S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs
Ierāpies ATP caurlaides punkta ēkā pa logu, Artūrs ieraudzīja pasenu suņa līķi. Telpas plānojums bija sekojošs:

(IMG:http://s16.radikal.ru/i190/0907/24/b2511eea832e.jpg)
Pelēkā siena - logi;
Raustītā siena - caurums sienā;
Zilā līnija uz leju - žogs;
Lielā treknā oranžā horizontālā svītra - ceļš, kas ienāk ATP.

Tik tikko ierāpies telpā, Artūrs pa labi redzamajā logā redzēja, kā ATP pagalma otrā pusē kāds pārskrien no 3. ēkas stūra uz 2. ēku; acumirkli vēlāk norībēja īsa automāta kārta, un tad nesaprotams kliedziens, spriežot pēc visa, 2. ēkas iekšienē, un vēl viena, slāpētāka automāta kārta.

Paskatījies pa to logu, kas pa kreisi, Artūrs ieraudzīja, ka no šosejas ATP virzienā nāk grupa cilvēku. Līdz viņiem vēl bija 200-150 metru liels gabals, tomēr pēc apģērba izskatījās, ka tie ir stalkeri no sādžas, kurā Artūrs ar biedriem bija nakšņojuši.


Aleksandrs
Aleksandram ceļā uz 2. ēkas durvīm gar ausīm nosvilpa Igora šautā kārta, kura iecirtās durvju standerē un izsita no tās dažādas formas un izmēra koka skaidas un šķēpeles.

Sasodīts, viņu ir daudz! Viņi ir visur! - atskanēja izmisuma pilns kliedziens 2. ēkas iekšpusē, un varēja dzirdēt, ka pa iekšu kāds ātri pārvietojas. Acumirkli vēlāk telpu iekšienē norībēja automāta kārta, un lodes atkal kapāja durvju stenderi. Šoreiz jau no iekšpuses, un koka šķēpeles tagad lidoja uz āru, austrumu-dienvidaustrumu virzienā.

Igors, Olga
Viņi arī dzirdēja klaigas 2. ēkas iekšpusē, bet nekas vairāk nenotika - ne lodes, kas tika šautas no ēkas iekšienes durvīs, ne arī koka šķēpeles viņus neskāra/neaizsniedza.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 28.07.2009 22:52

[Semijs]

-Es tiešām CERU, ka tie ir savējie, kas nāk..-
Artūrs noprātoja un paņēmis atkal rokās kalašņikovu, sāka tupus un uzmanīgi kustēties tuvāk caurumam sienā, puisis nojauta, ka pie mājas stūra varētu būt savējais. Ja viņš neredz kārtīgi pirmo māju un nevienu pretinieku, tad Artūrs dodās ārā uz ceļa, pret otra māja stūru, iepriekš signalizējot grupiņai, ka ir savējai. Ja nu tomēr pret viņu tiek atklāts uguns, tad viņš nesās atpakaļ iekšā.

[Sindra]

Olga pamāja Igoram, ka ir gatava pavirzīties, ja pamanīs vēl kādu granātu.
Viņa ieklausījās balsīs, kas nāca no mājas iekšpuses.
Redzot, ka koka šķēpeles viņu nesniedz, sieviete jutās drošībā un palika turpat uz vietas vērodama apkārtni.

[Elony]

Aleksandrs nemēģina tikt iekšā pa durvīm, tas liekas pārāk bīstami. Viņš gar sienu dodas uz iekšējā pagalma pusi. Ja šajā sienā ir kāds logs, viņš domā to izmantot, lai redzētu, kas iekšā, un ja pamana bandītus, šauj uzreiz. Ja logu nav, tad dodas līdz galam, ēkas stūrim un paskatās ap to.

[echo3]

Igors turēja "uz grauda" durvis, jo tas bija vienīgais, ko viņš varēja šobrīd darīt Aleksandra labā. Pie vārtiem esošos viņš neredz.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs
Sienā, gar kuru devās Aleksandrs, logu nebija, ja atskaita vēdlodziņus vairāk kā 2,5 metrus no zemes. Pēc tam, kad ticis līdz stūrim, viņš ap to paskatījās, atklājās tukša, tumša durvju aile 1. ēkā:

(IMG:http://i075.radikal.ru/0908/1e/3bc89e49ca70.jpg)

Ēkas dziļumā nekādu kustību nemanīja, tā likās tukša un klusa. Pie ATP vārtiem Aleksandrs atkal redzēja kustīgu siluetu, bet šoreiz viņš bija pietiekoši tuvu un arī siluets bija pietiekoši labi redzams, lai atpazītu tajā savu ceļabiedru Artūru, kurš skatījās pavisam uz otru pusi un rādīja kaut kam neredzamam rādīja zīmes.

Tad pēkšņi no 1. ēkas otrā stāva loga izlidoja neliels priekšmets un ar dobju būkšķi atsitās pret zemi. Priekšmets sāka neganti šņākt un izdalīt biezus, baltus dūmus, kuri ātri noslēpa 1. ēku no Aleksandra (un arī pārējo) acīm.


Igors, Olga
Nenāciet man klāt! Man ir artefakts - anihilators, visus iznīcināšanu n.a.f.i.g.! - no 2. ēkas iekštelpām atskanēja uztraukts kliedziens. Šāvieni bija apklusuši un pagaidām neturpinājās.

Saucienu dzirdēja arī Aleksandrs.


Artūrs
Ieraudzījuši viņu, pa ceļu nākošie uz mirkli sastinga un tad pajuka uz visām pusēm, meklēdami aizsegu. Tiesa, šaut pa Artūru viņi nesteidzās.

* * *
Mirkli vēlāk visiem ievibrējās PDA. Lietotājs Jenots bija ierakstījis postu kopējā kanālā:

Ja ATP ir kāds dzīvs, atsaucieties! Kas tur ellē ratā notiek?

[Semijs]

Artūrs monemtāli paķēris PDA, atbildēja.
-Jenot! Ja tu, vai kāds no taviem vīriem man iešaus, es zvēru, ka es pēc tam tevi sameklēšu! Tagad iet salīdzinoši mierīgi, ja neskaita to, ka man priekšā ēkai(1. ēkā) ir divi vai vairāki bruņoti čaļi.-
Nolicis PDA vietā, Artūrs parūlēja pa būdiņas stūri, vai tur ir droši vai nav. Ja priekšā ir droši, lai viņš varētu aizsprintēt līdz sienai, tad viņš to dara, bet ja no ēkas ir drošas un aizdomīgas šaušanas pozīcijas, tad Artūrs sākumā izkūleņo no savas pozīcijas, izšauj pa tām vietām un tad sprintē.

[Elony]

Aleksandrs atrāvās atpakaļ aiz stūra un uzmeta skatienu PDA. Izlasīja Jenota un Artūra ziņojumus. Pats pacentās ātri uzklikšķināt.
Mēs - 4 stalkeri pret bandītiem nezināma skaita. Ja varat, palīdzat. Te kaut kur bija arī divi militārie stalkeri.
Viņš cerēja, ka tas ir sakarīgāk un skaidrāk kā Artūra ziņojums, bet pārāk par to nebēdāja. Alesaksandrs tad devās uz priekšu, ap stūri un ieskatījās iekšā pa lielo caurumu 2.ēkā. Ja mana kādu bandītu, šauj uzreiz.

Šo rakstu rediģēja Elony: 21.08.2009 13:45

[echo3]

Hei! Svētais Pēteris būs dusmīgs un nelaidīs Tevi iekšā paradīzē, ja sagādāsi viņam pārāk daudz darba! - Igors uzkliedza tam, kas slēpās 2.ēkā. Igors cerēja, ka tāda dīvaina runāšana liks neredzamajam "anihilatora" īpašniekam attapties no panikas. - Durvis ir uz grauda, un drīz Tu būsi ielenkts, tā ka labāk nāc vien mierīgi un lēnām ārā. Saglabāsi veselus gan sevi, gan artefaktu. Apsolu.

Varbūt tas nebija prātīgi... bet bezjēdzīga šaudīšanās ir vēl muļķīgāka.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs
Ieskatoties pa 2. ēkas lielajām durvīm, Aleksandrs ieraudzīja apmēram sekojošu interjeru:

(IMG:http://s60.radikal.ru/i169/0908/b4/9180368a8c5a.jpg)

Telpa, kas pavērās viņam tieši pa skatam, atgādināja kaut ko starp autoservisu un remonta cehu. Tajā stāvēja kravas automašīnas vraks, virs vraka atradās ēkas infrastruktūras daļa - portālceltnis, kurš izskatījās pārsteidzoši labi saglabājies. Aiz vraka vīdēja durvis uz to telpu, no kuras pirms brīža bija šauts ārā, un no kuras bija skanējis kliedziens par artefaktu - anihilatoru. Durvīs stāvēja un nervozi mīņājās ādas jakā un treniņbiksēs tērpts subjekts. Mirkli vēlāk viņu skatieni sastapās, subjekts jau cēla savu šaujamo Aleksandra virzienā, tomēr Aleksandrs paspēja pirmais un subjekts turpat durvīs neveikli nokrita zemē.

Telpai bija vēl vienas durvis, kuras veda uz blakus zāli. Tajā pavisam skaidri, par spīti balto dūmu vāliem, kuri strauji vēlās telpā iekšā no pagalma, varēja redzēt remonta bedres, kā jau autoservisos. Telpā ar bedrēm spīdēja dīvaina zilgana gaisma (sk. zilganu lielo rimbuli schēmā), un skanēja klusa stenēšana.

Tikmēr 1. ēka bija ietinusies biezos dūmos. Mirkli vēlāk Aleksandrs 1. ēkas virzienā, kur īsi pirms dūmu rašanās bija novērota piebūve pie ēkas, izdzirdēja dobju būkšķi un pavisam klusu nolamāšanos. Pēc pāris sekundēm kaut kas nobūkšēja vēlreiz.


Igors, Olga
Acumirkli pēc tam, kad Aleksandrs bija pazudis ap 2. ēkas stūri (es pieņemu, ka Igors ar vienu redz arī to), norībēja īsa automāta kārta.

Balss, kas bija runājusi no 2. ēkas iekšienes, rupji nolamājās un neko sakarīgu Igoram neatbildēja.
Es nejokoju! Ejiet prom, citādi es iedarbināšanu anihilāciju! Man vairs nav ko zaudēt! - balss sauca, un tā bija vēl nervozāka, nekā iepriekš.


Artūrs
1. ēkas siena, kas bija pavērsta pret Artūru, bija bez jelkādiem caurumiem (ne logu, ne izdrupušu caurumu). Toties pie tās bija pieslietas koka kāpnes, kas veda uz piebūves jumtiņu.

Artūrs redzēja, kā Aleksandrs palūr pa 2. ēkas lielajām durvīm un izšauj īsu kārtu. Pirms biezie dūmi aizsedza skatienu, arī viņš pamanīja, ka no 2. ēkas tālākās daļas spīd dīvaina zilgana gaisma.

[Elony]

Aleksandrs ieslīdēja iekšā ēkā un turoties pie dienvidu sienas, slīdēja uz austrumu pusi, kur bija sašāvis bandītu. Viņš centās vienlaikus uzmanīt eju, kur laikam atradās anomālija un telpu, kur bija šāvis. Ja pa ceļam nekas neatgadās, viņš ielūkojas tajā telpā, bet piesardzīgāk kā iepriekš, jo tagad, kad viņš jau bija šāvis, ja vēl kāds ir dzīvs, var gaidīt uzbrukumu no šīs puses.

[Sindra]

Olga paskatījās uz Igoru.
Klau... kas ir tas anihi.. anihi... nu tas ko viņš taisās iedarbināt? sieviete nesaprašanā paraustīja plecus.
Viņa īsti nevarēja saprast vai draudi ir uztverami nopietni un vai tīties prom vai palikt tepat.
Tu man pamāj, ja jātinas. viņa klusi palūdza vīrietim, kurš atradās vistuvāk.

[echo3]

Ej atpakaļ un nogulies aiz sienas. Un paskaties, kas tur PDA redzams. - Igors klusi teica Olgai. Neko īpaši skaidrot nebija laika, un viņš arī nezināja, cik lielu skādi konkrētais artefakts var nodarīt. Nu, gluži atombumba nebūs? Tad sauca pretī "anihilatoram", - Ta nevajag mums tevi! Sēdi tur laimīgs, ja nesaprati par ārā nākšanu.

[Sindra]

Olga pamāja un paklausīja Igoram.
Viņa atgriezās iepriekšējā vietā un apgūlās zemē, kur siena viņu piesedza.
Sieviete izvilka no somas savu PDA un lasīja tur redzamo informāciju.

[Semijs]

Artūrs sadzirdējis kā viens kaut ko bļaustās par anihilāciju, piekāpās un atpākās atpakaļ uz aleju, no kuras puses nāca Jenots. Viņš tiem pamāja un uzreiz ķēries pie PDA, ierakstīja.
-Kas pie velna ir anihilātors?-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 22.08.2009 18:52

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs
Tuvojoties priekšā esošai telpai, Aleksandrs dzirdēja, kā tur iekšā rosās un klaigā `anihilators`. Grīda bija samērā tīra, un Aleksandrs varēja pielavīties tālakajai telpai nemanīts.

Ielūkojoties telpā, Aleksandrs ieraudzīja bandītu, kurš tupēja kaktā pa labi no Aleksandra. Arī bandīts pamanīja Aleksandru un uzreiz izšāva uz viņu kārtu.

Ja vien Aleksandrs, ielūkojoties telpā, nav skatienam līdzi vadījis ieroča stobru, viņš ir spiests parauties atpakaļ. Ja Aleksandrs ir vadījis līdz skatienam stobru, var uzskatīt, ka viņš izšauj pirmais.


Artūrs
Artūrs redzēja, ka stalkeri pieceļas no savām pozīcijām un piesardzīgi tuvojas gar aleju - viņi izmantoja pēkšņi radušos dūmu aizsegu pēc principa `ja mēs neredzam, tad arī mūs neredz`. Ieročus viņi turēja gatavībā, tomēr spriežot pēc visa, Artūru uz grauda neviens neturēja (un ja arī kāds turēja, viņu nevarēja redzēt).

Vēl pēc mirkļa Artūrs PDA kopējā kanālā saņēma ziņu (kopējo kanālu redz un lasa visi).

Kāds vēl anihilators? Dūmus jūs palaidāt? Un ja ne jūs, tad kas? Un nedraudi man, iesācēj (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Igors
Igors neizbēgami dzirdēs automāta kārtu 2. ēkas iekšienē, un var uzskatīt, ka viņš pēc skaņas spēj noteikt, vai tiek šauts ar kalašņikovu (bandīts), vai G-36 (Aleksandrs). [Gaidam, ko uzrakstīs Elony tālāk]


Olga
Olga PDA varēja lasīt saraksti kopējā kanālā. Kaut kur austrumu un dienvidu virzienos palaikam ierējās vai ierūcās suņi, bet redzami viņi nebija un skaņas bija patālas.

[Sindra]

Olga turpināja gulēt drošajā vietā un lasīja tekstiņus, kas parādījās viņas ierīcē.
Viņai tomēr likās, ka vajadzēja doties pa taisno uz bāru nevis te ņemties.
Bet ko nu vairs.

[Elony]

Aleksandrs, ieroča stobru instinktīvi turēja tajā pašā virzienā, kur skatījās (ooc: gluži kā spēlē). Lai arī viņš palūkojās pār durvju stenderi piesardzīgāk, tomēr ar visu stobru un pamanījis čali, kurš pret viņu ceļ stobru, Aleksandrs, protams, šāva uzreiz pretī. Tuvās distances dēļ netrāpīt būtu grēks.

[Semijs]

-Nezinu, varbūt blefo, bet man tas viss kaut kā neievieš pārlieku lielu uzticību. Dūmi jau te labu laiku pirms mums bija. Par to iesācēju parunāsim pie šņabja pudeles - drosmei (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) .-
Atbildējis, Artūrs tomēr saņēmās drosmi un pārmainījis kalašņikovu pret glocku, steidzās pie trepēm un uzmanīgi līda pa tām augšā, turēdams ieroci gatavībā, lai šautu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs
Tātad, Aleksandrs izšāva pirmais un bandīts nokrita zemē beigts.


Artūrs
Dūmi vēl tikai aizvien pieņēmās spēkā, un redzēt varēja labi ja kādus pāris metrus uz priekšu.

Uzrāpies pa trepēm un piebūves jumtiņa, Artūrs atrada bandīta līķi ar izšķaidītu galvu. Priekšā, piebūves jumta otrā pusē pie sienas bija durvju atvere, kas veda iekšā 2. stāva telpās. No tām nekādas dzīvības pazīmes nedvesa