S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[echo3]

Kas tusē tajā viensētā, nezini? - Igors apvaicājās Koļanam. - Un vai mēs tūlīt neiepērsimies mīnu laukā?

[Miervaldis Gotiņ...]

Nezinu gan, - Koļans atsaucās, - mīnās neiepērsimies, lauka platums ir 25 metri.

Normālajā pasaulē var normāli dzīvot, iet uz disenēm, uz klubiem, draudzēties ar meitenēm un vispār darīt ko grib, - viņš atbildēja Olgai, - nav uz katra soļa jāiespringst par izdzīvošanu... kaut gan blokpostā kopumā jau bija tīri droši.

[Sindra]

Olga paraustīja plecus. Viņai armijnieka nosauktās lietas nekādu lielo baudu nebija sagādājušas.
Ne jau par velti viņa atradās šeit. Lai gan savā ziņā dīvainie kombinzoni, kas nomāca viņas seksualitāti sievietei likās kā Zonas mīnus.
Nu ja un tad vēl daudzās ierīces ar kurām viņas biedri nēsājās apkārt un no kurām viņa neko nesaprata.

[echo3]

Nu tad ejam tiem kodīgajiem lopiņiem apkārt. - Igors pievienojās Aleksandra ieteikumam un devās pāri laukam (kur mīnu neesot) uz viensētu. Anomāliju detektoru gan viņš turēja ieslēgtu.

[Elony]

"Phe, ārpus zonas var arī dzīvot labi... ja tev ir daudz naudas." Aleksandrs noteica. "Bet citādi... diskotēkas, meitenes - tas viss ir tikai jaunībā, kamēr vecāki tevi baro. Īstā dzīve - tas ir darbs, kas smacē ar neaptēstiem priekšniekiem un vienmuļo, drūmo ikdienu, tikšanās ar radiniekiem kāzās un bērēs un viņu stāsti par to, kāpēc viņi ir veiksmīgāki par tevi. Sapnis par platekrāna televizoru, un bažas par komunālajiem rēķiniem, kuri nāk straujāk kā algas čeki. Sievas, kas ļauj sevi jāt vīra priekšniekam, jo sievietēm jau vajag veiksmīgus vīriešus, vīri kuri jāj savas darba kolēģes, lai kaut uz brīdi justos kā vīrieši. Skaļi kaimiņi dzērāji, ielas, pilnas ar narkomāniem un zekiem, vēli vakari, kuros bail iet uz veikalu, jo pa ceļam ir izsistas vairākas laternas un tumsas aizsegā slaistās jauniešu bandas. Bet tu neko viņiem nevari izdarīt, jo viņu naži un beisbola vāles ir virtuves piederumi un sporta inventāri, bet tava pistole - šaujamierocis, par kura lietošanu liek uz gadiem." viņš paskatījās uz bijušo armijnieku.
"Tā dzīvo lielākā daļa cilvēku, vienalga, kurā valstī. Ikviens no tā var izbēgt, bet viņi ir pārāk gļēvi un nozēlojami, lai to darītu. Gribi būt viens no tiem? Nopelni 5000 un varbūt ar to pietiks, lai samaksātu par izeju.
Gribi būt bagāts? Tad nopelni 100 000. Tiesa... tas ir visai grūti.
Tāpēc labāk pagaidām samierinies ar to, ka esi šeit. Un priecājies, ka vari turēt rokā ieroci. Kamēr vien tev rokā ir ierocis, kas spējīgs iznīcināt pretinieku, tikmēr tavās rokās ir tavs liktenis, dezertieri."

[Miervaldis Gotiņ...]

Noklausījies Aleksandra lekciju par dzīves skarbo realitāti, Koļans apklusa un neteica vairs neko.

Nogriežoties no ceļa uz laukā, viensētas virzienā, nekādas briesmas nemanīja. Anomālijas brīdi pa brīdim gadījās gan, bet tās bija viegli detektējamas un apejamas.

Gluži kā viņpus dzelzceļam (un nu jau arī mīnu laukam), arī šeit viet vietām slējās krūmu puduri.

[Semijs]

-Ejam apkārt.. nejau es gribu mest līkumus.-
Artūrs nodomāja un turpināja sekot pārējiem. Aleksandra lekcija diez ko neiespaidoja Artūra domas, drīzāk viņš noprātoja, ka vīrietis ir ne tur un ne tajā laikā piedzimis, un dzīvojis.

[Sindra]

Olga klausījās Aleksandra stāstīto un greizi smaidīja.
"Jā, jā... tā nu tas dzīvē ir. Viņam ir pilnīga taisnība." sieviete pasmīnēja un braši soļoja līdzi saviem biedriem.
Taču ik pa laikam paskatīdamās atpakaļ vai gadījumā suņi pēkšņi neizdomā mesties viņiem pakaļ.

[Elony]

Aleksandrs pašķielēja uz Olgu un pasmīnēja. "Protams, ka man ir taisnība. Tu mēnesī tērē vairāk kā es nopelnīju gada laikā ar godīgu tautas darbu. Tu vislabāk vari apliecināt, cik labi ir dzīvot ārpusē, ja ir daudz naudas." viņš teica. Tiesa, gaisā palika karājoties jautājums, kāpēc Olga tad ir šeit. Bet viņš par to vairs nerunāja.
Aleksandrs pielika soli un gāja uz priekšu ātrāk.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pēkšņi iepīkstējās telepātijas detektors, un, jo tālāk grupa devās viensētas virzienā, jo intensīvāk detektors signalizēja.

Kas jums tas tāds? - Koļans ieinteresēti paskatījās uz Aleksandru, - ko viņš detektē?

[Elony]

"Tas fiksē paranormālās spējas, telepātiju un telekinēzi. Tur priekšā ir kāds ar telepātiskām spējām. Un es labāk ielaižos darīšanās ar suņiem kā ar kādu kontrolieri." Aleksandrs mainīja virzienu, lai paietu apmēram pa vidu starp ceļu un viensētu.

[echo3]

Igors soļoja, neko neteikdams. Telepātija, lieliski, tātad viensētā nav ko līst. Atliek cerēt, ka tur nemitinās sunīšu saimnieks. Suņi vienā pusē, telepāts otrā - tas jau būs jautri.

[Semijs]

-Es teicu..-
Artūrs pie sevis noprātoja un gāja aiz Aleksandra labajā pusē, vaktēdams suņus(tā sanāk, ne? Ja nē, tad otrādi).

[Miervaldis Gotiņ...]

Ja grupa turpina virzīties paralēli šosejai uz ziemeļiem, tā vienalga tuvojas viensētai (un tā būs, kamēr neaizies tai garām), par ko arī turpina informēt attiecīgais detektors, aizvien intensīvāk un intensīvāk.

Ja Artūrs vaktē suņus, tas sanāk pa kreisi no Aleksandra.

Suņi sāka izrādīt interesi, pagaidām gan tikai to vērojot. Daži suņi, kas līdz šim bija gulšņājuši, cēlās kājās un izstaipījās.

[Elony]

Aleksandrs tad pagriežas vairāk uz ceļa pusi. Galu galā, viensēta nav taču tieši klāt ceļam, vai ne? Tātad jābūt zināmai atstarpei, lai tiktu garām gan viensētai, gan ceļa posmam, uz kura ir suņi.

[Sindra]

Olga manāmi iespringa, kad suņi sāka izradīt ieinteresētības pazīmes.
Sievietei galīgi tas viss nepatika. Viņa raudzījās, kur un kā dodas Aleksandrs un Igors un bija gatava darīt to, ko šie abi teiks.

[Miervaldis Gotiņ...]

[OOC: Starp viensētu un šoseju ir kādi 200m; viensēta atrodas nedaudz augstāk kā šoseja, kā rezultātā grupa suņus redz samērā kā uz delnas. Grupa vēl nav nonākusi uz līnijas, kuru var novilkt starp suņiem un viensētu, kā rezultātā attālums līdz suņiem ir ne mazāks kā 100m; drīzāk varētu būt runa par 150-170m]

Suņi turpināja atdzīvoties, daži nekaunīgākie jau skrēja grupas virzienā.

Mirstiet, maitas! - Koļans piepeši iesaucās drebelīgā balsī un, pacēlis automātu, izšāva garu kārtu aptveres garumā šurp skrejošu suņu virzienā. Viens no suņiem žēli iekaucās un, aiz inerces apmetis garajā zālē kūleni, palika tur nekustīgi guļot. Pārējie - un viņi bija kādi 4 - turpināja skriet šurp. Suņu bars uz ceļa sāka vaukšķēt.

Koļans nervozi ielika automātā jaunu aptveri.

[echo3]

Igors ar pāris soļiem bija Koļanam klāt un nokomandēja īstā seržanta balsī tieši puisim ausī, - Pārtraukt uguni! Šaut tikai pēc komandas! - Igors stingri satvēra Koļanu aiz pleca. Tālākā rīcība būs atkarīga no tā, ko Koļans darīs, tas ir - attapsies vai nē. Igoram bija stipras aizdomas par kontroliera ietekmi. Nu, ja neattopas, tad ir daži pārbaudīti paņēmieni, kā cilvēku novest bezsamaņā. Uz brītiņu.

Igors paļāvās uz to, ka atlikušie trīs biedri tiks galā ar četriem suņiem.

[Elony]

Aleksandrs, manot, ka suņi metas virsū, sāka pa tiem šaut. Īsās kārtās un tikai tad, kad redzēja, ka ir liela iespēja trāpīt, nevis nepārtraukti līdz aptvere tukša. Viņš likās uzmanīgs, tomēr pacentās ar suņiem tikt pēc iespējas ātrāk galā.

[Semijs]

-Pie dir*as pavēles! Negribu būt suņiem pusdienas.-
No pateicis, Artūrs pakāpas mazliet sānus un notupies, ieplecoja ieroci. Uzmanīgi tēmēdams uz suņiem, viņš sāka šaut pa tiem ar ļoti īsām kārtām.