Meklējot Izredzēto, [GM][PZP][fantasy] Opcijas

[BlackRichy]

Varētu sākt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

No izcirtuma vēlās krāsaini enerģijas viļņi un kaut kāda salda smarža... rozes.
Rituāls ritēja pilnā sparā. Četri tīrasiņu elfi, četri rūķi, četri parasti cilvēki un četri Kavaljēri, kuru dzīslās ritēja pa druskai no visu rasu asinīm, sadevušies rokās, cītīgi skaitīja buramvārdus. Iepriekš tie bija izteikti tikai vienreiz. Ar to reizi pilnīgi pietika.

Tagad ir citādāk, Karla Kavaljēra centās sev ieskaidrot, Tagad mēs vismaz nojaušam, ko daram. Mēs esam sagatavojušies.
Tieši tā, sievietes galvā atskanēja dēla Džāra balss, Beidz uztraukties un koncentrējies.

Karla centās tā darīt. Patiešām. No tā vai rituāls izdosies bija atkarīga visa Reinamaras nākotne. Tā bija to ļautiņu rokās, ko viņi centās izsaukt- nezināmu, no citām pasaulēm nākušu ļautiņu rokās.

Kāpēc lai viņus uztrauktu Reinamara?

Izcirtuma vidū kaut kas sakustējās. Kaut kas tumšs. Tas nebija materiāls. Bet bija dzīvs. Tunelis starp pasaulēm.

Atpakaļ ceļa vairs nebija.





Nododu stafeti jums. Rakstietiet, ko jūsu tēli dara pirms viņus ierauj tunelis, ko viņi jūt, domā utt tajā esot un vispār- veiksmi! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Richy

[Sindra]

Izdzirdot par kārtējo Izredzēto, Dreiku pārņēma nolemtības sajūta. Tas nevar būt. Viņu atvilka uz šejieni, lai viņš skraidītu pakaļ vēl vienam Izredzētajam, kurā beigās vis visticamāk vilsies.
Puisis nopūtas.
"Vismaz to sasodīto maģiju jūs varat tagad aizvākt? viņš mierīgā balsī noprasīja.

[Ungaarijas ragas...]

Varat, lūdzu, noraksturot Izredzētā parametrus? no miglas atskanēja pagalam nopietna Elisonas balss, ja arī viņa šobrīd dzina velnu, tad to nevarēja saprast.Viņa vārds, uzvārds, svars, acu un matu krāsa, miesasbūve, augums, smarža. Tas ir kāda lieta, kas smaržo pēc viņa. Personas, kas redzējušas pēdējo reizi, vieta, kur redzēts pēdējo reizi, ieradumi, dzīvesveids, vai aizraujas ar… tabakas, kaņepes vai kādas citas narkotiskās un atkarību izraisošās zāles lietošanu, spirtoto dzērienu lietošanu, kādas citas pazīmes, kas mums būtu jāzina.
Galu galā, jo vairāk par kādu personu zināja, jo ātrāk un veiksmīgāk varēja to sameklēt, tas bija lasāms un skatāms katrā sevi cienošā detektīvgrāmatā un filmā, gan slēptā gan neslēptā veidā. Un, kamēr pārējie vārījās par maģiju, Elisona sagādāja darbiņu viņas izsaucējiem. Lai gan, visticamāk viņi varētu atbildēt, ka neko no tā visa nezina. Jo diez vai tāda lieta, kā cūcības likums, nedarbojās arī šeit. Jauniete pie sevis plati pasmaidīja un pagriezās tajā virzienā, no kuras skanēja Sabīnes balss. Brīdī, kad migla tiks aizvākta, Elisona vēlējās raudzīties uz vainīgo četrotni, nevis kaut kur tālēs zilajās.

[washulis]

Izredzētais? Pārsteigums bija pārāk liels. Un kāpēc tam mēs esam vajadzīgi? Tas ir, mēs esam izredzēti, lai atrastu to Izredzēto, vai saprotu pareizi. Un jā, vai ir zināma konkrēta persona, kas ir šis Izredzētais, vai arī, nevienam tas nav zināms. Aioma vēl jo projām sēdēja uz zemes. Rožu smarža bija patīkama, bet pārlieku skurbinoša. Viņa pie tās nebija pieradusi, jo roze bija smalks augs un kur pagadās, neauga. Avalekā ar rožu audzēšanu neaizrāvās, jo tām nebija tik praktisks nolūks. Ja nu vienīgi smaržām un tējām, eļļai, bet tas arī viss.

Elfiete centās ignorēt Areona izteicienu, ka sarkanmate ir viņa listē pirmā, viņa jau nodomāja to sliktāko. Bet Aioma piekrita Dreikam, ka migla ir pārlieku nomācoša. Un ko gan šis Izredzētais spēs darīt, ja jau jūsu pasaule ir briesmās. Ja valda karš un nemieri, vai tad viens elfs... tas ir, būtne, spētu kaut ko mainīt. Ko jūs no šī Izredzētā sagaidāt? Un, kamēr mēs būsim šeit, to Izredzēto meklējot, kur mēdz dzīvosim, ko ēdīsim, ko pārģērbsim? Un kā gan jūs cerat, lai mēs viņu atrodam? Pieiet klāt visam, kas kustās un jautāt: "Vai esi Izredzētais?"

[BlackRichy]

Sabīna skumji nopūtās. Ak, šis cinisms...

Viņa palūkojās uz tiem sešpadsmit radījumiem, kas bija palīdzējuši rituālu veikt. Četri rūķi ļoti nopietni blenza miglā. Viņi bija atejisti, kas negaidīja neko un bija gatavi sagaidīt visu. Četri elfi- pārsteigti, bet ne pārbijušies. Atšķirībā no cilvēkiem.

Pazūdiet viņa domāja to virzienā Un tos trīcošos arī paķeriet līdzi

Visi sešpadsmit paklausīgi pagriezās un nozuda starp kokiem.

Tikmēr Loi bija pārņēmusi nepacietība.

Izredzētais ir minēts vienā senā paraģojumā. Orģināls nav saglabājies, tikai tulkojums, precīzāk daļa tulkojuma. Vārds un uzvārds nav zināms, nemaz jau nerunājot par visiem citiem parametriem. Zināms, ka ir labs telepāts, prot pārvērsties par lauvu un ir gaužām jauns- augstākais, divdesmit gadu. Par Izredzēto taujāt katram pretimnācējam neiesaku, jo par viņu zināms arī kristiešiem- jūs nogalinās. Iespējams, Izredzētais meklējams kaut kur Tadrā, tā ir pilsēta pāris nedēļu gājuma attālumā. Pareģojumā teikts, ka jūs esat vienīgie, kas spēs viņu atrast. Patiesībā tur ir teikts kaut kas cits, viss ir dikti noslēpumaini, dzejiski un pārspīlēti, bet ideja tā pati. Viņu meklējot, jūs ceļosiet. Mēs jums pagādāsim ēdienu, drēbes, naudu un tamlīdzīgas lietas, bet dažiem no jums- es domāju, tādiem, kas te nav manīti- nāksies... emm... pārģerbties, teiksim tā. Mēs paskaidrosim visu sīkāk, bet sākumā derētu jūs atbrīvot no mana brāļa miglas. Un to sasieto sievieti vajadzētu atsiet. Mums ir arī ēdiens jums, ja vēlaties. Bet miglu nevaram novākt, kamēr vampīrs nav apsolījis nekustēties. Šķiet, pārējie ir vairāk vai mazāk nomierinājušies.
Astoņgadīgā meitenīte apklusa un vērās miglā, atbildi gaidīdama.

[washulis]

Pareģojums... Aioma atkārtoja, pie sevis prātā izsverot katru jaunās meitenes teikto. Viņas vecumā es noteikti nebūtu spējusi tik droši uzstāties un klāstīt basiem svešiniekiem par to, ka kaut kādi krisieši, vai krikieši, grasās visu pakļaut, ja vien nav to jau izdarījuši. Kaut kas ar to bērnu nebija kārtībā. Tā pat ar visiem klātesošajiem. Kas ir šie... kriskieši? Kaut kādas maniakālas būtnes, kas noslauka visu savā priekšā? Un pāris nedēļu gājies, tā nav joka lieta. Es noteikti vēlētos dzirdēt to daļu pareģojuma, lai man rastos lielāks priekštats, ko tieši no mums sagaida. Un... vai šeit ir normāli, ka ir elfi? Tas ir, man būs jāpaslēpj savas ausis? Man tās ir visai jutīgas. Aioma jautāja, cerot, ka ātrāk spēs saprast šo visu bardaku. Pagaidām viņai domas bija haosā. Bija jāatrod vieta, kur mierīgi izrunāties un kārtīgi ielūkoties šo savādo ļaužu sejās. Acis taču ir dvēseles spoguļi. Viens skats tajās spēj pateikt daudz.

[Soulberry]

Lea klausījās. Ak, jā, vismaz kāda viņas daļa galvā čukstēja, ka vajadzētu klusēt. Bet, tāda pati daļa brīdināja, ka to pirmo tieši pildīt nevajadzētu.

- Tātad...pareģojumā bija minēts mans vārds? Un Jūs gribat teikt...ka mēs esam atsaukti no citām...laikam jau dimensijām? - tas tika teikts ar neslēptu sarkasmu. Nu, godīgi sakot, kaut kur dziļi sirdī viņa ticēja tam, ka pastāv kāds kurš ir ideāls. Ka pastāv kāds, kurš izglābs...šo pasauli. Reinmara. Skanēja nopietni. Un neierasti bērnišķīgajai Nekurzemei, - un jā, es labprāt būtu pateicīga par manis atsiešanu, - klusā balši nopīkstēja Lea. Tas likās nožēlojami, un tik neierasti tādai sievietei kā Lea.

- Un vampīrs? Kas tas tāds? - nē, viņa ko tādu dzirdēja pirmo reizi. Rožu smarža tīri labi patika, bet sāka jau mazliet kaitināt - kā nekā - viņa bija pieradusi pie pārmaiņām. Lakam jau normālus teikumus bez jautājumzīmes šodien neizdosies uzklausīt no sārtajām lūpām.

Šo rakstu rediģēja Soulberry: 10.09.2009 17:08

[semo]

Mazā nu gan ir drosmīga, nodomāja Joiči. Par vampīru varat neuztraukties, es zinu, kā ar tādiem tikt galā, ja vien dažs labs neaizstāvētu to slepkavu. No sirds jūtu jums līdzi, jo arī manā pasaulē reiz bija kas līdzīgs, tikai tie nebij vis vietējie, bet gan iebrucēji no citas pasaules...caur portālu...vampīri. Par kristiešiem esmu dzirdējis no celotājiem caur portālu, ka viņi nemaz nav ļauni, drīzāk gan paši tiek vajāti un apspiesti.

Bet par vampīriem gan es tev varētu daudz pastāstīt, mās', viņi ir ļauni un pārtiek no cilvēku asinīm, bet mēs, vilkači sargājam cilvēkus savā zemē Un sargi savas domas, viņai tās ir kā uz delnas- Joiči telepātiski deva zināt Leai

[washulis]

Vietā, no kuras nāku es, vampīri un vilkači ir tikai bubuļi skapjos. Mīti, bet manā uztverē un arī folklorā, vilkači arī nebija nekādi saulstariņi. Aioma piemetināja. Viņa šo Joiši nepazina, betapziņa, ka viņš spēj pārvērsties milzīgā, mežonīgā zvērā, elfieti biedēja. Visi klātesošie teju izstaroja spēku un varenību. Vismaz tie, kurus viņa bija redzējusi, bet pati sevi uzskatījusi vien par lauku elfēnu, kas mīl zirgus un bezbētnīgu skraidīšanu pa Avalekas mežiem. Bet, ja tas, ko šie Rainemarieši stāsta, ir tiesa, tad sarkanmatanā elfiete it nemaz nebija tik prasta lauķe, kā pašai likās līdz šim. Šī varētu būt jauna lappuse jaunai nodaļai manā dzīvē.

[Sindra]

Dreiks noklausījās kaut kāda bērna stāstījumu par Izredzēto. Bruņinieks saīga arvien vairāk.
Un? Kādēļ mums būtu jums jāpalīdz? Kāds man no tā labums? Kas man daļas gar jūsu pasauli? Un arī jūsu dīvainajiem ienaidniekiem ar savādajiem nosaukumiem?
Pat ja jums izdosies pierunāt mani, lai jums palīdzu, nemaz neceriet, ka es kaut kādā brīdī varētu labprātīgi staigāt drānās, kuras nerotā manas dzimtas ģērbonis vai vēl ļaunāk noliegt savas dzimtas vārdu.

Vampīri un vilkači viņu satrauca mazāk nekā fakts, ka viņu pret paša gribu vēlas aizsūtīt kaut kādā kārtējā atrodi to, nezin ko uzdevumā

[Pūķēns Sāra]

-Atvainojos, bet es neuzbruku uzreiz kā parādījos un pat neiesaistījos kaujā. Tā kā beidzat izteikt aizskarošas piezīmes un mani apsūdzēt tur, kur neesmu pielikusi pat pirkstiņu,- Meltas skanošā balss pārskanēja pār izcirtumu, aizvainojuma un sašutuma pilna. Viņa tiešām neko nebija izdarījusi. Diskriminācija! Vilkatis mierīgi var uzbrukt un tam neko nesaka, kamēr pavisam miermīlīgai būtnei uzbrūk. Tas nekas, ka vilciņš ar prieku saplosītu it visus, ieskaitot mani. Tik rupju barību vampīriene kādu laiku jau nebija satikusi. Iespējams, ka tādēļ, ka pēdējais, kas necienīgi izteicās pa viņu, viņu pašu biedru priekšā bija pārvērsts par vampīra 'mantiņu' un nogalināja savus biedrus. Bija vien jāatzīst, ka toreiz Meltai bija ļoti jautri.
Vilkati Melta ignorēja, izskatījās, ka tas vairāk dzesē muti, nekā spēj ko izdarīt, pielietojot savas smadzenes. Nekas pārsteidzošs, stulbs bara zvērs.
Bet ja runājam, par notiekošo... vampīriene to uzņēma ar vieglu smīnu. Jautājumus uzdeva citi un atbildes tāpat bija dzirdamas, nebija iemesla dzesēt savu muti. Bet lai kas arī notiktu, bija skaidras dažas lietas: viņi visi šeit bija 'iesviesti' no atšķirīgām pasaulēm un ja viņa vēlējās tikt atpakaļ, tad nāksies vien uzturēties šo radījumu kompānijā, vismaz mazās skuķes tiešām.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 10.09.2009 18:39

[washulis]

Tev taisnība, bruņiniek, bet, ja mēs neatradīsim šo Izredzēto, atpakaļ uz savām pasaulēm netiksim, kā jau viņi teica. Man rodas iespaids, ka mēs te esam, savā veidā, kā ķīlnieki, kas ir turēti pret savu gribu, bet par cietumu varētu nosaukt visu šo pasauli. Jācer, ka šajā pasaulē ir vairāk koku, nekā te, izcirtumā. Lai iejustos, man vajag mežus. Aioma teica dreikam, atminoties viņa balsi. Vēl viņu redzēt nevarēja, bet tam, tagad, tā pat nebūtu nozīmes. Kad Aioma neredzēja pārējos, bija vieglāk sarunāties, jo skatoties uz miglu, nevarēja redzēt smagos aprīkojumus, ilkņus un ko tik vēl ne.

Laikam pagaidām nāksies pakļauties, bet jo jums, Reinemārieši, es sagaidu cieņu un respektu. Kā nekā, mēs jums, cik saprotu, esam vajadzīgi.

Strīdā, kas ir labāks - vilkacis vai vampīrs -, Aioma noteikti negrasījās iejaukties.

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.09.2009 18:39

[Sindra]

Viņi noteikti melo. Dreika balss, kad viņš uzrunāja elfieti skanēja pieklājīgi un rāmi. Kas gan tie par burvjiem, kas nespēj atgriezt savas burvestības. Viņi vienkārši apzinās, ka mēs nepalīdzēsim, ja spēsim piespiest viņus mūs nosūtīt atpakaļ uz mūsu pasaulēm.

[washulis]

Nu, nezinu... Aioma mulsi novilka. Sauciet sarkanmataino elfu par naivu, bet, ja šie ļaudis patiesi melo, tad viņa bija uzķērusies. Jo pagaidām nekas neliecināja par to, ka šis varētu būt tikai muļķīgs sapnis. Pārāk neticas, lai liktos īsts. Jāuzklausa, kas viņiem sakāms. Varbūt varēsim par kaut ko vienoties. Ja vien kaut kas tāds ir iespējams. Ar ko es te vispār runāju? Ja jau visi esam te atdzīti, vēlētos vismaz uzzināt savu bēdubrāļu vārdus. Viņa centās ieviest te nedaudz mazāk spraigu gaisotni, bet tas, droši vien, bija visai bezcerīgi.

[Sindra]

Mani sauc Dreiks. Puisis atbildēja elfietei. Tomēr savu uzvārdu nenosauca. Tas tāpat nebija svarīgi un diez vai kāds spēs atcerēties kaut ko vairāk par savu kolēģu vārdiem.
Jā, mēs jau uzklausām. Nav jau izvēles. viņš vēl piebilda.

[Hworang666]

Areons vienkārši stāvēja. Nodarboties ar labdarību - kas tāds izklausījās pilnīgi neierasti. Gandrīz vai pilnībā neiespējami. Bet, Izredzētais esot drosmīgs un spējot pārvērsties par lauvu. Vismaz varētu sanākt labs pretinieks... Un tas gan ir ievērības vērts fakts. Ignorējis strīdu, kas labāks, vilkači vai vampīri (tiesa gan, haosietim ne pārāk patika, ka vilkatis, būdams vīrietis bija garā tik vājš, ka uzbruka sievietei, pie tam nesekmīgi), Areons zemā, skanīgā balsī ierunājās: labi, piekrītu palīdzēt meklēt izredzēto... Ja vien novāksiet šo rožu smaku un miglu ap to... Balsī skanēja noteiktība un nopietnība.

[Semijs]

-Izbeidziet savu jandelēšanos par to, kurš vampīrs un vilkatis ir labāks, savādāk šitā migla vispār neizzudīs!-
Orks stingri uzsauca un padzirdēdams par vārdu nosaukšanu, nevilcinādamies teica.
-Alberts. Šie kristieši un ir kaut kādi reliģiozi radījumi, vai arī kā tikko ieminējās, maniakālas slepkavas?-

[Ungaarijas ragas...]

Elisona sāka smieties, sākumā klusiņām, tad jau skaļāk. Smiekli palīdzēja atbrīvoties no spriedzes.

— Varu apģērbu izvēlēties pati? Vai arī to jūs piešķirsiet pēc saviem ieskatiem? Jebkurā gadījumā, ja jūs to izdarīsiet, kamēr uzturat šo miglu, būtu ļoti jauki. Lai gan protams, es varu pamielot šeit esošo vīriešu skatienus, — Elisona atkal klusām iesmējās. Priekšā viņa pagaidām nestādījās.

[BlackRichy]

Sabīna veltīja mazmeitai lūdzošu skatienu.

Loe... Manuprāt, tu viņus biedē. Tik jauna un... Kavaljēra.

Skaļi viņa teica;

visiem, kas ir elfi, cilvēki, rūķi, orki, nimfas, satīri vai vismaz pēc tādiem izskatās, nav jāraizējas. Jums nāksies tēlot kristietību pieņēmušus ākstus, bet ģērbties varēsiet normāli. Pārējie... man žēl,- balsī gan bija jaušams uzjautrinājums, nevis žēlums, Džār, novāc miglu, ja reiz jāskaidro dažiem nokaitinātiem un spēcīgiem radījumiem, kas viņu vienīgā iespēja pārvietoties pa Reinamaras pilsētām, nepiesaistot imperatora, Mondeljēra un armijas uzmanību, tad labāk to darīt apstākļos, kas neliek viņiem dusmās spļaut uguni.

Džars paklausīgi aizvēra acis un lika miglai uzklīst. Tā kļuva arvien caurspīdīgāka un retāka, līdz izzuda pavisam.Kopā ar rožu smaržu.

Es ceru, ka izskatos labi, sabīna nodomāja. Kā jau sieviete.

[semo]

Joiči klusēja, jo saprata, ka šobrīd tik un tā nav jēgas skaidrot, ka no viņa perspektīvas uzbrukt vampīram bij pašsaprotami. Acīmredzot šie pārējie radījumi par vampīriem nezināja vispār neko, bet Joiči zināja, jā viņš zināja uz ko vampīri ir spējīgi, viņš zināja, ka aiz šīs trauslās ārienes slēpjas tāds spēks, ka viņa jebkuram no klātesošajiem spētu ar kailām rokām noraut galvu, turklāt pārvietojas tik ātri, ka vienīgi vilkatis spēj sacensties ar šo radījumu veiklībā, arī šo viņš būtu nogalinājis, ja vien neaizkavētu orks, savukārt arī orks jau būtu miris, ja vien Joiči nebūtu apstājies. Joiči ir guvis lielu pieredzi cīņā ar vampīriem, viņš ir sastapies aci pret aci ar tādām pašām skaistām pēc izskata trauslām vampīrēm, kuras cīņā pārspēj dažu labu minotauru, par cilvēku varenajiem vīriem nemaz nerunājot. Arī vecajie, kas vēl kara laikus pieredzējuši, stāstījuši, ka iesākumā vampīri tīšu prāt sūtīja savas sievietes, jo tas spēcīgi apmulsināja daudzus vīriešus.

Kad migla nozuda, viņš paskatījās visapkārt, jo iepriekš cīņas karstumā nebija izdevības visus nopētīt, tad vēl tā migla...bet tagad, kad viņš ieraudzīja leģendāros elfus, par ko stāstīja portālu ceļotāji, viņš jutās pagodināts, atrodoties šo būtņu klātbūtnē. Tik tiešām viņi ir skaisti Tenočtitlanā elfi principā ir tādi paši apsaku tēli, kā elfiem vampīri un vilkači, tikai ar pozitīvu nozīmi.
Orks škita ārēji līdzīgs vampīram, taču Joiči pārsteidza tas, ka viņš no viņa nesajuta vampīra ļaunumu un vēsumu
Tālāk viņa skatiens pievērsās Areonam - no viņa plūda ļaunums, spēks un pārliecība. Visnotaļ bīstams, turklāt viņa apģērbs, Joiči nekad neko tādu nebija redzējis, jo Tenočtitlanā bruņas nelieto, arī vampīru iebrucēji attīstībā bija vienlīdzīgi Tenočtitlanas iedzīvotājiem
Tad viņš peivērsās Meltai
Citus tu vari apmānīt, bet ne mani, es varu sajust, ka esi tikko kādu nogalinājusi, pirms nokļuvi šeit, es varu sajust tavas slāpes un asinskāri, tavu ļaunumu, es tev redzu cauri, slepkava...viņš telepātiski sacīja Meltai

[Pūķēns Sāra]

Migla izklīda, uzmācīgā smarža pazuda... Jaunā meitene, miglai pazūdot, samirkšķināja acis un notrauca degunu, it kā degunā kostu kāda nejauka smaka. Viņa ar dabīgu interesi nopētīja visus laukumiņā stāvošos, tiešām atgādinot bērnu, kurš ieraudzījis kaut ko svešu un jaunu, pēc pārvarētajām bailēm, ar interesi sāk tuvoties lietai. Vienīgi meitene turpināja stāvēt uz vietas.

-Kas Jūsu izpratnē ir normāli?- Meltas balss bija skanīga un patīkama ausīm, bet tāpat kā izskatā, tajā bija sadzirdama nots, kura piemita tikai un vienīgi bērniem. -Un mums derētu karte, precīzāks skaidrojums par vidi, politiskais raksturojums un citi sīkumi, lai mēs spētu iejusties šajā pasaulē un neizceltos. Derētu arī īss vēstures kurss, jo diez vai Izredzēto Jūs sākat meklēt tikai tādēļ, ka nav ko darīt.- Vampīriene pameta īsu skatienu apkārt, kad atgrieza uzmanību Sabīnai, -Un šeit ir droši? Mēs te tā varam stāvēt un sarunāties? Ja ir kara stāvoklis, tad derētu vismaz patverties zem kokiem.- Un par spīti visam, ko viņa pasacīja, lūkojoties uz sarkanmati, nespēja pazust priekšstats, ka tur stāv jauna meitene, vēl bērns.

Joiči nesaņēma atbildi un arī meitenes ķermeņa valodā nekas neliecināja, ka viņa ir sadzirdējusi vilkača sacīto. Tik pat labi, viņš varēja to pateikt akmenim. Joiči nesajuta neko, kas liecinātu, ka Meltas prāts būtu pieņēmis/dzirdējis viņa sacīto.