Meklējot Izredzēto, [GM][PZP][fantasy] Opcijas

[BlackRichy]

Varētu sākt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

No izcirtuma vēlās krāsaini enerģijas viļņi un kaut kāda salda smarža... rozes.
Rituāls ritēja pilnā sparā. Četri tīrasiņu elfi, četri rūķi, četri parasti cilvēki un četri Kavaljēri, kuru dzīslās ritēja pa druskai no visu rasu asinīm, sadevušies rokās, cītīgi skaitīja buramvārdus. Iepriekš tie bija izteikti tikai vienreiz. Ar to reizi pilnīgi pietika.

Tagad ir citādāk, Karla Kavaljēra centās sev ieskaidrot, Tagad mēs vismaz nojaušam, ko daram. Mēs esam sagatavojušies.
Tieši tā, sievietes galvā atskanēja dēla Džāra balss, Beidz uztraukties un koncentrējies.

Karla centās tā darīt. Patiešām. No tā vai rituāls izdosies bija atkarīga visa Reinamaras nākotne. Tā bija to ļautiņu rokās, ko viņi centās izsaukt- nezināmu, no citām pasaulēm nākušu ļautiņu rokās.

Kāpēc lai viņus uztrauktu Reinamara?

Izcirtuma vidū kaut kas sakustējās. Kaut kas tumšs. Tas nebija materiāls. Bet bija dzīvs. Tunelis starp pasaulēm.

Atpakaļ ceļa vairs nebija.





Nododu stafeti jums. Rakstietiet, ko jūsu tēli dara pirms viņus ierauj tunelis, ko viņi jūt, domā utt tajā esot un vispār- veiksmi! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Richy

[Pūķēns Sāra]

Nāves ūdenskritums, saki? Melta pie sevis un tikai sev dzirdot smīkņāja. Ļoti atbilstošs nosaukums.

-Ja tu turpināsi tā doties, tad tas tiešām kļūs par nāves ūdenskritumu,- sarkanmate mierīgi paziņoja Džīnai. Viņa vairs nedevās uz priekšu un bija apstājusies takas malā, lai ikviens spētu viņai paiet garām, ja vēlas turpināt ceļu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ūdenskritums!? - Rifins iesaucās. - Kas tas tāds? Vai tas ir bīstami?

Veskeras līdzenajos purvājos ūdenskritums, tieši tāpat kā klintis, nebija sastopams.

[Mattiass]

— Cik var vervelēt, rādi labāk ceļu, — dēmons noteikti bija tāds, kurš labprāt Džāru apsteigtu.

[Ungaarijas ragas...]

— Ūdenskritums ir tad, kad ūdens krīt no liela augstuma, bet to jau tu pats redzēsi, — Elisona pasmaidīja, visu šo laiku viņa bija klusējusi, — ja tas ir liels, tas ir bīstams, jo ūdenim ir liels spēks.
[i]Ak jēl, Elisona, vēl mazliet un tu sāksi runāt dzejā…[/b]

[BlackRichy]

Džīna īpaši nepievērsa uzmanību jautājumam par to, kas ir ūdenskritums, toties pievērsa uzmanību Meltas paziņojumam
Ko tu ar to gribēji teikt?

[Pūķēns Sāra]

-Otrā pusē tiltam ir apmetušies kristieši,- it kā tas būtu tik pat saprotami kā tas, ka cilvēkiem ir divas kājas, paziņoja Melta. Viņas sejas izteiksme palika bērnišķīgi neitrāla, viņu pašu šīs ziņas nekādi neietekmēja, vismaz ārēji tā likās, un iemesli tam varēja būt daudzi.
Kārtējo ūdensradījuma jautājumu viņa kā ierasts ignorēja, kaut vai tādēļ, ka uz to tika jau atbildēts.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 24.11.2009 16:08

[Sindra]

Dreiks sekoja Džāram. Puisim nebija problēmu arī skriet, ja tas bija nepieciešams.
Vismaz kādu laiku viņš to varēja darīt. Īpaši garām distancēm gan viņa apģērbs nebija piemērots.
Bruņas tomēr radīja papildus smagunu.

Bruņinieks neparko nesūdzējās un arī neko neiebilda. Vienkārši tikai sekoja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Izdzirdējis Meltas paziņojumu, Rifins saspicēja ausis un centās maksimāli uzmanīgi klausīties virzienā, kur bija tilts un iespējamie kristieši.

[BlackRichy]

Ko? Kā viņi tur nonāca? Džīna iesaucās. Tad viņa nomierinājās, Cik viņu ir? Vai viņi nojauš, ka mēs te esam? Gaida mūs? meitene iekoda lūpā un ar saspringtu skatienu pavērās virzienā, no kura viņi tikko bija atnākuši, Apiet viņus varētu būt pagrūti.

Džārs turpināja iet, vienlaikus atbildot uz Aiomas iepriekš uzdotajiem jautājumiem, To pilsētu sauc Bīče. Vai Būče. Katrs viņu sauc savādāk. Tur dzīvo Verns, viens no mūsu labākajiem spiegiem un cilvēks, kam piemīt teju pārdabiskas spējas īsā laika sprīdī sagādāt visu, kas nepieciešams. Pārāk tālu līdz turienei nav, gan pa šodienu aiziesim.

[washulis]

Aioma noklausījās atbildes, ko viņai sniedza Džārs. Neko piebilst vairs nezināja, tāpēc tikai atbildes vietā pamāja ar galvu, turpinot ceļu uz priekšu, uz šo Bīči pie Verna. Jācer, ka vismaz tur varēs ieturēt kādu maltīti, jo bija jau pagājis kāds laiks, kopš viņa bija pēdējo reizi ēdusi. Tas moments, kad viņa nokļuva te, likās esam tik sen, bet tās bija teju tikai stundas. Bet viņai te būs jāpavada vismaz vēl dienas. Kas zina, pat mēnešus?

[Pūķēns Sāra]

-Es izskatos pēc informācijas lāviņas?- Melta iesaucās, pametot gaisā smalkās rociņas, it kā viņa pievērstos visu svētajam debesīs ar lūgumu palīdzēt apgaismot šos aklos radījumus. -Un saprotams, ka viņi tur nonāca ar kājām!-
Šis skats gan ilga tikai pāris sekundes, kad vampīrienes vaibsti atkal atgādināja ļoti piemīlīga un naiva bērna sejiņu. -Plus, mīnuss trīsdesmit. Par mums neko nenojauš, bet nav ar kaut ko apmierināti un uzmana apkārtni. Atrodas otrā pusē tiltam, pļaviņā, maksimums desmit minūšu gājienā no tilta, bet, cik man saprotams, mūs slēpj no atklāšanas tikai šī klints.- Viss tika paziņots informatīvā balsī, kas bērnam noteikti nepiederējās, kā arī nekas neliecināja, ka tikko meitene būtu pievērsusies Džīnai ar jautājumiem un izsaucieniem, kas neatbilda par tematu: kristieši tādi un tādi.

[BlackRichy]

Džīna nedaudz saviebās, dzirdot dažus no Meltas izsaucieniem, bet neko neteica.

Ā, skaidrs, viņa noteica, Es zinu, kas tā par pļavu. Tagad mums ir divas iespējas: cīnīties vai griezties atpakaļ un mēģināt viņus apiet. Tikai apiešana ir vai nu bīstama vai ilga. Atkarībā, kuru ceļu izvēlamies

[Ungaarijas ragas...]

Elisona sastinga dzirdējusi par kristiešiem. Lieliski, atlika tev nonākt jaunā pasaulē, kad visi jau bezmērā ilgojās satikties. Bez kristiešiem jau nu nekādi nevarēja iztikt.
Par Meltas izrunāšanos viņa pasmaidīja. Še tev maza meitenīte. Taču Džīna izskatījās neveselīgi satraukta, tiesa, par laimi viņa ātri nomierinājās.
— Nu, ja mēs gribam pabrīdināt pārējos biedrus, kas varētu mums sekot pa šo pašu ceļu, tad veselīgāk būtu griezties atpakaļ. Jebkurā gadījumā, mēs protams, varētu mēģināt kristiešus izklaidēt uzbrūkot viņiem, — Elisona pasmīnēja.

[Hworang666]

Areons viegli nopūtās, kad vilkacis pieminēja civilo glābšanu. Viņš saprata, ka viņam neizskaidrojamu iemeslu dēļ, šis puscilvēks, puszvērs grib glābt cilvēku dzīvības, bet viņš nespēja saprast, kādēļ viņš rīkojās tik naivi. Visticamāk visi šie cilvēki tāpat ies bojā, jo, ja jau kalnos vēl klejo kristieši, kas ir nojukuši, pastāvēja minimālas iespējas, ka milzīgs bars ar sievietēm un veciem cilvēkiem gluži vienkārši izmanervrēs pa mažiem un kalniem... Bet, varbūt es kļūdos... Karotājs klusā balsī noteica. Viņš ieklausījās arī tajos vārdos, kurus izteica Džārs. Spiegiem nekad nevar uzticēties - šo mācību viņš bija guvis viss sāpīgākajā veidā.

[semo]

Joiči tas bija kaut kas absolūti neizprotams - nekad neatstāt savējos vai bezpalīdzīgos - tāds bija nerakstīts likums Tenočtitlanā kopš seniem laikiem, bet šitāda vienaldzība viņam bij absolūti nepieņemama. Ņemot vērā, kā tu un pārējie cīnījāties, domāju, ka mumsīm ir pārpārīm spēka, lai visus pasargātu - Joiči atbildēja Areonam - toties kas viņus aizsargās tagad - viņš vērsās pie Džāra. Fakts, ka kaut kur vēl varētu slēpties ienaidnieka kareivji, viņu neuztrauca, toties izsalkums kļuva arvien stiprāks un viņš instinktīvi sāka ošņāt gaisu, lai uzostu kādu meža zvēru, ko nomedīt. Šobrīd gan nebij labākais laiks ēšanai, tāpēc, šķiet medības būs jāatliek uz vēlāku laiku

[Miervaldis Gotiņ...]

Paklau, - Rifins ierunājās, - ja vien būtu iespējams pa ūdeni piepeldēt kristiešiem tuvāk, es varētu pamēģināt novērst viņu uzmanību. Nu, parādīties viņiem, aizvilināt prom no tilta, tad es ielektu ūdenī un mierīgi atpeldētu atpakaļ pie jums... jūs pa to laiku pārietu tiltu un vietu, kur kristieši mūs gaida. Vai tas varētu strādāt?