_Kārdinājums_, [GM][PZP] Spiegu spēles Opcijas

[Ķipītis amonjakā]

Apkopojums:
Paši dalībnieki un tēli.

1) Storyteller — Alans Arklins (Fins) [25] bilde

2) Andromeda — Aleksandra Hjūza [24] bilde

3) bengalaas — Mirjama "Sniega cilvēks" O'Konelija [21] bilde

4) Deonalds Bils — Endija Šteilere [25] bilde

5) washulis — Tempera (Temija) Maika [24] bilde

6) Apaču Tuksneša Rēgs — Kirstens Kerrs [24] 44. bilde

7) Miervaldis Gotiņš — Džons Smits [24] bilde

8) Grēkmeistars — Viliams Dreivens [22] bilde

9) Beppo — Frančeska van der Perena [25] bilde

10) ~SweetIrony~ — Ališa Konelija [22] bilde


SPĒLE

Kā jau es jums visiem prasīju- atrašanās vietu, un darbību- nu jūs varat to sīki un skaidri aprakstīt šeit.
Un vēl atgādinu, jūs nedrīkstat atrasties mājās.

Uz priekšu, un tad turpināšu es! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Malduguns]

-Arklins,-Fins noteica, ejot garām sekretārei un zīmīgi uz viņu palūrot. Galu galā, puisis nebija no mazajiem augumā un arī viss viņa koptēls radīja zināmu iespaidu, lai ar viņu labāk nestrīdētos, ja vien nevēlas dabūt kaut ko asu ķermeņa mīkstumos. Tieši tādēļ Fins droši šķērsoja telpu un devās uz liftu kopā ar pārējiem.

[washulis]

Dežurante jautri paziņoja, kur jādodas. Tad jau beidzot. Brīdi viņai likās, ka nomirs no garlaicības, gaidot tur ārā pie ēkas un izklaidējoties, uzmācoties citiem ar jautājumiem. Tagad beidzot bija kustība. Tempera pagrieza galvu pret vienu no ēkas sienām, pārbaudot, kur tieši ir lifts. Ne īsti viņai patika lifti. Laikam tā sajūta bija riebīga, bet ne reizi vien ir braukusi. Nekas traģisks. Temija devās uz liftu, vēl nedaudz pagaidot pārējos. Jācer, ka visi liftā varēs saspiesties.

[Andromeda]

Aleksa noskatījās pakaļ visiem, kas devās uz lifta pusi. Viņa vēl aizvien stāvēja durvīs, kas bija vaļā. Prātā grozījās domas ap to, kas tad šis galu galā ir par iestādījumu un ko šiem svešiniekiem no viņas vajag. Kas notiktu, ja viņa pagrieztos un vienkārši dotos projām. Vai kāds dzītos pakaļ, izsekotu, savāktu kādā nomaļākā ielas nostūrī ar varu?
Kārdinājums uzzināt tomēr bija pārāk liels.
Aleksandra Hjūza viņa klusi noteica, uzmesdama neuzticīgu skatienu sievietei, kas varēja būt un nebūt sekretāre.
Aleksa iekāpa liftā kopā ar pārējiem.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 30.11.2009 21:13

[bengalaas]

Mirjama nejutās diez ko runīga. Gaidīšana bija nodzinusi azartu, un galva atsāka spiest un džinkstēt. Kamēr visi šķita arvien vairāk uzvelkamies, Mirjama nošļuka gar sienu, apsēdās turpat uz ietves un atspieda galvu pret dienas saulē sasilušo mūri. Gribējās gulēt un lai kāds samīļo.

Kad atvērās durvis un atsākās kāda kustība, viņa pie sevis nopurpināja, ka varēja taču arī pati iedomāties iet iekšā. Uzsvempusies kājās viņa sekoja citiem. O'Konelija, viņa teica, pamādama sekretārei ar galvu un nostājusies pie lifta. Šie cilvēki viņai sevišķas simpātijas neizraisīja. Visi tādi sabozušies, aizdomīgi. Vienīgi tā blondīne zilā kostīmiņā izskatījās brīvi un nepiespiesti, kā šīs pasaules valdniece. Mirjama neviļus pasmaidīja.

Standarta korporatīvo liftu ciltspēja bija 8 cilvēki, kaut gan Mirjama reti bija tajos redzējusi kādreiz braucam vairāk par 2-3. Viņai vispār bija visai maz sakara ar uzņēmumiem, kompānijām un korporācijām, tāpēc tagad viņa sarauca degunu, protestā sabāza rokas kabatās un iespiedās liftā, cenzdamās pārāk negrozīties, lai ar drediem kādam nesakutinātu degunu.


Vai Džons Smits kā tēls vēl tur būs?

[Miervaldis Gotiņ...]

OOC1: Cik saprotu, tad LS noteikumi aizliedz GM darboties ar savu tēlu, kāds, ja cik necik saglabājam sākumu, sanāk nabaga Džons. No otras puses, atsijāt viņu arī īsti nevar, tā kā vismaz kādu laiku viņš acīmredzot darbosies kā NPC.

Smits. - Džons nosauca savu uzvārdu un sekoja pārējiem liftā. Neko vairāk gan viņš pagaidām neteica.

Ļoti labi, ļoti labi. - Sekretāre apmierināta dūdoja, izdarīdama plaukstdatorā kādas neredzamas atzīmes. - Drošāk un draudzīgāk! - viņa pamudināja cilvēkus, kuri sāka drūzmēties liftā, - Liftā pietiek vietas jums visiem!

OOC2: Rīt pa dienu es saskaitīšu cilvēkus, un ja visi, kas ir pietiekušies turpināt, līdz tam būs sakāpuši liftā, mēs dosimies uz 5. stāvu pārējos diez ko negaidīdami (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Malduguns]

Alans vēlreiz aizdomīgi nopētīja sekretārei līdzīgo radījumu un pēc mirkļa iekāpa liftā, atbalstīdamies pret vienu no tā sienām.
-Piektais stāvs, ko? Likās, ka māja ir makten augsta, lai kaut kādus noslēpumainus birojus ierīkotu tikai piektajā stāvā,-viņš noteica.-Varbūt tas ir piektais stāvs no augšās?

[washulis]

Liftā pamazām sāka kļūt mazāk vietas. Nepatīkami, bet pieci stāvi, tas ir nieks un brauciens aptuveni desmit līdz divdesmit sekunžu laikā. Viens no klātesošajiem, kam Temija iepriekš jau bija uzplivinājusies ar jautājumiem, sāka jautāt kaut ko par stāviem. Varbūt, ka tas ir tikai piektajā stāvā, lai katrs, kas nodomātu, ka svarīgām vietām jābūt pašā augšā, tā paprasītu un samulstu. Nē, tā nebija ironija, bet tikai teorija.

[Malduguns]

Fins par atbildi tikai paraustīja plecus.
-Es visu mūžu esmu nodzīvojis piektajā stāvā. Tiesa, tagad es dživoju pagarabā, bet tie ir sīkumi. Tomēr par vienu es esmu pārlieicnājies, piektajos stāvos teju vai nekas nekotiek, tur ir galraicīgi. Un veselīgāk ir kāpt pa trepēm,-puisis noteica.

[washulis]

Piektais stāvs, tagad pagrabs. Gluži, it kā iedomājoties, ka tagad Fins klāsta Temperai ārkārtīgi svarīgu informāciju viņa centās faktus atminēties un iekalt sev prātā. Kāda gan no tā jēga? Tas, droši vien, nekur un nekad nenoderēs. Labi, nekad nesaki, nekad. Laikam vienkārši pieradums, censties piefiksēt visu informāciju. Varbūt šis ir pārmaģiski īpašs piektais stāvs? Nevar jau zināt, ar ko mūsu dzīvokļu standarti atšķirās no šīs ēkas. Tukša muldēšana. Šai sarunai nebija jēgas, bet tomēr Temija tajā iesaistījās.

[Malduguns]

-Un kāpēc lai šis piektais stāvs būtu negarlaicīgāks par jebkuru citu piekto stāvu? Domā, ka viņš ir izstājies no piekto stāvu kooroprācijas? Vai esi redzējusi filmu : Būt par Džnu Malkoviču? Tur viņi caur tādu mazmazītiņu stāviņu iekļuva Malkoviča galvā un strādāja visādas muļķības,-Fins iegrima savādā apcerē.

[washulis]

Piekto stāvu korporācija? Temija teju sāka smieties, bet aprobežojās ar jautru smīnu. patiesi, ko tik šis Fina personāžs neizdomāja. Lai uzjautrinātu viņu? Vai arī, lai vienkārši runātu tukšu. Varbūt, ka tas būtu mazāk garlaicīgs, jo tieši mēs esam tur aicināti, tikuši uzaicināti visai mistiskos apstākļos, ap šo stāvu radot īpašu auru. Viņa ieminējās, ieslidinot roku somā, tur nopētot mobīlā telefona pulksteni. Šis viss jau sāka ieilgt. Nepatīkami.

Jā, esmu. Ļoti, ļoti sen, tāpēc vairs, iespējams, neatminos par stāviem un prātu. Vai uzskati, ka arī mēs varētu nokļūt neparasti parastajā piektajā stāvā, sākot strādāt muļķības?

[Malduguns]

-Nu, ja mēs tādā stāvā nonāksim, man tur ietilpināties būtu kaitīgi mugurai,-Fins smējās. Galu galā, viņš bija pietiekoši gara auguma, lai tas tiešām sagādātu problēmas, gluži tāpat kā pārāk zemas durvju aplodas un tamlīdzīgas lietas.
-Piekto stāvu koorporācija ir ļoti slepena iestāda. Par to nevienam nedrīkst teikt,-viņa seja palika nopietna, likās, ka viņš tiešām negvelž muļķības.

[washulis]

Jācer, ka viņi parūpēsies par mūsu mugurām, likvidējot sesto stāvu un paaugstinot griestus. Ja vien, neeksistē jau ļoti svarīga, "sesto stāvu organizācija." Fina attieksme pret tematu likās mulsinoša. Pārlieku nopietna. Viņš taču nesāks patiesi mēģināt visiem ieksaidrot, ka kaut kas tāds ir. Šī ir traka pasaule, tad varbūt arī ir? Nedrīkst teikt? Kā būtu, ja es paprasītu, vai pats arī iesi šajā piektā stāva organizācijā? Un vai tā nosaka, ka visiem piektajiem stāviem jābūt garlaicīgiem?

[Malduguns]

-Sestajā stāvā es nekad neesmu dzīvojis, tāpēc mana kompetence šajā jautājumā ir apšaubāma,-Fins noteica, izbraucot ar roku cauri saviem jau tā izspūrušajiem melnajiem matiem.-Varbūt sestajiem stāviem vispār nav jābūt un tos ir jāizlaiž,-viņš domīgi paraudzījās lifta griestos, it kā tur būtu uzrakstīta pareizā atbilde uz šo jautājumu.
-Tu zini, Temij, tu uzdod pārlieku daudz jautājumu par piekto stāvu organizāciju, es taču teicu, ka tas ir slepeni,-viņš likās nedaudz aizvainots un sašutis.

[washulis]

Nu tad, sesto stāvu var izlaist, palielinot šo mistisko piekto. Tempera nosmīkņāja. Ļoti interesanta saruna. Daudzas nekonkrētas atbildes radīja vēl jautājumus un Temijasprāt, tas nekad nebija uz labu. Viņa ignorēja to sašutumu Fina balsī. Tu saki - slepeni. Un tieši tas manī rada lielāku interesi un vēlmi noskaidrot, ar ko šī piekto stāvu organizācija nodarbojās, neskaitot piekto stāvu aizņemšanu un sesto likvidēšanu. Tā bija godīga atbilde. Iemesls, kāpēc cilvēki vienmēr bāza savu degunu ne tur, kur vajag.

[Malduguns]

-Es gan domāju, ka sesto stāvu likvidē septītais. Ja nu viņiem sagribās ekskluzīvu pagrabu tieši zem sava septītā stāva dzīvokļa, tad daļa no sestā stāva telpas būtu ideāli piemērota,-Fins sacīja, lūkodamies Temperā. No viņa sejas nevarēja nolasīt neko. Ne to, ka viņš varētu būt jucis, ne arī to, ka viņa prāts būtu ģeniāls un visas šīs iestādes tik tiešām eksistētu.

[Andromeda]

Aleksa iekārtojās vienā no lifta stūriem. Pirmajā brīdī, kad sākās "stāvu sarunas", viņa sāka apsvērt domu vai cilvēki, ar ko viņa atradās šaurajā telpā, ir pie pilna prāta. Jo tālāk saruna risinājās jo vairāk viņai gribējās sākt histēriski smieties. Atraduši ko apspriest... bērna prātā...Viņa atcerējās par savu mūzikas atskaņotāju, ko bija atstājusi mājās. Viņai vismaz nebūtu bijis jāklausās tukšu salmu kulšanā. Varbūt lifta bezgaiss sāk slikti iedarboties uz viņu smadzenēm? Aleksas sejā nebija manāmu nekādu emociju.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 01.12.2009 01:07

[Miervaldis Gotiņ...]

Es domāju, ka ēkas īpašnieki ir brīvi iekārtot ēku tā, kā viņi vēlas, - Džons iesmējās, - ja viņi vēlas mūs uzņemt 5. stāvā, viņi tā dara. Tu taču arī viesus, kuri nāk pie tevis, uzņem tur, kur vēlies, nevis tur, kur viesi vēlas, vai ne?

Ja vēl kāds nav iekāpis liftā un ir redzamības attālumā, Džons piespiež gaidīšanas pogu.

[Ungaarijas ragas...]

Izskatījās, ka nākamie darba devēji ir nepieklājīgi, vai vismaz viņu sekretāre īsti nepratās atbildēt. Nebija jau jābrīnās, ja viņu savervēt ieradās tāda persona kā Mario. Meridita atceroties viņu sarunu pasmaidīja un līdz ar citiem iespiedās liftā.
Varbūt uzzinās ko vairāk. Pagaidām, kā vēstīja sievietes dzirde, neko nopietnāku par stāvu aprunāšanu nebija iespējams uzzināt, tāpēc Meridita neuzkrītoši nopētīja apkārtējos un lifta kabīni.

[washulis]

Ļoti iespējams, ka iesaistīts ir arī septītais stāvs. Tempera skaļi noteica, garlaikoti paveroties lifta grieztos. Bija laiks saprast, ka no Fina vairāk informāciju par šiem stāviem un organizācijām negūs. Bet, droši vien, jau nebija arī nekas, ko noskaidrot. Bet tomēr gaisā palikušais jautājums nu uzmācīgi virpuļoja viņas prātā. Eh, aizmirsti to. Viņa sev domās teica, noklausoties Džona komentāru, kas nosita vēlmi diskutēt par šo bezgala nesakarīgo tēmu.