Emma Vatsone: bez slotas Opcijas

[ils]

Lai ātrāk cilvēki izlasa, ievietoju tulkojumu arī šeit. Citādi HP sadaļā jau trešā diena beidzas, bet raksts nav parādījies. Laikam nav laika skatīt, bet par tulkojumu no krievu valodas es par 99% garantēju, ka vajag būt pareizam.

Intervija no žurnāla Elle Girl krievu izdevuma 2009. gada vasaras numurā.

Elle Girl: Emma, ko tu mums vari pastāstīt par jauno "Hariju Poteru"?
Emma: Man liekas, ka tā būs romantiska komēdija. Jā-jā, es nejokoju! Tur cauri visam sižetam
kā sarkans pavediens iet mīlas tēma: Harijam un Džinnijai gadās pirmais skūpsts, vētraini attīstās
attiecības starp Mailiju un Ronu... Arī ar humoru šajā filmā, pēc manām domām, viss ir ļoti labi.

Elle Girl: Kādās filmas ainās tev patika filmēties vislabāk un kādās nemaz nepatika?
Emma: Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, visgrūtākās bija ainas lielajā zālē, kad visi sēž pie tā
garumgarā galda. Mēs tur pavadījām kādas divas vai trīs dienas, ēdiens jau sāka ost...
Lukturi cepināja pa īstam, zālē bija pilnīga elle, bet mums mugurā - formas tērpi... vispār, tie
bija nepatīkami momenti, laikam, visgrūtākie priekš manis. Visinteresantākās bija "spriedzes"
ainas, visi tie trakie kautiņi, cīņas, lidojumi - īpaši tad, kad mums pašiem atļāva izpildīt dažus
trikus. Starp citu, septītajā filmā man triku bija stipri vairāk, nekā iepriekšējās filmās.

Elle Girl: Vai tu domā filmu "Harijs Poters un Nāves dāvesti", kuras filmēšana sākās februārī?
Vai tu apzinies, ka tā ir "Poteriānas" pēdējā daļa, ka veselam tavas dzīves etapam pienāk
beigas? Kādas emocijas tev rodas šajā sakarā?
Emma: Un kā domā tu? Es taču esmu pavadījusi savas dzīves lielāko daļu, darbojoties šājā
projektā, aktieri un filmēšanas grupa man jau ir kā otrā ģimene, tāpēc viss ir ļoti saviļņojoši.
Taču tagad man rodas laiks citiem projektiem - domājot par tiem, es jūtu īstu dvēselisku pacēlumu.
Tāpēc es jau esmu gatava nodarboties ar kaut ko citu! (Smejas.)

Elle Girl: Kā tu domā, vai tev būs grūti tikt vaļā no salīdzināšanas ar Hermioni? Laikam viņas
ēna sekos tev visur, lai ko tu arī nedarītu...
Emma: Domāju, ka jā. Laikam jāpaiet zināmam laikam, kamēr kaut vai žurnālisti atradināsies
saukt mani par Hermioni. Vai zini, katra raksta virsrakstā vai galvgalā par Emmu Vatsoni tiek
minēta burvestība, slotas vai raganas, vai kaut kas tāds. (Smejas.) Es saprotu, ka cilvēki
dievina "Harija Potera" varoņus un negrib no viņiem šķirties. Taču diemžēl, es pieaugu. Es nespēšu
palikt mūžam jauna.

Elle Girl: Starp citu, par jaunību. Tu taču kļuvi slavena vēl esot bērns. Kā tev izdevās nepārvērsties
par Lindsiju Lohanu?
Emma: Tas ir tāpēc, ka es apmeklēju skolu. Man liekas, viss ir šajā apstāklī. Nu, un ģimene man
arī, protams, palīdzēja - mājinieki neļāva sacelt degunu gaisā.

Elle Girl: Kas tev palīdz ar tērpiem un frizūrām, kad tev jādodas sabiedrībā? Vai tev ir stilists?
Emma: Nē, stilista man nav. Es ģērbjos tā, kā man pašai patīk. Mode - tas ir tas, kas man sagādā
īstenu baudu. es uzskatu, ka tas ir lielisks paņēmiens, lai izpaustu sevi, un absolūti nesaprotu
cilvēkus, kas vaimanā: "Ak, Dievs, apģērba izvēle, tas ir tāds stress!"
Galu galā, es varu pakonsultēties ar mammu - viņai ir lieliska stila izjūta. Kaut arī viņa ļoti ciena
klasiku un elegantumu, bet mans stils, kā man liekas, ir ļoti mūsdienīgs, Londonas stils.
Tas ir visai īpatnējs, jo tajā ir sajaukts diezgan daudz no visa kā...

Elle Girl: Vai tev eksistē vēl kādas stila ikonas, izņemot tavu mammu?
Emma: Jā, es uzskatu, ka Odrija Hepberna ir neticami izsmalcināta. Viņas stils ir pārlaicīgs -
par to var tikai sajūsmināties.

Elle Girl: Tevi arī uzskata par savas paaudzes stila ikonu. taču ir viena lieta - kļūt par stila ikonu
18 gadu vecumā - pavisam cita - iekļūt pašu seksuālāko meiteņu simtniekā žurnālā Maxim,
kā tas ir noticis ar tevi? Vai tas tevi aizskar, vai arī glaimo?
Emma: Pat nezinu, ko teikt. Laikam jau glaimo, ka ļaudis uzskata, ka esmu seksuāla. Tas ir dīvaini,
jo es esmu diezgan jauna, lai gan zini, tas ir kruti. Nē, tas tomēr ir glaimojoši.

Elle Girl: Labi, atgriezīsimies pie modes. Kāda mūsdienu dizainera darbus tu visvairāk mīli?
Emma: Tas ir atkarīgs no situācijas. ja vajag iet uz pirmizrādi, tad es uzvilkšu kaut ko ekstavagantu,
no dizaineriem-trendseteriem kā Balenciaga vai Chanel. Vēl man ļoti patīk jaunais britu dizaineris
Viljams Tempests. Ja tas ir ikdienas tērps, tad es parasti miksēju kaut kādas vintāžas lietas ar
apģērbiem no TopShop, Zara, Gap. Vai zini, es jau teicu, ka mans tērps - gandrīz vienmēr ir mikslis.
No visa, kas tikai iespējams.

Elle Girl: Ko tu mīli darīt brīvajā laikā, ja neskaita gājienus pa apģērbu veikaliem?
Emma: Mīlu lasīt, gatavot, pastaigāties ar draugiem, ceļot, spēlēt sporta spēles.

Elle Girl: Kādas sporta spēles?
Emma: Es spēlēju lauka hokeju, tenisu, vēl nodarbojos ar vieglatlētiku un, kad atpūšos, ar daivingu.
man pat ir daivera sertifikāts Open Water no Maldivu salām. Daivings ir ļoti aizraujošs!

Elle Girl: Vai nav arī bailīgi?
Emma: Ar daivingu es sāku nodarboties kaut kur no 12 - 13 gadu vecuma, tā kā jau esmu pieradusi,
lai gan sajūtas ir, protams, dīvainas. Ļoti neparasti ir apzināties, ka tu vari elpot zem ūdens. (Smejas.)

Elle Girl: Bet ko tu jūti, ja ieraugi haizivi?
Emma: O, man vēl ne reizi nav nācies haizivi sastapt. Paldies, Dievam! (Smejas.) Ja tas notiktu,
es laikam akvalangam vairs netuvotos tuvāk par kilometru.

Elle Girl: Bet tagad, kad tu esi ar visām savām domām daivingā, uzdošu negaidītu jautājumu par
personīgo dzīvi. Prese gandrīz katru nedēļu piespēlē ziņas par tavām attiecībām ar kādu jaunu puisi...
Ko tu par to teiksi?
Emma: Jā, es zinu! It kā man nevar būt vīriešu kārtas draugi. Vai arī es obligāti ar viņiem visiem guļu!
Nu, kā var pret to attiekties? Laikam, smieties par visām šīm muļķībām un neņemt galvā. Galu galā,
ja sliktākais, ko par mani raksta, ir tas, ka es satiekos ar miljoniem dažādu puišu, tad tam var
vienkārši nepiegriezt uzmanību.

Elle Girl: Bet tevi taču reizēm uzaicina uz satikšanos? Kas tadā gadījumā maksā - tu vai puisis?
Emma: Nezinu, tas ir sarežģīts jautājums! Man liekas, ka sievietes jau pašas nesaprot, ko grib.
Lūk, personīgi es nesaprotu: vai es gribu, lai par mani maksā puisis (jo tas ir patīkami?), vai arī
es gribu palikt neatkarīga un maksāt par visu pati? Esmu apjukusi... Iznāk, ka katrā gadījumā esi
zaudētāja!

Elle Girl: Ar kādu raksturu ir jābūt tavam puisim?
Emma: Ja viņš spēs mani sasmīdināt, tad tas jau būs labi.

Elle Girl: Vai tev ir kaut kādas prasības pret puiša fizisko formu vai ārējo izskatu?
Emma: Nē, tas mani īpaši neuztrauc. Lai tikai viņš būtu gudrs un man ar viņu būtu interesanti.
Nav svarīgi, cik viņš simpātisks, bet ja man ar viņu būs garlaicīgi... līdz nāvei! (Smejas.) Vispār,
es gaidu savu bruņinieku žilbinošās bruņās. esmu pārliecināta, gan jau kaut kad viņš parādīsies pie
horizonta.

Elle Girl: Tu grasies iestāties universitātē. Vai pati tu to vēlies, vai arī to vēlas tavi vecāki?
Viņi jau abi ir juristi, tad varbūt tā ir viņu ideja?
Emma: Es domāju, ka man jau ir pietiekami daudz gadu, lai es pati varētu izvēleties, ko darīt,
bez vecāku līdzdalības.

Elle Girl: Taču tu joprojām dzīvo kopā ar viņiem?
Emma: Jā.

Elle Girl: Tajā pat laikā tu pelni vairāk par saviem vecākiem. Ko tu pērc par saviem honorāriem?
Emma: Pagaidām man nav uz ko tērēt naudu, kuru es esmu nopelnījusi. laikam tas skan dīvaini, bet
es gribu būt tāda pati, kā mani draugi un citi cilvēki, ar kuriem es saejos un kuriem tādas naudas nav.
Es gribu dzīvot vienkāršu dzīvi! Tādu, kādu es arī dzīvoju. Es nopirku laptopu un tā laikam arī ir pati
dārgākā lieta, par ko esmu tērējusi savu naudu. Ā, nē, es vēl esmu nopirkusi automašīnu - Toyota Prius.