_Kārdinājums_, [GM][PZP] Spiegu spēles Opcijas

[Ķipītis amonjakā]

Apkopojums:
Paši dalībnieki un tēli.

1) Storyteller — Alans Arklins (Fins) [25] bilde

2) Andromeda — Aleksandra Hjūza [24] bilde

3) bengalaas — Mirjama "Sniega cilvēks" O'Konelija [21] bilde

4) Deonalds Bils — Endija Šteilere [25] bilde

5) washulis — Tempera (Temija) Maika [24] bilde

6) Apaču Tuksneša Rēgs — Kirstens Kerrs [24] 44. bilde

7) Miervaldis Gotiņš — Džons Smits [24] bilde

8) Grēkmeistars — Viliams Dreivens [22] bilde

9) Beppo — Frančeska van der Perena [25] bilde

10) ~SweetIrony~ — Ališa Konelija [22] bilde


SPĒLE

Kā jau es jums visiem prasīju- atrašanās vietu, un darbību- nu jūs varat to sīki un skaidri aprakstīt šeit.
Un vēl atgādinu, jūs nedrīkstat atrasties mājās.

Uz priekšu, un tad turpināšu es! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Ungaarijas ragas...]

Lidojošās atslēgas pārsteidza sievieti negaidot, tā, ka viņa nepaspēja tās noķert un tās nokrita zemē. Sieviete tās pacēla un apstulbusi skatījās uz vīrieti, kurš jau sevi bija saslēdzis rokasdzelžos. savākusi arī rokasdzeļžu atslēgu, viņa dobjā balsī novilka: — Nu tu būsi mans vergs!

Tad jau normālā balsī un smīnēdama viņa piemetināja: — Un ko tu darīsi, ja es došos prom ar visām šīm atslēgām? Bet labi, stāsti, kas stāstāms.
Meridita apsēdās uz mola malas, gatava jebkurā brīdī, ja vajadzēs ienirt kaut vai ūdenī un peldēt prom. Peldēt viņa prata. Un sāpīgi spert arī.

[~SweetIrony~]

Ališu dzirdētais pārsteidza, viņš nu gan ir labi informēts, jā, meitenei tiešām patika ātrums un par to bēgšanu.. - Darbu? Pieņemu, ka labāku par to, kāds man ir šobrīd? - meitene atbildēja, nedaudz samazinādama motorollera ātrumu, lai būtu vieglāk saklausīt vīrieša teikto.
- Kādu tieši darbu man piedāvā? Meitene noprasīja, uzmanīgi vērodama ceļu un ik pa brīdim apbraucot kādu auto.

[Malduguns]

Sākumā nebija nedz dušas, nedz gultas. Finam uzklupa viņa kaimiņiene un piespieda pie sienas. Fins pavadīja diezgan ilgu laiku skaidrojot, kāpēc vēl nav nomaksājis īri un kāpēc tieši tad, kad visi normāli cilvēki guļ, no viņa dzīvokļa skan dārdoša mūzika. Sapīcis un beidzot atkratījies no pavecākās būtnes, puisis piesēdās pie rakstāmgalda un pabeidza manuskriptu. Vismaz tas lika viņam justies maķenīt produktīvākam. Atglaudis tumšos, izspūrušos matus no sejas, Fins piecēlās un devās uz dušu. Pēc tās puisis ievēlās gultā un slidi nogulēja divpadsmit stundas, šoreiz liekot kaimiņiem svētu mieru, jo puiša miega laiks sakrita ar tumsas periodu diennaktī.
No rīta pamodies, puisis izstaipījās un palūkojās ārā pa logu. Šodien, cik noprotams, bija tā mistiskā tikšanās ar sazin ko tur. Paraustījis plecus, puisis sakravāja mugursomu, ieliekot tur savai dzīvei nepieciešamās lietas. Tās puisim bija līdzi vienmēr. Apģērbies ierasti melnajās drēbēs, viņš sabužināja melnos matus un uzvilka kerzas. Šodien vēl manuskripts bija jānodod.
Izdarījis visu, kas darāms un pie viena vēl iekodis, Fins devās uz nolikto satikšanās vietu, ausīs skanot mūzikai.
Atnācis, Fins nopētīja klātesošos, tomēr neko diži neteica, vien par sveicienu pamāja ar galvu.

[washulis]

Pirms septiņiem Tempera staigāja pa savu divistabu dzīvokli. Ar vien vairāk uzmācās aizdomas, ka tās ir kādas lamatas. Bet vai tad tas viņu atturētu no došanās uz norunāto vietu? Protams, ka nē.

Jau laicīgi viņa izgāja no mājas. Mašīna, taksis, ritenis, , autobuss, kājas? Viņa pie sevis izsvēra pārvietošanās iespējas. Nosvērusies tomēr pie pēdējā, viņa devās ceļā. Ģērbusies neuzkrītoši, vienkārši, it kā baidoties, ka kāds pēc viņas izskata spētu pateikt, ka viņu iespējams sagaida kaut kas liels, viņa steidzīgiem soļiem devās uz vietu, kur jau daži bija priekšā.

Nojaušu, viņa iesāka, ka arī jums ir piedāvāti mistiski un interesanti darba piedāvājumi. Neesmu vienīgā? Nu tas sāk kļūt interesanti. Ko tā kompānija te vāc kopā?

[Andromeda]

Aleksa apstājās pie ieejas druvīm. Rokas pulkstenis rādīja precīzi [19:00], kad aiz muguras viņa izdzirdēja soļus. Viņa uzmeta piesardzīgu skatienu atnacējiem. Pēc parastajiem "aģentiem" viņi neizskatījās un arī viņu uzvedība liecināja par to, ka viņi ir tādi paši rekrutētie, kā viņa pati šobrīd un ka arī viņiem nav ne jausmas, kas notiek. Visu apstiprināja tikko atnākusī sieviete, uzdodot jautājumu uz, kuru visi tā pat zināja atbildi. Aleksa neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt, bet paturēja visu pārējos redzes lokā. Let's rock and roll`...

[Miervaldis Gotiņ...]

Kad Džons ar mugursomu plecos ieradās pie `Cordillew` ēkas, tur jau stāvēja bariņš cilvēku. Viņš pasmīnēja - acīmredzot es neesmu vienīgais. Noņēmis no pleciem mugursomu, viņš atspiedās ar muguru pret sienu un sāka sapņaini vērot debesis.

[washulis]

Apkārtējie cilvēki neko neatbildēja. Noprotu, ka tas nozīmē jā. Viņa pie sevis klusi secināja.

Tempera nostājās nedaudz malā, nopētīja klātesošos, secinot, ka te ir savākta visai raiba publika, viņa neko neteica. Nebija jau arī ko. Bens viņu bija tikai ieintriģējis. Viņa vēl neko nezināja, ar ko šī "Cordillew" nodarbojas. Bet, pazīstot sevi, viņa nojauta, ka šis piedāvājums varētu visai pamainīt viņas dzīvi. Temija tagad mira no nepacietības, vēloties uzzināt, kas gaidāms tālāk.

Šo rakstu rediģēja washulis: 12.05.2009 16:54

[Malduguns]

Fins vēroja kā cilvēki pienāk un lūkojas uz viņiem kā uz kaut ko negaidītu. Fins nopētīja katru, viņš bija bijis novērotājs jau kopš senseniem laikiem un līdz ar to puisim sanāca diezgan labi izveidot tēlus scenārijiem un dažām citām rakstiskajām lietām.
Jau tagad viņš vēroja savus topošos kolēģus un piemēroja katram kādu lomu. Melnādainā sieviete likās ziņkārīga un nepacietīga, viņai derētu kādas okšķerētājas loma.
Fins izstaipījās un atsēdās turpat zemē. Laika bija diezgan un viņš tikai vēroja.
-Starp citu, mans vārds ir Alans Arklins, bet labāk dēvējiet mani par Finu, īstais vārds nav tas, uz kuru es mēdzu atsaukties,-viņš visbeidzot noteica, lai pārtrauktu smacīgo klusumu starp klātesošajiem.

[washulis]

Klusums bija pārtraukts. Tas lika nedaudz satrauktajai Temijai atslābt. Tas noteikti nepierādīja, ka te tagad neatrodas supernopietni killeri, vai kas vēl, bet tas lika viņai tomēr nomierināties.

Esmu Tempera Maika. Vai vienkārši Temija. Viņa teica, arī sasveicinoties ar klātesošajiem. Ja tie neko neteikt, tad viņai tīri vienalga.

[Malduguns]

Pirmā atbildēja melnādainā sieviete. Fins viņu cieši uzlūkoja un piefiksēja šādas tādas detaļas savā prātā.
-Prieks iepazīties, Tempera, ar ko ikdienā nodarbojies?-Fins centās attīstīt sarunu. Tiesa, viņš nekad nebija bijis no labākajiem tās veidotājiem, bet ja jau visi te bija kā maiksti norijuši, tad jau viņš spēja kaut ko darīt lietas labā. Gan jau aizies. Ar laiku. Tiesa, uz papīra tās veidot allaž bija vieglāk nekā dzīvē.

[washulis]

Temija samulsa. Vai Fins bija cilvēks, kas centās tikai izbeigt klusumu, vai arī uzzināt par viņu. Varbūt abi? Varbūt.

Ikdienā? Esmu paparaci. Viņa bija pieradusi, ka pēc šādas frāzes daudzi cilvēki samulst, vai sāk domāt par viņu sliktu, bet Temija šaubījās, vai tā būs ar šiem cilvēkiem. Nē, viņi te bija ar kādu īpašu iemeslu. Tā pat, kā viņa pati. Drīgstētu jautāt, ar ko pats pelnat iztiku.

Šo rakstu rediģēja washulis: 12.05.2009 19:05

[Miervaldis Gotiņ...]

Džons uzmeta īsu skatienu sarunas iesācējiem. Pats viņš nevarēja īsti izlemt, vai vēlas iesaistīties sarunā vai nevēlas. Galu beigās izlēma, ka nav vērts - ja nāksies sastrādāties vienā projektā, viņi tāpat vēl tiks iepazīstināti.

[Malduguns]

Fins caur pieri palūkojās uz Temperu. Kā jau viņš bija nojautis, sava veida izlūks.
-Skaidrs. Es esmu scenārists, šodien nodevu savu pēdējo darbu,-puisis pasmīkņāja.

[washulis]

Scenārists? Patiesi. Viņa pasmaidīja. Viņai nelikās, ka šis puisis ar to nodarbojies visu savu mūžu. Un vairs arī neturpinās. Tā vismaz apgalvo viņš pats. Rakstat scenārijus lugām, teātra izrādēm, vai arī lielbudžeta, vai mazbudžeta, filmām? Viņa interesējās. Un kāpēc pēdējo darbu? Tāpēc, ka pārējo laiku aizņems šis Cordillew pasākums? Viņa izteica savus minējumus, lai gan pagaidām par visu notiekošo bija visai lielā neziņā. Nelietis, Bens. Nebija padomājis mani apgaismot vairāk.

Šo rakstu rediģēja washulis: 12.05.2009 19:22

[Malduguns]

-Tu patiešām esi žurnāliste, tika daudz jautājumu,-Fins noteica, atbalstījis rokas pret saliektajiem ceļgaliem.
-Pēdējais, tas nenozīmē, ka tas ir pēdējais manā mūžā. Šobrīd pēdējais pabeigtais,-puisis paskaidroja.-Un tās lielākoties ir filmas, jā,-viņš nomurmināja.

[washulis]

Patiesi... Viņam patīk analizēt cilvēkus. Ja visi te ir savākti ar nodomu, tad viņš liekas ir domātājs un analizētājs. Novērotājs no malas, kas dod pēdējo triecienu. Temija pie sevis sprieda. Tāda man daba, ko padarīs? Viņa naivi piebilda.

Ak, filmas. Jā. Man, ja ne to radīšana, tad to izpildītāju dzīves gaitas gan ir aktuāla tēma. Viņa sapņaini piebilda. Un, ja drīgst jautāt, kas atvedis uz šejieni? Uz šo "Cordillew" ēku? Viņa šaubījās, vai Fins pateiks. Bet ja kaut ko teiks, tad divdomīgi un noslēpumaini. Vismaz viņa tā paredzēja. Cilvēkiem patika ietīt sevi noslēpumu mākonī. Viņa bija tā, kas mīlēja to atšķetināt.

[Malduguns]

Fins lūkojās uz Temperu, vēl aizvien. Puiša seja bija atklāta, tomēr tajā varēja redzēt nelieku izsmieklu vai ari cinismu, nevarēja īsti saprast.
-Mani uz šejieni uzaicināja, tāpēc es arī atnācu,-viņš noteica.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pie šīs Fina replikas Džons palaida skaļus smieklus. Atrāvies no sienas, kuru bija stutējis jau labu laiku, viņš pienāca tuvāk un iesaistījās sarunā.

Un šie cilvēki, kas jūs uzaicināja, zināja par tām jūsu pagātnes epizodēm, par kurām jūsuprāt nevienam nevajadzētu zināt? - puisis pavīpsnāja.

[Malduguns]

Fins uzrāva uzacis.
-Neodmāju gan. Vismaz mans prāts neko tādu neatsauc atmiņā. Uzaicinātāji drīzāk manipulēja ar manu piedzīvojumu kāri,-viņš noteica, uzlūkojis smējēju.

[Miervaldis Gotiņ...]

Nuja, ja tu raksti scenārijus, tad iespējams, ka tavā pagātnē nekādu tādu epizožu varētu arī nebūt, - Džons palika nopietnāks, - Ai, lai vai kā. Vispār es esmu Džons. - viņš pasmaidīja un pasniedza Finam roku. Ja jau tomēr sanāca sarunā iesaistīties, tad ko tur vairs bremzēt ar iepazīšanos.