_Kārdinājums_, [GM][PZP] Spiegu spēles Opcijas

[Ķipītis amonjakā]

Apkopojums:
Paši dalībnieki un tēli.

1) Storyteller — Alans Arklins (Fins) [25] bilde

2) Andromeda — Aleksandra Hjūza [24] bilde

3) bengalaas — Mirjama "Sniega cilvēks" O'Konelija [21] bilde

4) Deonalds Bils — Endija Šteilere [25] bilde

5) washulis — Tempera (Temija) Maika [24] bilde

6) Apaču Tuksneša Rēgs — Kirstens Kerrs [24] 44. bilde

7) Miervaldis Gotiņš — Džons Smits [24] bilde

8) Grēkmeistars — Viliams Dreivens [22] bilde

9) Beppo — Frančeska van der Perena [25] bilde

10) ~SweetIrony~ — Ališa Konelija [22] bilde


SPĒLE

Kā jau es jums visiem prasīju- atrašanās vietu, un darbību- nu jūs varat to sīki un skaidri aprakstīt šeit.
Un vēl atgādinu, jūs nedrīkstat atrasties mājās.

Uz priekšu, un tad turpināšu es! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[washulis]

Man jau nu izlikties par vietējo nebūs problēma. Tempera skaļi noteica, lai gan tas, droši vien, tā pat visiem ir acīmredzams un skaidrs. Un man liekas, ka atrast kādu, kas prastu organizēties, lieti noderētu, jo tomēr līdz šim esmu pieradusi, ka vienmēr ir kaitinošā darba Vadība, kas iebaksta konkrētāku virzienu, jo esmu pārāk slinka, lai to darītu pati. Vēl piebilda. Jācer, ka taps skaidrs, ko tieši darīt, kad nonāksim uz vietas. Ja nu neuzrodas šis bīdītājs. Jāizpēta konkrētas vietas, jātirda to vietējo policija.

[Miervaldis Gotiņ...]

Noklausījies jautājumus, Veslijs skumji nopūtās un paņēmis mobilo telefonu, ātri sastādīja numuru un kādam nezināmam sarunu biedram pateica tikai pāris vārdus: Te Straips. Bez Maklohlina tomēr neiztiksim, lai viņš sāk studēt dosjē.

Tad viņš atkal pievērsās auditorijai:

Mister Arklin, mēs principā šo darbu varam piedāvāt arī citiem... nevēlamies jums neko uzspiest. Mister Smit! Par dzīvošanu - protams, jūs varat mitināties viesnīcās, ja vēlaties, tomēr jau uzreiz pēc pasūtījuma saņemšanas mūsu cilvēki Kotdiguano noīrēja vairākas privātmājas un dzīvokļus dažādās vietās, tieši tāpat kā nopirka dažas automašīnas un pārējo speciālo tehniku. Diemžēl jāsaka, ka ekipējums lielākoties ir lietots un nebūt ne pasaules klases - mēs šādās operācijās cenšamies neizmantot pa tiešo no ražotāja iepirktos resursus.

Brīdi ieturējis pauzi, Veslijs turpināja:

Mis Hjūza un mis Maika, es tik tikko piesaistīju šim projektam operāciju plānotāju. Es domāju, ka jau pavisam drīz viņš nāks klajā ar dažām idejām, bet šobrīd es pasludinu nelielu pārtraukumu. Jūtieties brīvi un cienājieties. Es paziņošu, kad mēs turpināsim mūsu breinstormu.

Gluži kā pēc burvju mājiena atvērās durvis, un pa tām ienāca meitene, ģērbusies kā oficiante, un iestūma rateļus, uz kuriem bija sakrautas sudraba paplātes ar bulciņām, augļiem un konfektēm.

[Grēkmeistars]

Es ceru, ka vēl varu pievienoties kā tas, kurš it kā esot gājis līdzi visiem liftā un tad piektajā stāvā, jo es ar pārējiem biju ārā. Ja tā nedrīkst, tad postu var ignorēt.

Viliams nebija pārāk ziņkārīgs, tāpēc līdz piektajam stāvam nokļuva klusēdams un nevienam netraucēdams ar dažādiem izteikumiem, pārteigumiem un jautājumiem.

Arī telpā viņš ieņēma patālāku vietu. No malas viņš pat varēja palikties tāds kā atslēdzies un pusiemidzis. Bet doto informāciju viņš klausījās ļoti uzmanīgi. Tātad tas nav uzspiests piedzīvojums. Pirms tam tas bija izklausījies līdzīgi kā "mirsi, ja neuzņemsies šo misiju". Tagad viss bija daudz maz skaidrs. Viliams jautājumus neuzdeva, jo citi paspēja iestarpināt tieši to, ko viņš arī labprāt vēlējās zināt. Viņa draugi būtu teikuši: vecais, ņem šo kabatā. Tāda nauda nozīmē pasakainu nākotni (kaut vai ar to pašu pagrīdes grupu). Viņa grupas albumu koveri jau lidinājās Viliama iztēlē.
Tas pat neizklausījās pārāk bīstami - kaut kādi sikspārņu sūdi un viena nigera pazušana. Tik daudz cilvēku vienai misijai. Varbūt pat nevajadzēs piepūlēties. Varbūt vispār nevajadzēs neko darīt. Viss apmaiņā pret neko. Un šķiet, ka šeit Viliama spējas tiek vērtētas augstu, tāpēc vajadzēs tikai piespēlēt baigi spējīgo, nopietno un profesionālo.

Tad telpā iebrauca bulciņas, konfektes un augļi, un Viliams pārtrauca prātot.

[Malduguns]

Par Straipa pēdējo komentāru, Fins nedaudz nobolīja acis, tomēr palika zvilnam turpat uz vietas. Galu galā, ēdiens par brīvu un visas pārējās līdz šim piedzīvotās lietiņas likās pietiekoši efktīvas, lai, sliktākajā gadījumā varētu sagramstīt kādu ideju jaunam scenārijam vai labākajā uzbielzt kaut ko pavisam jaunu un nebijušu, kas varētu ienest krietnu naudiņu papildus apsolītajam kapitālam. Turklāt, apsolītais kapitāls bija pietiekoši pieklājīgs, lai ar to kādu dīvainu iemeslu dēļ ierušinātos kādā mājā un noslēgtos no visas pasaules.
Uzkodām Fins veltīja nedaudz aizdomīgu skatienu un pagaidām tām nepieskārās, bet turpināja skrīpāt kaut kādas piezīmes uz bloknota lapām.

[Andromeda]

Baidzot! Plānošanu labāk uzticēt kādam, kas zin ko dara. Šeit cik galvu tik probēmu, tā tās lietas uz priekšu nekust. Aleksa piecēlās no savas vietas. Uzkodas viņu neinteresēja. Viņa pastaigāja pa lielo telpu nopētot pārējos tā it kā censtos ieraudzīt kaut ko, ko nebūtu agrāk pamanījusi, tad viņa izgāja gaitenī. Deniņos neaudz sāpēja. Visa kā par daudz.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 01.01.2010 13:55

[Miervaldis Gotiņ...]

Nelikdamies ne zinis par pieklājības normām, Džons piegāja pie uzkodām un kārtīgi sacienājās.

Ei! - viņš pilnu muti uzsauca Veslijam, kurš tobrīd slaucīja pieri mutautiņā. Likās, ka prezentācija Veslijam bija sanākusi daudz grūtāks uzdevums, nekā viņš bija rēķinājies. - Vai mūs vakcinēs pret turienes holerām, malāriju un tīfu? Citādi ka nesanāk visiem kolektīvi nonākt kādā vietējā salmu būdu slimnīcā un atstiept pekas antisanitārijas?

Jā, par to ir padomāts, - Veslijs atbildēja, - jūs vakcinēs uzreiz pēc instruktāžas beigām.

[bengalaas]

Mirjama, kura visu sapulces laiku bija pavadījusi, plēsdamās starp azartu un nepatiku, nu pabeidza košļāt sāļo groziņu, sakrustoja rokas uz krūtīm un iecirtās: "Ejiet jūs ratā ar visām savām vakcīnām. Es labāk nolieku karoti tajā Sikspārņmēslu Krastā nekā ļauju jums kaut ko durt sevī."

[Grēkmeistars]

Viliams turpināja nogaršot pa drusciņai no visa (ak, es jau nemaz neesmu ēdis brokastis Man vienmēr veicas tikt vietās, kur var bez maksas paēst). Frāze par vakcīnu viņu pārāk nešausmināja. Viņš bija pārliecināts, ka neviens neiedurs adatu Viliama miesā, ja viņš pateiks: nē. Nevienam nevar ticēt.
Tāda vakcinēšana ir aizdomīga. Pieņemu, ka varēs arī atteikties, ne?
Viliams beidzot arī atvēra muti ar mērķi kaut ko pateikt nevis tikai ēst. Viņa balss paklausījās sen nedzirdēta. Sagribējās smēķēt. Viliams atcerējās, ka viņam sarunāts mēģinājums rītdien. Tas radīja pārdomas par laiku.
Neatceros, vai tas tika minēts, bet cik ilgu laiku varētu prasīt tā misija?

[Andromeda]

Viņa dziļi ieelpoja pāris reizes. Prātā vēl joprojām valdīja diezga milzīgs juceklis. Patiesībā vēl lielāks kā pirms ierašanās. Aleksa centās savākties. Vēl dažas ieelpas un viņa pievienojās pārējiem lielajā telpā tieši brīdī, kad norisinājās saruna par vakcīnām.
Ak, dieva dēļ! Ja viņi vēlētos, lai mēs atstiepjam kātus, viņi par to varētu parupēties arī bez adatām, kaut vai, piemēram, tās jaukās uzkodas, kuras jūs visi tik ļoti tagad liekat aiz vaiga, vai ne tā mister Veslij?! Aleksas balsī bija jūtams sarkasms, ko pastiprināja ironisks, nedaudz vēss smaids.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 07.01.2010 02:14

[Miervaldis Gotiņ...]

Nē, mēs nevienu nevakcinēsim PRET jūsu gribu, - Veslijs paziņoja, - kaut arī iesakām tā rīkoties. Mēs nudien nepriecātos, ja operācija izgāztos tāpēc, ka jūs, nonākuši Āfrikā, visi saķertu ilgstošu caureju un nevis rīkotos, bet, atvainojos, sēdētu uz podiem.

Džons iesmējās - viņam acīmredzot patika šī ne pārāk pieklājīgā replika.

Veslijs tikmēr paskatījās uz Viliamu: Vienīgie konkrēti cipari ir 3 nedēļas. Ja to laikā Sesils netiek izrauts no nolaupītāju nagiem - var uzskatīt, ka viņš tiks nogalināts un jūs varat bŗīvi. Ja tiksiet cauri ātrāk, ļoti labi. Ja jūs šo 3 nedēļu laikā Sesilu atgūstat, bet dažādu apstākļu dēļ kavējaties viņu izvest no valsts, tad misija aizkavējas tik ilgi, kamēr jūs kavējaties...

Vai mēs saņemam savus naudu arī tad, ja Sesilu to 3 nedēļu laikā neizdodas atbrīvot? - Džons iejautājās.

Jūsu interesēs būtu pacensties tā, lai izdodas... - Veslijs no tiešas atbildes izvairījās.

[bengalaas]

Es ik dienas barojos Makdonaldā. Ja arī šajās uzkodās ir kāda zaraza, vai ja tādu saķersim Mēslu Krastā, tad diez vai tas mani noliks uz poda, Mirjama atcirta Veslija un Aleksas virzienā. Nekādu konkrētu paskaidrojumu, kāpēc tieši viņa šurp ataicināta, neviens sniegt negrasījās, un Mirjama sāka jau šaubīties par savu vietu visā šajā... afērā. Tas viss bija interesanti, bet riskanti, viņai tik un tā nebija labāku ideju, ko ar sevi iesākt, taču šis pasākums varēja izvērsties pārāk ekstrēms viņas patikšanai, bet varbūt viņai galu galā bija vienalga. Ai, no domāšanas tāpat nav nekāda labuma.
Laikam tad viss ir noskaidrots? Vai varam būt brīvi? Kur, kad, cikos nākamreiz jāsavācas? Nu, kā mūs uz turieni vedīs? Tad braucam kā tūristi saulenēs un bermudās vai kā? Kas vispār jāņem līdzi? viņa jautāja ar nekaunīgu, platu smaidu, ar ko droši vien cerēja nokaitināt šeit salasījušos profiņus. Nekas, lai pierod.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tiešām katru dienu rij burgerus? - Džons uzmeta aci Mirjamai. - Zini, to lāga nevar redzēt.

Pacietieties vēl brīdi, - Veslijs, paklausīgi noklausījies kārtējos jautājumus, atbildēja, - operāciju plānotājs, kuru mēs tik tikko pieslēdzām pasākumam, iepazīstas ar materiāliem. Tikko viņš būs to izdarījis - tā arī būs zināms, ko darīt tālāk. Visdrīzāk jau ka braucam uz melno kontinentu pēc iespējas ātrāk - ar katru izniekoto minūti jums... pardon, mums paliek aizvien mazāk un mazāk laika, lai izglābtu Sesilu un `Wanckar Industries`.

[Malduguns]

-Paātrināta vielmaiņa vai parazīti,-Fins izmeta, iesaistoties Mirjamas un Džna sarunā.-Pēc visa spriežot, es liktu uz vielmaiņu,-viņš piebilda un izstaipījās.

Šo rakstu rediģēja Malduguns: 14.01.2010 19:29

[washulis]

Runas par vakcinēšanām neraisīja lielu sajūsmu, bet tomēr Maika neiebilstu pret kaut ko tādu, arī nekautrējās kaut ko uzkost, paralēli klausoties sarunās par fastfood restorāniem un vielmaiņu. Jau nu gan sarunas. Vai patiesi tas ir tas, kas šos cilvēkus satrauc visvairāk? Droši vien pārējie nemaz nezināja, kas ir satraukums pirms jaunas misijas. Kas vispār bija šie cilvēki? Pagaidām likās, ka no tiesas no ielas savākti, bet ja jau Veslijs apgalvoja pretējo...?

Nu tad neniekosim laiku. Ja Jūs mums, vismaz man, apgādāsiet visu nepieciešamo priekš dzīvošanas un darbošanās iekš šī uzdevuma, tad es piekrītu un, ja nu misija izgāžas, mēs tik un tā saņemam solītās summas? Nu jau jāsāk bīdīt viņasprāt oficiālā daļa, lai sevi labāk motivētu. Samaksa bija liela, iepriekšējā darbā viņa jau mēdza daudz riskēt, ar ko gan atšķirsies šī reize? Protams, valdīja neliels satraukums, ka varētu notikt kaut kas līdzīgs, kā ar Maiklu, bet tomēr, viņa bija no cilvēkiem norobežojusies. Gatava.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pēkšņi telpā bez jelkādām ceremonijām ar mapi rokā straujiem, noteiktiem soļiem ienāca vīrs tā ap gadiem 50-60. Par spīti vecumam, viņa augums bija vingrs un spēcīgs; galvu klāja īsi, sirmi mati, apgriezti ezītī.

— Ā, misters Maklohlins! — priecīgi iesaucās Veslijs. — Ātri gan!
— Mister Straip, es jau jūs lūdzu nesaukt mani uzvārdā! — Kā ar cirvi noskaldīja ienācējs, apveltot Vesliju ar pārmetošu skatienu. Viņš jau bija nonācis pie Veslija un tagad ieņēma viņa - lektora - vietu. — Labdien klātesošie. Es būšu jūsu operācijas vadītājs, un jums ir ļauts saukt mani par Papu, un tāds es jums arī turpmākās nedēļas arī būšu. Ja kādam pret ir iebildumi, viņš tos var adresēt Straipa kungam. — Maklohlins pārlaida ciešu, pētījošu skatienu visai auditorijai. Veslijs tikmēr neuzkrītoši pakāpās malā un apsēdās uz krēsla pie zāles sienas.

[Andromeda]

Kad telpā parādījās vecais vīrs Aleksandra daudz nedomājot apsēdās savā vecajā vietā, pilnā gatavībā klausīties un iegaumēt. Piezīmju bloknots, kas atradās uz galda un visu laiku bija nevajadzīgs, beidzot izskatījās noderīgs.

[Miervaldis Gotiņ...]

Priecājos jūs redzēt savām acīm. - Maklohlins bez jelkādām emocijām paziņoja - frāze bija tikai nodeva pieklājībai, ne vairāk. - Iepazīties nav nepieciešams, viss, kas ir šajās mapēs, man par jums ir zināms. - Viņš uz brīdi apklusa, vēlreiz pārlaida acis auditorijai un tad turpināja. - Tātad, mēs darbosimies pamatā 3 virzienos, vismaz sākumā. Virziens viens: klienta pazušanas maršruta atkārtošana un izpēte, vietējo iztaujāšana - varbūt kāds kaut ko ir redzējis vai dzirdējis. Šajā virzienā darbojas: Alans un Viliams. Virziens divi: pārbaudīšana, vai klients netiek turēts cietumā. Šim nolūkam nāksies savervēt aģentūru vietējo vidū, un te mēs darbojamies divos apakšvirzienos - nosacīti draudzīgajā, kurā darbojas Tempera un Aleksandra, un nosacīti spēka virzienā, kurā darbojas Džons un Marks. Sīkāk mazliet vēlāk. Virziens trīs - iefiltrēšanās vietējā elitē, iespējams arī tur kāds palaiž muti par to, kā īsti klients ir nolaupīts un kur viņš atrodas. Te darbojas Mirjama un Meredita.

Tātad, Alan un Viliam, jums principā ir pats vieglākais uzdevums. Mēs jums sagādāsim aizsegu - darbosieties kā žurnālisti, rakstot reportāžu par klienta noslēpumaino pazušanu. Problēmām no Kotdiguano varas iestāžu puses nevajadzētu būt - jums varbūt arī īpaši nepalīdzēs un diezgan droši ka uzmanīgi vēros, ko jūs darāt, taču nav pamata domāt, ka jūs tā vienkārši ņems un arestēs vai nošaus.

Tempera un Aleksandra, jums uzdevums jau ir daudz grūtāks. Jums būs jāizdara sekojošais: Temperai nāksies iedraudzēties ar kādu vietējo melnādaino iedzīvotāju grupu un panākt to, lai kāds no šīs grupas nonāk cietumā. Pēc tam, izmantojot šo cilvēku cietumā, noskaidrot, vai klients gadījumā netiek turēts cietumā. Savukārt Aleksandrai, kuru mēs apgādāsim ar tīri tā neko māju, vajadzēs pacensties nonākt cietušās lomā un paviesoties policijā. Ja tas izdosies, Aleksandra varēs tur uzstādīt noklausīšanās ierīces, kuras mēs jums izsniegsim...

Džonam un Markam vajadzēs atrast kādu citu vietējo melnādaino grupu, kuras pārstāvji jau ir cietumā, un panākt to, lai viņi noskaidro, vai cietumā netiek turēts klients. Visā pārējā laikā Džons un Marks, pēc tam, kad Aleksandra uzstāda noklausīšanās ierīces, klausās, kas notiek policijas iecirknī un, vajadzības gadījumā, brīdina tos biedrus, kuriem draud briesmas - mēs jums visiem iedosim vietējos mobilos telefonus, lai varat sazināties.

Mirjama un Meridita savukārt uzturas Kotdiguano elites apmeklētajās pludmalēs, ja vajag - piedalās safari, kur cenšas iedraudzēties ar vietējo eliti un klausās, vai kāds neizmuldas par saistību ar klienta pazušanu. Ieradīsieties viesnīcā, un pēc tam jau pēc apstākļiem. Arī jums mēs sagādāsim aizsegu, feikās biogrāfijas un visu pārējo.

Apklusis Maklohlins iedzēra glāzi ūdens un vēlreiz pārlaida acis auditorijai: Tā, vai par šo ir kādi jautājumi?

[Andromeda]

Jā, ir. Par kāda tipa novērošanas ierīcēm ir runa? Man to vajadzētu zināt, lai varu rēķināties cik daudz laika vajadzīgs, lai tās varētu uzstādīt vai arī kā novērst uzmanību, lai to izdarītu nemanāmi.
Jūs teicāt, ka Temperai būs jāpanāk, ka šis cilvēks, ko viņa savervēs, dodas cietumā un pēc tam vēl strādā mūsu labā. To noteikti nevarēs panākt bez kaut kādiem finansiāliem līdzekļiem. Aleksa ieturēja nelielu pauzi. Un vēl, ja mēs šo cilvēku dabūjam iekšā, viņš pārbauda un ja Sesila tur nav, kā mēs viņu dabūjam ārā? Vienkārši sakot, ka mēs kļūdījāmies, ka tas nebija cilvēks, kas ielauzās manā mājā piemēram? Vai arī mēs vienkārši atstājam nevainīgu cilvēku cietumā?

[Grēkmeistars]

Viliams klausījās ar šķību smaidu sejā. Ja viņi mani tiešām pazīst, tad laikam zina, ka diriģentiem un pagrīdes mūziķiem ir burvīgas žurnālista spējas. Viņš uzmeta īsu skatienu savam topošajam pāriniekam (tam, kurš viņaprāt bija Alans), kas ļoti neizskatījās pēc žurnālista. Un vispār žurnālisti, kas ložņā ne savās darīšanās, parasti ir apdraudēti. Nu bet ja šis apgalvo, ka tas ir vieglākais uzdevums... Varbūt Alanam būs vairāk entuziasma darboties.
Visiem riebjas žurnālisti.
Tikai viens jautājums, ja darbojas pāros, tad var ar meiteni? Viliams iestarpināja un uzcienājās.

[Mattiass]

— Man arī ir jautājums. Vai pārējiem, teiksim, man ar šo Džonu, būs kāds piesegs un identitāte, ar ko iebarot policistus nepatikšanu gadījumā? Vai arī mums pēc jūsu ieceres jāriskē ar īsto vārdu? Un par visiem pārējiem — ja kādu no mums iemetīs kurķī, nevis uzreiz nošaus, vai ir jēga gaidīt, ka kāds mēģinās vilkt ārā?