S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Sindra]

Hmm.... Olga domīgi novilka noskatīdamās kuiļa piedzīvojumos.

[Elony]

"Liekas, ka tur ir mīnas." Aleksandrs komentēja notiekošo. "Labi, ka ejam citu ceļu."

[echo3]

Mīnas... - Igors, tāpat ejot, izvilka savu sagatavoto stieples parikti. - Te laikam tās saliktas kā bruģi klājot, ja vēl līdz šim visas nav saspridzinātas. Būs aizdomīga vieta - es iešu pa priekšu, un jūs pārdesmit metrus iepakaļ.

[Sindra]

Olga kļuva vērīgāka un sāka vairāk raudzīties zem kājām.
Viņa paklausīja Igoram un ļāva viņam doties pa priekšu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Priekšā, zem tilta, par spīti ievērojamajam attālumam (vēl ir kādi 150m), noskanēja skaļa smiešanās. Pāris acumirkļus vēlāk gar tilta fermām pavīdēja kāds stāvs, kurš uzreiz pazuda.

Vēl pēc brīža ieskanējās skaļa, skaļruņu pastiprināta un nedaudz izkropļota balss, kas skaitīja acīmredzot standarta penteri: Pilsoņi! Jūs atrodaties ekoloģiskās katastrofas zonā. Piesakieties varas iestādēm uz evakuāciju, nepakļaujiet briesmām sevi un apkārtējos. Ziņojiet par visiem pamanītajiem stalkerošanas gadījumiem! Tikai kopā mēs varam izskaust šo kroplīgo parādību!

Noskanējis, penteris atkārtojās atkal, acīmredzot tas bija magnetofona lentē vai MP3 ierakstīts paziņojums, kurš tika skandēts pie mazākās iespējas.

[Sindra]

Jau izdzirdot smejošo personu, kas tik veikli nozuda, Olga apstājās un pavērsa šaujamieroci virzienā no kura atskanēja smiekli.
Tālāk notiekošais sievieti izbrīnīja. Kas tas? viņa noprasīja biedriem. Tas tā normāli? Ko darīt?

[Elony]

Aleksandrs uzreiz apstājās un saspringa. "Tā, tur ir armijas postenis. Armijnieki šauj uz stalkeriem bez brīdinājuma. Mums tur iet nevar. Jāiet tomēr pāri sliedēm, tikt pāri mīnu laukam ir drošāk kā tikt garām armijniekiem." viņš pateica.

[echo3]

Savdabīgs apsveikums. Tikai no kā? - Igors atsaucās Olgai. Tad noklausījās, ko saka Aleksandrs.

No armijniekiem? Ko tie te vēl dara? - Bet jautājumi bija tīri retoriski. - Labi, ejam pāri sliedēm un, nu, jā, turieties manās pēdās, bet pa gabalu.

Šo rakstu rediģēja echo3: 03.09.2009 08:30

[Elony]

"Parasti šie turas gar zonas ārmalām, reizēm gan kontrolē arī svarīgākos posteņus dziļāk iekšā kā tagad." Aleksandrs atteica. "Tiesa, varbūt tur kāds ākstās ar megafonu, bet negribas riskēt. Ja šiem ir ložmetējs, tad mums labi neklāsies." Viņš pamāja ar galvu Igoram, kurš apliecināja vēlmi doties pāri sliedēm.
"Man tikai jautājums, tev ir sapiera pieredze?"

[Sindra]

Olga skeptiski noklausījās biedru sarunu.
Nu nez.. tie smiekli, kurus dzirdējām pirms palaida to ierakstu, par diez ko nopietnu attieksmi neliecinājā.
Man drīzāk liekas, ka kāds par mums ņirgājas. Iespējams, tas pats, kurš nospēra Arturam somas un mēs esam pietuvojušies viņai slēptuvei un tā viņš atbaida visādus, kas varētu gribēt līst viņam klāt. viņa mirkli aizdomājās.
A tam Jenotam nevar paprasīt vai te ir tāds armijnieku postenis?

[Elony]

"Pamēģināsim." Aleksandrs atteica un aizsūtīja Jenotam ziņu.
Pie dzelzceļa tilta, kas virs galvenā ceļa uz ziemeļiem, dzirdējām armijnieku parasto skaļruņa paziņojumu. Nezini, vai gadījumā pašlaik tajā vietā ir armijas postenis, bet tur kāds ākstās?

[echo3]

Ar atmīnēšanu mēs nenodarbosimies. - Igors atteica. - Mēs tikai centīsimies neuzsprāgt gaisā. Un, jā, pieredze ir. Starp citu, es arī domāju, ka kāds tur pie tilta taisa jociņus. Tas ir skaidrs ieraksts. Vecs pie tam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Penteris vēl joprojām turpinājās, atkal un atkal.

Kopējā PDA kanālā atnāca paziņojums:

Stalkeri pie dzelzceļa tilta kordonā! Izeja uz nākošo līmeni maksā 500$ no katra!

Aleksandrs
Vēl pēc brīža uz Aleksandra PDA pienāca atbilde:

Ir ir tur praktiski visu laiku armijnieku postenis. Viņu gan laiku pa laikam kāds iznes, kad stalkeri, kad bandīti, kad mutanti, bet armijnieki viņu visu laiku ierīko no jauna.

Bet tagad kādu laiku nebrīnaties, ja es operatīvi neatbildu uz ziņām... neesmu gulējis 36 stundas un kādreiz ir jāguļ pat man (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Elony]

"Eh..." Aleksandrs noteica. "Karoče tā - tur ir armijnieku postenis. Varam mēģināt tos apiet, vai iegrūst kukuli, tas maksās 500 dolāru no katra." viņš pateica.

[echo3]

Nav problēmu. - To Igors teica par "ieejas maksu nākošajā līmenī".

[Sindra]

Nu es arī varu samaksāt. Vienalga. Olga atteica. Iespējams, ka tas bija prātīgāk nekā riskēt ložņāt pa mīnām.

[Miervaldis Gotiņ...]

Dienvidos atskanēja helikoptera rūkoņa. Skaņa lēnām tuvojās.

[Elony]

"Nu, varbūt vispirms pagaidām un paskatāmies, kur helikopters lido? Steigties nevajag." Aleksandrs raudzījās apkārt, vai nemanīs kādu koku, zem kura varētu paslēpties. Viņš arī ātri aizsūtīja ziņu Ļoškam Kuprainajam: Tu esi tur pie tilta un ievāc naudu? Ja ejam klāt, gribam zināt, ka nešaus nost uzreiz.

[echo3]

Igors arī palūkojās apkārt, vai neredz kādu aizsegu. Viņam joprojām nepatika skaļruņu nepārtraukti atkārtotais ieraksts. - Saša, man tās tur, - viņš pameta ar roku uz tilta pusi, - izskatās pēc bandītu lamatām. Ierosinu tomēr iet pāri mīnu laukam. Armijnieki būtu nobļāvušies megafonā, lai ejam turp, un vēl pārliecināšanai izšāvuši kārtu virs galvas.

[Elony]

"Varbūt tev taisnība. Ja posteni ir iznesuši ārā. Klausies, paskatīsimies, kas būs ar helikopteri. Iespējams, militārie nāk atgūt savu posteni. Jebkurā gadījumā, līst pāri sliedēm un mīnu laukam, ja virs galvas ir helikopters, nav prāta darbs." Aleksandrs noteica.