_Kārdinājums_, [GM][PZP] Spiegu spēles Opcijas

[Ķipītis amonjakā]

Apkopojums:
Paši dalībnieki un tēli.

1) Storyteller — Alans Arklins (Fins) [25] bilde

2) Andromeda — Aleksandra Hjūza [24] bilde

3) bengalaas — Mirjama "Sniega cilvēks" O'Konelija [21] bilde

4) Deonalds Bils — Endija Šteilere [25] bilde

5) washulis — Tempera (Temija) Maika [24] bilde

6) Apaču Tuksneša Rēgs — Kirstens Kerrs [24] 44. bilde

7) Miervaldis Gotiņš — Džons Smits [24] bilde

8) Grēkmeistars — Viliams Dreivens [22] bilde

9) Beppo — Frančeska van der Perena [25] bilde

10) ~SweetIrony~ — Ališa Konelija [22] bilde


SPĒLE

Kā jau es jums visiem prasīju- atrašanās vietu, un darbību- nu jūs varat to sīki un skaidri aprakstīt šeit.
Un vēl atgādinu, jūs nedrīkstat atrasties mājās.

Uz priekšu, un tad turpināšu es! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Miervaldis Gotiņ...]

Džons Smits, - puisis kārtējo reizi nosauca savu vārdu. Tas jau drusku sāka apnikt un kaitināt. Būtu zinājis, ka būs šitā, būtu izkasījies izgatavot sev name-tag un piespraudis pie krekla. Tad nebūtu jādzisina mute un katrs interesents manu nosaukumu varētu noskaidrot pats saviem spēkiem. - Kolēģi? Tu arī esi dienaszagle, kas neko prātīgu nedara? - viņš paķircināja Mirjamu. Intuīcija teica priekšā, ka meitene par to neapvainosies. Temperai gan viņš ko tādu nevaicātu, viņa izskatījās nopietnāka.

[~SweetIrony~]

- Ā, nu tad jau viss kārtībā... Ališa nomurmināja un pamāja ar galvu, tātad visi šie cilvēki gaidīja to pašu, ko viņa, nu ja tas vīrietis vakar bija minējis kaut ko par vēl citiem, meitene uzsmaidīja Temperai - Esmu Ališa Portmane, prieks iepazīties!
Šķiet, Ališa bija pātraukusi kādu sarunu, kas pirms tam risinājās dažu cilvēku starpā, tāpēc tatagd ieklausījās vīrieša teiktajā, parasti dienas zagļi? Interesanti...

[Īvs]

Kirstenam sanāca noklausīties visu cilvēku iepriekš sarunāto. Sanāca tikai dzirdēt un brīnīties. Un paši cilvēki arī bija diezgan pārsteidzoši, jo no to runas veida varēja droši spriest, ka tie nāk no zema sociālā stāvokļa slāņa vai arī no nepazīstamiem Ņujorkas nostūriem — dienaszagļi? Ņujorka allaž ir bijusi visu parazītu midzenis.
Redzot, kā pie sienas stāvošie vīrietis un sieviete garšīgi smēķē, arī Kirstens nevilšus no kabatas izvilka cigarešu paciņu. Viņš pats gan to uzzināja tikai tad, kad cigareti turēja zobos.
Kirstens nolēma pārliecināties par saviem nestabilajiem pieņēmumiem un aizslīdēja pie melnādainās sievietes un pulciņa, kas bija tai apkārt. Sievieti viņš uzlūkoja ar īpašu vērību, tāpēc izskatījās, ka sekojošais jautājums tiek uzdots tikai tai: ''Jūs taču nebūsiet nākuši darba uzdevumā?''

[Andromeda]

Liels paldiesAleksa pateicās vīrietim, pasmaidīdama un piemiegdama ar aci.Otru cigareti viņa noglabāja somā. Parasti gan viņa nemēdza smēķēt, vien kādreiz kādu cigāru, bet šobrīd tā prasījās. Aleksa ievilka pāris dūmus un mierīgi izelpoja. Aleksandra, starpcitu. viņa teica vērodama cilvēku bariņu, kas bija sapulcējušies ap melnādaino paparaci. Jautājumi bija tas, ko viņa šobrīd vismazāk gribēja dzirdēt. Kāda atbilde nenāktu par ļaunuNejēdzīga situācija.

[bengalaas]

Dienaszagle? Mirjama iesmējās. Nē, es savu maizi vaiga sviedros nopelnu, piecas mazākas skrūvītes ganīdama un bērniem dzimšanas dienas rīkodama. Tiesa, šodien tas ir beidzies. Lai kāds te būtu tas piedāvājums, atpakaļ es neiešu. Un vēl nejēdzīgāka šī situācija būtu tad, ja mēs viens uz otru lūrētu caur pieri vai ja satikšanās būtu noteikta katram atsevišķi melnā šķērsielā, vai ne?

Var jau būt, ka viņa muldēja par daudz, bet ne jau nu darbs Makdonaldā būtu viņas lielākais noslēpums. Ja tā padomā, kas tad bija? Meitene uz brīdi aizdomājās, tad atmeta tam ar roku. Kāda nozīme.

[Malduguns]

-Fins,-ja nu kas, puisis pacēla roku un ar to viegli pamāja runātāju virzienā. Savu vietu atstāt viņš negarsījās, tomēr, ja dzird pārējo vārdus, tad vajag jau arī apsveicināties un pavēstīt savējo.

[washulis]

Temija sasveicinājās ar visiem, kas nosauca savus vārdus, vēlreiz nosaucot savējo. Ja nu kas.

Uz Fina kometāru, Tempera pamāja ar galvu. Protams, katram tas definējams pa savam. Bet viņa zināja, ka Fins šo to noklusē. Droši vien to pašu iemeslu, kā mani te uzzaicināja. Nē, drīzāk ieintriģēja.

Sarunājoties ar Džonu, Temija nopētīja viņu ar dziļu aizdomīgu skatienu. Heh, nodarbojaties ar kaut ko, ko pateikt skaļi. Vai vairākām lietām, ko kauns izteikt skaļi. Laikam, beigās, mēs visi te tādi esam. Un tāpēc esam vajadzīgi šai kompānijai.

Uz Kirstenas jautājumu, viņa atbildēja šādi: Ļoti iespējams. Kad dažs labs no mums uzzinās, ko tieši šī kompānija piedāvā, tad kļūs skaidrs, vai tas kļūs par darbu, vai tikai tālu piedāvājumu.

[Grēkmeistars]

Viliams atbildēja Aleksandrai ar klusu "navparko" un tad it kā aizgriezās, lai koncentrētos uz smēķēšanu, bet paralēli arī neviļus klausīdamies pārējo sarunās. Pagaidām neizklausījās gana saistoši, lai pievienotos. Pabeidzis savu cigareti, viņš pagriezās pret bariņu un nopētīja katru indivīdu atsevišķi. Nenoliedzami bija jāatzīst, ka salasījušies ir ļoti atšķirīgi cilvēki, un visi kā viens (kurš vairāk, kurš mazāk) ir neziņā par to, kas notiks. Ipaši uzmanību piesaistīja melnādainā sieviete (jociņi par nēģeriem atkrīt), burkānmatu īpašniece un kāds izstīdzējis puisis, vārdā Fins uz ietves malas, kas, šķiet, sēdēja tādēļ, ka apstājoties izskatītos garš un neveikls. Bija vēl viens garš vīrietis ar izteiktiem vaigu kauliem un vēl kāds īsāks, kas vairākas reizes iepazīstinājās, Džons Smits vārdā. Un vēl pāris sievietes, kuras Viliams nolēma papētīt vēlāk.

Viņš attapās, ka ir vienīgais, kas vēl nav nosaucis savu vārdu. Bet kaut kā likās nejēdzīgi tagad sarunas vidū iestarpināt "Es esmu Viliams" frāzi tāpēc viņš aizsmēķēja vēl vienu cigareti.

[Miervaldis Gotiņ...]

Dzimšanas dienas bērniem rīkodama? - Džons pārdomāja Mirjamas atbildi. Dīvaini, nudien dīvaini. Kaut gan - nav jau teikts, ka tieši tā ir Mirjamas specialitāte un aicinājums.

Nē, patiešām, - viņš atbildēja Temperai, - es nudien neko prātīgu nedaru. Un varbūt tieši tāpēc esmu nonācis šeit.

[~SweetIrony~]

Ališa nemierīgi mīņājās uz vietas, nebija saprotams, kāpēc nekas nenotiek, pēkšņi uzmācās tāda jokaina iedoma, varbūt kāds viņus novēro? Meitene paraustīja somas lenci, to it kā piekārtojot, tā bija tāda neapzināta uztraukuma pazīme, citi pakasa papausi vai pieri, citi iekož lūpā, un citi pīpē, sajutusi cigarešu smaku kaut kur tepat, Ališa nodomāja, neviļus roka aiztraustījās līdz somai, lai it kā pārbaudītu, vai kantainā kastīte tur atrodas. Izbeidzās...

[washulis]

Temijai Džona atbilde nelikās gana laba. Viņa nojauta, ka te visi ir savākti ar iemeslu. Ak tad neko prātīgu. Tā droši vien ir atslēga. Tātad nodarbojaties ar neprātīgām lietām? Viņa viņu ķircināja.

Nu... iemesls, kāpēc mēs visi esam te, nojaušu, noskaidrosies gana drīz. Viņa nepacietīgi ieminējās, veltot Džonam smaidu. Viņa tā vēlējās uzzināt kaut ko par šiem cilvēkiem vairāk. Viņai tas jau sāka krist uz nerviem, ka viņa zin pārāk maz.

[Andromeda]

Aleksa mierīgi izsmēķēja cigareti. Gaidīt nebija viņas dabā, ja kaut ko darīja tad darīja uzreiz. Viņa vēlreiz nopētīja dīvaino ēku un ieskatījās rokaspulkstenī. Durvis...neviens taču nemēģināja iet iekšā. Tās var būt arī neaizslēgtas. Bet varbūt mums nemaz nevajadzēs iet iekšā...Pie velna!Aleksandra mirklīti prātoja, tad pagājās uz durvju pusi un nospieda rokturi.

[~SweetIrony~]

Gana drīz vai ne gana drīz... šķiet, ka punktualitāte ir ne tikai mana vājā vieta, bet arī viņu, Ališa nokomentēja Tamijas teikto.
- Jums nerodas sajūta, ka jūs kāds novēro, vai tā ir tikai man.. Teikuma beigas meitene norūca pusbalsī, palūkodamās apkārt, pie šādām ēkām parasti ārpusē ir novērošanas kameras.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, saskaņā ar kvoruma piekrišanu/atbalstu, es pārņemu šīs spēles vadīšanu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) Bohēma atceļas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Durvis tik tiešām izrādījās neaizslēgtas... Aleksas mēģinājums tās atvērt bija veiksmīgs, un viņas skatam pavērās paliela zāle, kurā pie vientuļa galda sēdēja sieviete, kura izskatījās pēc sekretāres-klientu apkalpotājas.

Ieraudzījusi, ka kāds ir pavēris durvis, viņa piecēlās no savas vietas un, smaidīdam žilbinošu smaidu, devās pretī ienācējiem. Pienākusi pie durvīm, viņa ierunājās: Labvakar, vai jums ir nozīmēta tikšanās?

[Beppo]

Frančeska taksī piebrauca pie nozīmētās tikšanās vietas tieši tad, ka dkāda meitene vēra vaļā ēkas durvis. Mīklainais piedāvājums bija gana mīklains, lai viņa rūpīgi izvēlētos apģērbu: lietišķu kostīmu, tomēr ērtu. Šoferim tika pasniegta naudaszīme, un, atlikumu negaidīdama Frančeska izkāpa ārā.

— Sveicināti!
Tas tik tiešām bija izcili pieklājīgs un bezpersonisks sveiciens. Vairāk uzmanības sanākušajiem cilvēkiem nepievērsdama, Frančeska iegāja ēkā.
— Labdien, man bija norunāta tikšanās, es esmu Frančeska van der Perena.

[Andromeda]

Ha!Aleksa uz mirkli palika atvērtajās durvīs no izbrīna, ka tās tiešām bija vaļā. Sievieti, kas panācās pretīm duvīm viņa nopētīja no galvas līdz kājām. Klasisks sekretāres stiliņš
Labvakar...hm, neesmu pārliecināta vai mums ir norunāta tikšanās tieši šeit, šajā ēkā, patiesībā man pat nav skaidrs, ar ko mums būtu jāsatiekās...Lūk, tas jau izklausās ļoti "sakarīgi" Mums bija norādīts, ka jābūt 19:00 pie šīs ēkas, bet neviens tā arī nav parādījies jau labu laiku.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 29.11.2009 14:40

[washulis]

Tempera novērsās no pārējiem klātesošajiem, palūkojoties uz durvīm. kād cits bija tās pavēris, dodoties iekšā. Ļoti labi. Beidzot Temija spēs apmierināt savu maniakālo ziņkāri, lai uzzinātu, ko tieši tas cilvēks no parka vēlējās no viņas. Viņai bija nojausma, bet, kamēr kāds neapagalvos simprocentīgu patiesību, viņa neticēs.

Viņa devās uz durvīm, arī ieejot ēkā. Tempera Maika. Viņa nosauca savu vārdu, ja nu uzņēmēja vēlas zināt arī viņas personību. Un tagad atkal jāgaida. Ļoti pretīgs periods, kad visi visu vilcina, neko viņai nepaskaidrojot. bet tomēr, krūtīs sāka nepatīkami kņudināt. Nu jau drīz. Pavisam drīz...

[Malduguns]

Redzot, ka durvis tomēr ir vaļā, Fins piecēlās un sekoja meitenēm. Galu galā, viņš te bija atnācis, tāpēc, ka bija uzaicināts, tomēr pagaidām pārāk iesmīglīgi aicinātāji nebija likušies. Vismaz parasti viesus sagaidīja vismaz ar tēju un cepumiem.
Puisis vēl aizvien nopētīja cilvēkus, kuri te bija sanākuši, ar diezgan vērtējošu un izzinošu aci, sak, kurš derētu kādai lomai.
-Jā, mums bija norādīts šeit būt un ja nu kas, mēs pavisam noteikti neesam ekskursantu grupa,-Fins piezīmēja, rokas kabatās sabāzis.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ak, tie mūsu personāla piesaistes vadītāji... - vēl joprojām žilbinoši starodama, čivināja sekretārei līdzīgā būtne, - mūsu vadībai ir tāds niķis, šai amatos likt ekscentriskas, izklaidīgas personības. Tad nu šīs personības mēdz būt visai neparastas un nekonkrētas sarunās. Van Perena, Maika... - viņa salīdzināja nosauktos uzvārdus ar, acīmredzot, savā plaukstdatorā. - Jā, pareizi vien būs. Nāciet lūdzu visi iekšā, jums vajadzēs uzbraukt ar liftu 5. stāvā.

[Ungaarijas ragas...]

Meridita izmantoja taksi, lai nokļūtu līdz vajadzīgajai ēkai. Viņa bija ģērbusies savā lietišķajā tumši zilajā kostīmā, kas sastāvēja no svārkiem, baltas blūzes un žaketes (visas kostīma sastāvdaļas piedienīguma robežās piekļāvās augumam), matus viņa bija saņēmusi ar sprādzi.
Sieviete vēl joprojām nebija pilnīgi pārliecinata, vai ir pareizi darījusi iesaistīdamās kaut kādā tada pasākumā.
Uzmetusi skatu pie ēkas sapulcējušamies cilvēkiem, Meridita droši devās tajā iekšā. Taču tālāk kur? Sievietes skatiens pievērsās sekretārei līdzīgajai būtnei.
— Labdien, es ierados uz darba pārrunām, — Meridita piegajusi tuvāk čivinātājai ierunājās, un piebilda, — Esmu Foksa.
Interesanti, vai tie daži cilvēki, kas te grozījās bija vietējie darbinieki, vai arī ieradušies uz pārrunām?