Neizskaidrojamais fenomens- veģetārietis, Kas tas par lopiņu? Opcijas

[princessa]

Tātad.

Bija man doma izmēģināt kļūt par veģetārieti, bet tad nonācu pie secinājuma, ka par to gandrīz neko nezinu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif)

Vai kāds nevarētu man izlīdzēt ar informāciju par to, kur meklēt receptes, produktus un citas tamlīdzīgas lietas?

jā, un ko jūs vispār domājat par veģetārismu?

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif)

[Grēkmeistars]

Es ļoti atbalstu veģetārismu, bet esmu jau vairākkārt pārliecinājusies, ka šis dzīvesveids nav domāts man. Un diemžēl mana mīlestība pret dzīvniekiem arī nav tik spēcīga. Kad kāds man jautāja: Kādēļ neēd gaļu? Man nebija sakarīga pamatojuma. Teicu, ka vienkārši gavēju sev par prieku.
No gaļas biju atteikusies pusotru gadu kaut kad ap 16 gadu vecumu. Ēdu to, ko varēju paēst no mammas sagatavotā (gaļa manā ģimenē ir nozīmīgākais pārtikas produkts), pašai nebija naudas, lai pirktu sev visādus sojas izstrādājumus, pupas, zirņus un riekstus... Sajūta tiešām bija laba!
Vēlāk atsāku ēst gaļu, jo man sāka pietrūkt tiešām garšīgas maltītes (mammas gatavoto kotlešu un tīteņu, ņammm).

Tad pavisam nesen es atkal atgriezos pie veģetārieša dzīvesveida. Man likās, ka tas ir viens no labiem veidiem, kā atbrīvoties no negatīvās enerģijas un agresijas, kas mani bija apsēdusi. Šoreiz es ēdu visu, lai uzturs būtu pilnvērtīgs. Neēdot gaļu, es ēdu vairāk dārzeņu, augļu (visu to, kam man agrāk nepietika vietas vēderā^^). Bet, lai ko un cik es ēstu, es baigi zaudēju svaru (kaut vai es jau tāpat biju pārāk viegla savam augumam), un mana asinsrite jau tāpat bija sūdīga, un kļuva vēl sūdīgāka, un man pietrūka dzelzs un visu laiku gribējās gulēt, un rudenī es zaudēju spaini matu (kuri jau tāpat nav nekādi biezie). Un vispār tas viss baigi iesūkāja. Es fiziski nespēju no tās atteikties. Es vienkārši sevi sabeigtu.

Lai būtu veģetārietis vajag labu motivāciju, labu veselību un stipru ķermeni.