Zvaigžņu pirāti, [GM][PZP][sci-fi] Ceļojums uz Melno caurumu Opcijas

[Malduguns]

Krodziņš „Zaļoksnis” atradās U-17 ostas pašā nomalē. Tas bija diezgan noskretis iestādījums, tomēr tā saimnieks vienmēr rūpējās par to, lai apmeklētājiem būtu labi, tieši tādēļ arī daudzi pie viņa nāca nobaudīt pusdienas, kuras nereti šeit garšoja labāk kā citur. Tieši tādēļ arī jaunais kapteinis bija nolēmis atstāt savu paziņojumu tieši šeit, gluži tāpat kā rīkot satikšanos.
Katram izvēlētajam tika izsūtīta glīta, ar roku rakstīta zīmīte:

Ar prieku gaidīšu jūs „Zaļoksnī” piektdien pulksten piecos pēcpusdienā. Rīgels.

Piektdien pēcpusdienā „Zaļoksnī” nebija īpaši daudz cilvēku. Tie parasti saradās vēlāk vakarpusē, tāpēc nebija grūti atrast vajadzīgo personu.
Tiesa gan, daudziem Rīgels liktos krietni vien par jaunu, lai būtu kapteinis. Vismaz jaunais cilvēks, kurš sēdēja pie bāra letes un cītīgi stūma māga ātri pagatavojamās brokastis nepavisam neizskatījās pēc tāda, kurš varētu būt kapteinis. Gara auguma, slaids un atlētisks ar tumšbrūniem, vijīgiem matiem, kuri gan bija garāki par parasto zēngalviņu, tomēr nebija tik gari, lai traucētu. Piedevām mati bija atglausti ar pilota brillēm un aiz tām slējās tieši gaisā. Jaunekļa vaibsti bija patīkami un noteikti, tajos varēja redzēt jautrības dzirkstelītes, kuras ik pa brīdim atmirdzēja arī viņa zilajās acīs. Puisis bija ģērbies vienkāršās brezenta biksēs, melnā kreklā un tikpat melnā ādas mētelī, kurš, šķiet, piedzīvoja vismaz otro paaudzi, jo izskatījās gaužām nobružāts. Kopumā viņam nevarēja dot vairāk par divdesmit pieciem, divdesmit sešiem gadiem, tomēr neraugoties uz šķietamo jaunību, viņa vaibstos tomēr varēja redzēt arī pieredzi.
Neraugoties uz to, ka viņš sparīgi ēda, varēja redzēt, ka viņš arī kādu gaida. Rūpīgi nopētījis katru ienācēju, viņš pastūma šķīvi malā un pagriezās pret durvīm. Tā, lai labāk varētu redzēt katru, kurš ienāk. Tieši piecos, krodziņā bija tikai Rīgels un bārmenis. Jaunais kapteinis vēl kaut ko iekoda, bet bārmenis pucēja kārtējo glāzi, kā to darīja allaž. Nu atlika tikai sagaidīt komandu.


SPKPC flotes hromēti spīdīgie gaiteņi veda kareivjus arvien dziļāk pazemē. Neviens no viņiem īsti nezināja, kurp viņi tiek vesti, tomēr katrs apzinājās, ka mērķis acīmredzot ir svarīgs. Viņu grupiņa bija neliela un katrs vairāk vai mazāk bija pieradis strādāt kā individualitāte.
Tomēr te nu viņi bija, neliela grupiņa, kuras mērķis vēl nebija noteikts, bet tajā pašā laikā viņi apzinājās, ka tas ir svarīgs.

[Malduguns]

-Labums? Šobrīd nekāds, jo mēs nezinām, ko tur atradīsim. Un tieši tāpēc mēs vai vismaz es, tur līdīsim,-Rīgels atteica.-Kādam ir jādod zināšanas par to, kas tur atrodas, melnie caurumi apgrūtina ceļošanu kā tādu, jo tiem ir jābrauc apkārt ar lieliem līkumiem. Kāpēc? Kāpēc tā ir jādara? Tieši tādēļ mums tas ir jāuzzina un jādod šīs zināšanas tālāk. Viss lielās devās ir kaitīgs gan adrenalīns, gan prieks,-kapteinis vienkārši noteica.

Flote

Kapteinis šodien nebija ērcīgā omā, vismaz Samuelam viņš atbildēja.
-Zināms vienīgi tas, ka tā ir kāda no U planētām. Kura tieši, mēs nezinām. Tomēr tas ir vairāk kā nekas.

[Semijs]

-Tādā gadījumā mums jākustās jau tagad. Tikpat labi viņi jau ir izlidojuši, kamēr runājam.-
Samuels ierosināja.

[echo3]

Brina pacēla acis un palūkojās uz kapteini Rīgelu. - Par distresu un eistresu parunāsim vēlāk. Jebkurai ekspedīcijai ir mērķis. Labi, pieņemu, ka šīs ekspedīcijas mērķis ir jaunas zināšanas.

Piepeši sieviete nodeklamēja, - "Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks." Es neatbalstu šo principu. Mums pašiem būs jātiek līdz galam un arī atpakaļ. Un vēl - kaptein, visām ekspedīcijām ir arī materiālais aspekts. Tām ir jāatmaksājas. Kaut vai tādēļ, lai būtu iespēja doties nākošajā ekspedīcijā.

[Piligrims]

Tā pa galvu pa kaklu mesties iekšā tīrā pašnāvībā? Tur ir jābūt kaut kam vel, kapteinis neizskatās tik dulls un pašnāvniecisks.
Redžs beidzot nosprieda, ka pienācis laiks uzdot savu jautājumu, Ir kāda nojausma cik aptuveni lielas ir izredzes izdzīvot? Un ko mēs TUR īsti meklējam, ja ne savu kaklu nolauzt?
Saņemtās atbildes izšķirs, vai viņš ir gatavs riskēt, vai tomēr nē. Viņš vairs nebija nekāds puika un arī audzināts viņš tika tā, ka pašam bija jāpieņem lēmumi un par sekām jāatbild pašam.

[Zōzā zač zač]

Vilsons klausījās visos un visās sarunās. Viņš par visu teikto pamāja ar galvu vai sejas mīmiku. Te viņš uzlika sev domīgu sejas izteiksmi, te vienubrīdi viņš intensīvi māja ar galvu, ka piekrīt un smaids bija pa visu seju. Viņš izskatījās amizanti. Un, kā par laimi vai nelaimi, viņš bija nostāvējis visu šo laiku pie šīs misijas organizātora, jeb kapteiņa. Puisim joprojām rokā bija zīmīte. Un bija redzams, ka puisi neuztrauc šī doma par došanos uz melno caurumu, bet viena lieta gan. Tāpēc viņš pievērsās kapteinim - Rīgelim.
-Atvaino, ka iejaucos, bet man ir viens tāds liels jautājums.- Puiša sejas izteiksme kļuva domīga. -Ja mēs dodamies tajā piķa melnajā caurumā, vai mums nevajadzētu nodrošināties ar pamatīgu enerģijas kvantitāti. Nu, tas, ja nu kas. Un ko par to teiks mani mazie, mīļie, jaukie, zaļie augi?!?-
Runājot par augiem viņš gandrīz vai atplauka. Viņš kļuva gandrīz vai pārlaimīgs.

[mr Bl@ck]

Kaptein, visu cieņu, bet,tiešām, ko tieši jūs vēlaties atrast melnajā caurumā? Džims visai izbrīnīti jautāja, Es nezinu vēl īsti nezinu kuģa parametrus, bet vienu es zinu noteikti, sasniedzot bezgalības punktu pat visjaudīgākie flotes kreiseri nespēj izrauties no gravitācijas lauka, ko ap sevi ģenerē šie objekti, tā ir droša nāve. Džims nopūtās iedzerdams vēl vienu malku no sava alus kausa.
Vai ja nevēlaties atbildēt, ko tieši vēlaties atrast, pasakiet vismaz kvadrantu uz kuru dosimies, lai man ir nojausma, kas mūs sagaida.

[Īvs]

Ziņa par Melno caurumu ieintriģēja nevis biedēja, un tā kā visi bija labi saņēmušies jautāt, arī Faia nostiepa muguru taisnu un atvēra muti: ''Kapteini? Kāpēc to dara `Stiebrs`?'' Faiai nebija šaubu par šeit sanākušo bezizņēmuma pašsaglabāšanās instinktu. Un pavisam nesen vīdēja jautājums par dalības ņemšanu — saminstināšanās un iedrošināšanās: ''Un... Kapteini? Es piedalos.''

[Eņģeļu gūstekne]

Leias smaids kļuva platāks.
Vismaz man ir skaidrs kā izskatās topošais darba devējs.
Viņa iespurdzās un jau grasījās sēsties, kad kāda simpātiska tumšmate sāka purināt Leontīnas roku. Sievietes sejā parādījās histērisks smaidiņš, viņa pamāja ar galvu.
Prieks!
Un atkabinājusies no tvēriena, Leo novilka ādas jaku, atklājot smalki izzīmētiem tetovējumiem klātās rokas un kaklu, jo pārējos zīmējumus apsedza krekliņš. Viņa nekad nebija spējusi normāli kontaktēties ar sievietēm, jo uz iepriekšējā, flotes, kuģa Leia sastapās tikai ar stingri apmācītiem vīriešiem.
Beidzot piesēdusi uz tuvējā krēsla sieviete gaidīja pārējos, bet tad Rīgels iesāka savu sakāmo. Leontīna piemiedza acis.
Jūs esat mācīti profesionāļi, vai mazi bērni? Risks ir visa mūsu dzīve, pieļauju, ka katram nāve ir paskrējusi garām. Reizi dzīvē, lai gan iespējams pēdējo, katram tak kaut reizi ir bijusi vēlme redzēt kas ir tajās melnajās bedrēs. Tik pat labi tas var būt ceļš uz citu galaktiku un tas tikai dos iespējas. Atslābstiet cilvēki! Es šai ekspedīcijai-avantūrai piekrītu, esmu iekšā.
Leo noskurinājās un pilnīgi piekrītot šai līdz bezjēdzībai jēdzīgajā lietā iedzēra malku no pasūtītā alus kausa. Leontīna joprojām nebija pat nedaudz iedomājusies kādam teikt savu topošo amatu, turklāt pāris vīriešu dzimuma indivīdu šķībie skatieni lika saraukt šaurās uzacis un klusi iespurgties.

[Malduguns]

-Izredzes izdzīvot ir lielākas nekā sākumā verētu likties un mēs nedodamies turp lauzt kaklus, mēs turp dodamies izpētes braucienā,-Rīgels sacīja. Viņš nedaudz paspēlējās ar pilota brillēm un priekšējās matu šķipsnas izspruka no briļļu apakšas, krītot pār jaunekļa pieri.
-Enerģija augiem mums būs, pašiem arī būs. "Stiebram" ir šādi tādi pielāgojumi, turklāt tas nebūs bijis Melnā cauruma tuvumā pirmoreiz,-Rīgels it kā starp citu izmeta.
-Domājams, ka tas, ko es pats vēlos atrast, lai paliek uz maniem pleciem. Vienīgais, ko es jums varu sacīt ir tas, ka ja mēs atgriezīsimies, un mēs atgriezīsimies, tad brauciens būs ne tikai atmaksājies, bet arī nedaudz vairāk.
Rīgels apklusa. Ierunājās Faia un jaunā kapteiņa tumšzilās acis pievērsās viņai.
-Stiebrs to dara, tāpēc, ka es esmu tā kapteinis un tāpēc, ka tam ir mērķis, Faia. Un man prieks, ka piedalies. Esi laipni lūgta uz klāja,-Rīgels atļāvās pasmaidīt.

Flote

Kapteinis tikai pavirši pamāja ar roku un izgāja pa durvīm sev aiz muguras.
-Viņš vairs atpakaļ nenāks,-kāda balss Samuelam blakus sacīja.-Un, starp citu, tu esi pārī ar mani,-jauna sieviete noteica un devās uz izeju.

[echo3]

Risks? - Brina pārjautāja. - Tu, stiebriņ, vispār zini, kas ir risks? Un savu pamācošo toni mums labāk aiztaupi. Redzi, mēs tiešām esam profesionāļi, nevis mazi bērni. - Tas bija domāts tetovētajai jaunajai sievietei.

Tad Brina noklausījās kapteiņa sakāmo. - Tas jau skan labāk. Neskaidri, bet labāk. Tad kur ir līgums, ko parakstīt?

Šo rakstu rediģēja echo3: 09.04.2009 20:21

[Semijs]

-Tad jau laikam šķērsosim ''Piena Ceļu''.-
Samuels smīnēdams novilka un sekoja līdzi savai pāriniecei. Sievieti puisis nezināja, tādēļ vajadzēja iepazīties.
-Laikam jāstāda sevi priekšā. Esmu Samuels, vari saukt par Semu ar.-

[Īvs]

Faia viegli pielieca galvu, izklaidīgi cilvēki to laikam sauktu par paklanīšanos ar pusi ķermeņa, pateicībā par laipnību no kapteiņa puses un arī šķībi pasmaidīja laikā, kad kapteinis to darīja. Labvēlība no šefa nekad nenāk par ļaunu, it sevišķi brīdi pirms līguma parakstīšanas.
Kad topošais kuģa personāls asās sarunās šķēlās, Faia sabozās un paslēpa seju aiz augstās ādas mēteļa apkakles gluži kā svešo negribošs, noskretis šunelis. Un kā simbolistiska zīme tā arī nebija no labajām. Viņa sagrozījās vien tad, kad tā lieta atkal virzījās atpakaļ, pie līguma.

[Lianjuks]

Ajaks apmierināts piebeidza saldo. Pētīdams glāzi un klausīdamies pārējo sarunās, viņš mēģināja saprast šo un to. Tai skaitā arī to kā izvērsīsies situācija uz kuģa, ja daži paspēs jau salekties tagad. Aizdomīgs skatiens tika veltīts Leo un Brinai, bet tikai uz īsu mirkli. Ajaks bija gandrīz aizmirsis par līgumu, bet tas jau laikam bija gana svarīgi, lai ieklausītos rūpīgāk.

[mr Bl@ck]

Nu, ja jūs tā sakat kaptein... Džims visai neapmierināti nomurmināja, Es gan esmu vēl joprojām uz to skatos skeptiski, bet ja kuģis tiešām ir tik labs kā jūs lielāt, tad labi, došos, tīri intereses pēc. Džims nobeidza ar vieglu smaidu, lai gan no balss nebija pazudusi visa skepse.

[Malduguns]

Rīgels atplauka. Viņš nostūma pilota brilles pavisam nost un nu puiša mati nekārtīgi slējās stāvus gaisā, tomēr neizkatījās, ka kapteinim tas traucētu. Katram priekšā tika nolikta līguma lapa, kurā bija rakstīts, ka persona tiek pieņemta uz vienu braucienu ar iespēju līgumu pagarināt. Līgumā tika norādīts, ka brauciens ir pielīdzināms ekspedīcijai, atalgojums ir atbilstošs katra veiktajiem darbiem un tā lielums ir atkarīgs no ienākumu lieluma brauciena laikā. Uz katra līguma Rīgela glītajā rokrakstā bija redzams viņa paraksts.
-Esiet laipni lūgti uz "Stiebra"-viņš sacīja tiem, kuri parakstījās.

Samuels

Sieviete pasmaidīja.
-Vari saukt mani par Lūsiju,-sieviete atbildēja un vedināja Samuelu uz angāriem, kur stāvēja flotes lidaparāti.
-Mums ir sākuma U, ja tā varētu teikt,-viņa pasmīnēja.

[Semijs]

-Smuks vārds Lūsij un prieks iepazīties.-
Samuels teica. Misijā vai nav misijā, laiskoties ar daiļo dzimumu vienmēr varēja, jebkurā laikā, jebkurā brīdī. Iegājis angārā, puisis pasmīnējis līdzi, teica.
-Nu gan jau pa ceļam sanāks..-

[echo3]

Brina parakstīja līgumu. - Kad un kur jāierodas? Kaptein, jums nebūs iebildumu, ja es ņemšu līdzi šādu tādu nestandarta medicīnisko aprīkojumu?

[Piligrims]

Tas jau izklausījās cerīgāk un attaisnoja pirmo pieņēmumu, ka kapteinis zin ko runā. Tas, ka viņš neteica visu, arī saprotams, jo ko viņš zin par tiem, kas šeit ir savākušies?
Redžs nolēma piekrist, jo pilots piekrita un arī nopietnā savainotā sieviete bija par, pārējie šķita tādi nenopietni, šķiet zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ.
Labi, esmu ar mieru riskēt, viņš teica un paņēmis līgumu ar savu vārdu, parakstīja to un atdeva kapteinim.

[Īvs]

Ieraudzījusi, ka tiek dalīti līgumi, Faia, brīdī, kad viņai priekšā, uz letes, tika pastumta lapa, jau vēlreiz bāza galvu mētelī. Tā sānu nostiepusi, lai skats atklājas brīvs un pārredzams, viņa izvilka iekškabatā iesprausto pildspalvu. Pārskatījusi līgumu pa diagonāli (visi svarīgie akti tāpat tika izteikti mutiski), viņa norādītajā vietā rūpīgi ievilka savus iniciāļus un kādu brīdi lūkojās dokumentā.

[Eņģeļu gūstekne]

Leontīna izdvesa dziļu tomēr nepatiesu nopūtu.
Neatkarīgi no mana vecuma es zinu vairāk nekā man vajadzētu, tā kā iztiksim bez liekiem strīdiem, jau pirms kāpšanas uz klāja. Ja jums ir vēlme saudzēt savas tuklās pakaļas tad tā dariet un palieciet uz izklaižu kuģiem, bet es došos turp kur uzskatu par pareizu doties.
Un starp citu esmu Leontīna, nevis stiebriņš.
Sieviete pacēla uzacis vairākus milimetrus augšup.
Ja jūs esat tik pārliecināta, cienītā, ka esat pietiekoši kvalificēta savam darbam tad uz priekšu, jums ir iespēja to pierādīt uz Stiebra.
Leia uzvilka asu parakstu uz pasniegtā līguma, nauda viņai nebija svarīga, kā "Mēness lodes" īpašnieka un kapteiņa meita viņa bija pietiekoši nodrošināta.