu, pirmās klases vidū bieži vien slēpjas viltīgi blēži, kas nozog dārglietas un makus bagātniekiem. Tāpēc es tagad braucu otrajā klasē, manam makam drošāk.
Vienkārši man īsti nav saprotama šāda sistēma. Ja mēs sūtām preču karavānu uz jūsu zemi, kā lai maksā nodokļus karalim, ja viņš nav pa ceļam? Līdz šim es sastapu muitas posteņus tikai pie pilsētu vārtiem.
Vārdu sakot, ja pa ceļam no rūķu kalniem līdz jūsu zemēm būs kāda karaļa muita, tad nodoklis lai tiek samaksāts, es nepārkāpju likumu tādā muļķīgā veidā. Man pietiks ar peļnu no tā, ka galvaspilsētas tirgoņi šajā darījumā nav iesaistīti."

[washulis]

Barona komentārs lika nedaudz dūrei savilkties ciešāk. Šams mācīs, kā muižas vadīt? Bet viņa neko neatbildēja. Arī seja pēc skata nemainījās un atbildi nedeva arī pēc tam, noveļot to uz tirgoņa parādīšanos. Šie sāka runāt par savām lietām citā telpā, tāpēc Aspērija saprata, ka saruna ar baronu neturpināsies, un, patiesībā, tas likās pat labāk. Toties kāds cits ieminējās apstaigāt kuģi, meklējot sev parteri, lai nebūtu tik garlaicīgi. tas bija viņai un Selam kopīgs.

Labprāt, ser. Apskatīt kuģi varētu būt interesanti. Viņa teica Seilija Grāla virzienā, paejot tāāk no vietas, kur pirmīt stāvēja, tuvāk Seilijam, gaidot, ko viņš atbildētu.

[Vilks]

Ak, ja neesi piedzimis par dižciltīgo, tad dzīve visiem puslīdz vienāda, Linna bezrūpīgi atteica. Tomēr galvenā lopkopja amats izklausās gluži smalki. Viņa paskatījās uz Norenu un koķeti piemiedza ar aci.

Bullis bija apēdis garozu, un tagad viņa uzmanīgi cēla roku uz augšu, lai paglaudītu purnu un varbūt galvu..ja bullis ļautu.

Es dodos apciemot radiniekus uz laukiem. Sen neesmu tur bijusi.
Kā tu teici, kur atrodas tava barona muiža?

Šo rakstu rediģēja Vilks: 20.11.2009 17:43

[Miervaldis Gotiņ...]

2. klases klājs
Varbūt, varbūt. - Norens mazliet nosarka un novērsa acis no Linnas, pievērsdamies bullim. - Nu, vai viņš nav jauks? - viņš teica, glaudīdams buļļa melno, spīdīgo spalvu. Kopēja iedrošināts, lielais dzīvnieks nebaidījās arī no Linnas rokas.

Kunga muiža Selmentauzena atrodas uz ziemeļiem no ostas, gandrīz vai Nolādēto Tuksneša virzienā. - Norens atkal paskatījās uz Linnu. - Caur Selmentauzenu dodas visi tie dēkaiņi, kas nevar nosēdēt mājās. Visi viņi pazūd tajā tuksnesī... neviens atpakaļ vēl nav nācis. Un kur tad dzīvo tavi radinieki?


1. klases salons
Van Trābenhūzs pielēca kājās, apgāzdams masīvo krēslu, kurā vēl tik tikko bija sēdējis, un aizmeta salona kaktā vīna kausu. Tiesa, neko daudz vīna tur vairs nebija, tas bija veiksmīgi pārvietots no kausa uz barona vēderu. Piepeši piesarcis un piepūties kā tītars, viņš atcirta:

Tu uzdrošinies saukt baronu van Trābenhūzu par blēdi!? - apvainojies aristokrāts auroja. - Es pieprasu gandarījumu! Par tādu nekaunību jaunais cilvēks būtu pelnījis tikt uzdurts uz asmeņa! Es gan nevēlos sākt grautiņu uz šī te nožēlojamā kuģa - manam pretiniekam te nemaz nebūs sekundanta -, bet `Jautrā Pārcēlāja` pagalmā gan es tevi pašrocīgi sakapāšu gabalos! Bet tagad pazūdi atpakaļ uz savu klāju, tu, nedižciltīgais!

Barons pats piesteidzās pie durvīm un tās atvēra: Lūdzu. 2. klases klājs ir tur lejā.

Vīrs ar smirdīgo pīpi pie kuģa stūres atskatījās un novērtējis interjera izmaiņas, pasauca apkalpojošo matrozi atgriezt salonu 1. klasei piedienīgā paskatā.

Van Trābenhūzs tur salona durvis atvērtas, kamēr Kelmarins neatstāj salonu.

[Elony]

Kelmarins pielēca palika uz krēsla, kad barons sāka izrādīt nervozitātes pazīmes. Viņam radās aizdomas, ka van Trābenhūzs varētu būt nedaudz apvainojies, kad vīna kauss ielidoja stūrī. Viņš pats izdzēra savu glāzi līdz galam un tad piecēlās.
"Vispār jūs pirmais mani apvainojāt, barona kungs. Es nezinu, ko jūs domājat ar pārmācīšanu, bet izklausās pēc divcīņas. Vispār es esmu miera cilvēks, bet jāteic, ka pat tirgotājiem ir gods. Lai notiek tā, nebūs starp mums darījuma, atradīšu kādu citu baronu, kas ir saprātīgāks un vēsāku galvu. Varēsiet arī turpmāk tērēt naudas kaudes galvaspilsētas tirgos." viņš teica ar nelielu patosu un devās laukā no telpas. "Būs jums iespēja cīnīties ar mani, tikai gandarījums no tā būs vien man." viņš teica, ejot garām baronam un uzvilka uz galvas kapuci.
Tiesa, kāpjot lejā uz otro klāju viņš klusiņām smīnēja.

[Sindra]

Nu taču! Ātrāk pāri! Ātrāk uz priekšu! meitene nodomāja noskatījusies, ka tirgotājs no barona nelaipni šķirās.
Laikam jau darījums nebūs izdevies. Un galu galā, kādēļ, lai tas izdotos, ja to mēģina slēgt tik nestabilā un plūstosā vietā kā uz ūdens.
Kuģošana acīmredzami darīja nervozus arī citus braucējus.

Flaume gaidīja brīdi, kad viņi beidzot varēs nokāpt no šī kuģa. Viņa vienkārši alka sajust zem kājām atkal normālu zemi.

[Miervaldis Gotiņ...]

2. klases klājs
Laikam darījuma pārrunas nebija diez ko veiksmīgas? - Norens (buļļa pieskatītājs) vaicāja Kelmarinam, kad tas atgriezās uz 2. klases klāja - barona uztrauktā klaigāšana bija dzirdama arī šeit. - Vispār jau mans barons ir visai karstas dabas un dikti patmīlīgs.


Stūres klājs & 1. klases klājs
Uzpūtīgais nekauņa! - Van Trābenhūzs burkšķēja, vērodams, kā Kelmarins nokāpj lejā uz 2. klases klāju. - Tik tiešām, kā es te stāvu, vēl šodien es viņu sakapāšu gabalos!

Tiklīdz Kelmarins bija izgājis no salona, tajā iegāja matrozis, kuram kapteinis bija piekodinājis uzkopt telpu.
Noskurinājies it kā no aukstā vēja, it kā no aizvainojuma un, tusnīdams gluži kā iepriekš, barons uzkāpa atpakaļ uz 1. klases klāja un apsēdās uz sola.

Pēkšņi no salona telpas atskanēja dobjš būkšķis, kam sekoja slāpēts kliedziens, un Flaume, kura stāvēja pie borta un vēroja zemākos klājus, ieraudzīja, ka no salona uz stūres klāja izskrien klaidoņa paskata puišelis. Puišelim varēja būt kādi 10-12 gadi, viņam mugurā bija nonēsātas, viņa augumam acīmredzami neatbilstošas (pārāk lielas) drēbes un basas kājas. Izskrējis uz klāja, puišelis brīdi apstājās. Viņa roka nekustīgi turēja sudraba vīna kausu.

Pie stūres stāvošais kapteinis, atskatījies uz kņadu un ieraudzījis puišeli, pārsteigumā iesaucās: Ei, kas tad tas? Bezbiļetnieks?

No salona izstreipuļoja matrozis - stjuarts ar pārsistu galvu. Draņķa sīkais, - viņš nošļupstēja, - pārsita man galvu, ```` tāds!

Puika, atjēdzies no pārsteiguma, iemeta ar kausu jau tā cietušajam matrozim, tēmēdams galvā, un metās pa trepītēm augšā uz 1. klases klāju. Matrozis gan paspēja aizsegties ar roku, tomēr laikam jau pirmais sitiens bija darījis savu, un viņš, šķietami sareibis, nenoturēja līdzsvaru un novēlās zemē.

Ķeriet to kucēnu! - ieaurojās kapteinis.

[echo3]

Holens uz mirkli pārtrauca asmenīša pulēšanu, lai uzmanīgāk pavērotu, kas nu noticis, ka tāda brēka. Neko daudz redzēt nevarēja, bet bēgošo puiku viņš pamanīja gan. Puika tomēr ātri nozuda, acīmredzot aizskrēja uz 1. klases klāju.

Zellis atsāka pulēt nazi, bet tagad uz rokām vairs neskatījās, berzdams asmeni tīri automātiski. Acis vēroja augšējo klāju. Puikam pakaļ skriet viņš ij netaisījās.