S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs, Igors, Olga
Uz Bāru!? - sakropļotais bandīts iesaucās. - Jūs ko, aptrakuši esat? `Pienākums` mani uzreiz nolinčos! Tikai Purva Dakteris varētu mani izārstēt! - Uz brīdi pieklusis, viņš turpināja: - Nu jā, mēs ieraudzījām to artefaktu un es iekāpu viņu paņemt. Tad arī notika tā f.i.g.ņ.a. ar kājām, es nokritu četrrāpus arī uz rokām, labi, ka puiši bija tepat blakus un pa visiem paspēja mani izraut ārā... un es pat nezinu, kas tas ir par artefaktu...

Telpā nebija atrodams nekas tāds, kas atbilstu Aleksandra aprakstītajam darbarīkam.

Pagalmā, no vārtu puses atskanēja švīkstoņa un soļu dipoņa. Cauri dūmiem, sākumā kā tāda parādība, iznāca cilvēka stāvs un nonācis vienā telpā ar stalkeriem, viņš varēja tikt atpazīts kā Jenots, ar kuru viņi jau bija iepazinušies no rīta.

Ā, tie esat jūs! - viņš laikam tādā veidā sasveicinājās. - Nu, kas tad mums te ir?

Pienācis tuvāk, viņš aplūkoja gan remontbedri, gan sakropļoto bandītu.

Interesanti, - Jenots norūca, - artefakti un anomālijas ārpus Izvirduma laika ģenerējas ļoti reti. Pavisam droši zinu, ka šie nav radušies pēdējā Izvirduma laikā, bet vēlāk. Sasodītie Zonas Saimnieki acīmredzot rotaļājas... - viņš nospļāvās tieši remontbedrē. - Tas artefakts ir lēts sūds. Protams, par viņu var dabūt šādu tādu naudiņu, bet tā ir izsmiekls salīdzinājumā par ķēpu, kas saistās ar ložņāšanu gar raganu recekli.


Artūrs
Beidzot skrējiens pakaļ zaglim vainagojās ar kādiem nebūt rezultātiem - Artūrs izmīdītajā zālē pamanīja tumšā mētelī tērptu salīkušu stāvu, kurš gulēja četrrāpus izmīdītās zāles malā un klusi stenēja. Izmīdījums aizgāja tālāk krūmos, somas nekur redzamas nebija.

[Semijs]

Pavērsis pistoli, Artūrs sāka pārvietoties uz kādu drošu vietu, kuru varēja izmantot kā aizsegu, ja vajadzēja. Ticis līdz turienei(ja ir, ja nav, tad paliek, kur ir) un turēdams pistoli gatavībā, sauca mētēli tērptajam vīrietim.
-Ja negribi svinu pēcpusē, tad pacel savas rokas un turi tās gaisā, tā, lai redzu!-

[Elony]

"Jūs arī saņēmāt ziņu, ka šeit lūdz palīdzību?" Aleksandrs jautāja Jenotam. "Un vai tur," mājiens ar galvu uz 1. ēkas pusi. "nevienu nesatikāt?"

[Sindra]

Kad Olgai paskaidroja, ka artefakts ir nevērtīgs, sieviete atmeta tam ar roku.
Viņa domīgi skatijās uz savainoto stalkeri vai kas nu viņš tur tāds bija.
Nabaga Tu. viņa līdzjūtīgi noteica. Ziņa par somu pazušanu sievieti nemaz neuztrauca.
Viņai jau bija nojauta, ka tā būs brīdī, kad viņi ar somām nogriezās no pareizā ceļa.

[echo3]

Zini par Purva Dakteri, kaut ko jau esi sastrādājis pret "Pienākumu", bet nezini par raganu vēmekļiem. - Igors bija atnācis atpakaļ kopā ar Jenotu un tagad atbildēja sakropļotajam vīrietim. - Daži ļautiņi nudien ir dīvaini. Nu tad izdomā tagad pats, ko ar Tevi darīt, ja Bārs nepatīk.

Tad Igors pievērsās Jenotam. - Tur, blakustelpā, viens gvelza par "anihilatoru". Neko gan neatradu. Vai tā ir vietējā leģenda vai arī te patiesi tādi artefakti atrodami? Un kas īsti ir šis te zilais spīdulis?

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs, Olga, Igors
Ko tu ceremonējies ar to padibeni? - Jenots strupi izmeta, pacēla sava AKS-74 stobru un iešāva sakropļotajam bandītam galvā. - Mazāk tautas, vairāk skābekļa. Purva Dakteris šim tāpat nepalīdzētu, pat ja kāds būtu ar mieru viņu līdz turienei aizstibīt.

Kāds anihilators? - Jenots pievērsās Igoram. - Neesmu par tādu neko dzirdējis. Nē, nu protams klīst runas, ka esot iespējams `uzcept` artefaktus, iemetot noteiktus artefaktus noteiktās anomālijās, kā arī tādas, ka ir iespējams aktivēt atsevišķus artefaktus tā, ka tie paši sairst, izraisīt noteiktu anomāliju - bet ar to ķēpājas visi šejienes īsteni trakie - Tumšie, Monolīts... es pats neesmu neko cepis vai aktivējis, nesaista mani šāds te `ķīmijas komplekts stalkerim`, he he! - Jenots iesmējās. - A tas zilganais ir `zilais disks`, nu, spīd viņš zilu gaismu un izskatās smuki, nekāda cita efekta no viņa nav. Vismaz nav atklāts. Tiesa, šāda tipa artefakti sākuši parādīties tikai nesen, lieks pierādījums tam, ka Zona ir dinamiska un visu laiku mainās.

No dūmiem iznira un telpā ienāca vēl viens stalkers, viens no pamestajā sādžā satiktajiem.

Nevienu dzīvu bandītu neatradām, Jenot, - viņš noziņoja.

Tas labi, - Jenots pamāja ar galvu un atbildēja Aleksandram: Nu jā, mēs tak arī saņemam ziņojumus kopējā kanālā un steidzām palīgā. Kamēr izkasījāmies un atnācām, viss jau, kā paši redzat, ir beidzies. A tajā ēkā mani cilvēki, kā izskatās, ir satikuši tikai miroņus. - viņš iesmējās vēlreiz.

Bet vispār jūs esat malači, nerakstītais stalkera goda kodekss paredz, ka ir nesavtīgi jāpalīdz nelaimē nonākušajam likteņa biedram. Es aizlikšu par jums labu vārdu šejienes kolektīvā, cik nu man ir tās autoritātes... Ak jā, kā jums veicas ar kravas nogādāšanu uz Bāru, cerams, ka neko neesat pazaudējši?


Artūrs
Nešauj, jaunais cilvēk, nešauj! - vīrelis iestenējās ar dīvainu akcentu, un uzkūņojās no četrrāpus stāvokļa uz ceļiem. Izslējis gaisā savas īsās, kuslās roķeles, uzkumpušais indivīds paskatījās uz Artūru ar dīvainām, dzeltenām acīm. Viņa pavērtajā mutē vīdēja rinda sīku, asu, iedzeltenu zobiņu, un arī seja izskatījās aizdomīgi pelēcīga. - Tu meklē to radījumu ar saiņiem?

[Sindra]

Olga abstulbusi noraudzījās kā Jenovs aukstasinīgi nošāva nelaimīgo stalkeri.
Nē... neko neesam pazaudējuši... viņa domīgi novilka skatīdamās uz līķi.

[Semijs]

Artūrs mazliet izbrīnīts nolūkojās uz vīrieti, kas tik tiešām neizskatījās pēc ikdienišķa cilvēka.
-Tieši tā! Kur viņš ir? Un, kas ar tevi ir noticis??-

[Elony]

Aleksandrs noskatījās, kā Jenots nošauj bandītu. Uz mirkli viņš likās pārsteigts, tad uz sejas parādījās ļoti mierīga, bez emocionāla izteiksme.
"Mhm, mūsu ceturtais biedrs kā reiz ņemas ar tām somām. Jebkurā gadījumā - mēs manījām šurp nākam divus militāros stalkerus. Liekas, ka viņi pirmie te padarbojās un pazuda bez pēdām." viņš teica. Tad pievērsās biedriem. "Ejam pie... ē, kā viņu tur, nu baltieša, ja? Jeb gribat pamēģināt dabūt to artefaktu?"

[echo3]

Igors uz Jenota rīcību vismaz ārēji nekā nenoreaģēja. Pēc Jenota monologa Igors izteica savus apsvērumus. - Divstāvu ēkā noteikti bija vismaz divi. Iespējams, dūmu aizsegā aizlaidušies. Par kravu - pats redzi, ka viena no somām ir pie manis. Otra pie Ārčija. Jāiet tagad šis sameklēt, kamēr te ņēmāmies, izšķīrāmies.

Aleksandram viņš atbildēja, - Lai tas disks paliek. Ejam.

[Sindra]

Jā, jā Olga dedzīgi piekrita. Man to mēslu nevajag. Dodamies sameklēt mūsu noklīdušo avi. Ar somām. sieviete pasmaidīja Jenotam un devās ārā no ēkas. Viņa gan vēl joprojām uzmanīgi raudzījās apkārt it kā kaut kas varētu draudēt.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 28.08.2009 08:58

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs
Aizskrēja rau tur! - vīrelis novicināja roķeli uz krūmu pusi, kur veda pēdas izmīdītajā zālē. - Tāds liels tēvainis bija, es ceļā gadījos un man kā krāva, tā es gar zemi gan! Vai nebūs tikai man aci uzsitis? - viņš pagrieza seju, vaigu Artūram rādīdams. Nekādu sevišķo traumu gan uz sejas neredzēja.

Es dzīvoju šeit tais laikos, kad viss šis ārprāts sākās, - vīrelis turpināja, - redzi, par ko mani ir padarījusi Zona?


Aleksandrs, Igors, Olga
Kaut kur apkārt ganās militārie, saki puišiem, lai uzmanās! - Jenots jauniegūto informāciju nodeva savam padotajam, kurš, atsaucies Sapratu!, uzreiz atkal aizskrēja.

Ejiet gan meklēt savējo, - Jenots rezumēja, - pazaudēt kravu ir slikti, biedru - vēl sliktāk.

Pietupies viņš ķērās pie paša nošautā bandīta pārmeklēšanas, izvairīdamies pieskarties bandīta rokām un kājām.

[Elony]

"Labi, paliec sveiks, Jenot." Aleksandrs noteica. Viņš devās pāri pagalmam uz dienvidiem, apmēram uz to pusi, kur tika atstāta otra soma. Pēc tam varēs arī meklēt Artūru. Nedomādams par nošautu pārmeklēšanu. Nožēlojami bandīti - nekā vērtīga.
Kad viņi jau bija nostāk no pārējiem stalkeriem, Aleksandrs uzrunāja Olgu un Igoru.
"Nu? Ko domājat par stalkeru nerakstītajiem likumiem?"

[echo3]

"Zona" acīmredzami jāsaprot visādās nozīmēs un burtiski. - Igors atsaucās. Vairāk viņš neko nepiebilda, jo nu bija jāsāk skatīties, kur Artūrs varētu būt palicis. Un vai apkārt neganās tie, kas bija 1.ēkā.

[Semijs]

Artūrs sāka virzīties uz krūmu pusi, turēdams pistoli pavērstu pret vīreli.
-Neapvainojies, ka šā vai tā tēmēju uz tevi, vienkārši Zona man nevieš pārlieku lielu uzticību. Vai mēs varam kaut kā sarunāt, ka tu mani pagaidi? Man ar tevi šis tas jāpārunā, varēšu varbūt kaut kādīgi izlīdzēt, ja uzgaidīsi.-
Negaidīdams atbildi un būdams drošā attālumā no vīrieša, Artūrs sāka jozt pakaļ pa taku, cerībā drīz atrast vainīgo.

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs
Kad Artūrs pa izmīdīto zāli bija nogājis/noskrējis vēl 50 metrus, izmīdījums piepeši izbeidzās. Ne somu, ne kādu pēdu, kur varētu būt palicis to šābrīža īpašnieks. It kā būtu gaisā izkūpējis.

[Sindra]

Jā.. skarba vieta. Olga samākslotā balsī noteica.
Žēl, ka Igors iztērēja zāles par velti uz nelaimīgo. viņa mēģināja izlikties vienaldzīga, bet bija acīmredzams, ka tāda vienkārša slepkavība no Jenota puses bija viņu šokējusi.

[Elony]

"Daži, kas alkst piedzīvojumus, domā šeit medīt monstrus un meklēt artefaktus." Aleksandrs teica. "Bet mutanti nav monstri, tikai neparasti un bīstami zvēri. Monstri drīzāk ir cilvēki. Redzi, kara laikā dzīvība zaudē savu vērtību. Savējais ir tuvākais biedrs, bet pretinieks nav žēlastības vērts. Ja tas nelaimīgais būtu stalkeris vai no kāda grupējuma, kas nav konfliktā ar stalkeriem, tad Jenots palīdzētu, bet šis bija bandīts. Viņi grib dzīvot karā un tā arī dzīvo. Bet... visiem nav tā jādzīvo."
Kad viņi sasniedza vietu, kur bija atradusies soma. Aleksandrs nosūtīja ziņu Artūram: Kur tu esi? Mēs esam tajā vietā, kur atstāji somu.

[Semijs]

Noelsies, Artūrs izmisīgi skatījās apkārt, vai nav kaut kur nekā aizdomīga. Paņēmis PDA, viņš atbildēja.
-Gan jau redzat zālē izmīdītu taku, es tam sekoju līdzi un tagad esmu nonācis strupceļā. Tas sū.ds ir vienkārši izgaisis ar visām somām, bet bez viņām es nekur neiešu. Starp citu, es paceļam satiku(raksturo vīreli vizuāli, ko redzēja), tas neko tev neizsaka?-
Ielicis PDA kabatā, Artūrs sāka meklēt, vai zemē nav nekur nekādas lūkas, vai aizdomīgu izcēlumu. Iepliķējis sevi par savu lētticību, puisis sāka mesties atpakaļ, kur satika vīrieti un ja redz viņu laižamies prom, tad viņš sauc tam, lai stāj, bet ja vīrieša nav, tad Artūrs meklē jebkādas pēdas, kuras viņš varēja atstāt. Pa ceļam, viņš PDA ierakstīja Aleksandram.
-Meklējat to vīrieti!!!-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 28.08.2009 20:35

[Sindra]

Olga klausījās ko Aleksandrs stāsta un sekoja abiem vīriešiem.
Viņa pat nelasīja nekādas PDA sarakstes. Vienkārši gaidīja, kur būs jādodas tālāk.