S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Elony]

Aleksandrs atsūtīja atbildi.

Viensētā bija kontrolieris. Nomētēju ar granātām. Ja kādam ir vēlēšanās, var papētīt, vai šis vēl dzīvs un vai tam nav kaut kas vērtīgs.

Un netraucēts turpināja ceļu.

[Sindra]

Olga uzklausīja Aleksandra skaidrojumu un devās viņam līdzi.
Jaunā biedra pamācīšanā viņa neiesaistījās, tāpat vien devās tālāk uz priekšu un vēroja apkārtni.
Viņa pilnībā paļāvās, ka biedri zin, kur jādodas. Un ja arī nezin, tad diez vai sieviete spētu atrast ceļu viena pati.
Un gan jau kopīgiem spēkiem viņi izkulsies no likstām, kas gadīsies pa ceļam.

[Miervaldis Gotiņ...]

OOC: Šausmīgi atvainojos, jo nebiju pamanījis, ka visi gaida uz mani (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)

Ja grupa no izlemj iziet atpakaļ uz ceļa (tā visticamāk arī notiek - pa ceļu kā nekā vieglāk iet, un arī anomālijas pamanīt vienkāršāk), tai nekas īpaši netraucē.

Ejot tālāk uz ziemeļiem, jau itin drīz tieši priekšā sāka melnēt ēku komplekss. Pagaidām gan tas vēl bija pārāk tālu, lai varētu saskatīt, cik un kādas ēkas tur īsti ir.

Vai tas ir tas blokposts, ko jūs pieminējāt? - Koļans iejautājās, ēkas pamanījis. - Nez, vai var kaut kā noskaidrot, vai tur ir armija vai nav?

[echo3]

Te viss mainās nepārtraukti, bet pagaidām tā kā par to, ka te tukšs, dzirdēts nav. Paskatīsimies. - Igors uz brīdi apstājās un izpētīja visas pēdējās ziņas PDA - vai nav kas par blokpostu teikts.

[Elony]

"Neesmu dzirdējis, ka tur būtu bandīti, vai armija. Tuvu Svalkai, kur stipra radiācija, varbūt tāpēc." Aleksandrs noteica. "Bet nu labi, gulēt zem jumta ir labāk kā zem klajas debess jebkurā gadījumā."
Ja Igors neko bīstamu pa PDA neuzzin, viņš turpina ceļu uz blokpostu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Igors
Pētot spamu PDA, Igors ieguva netiešus pierādījumus tam, ka blokpostā uzturas stalkeri-neitrāļi - vismaz par to liecināja agrāks brīdinājuma posts par to, ka uz rietumiem no blokposta ir novēroti slapstāmies bandīti.

[echo3]

(OOC - Ceru, ka nekļūdos ar laika skaitīšanu? Naktī gaidāms Izvirdums. Pareizi?)

Iespējams, tur šobrīd mīt stalkeri. - Igors nolika PDA. - Un jumts virs galvas mums šonakt būs nepieciešams kārtīgs. Čāpojam vien tālāk. - Vīrietis atsāka soļošanu.

[Sindra]

Kamēr Igors pētīja savu PDA, Olga uz mirkli iedomājās izvilkt arī savējo un paskatīties, taču beigās slinkums ņēma virsroku un viņa atļāva saviem kolēģiem turpināt visu darīt viņas vietā. Patiesībā tas bija visai ērti un izdevīgi.
Kad vīrieši atsāka iet, sieviete steidzās viņiem līdzi.

[Semijs]

-Nerausties Koļan, neizrādi pārlieku lielu uzmanību un tiksi sveikā.-
Artūrs draudzīgi teica Koļanam ar domu, lai puisis beidzot atslābst un atvieglo nervus. Viņš viņu saprata labi, ja viņu pieķers, tad viņu paņems kārtīgi priekšā... pat iespējams tiešā nozīmē.
Neko vairāk neteikdams, puisis turpināja doties līdzi biedriem.

[Miervaldis Gotiņ...]

Es nudien nevaru saprast, kas būtu labāk, - Koļans teica, it kā ar sevi runādamies, it kā Artūram, - palikt te Zonā un stalkerot, vai tomēr iet pie armijniekiem un izstāstīt visu, kā bija? Zonā es īsti palikt negribu, bet no tribunāla, kas mani sagaida, atgriežoties armijā, arī ir bail. Ko lai dara? - jautājums bija retorisks, un izskatījās, ka Koļans nemaz necer, ka kāds no gadījuma biedriem viņam atbildēs.

PDA kopīgajā kanālā atnāca ziņa:

Pār kordonu tiko pārlidoja helikopteri, 3 gabali, no Perimetra, uz centru

Ja ieklausījās, patiešām varēja dzirdēt helikopteru rūkoņu, kura tuvojās no dienvidiem.

[echo3]

Ukrainas armijai nav kur likt naudu... - Igors norūca un pamāja uz tuvojošos trokšņa pusi. - Dzirdat? Koļan, Tu nu gan esi šiem pie sirds pieaudzis, nemaz šķirties negrib. Jeb viņi tagad nodarbojas ar visu savu posteņu piespiedu evakuāciju? - Tas viss, protams, arī izskanēja pietiekoši retoriski. - Ejam, lai tiekam kādā aizsegā. Citādi nokniebs vēl vispirms, un jautājumus attapsies uzdot pēc tam.

[Elony]

Aleksandrs neko neteica, dezertiera dilemma viņam nebija interesanta, pašam bija savas problēmas. Viņš lūkojās apkārt, meklējot ko tādu, kas varētu palīdzēt paslēpties no helikopteru skatiena.

[Miervaldis Gotiņ...]

Abpus ceļam šajā vietā pletās samērā plašas pļavas ar augstu zāli, kurā vietvietām slējās krūmu puduri. Līdz tuvākajam pudurim ceļa rietumu pusē bija kādi metri 50, 300 metrus tālāk bija mežmala. Ceļa austrumu pusē tuvākie krūmi bija kādus 100m atstatu, tiesa, tie bija biezāki. Vēl kādus 100m tālāk no pirmajiem krūmiem uz ziemeļu pusi vīdēja paliels akmeņu krāvums, šķiet ka vēl no 80. gadu kolhozu laikiem. Mežs austrumu pusē no ceļa bija tālāk, kādu puskilometru no ceļa, un arī suņi, izklīduši pēc iepriekšējās konfrontācijas pie `kontroliera viensētas`, vairākas uzturējās ceļa austrumu pusē.

[Semijs]

-Visi guļās tuvākajos krūmos, vai tiešām garās zālēs!-
Artūrs izsauca un sāka raiti skriet uz tuvāko krūmu, vai patvērumu, kur varētu noslēpties. Kad viņš bija to sameklējis, viņš uz turieni skrēja, pie reizes aizmetot kādu skruvi pa ceļam.. ja nu gadās kāda anomālija.

[Elony]

Aleksandrs steidzās uz krūmu puduri, kas bija 50 m no ceļa. lai arī tas bija mazāks, kā otrā pusē, toties tuvāk.

[echo3]

Igors pameta ar roku Koļanam un Olgai, un pa Aleksandra pēdām devās uz rietumpuses krūmu puduri. Ticis tur, viņš aši iekārtojās stabilai gulēšanai un gaidīšanai slēpnī.

Šo rakstu rediģēja echo3: 04.11.2009 14:58

[Miervaldis Gotiņ...]

Helikopteru rūkoņa, lidaparātiem tuvojoties, pieņēmās sparā. Ieraudzīt tos vēl nevarēja - likās, ka helikopteri lido visai zemu un ļoti iespējams, ka tos aizsedza dzelzceļa uzbērums.

Nevar būt, ka viņi pēc manis! - Koļans, sekojis pārējiem slēptuvē, ievaidējās. - Kam gan es tāds esmu vajadzīgs, iepriekšējās figņas liecinieku viņiem ir cik uziet.... Viegli trīcošām rokām puisis taustīja automātu, it kā gribētu pārliecināties, ka tas tiešām vēl ir šeit pat.

[echo3]

Mieru, mieru. - Igors klusi, bet ļoti pārliecinošā tonī pateica. - Koļan, automāts te nebūs risinājums nevienā gadījumā. Es domāju, ka helikopteriem ir svarīgāks uzdevums par tevis meklēšanu. Mieru.

Vīrietis nekustēdamies caur krūma rudenīgo lapotni vēroja virzienu, no kura skanēja dūkoņa.

[Sindra]

Olga aši sekoja Igoram un Aleksandram un nonākusi pie krūmiem, viņa iekārtojās starp abiem vīriešiem un gaidīja, kas notiks tālāk.
Viņa nedaudz gan nesaprata to kādēļ viņi visu laiku no kāda slēpjās, bet tagad noteikti nebija laika to noskaidrot.

Vaļsirdīgais armijnieks gan viņai sāka nedaudz krist uz nerviem.
Diez kopš kuriem laikiem armijā ņēma tādus čīkstuļus. Armijai Olgai asociējās ar rtiktīgiem mužikiem, kas jau nu nečīkstētu tik panikas pārņemtā balsī par to, ka lūk armijnieki ir sadomājuši meklēt viņu, dezertieri. Un kā viņi vispār zināja, ka viņš ir dezertieris. Šeit vienam aiziet bojā nebija liela māksla un diez vai armijnieki bija pieradinājušies individuālajā izdzīvošanā. Armija tomēr ir komandas darbs nevis sastāv no individuālajiem supermeņiem, betmeniem un citiem ērgļiem.

[Miervaldis Gotiņ...]

Helikopteru troksnis pieņēmās spēkā un jā, beidzot tos varēja arī saskatīt. Sākumā redzami bija tikai divi - `krokodils` Mi-24VP riņķoja ap dzelzceļa tiltu, bet kravinieks Mi-8MT nekustīgi karājās gaisā apmēram virs tilta. Tad pēkšņi kravinieks strauji sēdās lejā, savukārt, iepriekš neredzams, tagad redzeslokā parādījās vēl viens `krokodils`, strauji celdamies gaisā no dzelzceļa tilta apkārtnes. Pacēlies gaisā, otrais `krokodils` piebiedrojās pirmajam loku mešanā ap tiltu, bet, kad gaisā pacēlās atkal kravinieks, viņa vietā lejā nolaidās atkal pirmais `krokodils`. Kad pirmais `krokodils` atkal pacēlās gaisā un piebiedrojās abiem pārējiem, visi 3 helikopteri pagriezās un aizlidoja prom dienvidu virzienā.

Ciktāl bija iespējams redzēt šoseju zem tilta, tur vēl helikopteru manevru laikā sāka kūsāt dzīvība. Cik cilvēku bija izsēdināts un ko viņi dara, bez optikas īsti saskatīt nevarēja. Uz ziemeļiem no tilta pagaidām neviens nenāca.