S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Elony]

"Zonā ziņkāres daudzums bieži vien ir apgriezti proporcionāls dzīves ilgumam." Aleksandrs noteica. Viņš bisi un automātu atstāja sev uz pleca, pārliecinājās, ka dozometrs, anomāliju detektors un telepātijas detektors ir ieslēgti. Nakts brilles atstāja kabatā, tāpat kā pistoli.
"Nesīsim uz maiņām. Es pirmais. Kāds lai iet pa priekšu ar ieroci rokā un izskatās bīstams." viņš pateica un paņēma somu rokā.
Pēc tam devās laukā no sādžas, lai atgrieztos uz lielā ceļa austrumos un pa to dotos tālāk uz ziemeļiem. Nekādas atvadas no vietējiem viņš nedomāja.

[Sindra]

Olga turējās netālu no Aleksandra.
Katrā ziņā viņai ne prātā nenāca līst grupas priekšgalā un būt tai personai, kurai jāizskatās draudīgi.
Savu šaujamo sieviete bija uzkārusi uz pleca un vienu roku turēja uz tā. Ja nu gadījumā kas, viņa bija gatava reaģēt.

[echo3]

(OOC - Viena soma ir pie Artūra, otra pie Aleksandra?)

Igors mazliet pasmīnēja par Aleksandra komandēšanas un konspirācijas stilu, bet neko neiebilda. Pamājis ar roku atvadas savam "brokastu paziņam", Igors devās prom no sādžiņas. Detektori ieslēgti, pats uzmanīgs un koncentrējies, roka uz automāta. Draudīgs gan viņš īpaši uzsvērti necentās izlikties - jo vairāk viņi izskatīsies pēc parasta tramīga stalkeru bariņa, jo labāk.

[Semijs]

Artūrs tik izpūta dūmus caur nāsim uz Olgas teikto un uzvilcis somu sev uz pleciem, kārtīgi to piesēja, lai būtu ērta nešana. Otru somu viņš uzmeta uz pleciem un turēdams automātu pakārtu uz pleca, gāja kā pēdējais ar pistoli rokās.
Tiklīdz viņi iznāca uz šosejas, tad Artūrs ejot aiz visiem, ik pēc trīs soļiem paskatās, kas notiek aizmugurē(uz īsu brīdi, lai nekavētu satiksmi).

[Miervaldis Gotiņ...]

Ceļš atpakaļ līdz šosejai bija tīrs un brīvs, nekādi starpgadījumi vai briesmas uz tā neatradās. Laiku pa laikam praktiski visos virzienos, bet patālu varēja dzirdēt suņu rejas un citu mutantu rēkšanu, tomēr pagaidām neviens mutants redzamības attālumā nerēgojās.

Izejot uz šosejas un nogriežoties uz ziemeļiem, jau pavisam drīz ceļš aizgāja pa uzbērumu, un to aizšķērsoja gravitācijas anomālija, kura dēļ virpuļojošajām lapām un citām augu daļām bija labi saskatāma arī ar neapbruņotu aci. Anomālija bija novirzīta ceļa labajā pusē. Tai tuvojoties, par sevi atgādināja anomāliju detektori.

[echo3]

Igors novērtēja anomālijas atrašanās vietu un neaizmirsa arī uzmanīgi nopētīt apkārtni - gadījumam, ja vietējie bandīti vēl nav informēti par iepriekšējo nakti un vēlas turpināt spēlītes ar slēpņiem. Tātad - 1) kā visērtāk apiet anomāliju? un 2) vai šajā ērtākajā pusē neatrodas slēpnim izdevīga vietiņa.

Labāk būt piesardzīgam nekā beigtam - un, ja vien anomālija ir apejama gar abām pusēm, Igors izvēlas neērtāko. No potenciālo slēpnī sēdētāju viedokļa, protams.

Šo rakstu rediģēja echo3: 16.06.2009 20:50

[Miervaldis Gotiņ...]

Anomāliju apiet būtu ērtāk pa kreiso pusi, praktiski nenoejot no ceļa. Lejā no uzbēruma, kurš paceļas ~3m no apkārtējā reljefa, kreisajā pusē atrodas aizaugusi pļava, kurā vietvietām aug krūmu puduri. Tuvākie puduri ir iepretim anomālijai, metrus 15-20m no uzbēruma. Tālāk kreisajā pusē ir mežs, attālums no meža līdz uzbērumam - 300m.

Šosejas labajā pusē aug ozolu birzs un tāda pati paaugusi zāle. Ozoli ir pareti, ne tuvāk viens otram par 25-30 metriem, bet pa vidam ir sakuplojuši mazie ozoliņi, un nenoejot no šosejas to, vai aiz ozolu stumbriem kāds slēpjas, redzēt nevar. Lai apietu anomāliju pa labo pusi, izskatās, ka ir jākāpj lejā no uzbēruma pavisam.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 16.06.2009 20:59

[echo3]

Igors brien lejā no uzbēruma ceļa labajā pusē. (Ja tur vispār var nokāpt.) Ja, protams, te jau reiz bijušais Aleksandrs neizsaka iebildumus vai apsvērumus.

[Elony]

Aleksandrs sākumā liekas nesaprašanā, kāpēc Igors izvēlas neērtāko ceļu, bet tad atskārš, nogroza acis un nopūties, viņam seko. Tā kā jānes soma, viņam ir grūtāk.

[Sindra]

Vērojot vīriešu ceļa izvēli, Olga atplauka smaidā.
Neesam jau šeit, lai izvēlētos vieglāko ceļu. viņa noburkšķēja atdarinot kādu balsi.
Tā vienmēr mans trenneris teica. viņa smaidīdama paraustīja plecus.
Galu galā viņai nekādas pārlieku daudz mantas nebija jāstiepj un nokāpt no ceļa nebija pārāk neērti.

[Semijs]

-Diez, kas notiek, kad uz šādiem uziet virsū?-
Artūrs ievaicājās sakarā ar anomāliju. Viņš būtu vienkārši aizmetis skrūvi uz turieni, bet tad saprata, ka varētu saņemt asus komentārus par tādu rīcību, tādēļ savaldīja ziņkāri uzdodot vienkāršu jautājumu.
Puisis turēdams ekipējumu cieši, līda uzmanīgi pakaļ pārējiem, neaizmirsdams ik pa laikam paskatīties uz atpakaļu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pa uzbērumu lejā nokāpt var. Nekas nenotiek, ozolu birzs izskatās klusa un mierīga. Pie kāda ozola 20 metrus tālāk pa labi kaut kas melnē (šaipus ozolam, nevis viņpus), nevar lāga saskatīt, kas. Tomēr var redzēt, ka ap melnējumu zāle ir tāda kā izbradāta.

[Elony]

Arī Aleksandrs pamanīja savādo objektu. "Varētu būt anomālija, kuru neuzrāda detektori." viņš teica. "Jebkurā gadījumā, tam nevajadzētu mums radīt draudus un nav mums ceļā. Jeb kāds ir ziņkārīgs un grib iet tuvāk?"

[Sindra]

Dīvainā zeme Olgai bija stipri vienaldzīga.
Viņa noteikti negrasījās doties tuvāk aplūkot, kas tas ir, ja viņas kolēģi nedarītu kaut ko līdzīgu.
Jaunatklāšanas prieks, protams ir laba lieta, taču sieviete vēl nejutās tik pārliecināta par sevi, lai skrietu aplūkot visu pēc kārtas.
Galu galā stāstīja, ka zona esot bīstama vieta. Un vispār tam nebija pamata neticēt, ja ņem vērā cik īsā laikā strauji bija sarucis tikko ieradušos jauniņo skaits.

[echo3]

Igors pirmām kārtām palūkojās atpakaļ uz uzbērumu - vai tur nesnaikstās ieinteresētas galviņas -, un piegāja melnajam objektam metrus 5 tuvāk. Tikai tā, lai var saskatīt, kas tas ir.

[Semijs]

-Es iešu paskatīties..-
Artūrs teica un nolicis somu sausā vietā, viņš blakām nolika arī savu somu. Paņēmis kalašņikovu rokās, viņš uzslēdzis automātisko režīmu teica.
-Igor piesedz mani.. un kāds pavaktē aizmuguri pie reizes.-
To pateicis, puisis sāka iet uz priekšu, kur atradās aizdomīgā vieta un ja var atļauties, tad kāpj virsū uz ceļa, jo ja kaut kas izlien, Artūrs negrib atrasties Igora šaušanas leņķī.

[Miervaldis Gotiņ...]

Gar uzbērumu nekas nerēgojās, un pieejot tuvāk, atklājās, ka melnums nāk no ādas jakā un treniņbiksēs apģērbta līķa, kurš gulēja pie ozola. Apģērba gabali bija papluinīti, un arī pats līķis bija visnotaļ apgrauzts. Izbradātajā zālē vīdēja pēdas, kuras atgādināja mežacūku pēdas.

[Elony]

Aleksandrs palika uz ceļa un gaidīja, kad atgriezīsies pētnieki. Grupas sadalīšanās nebija nekas labs, bet skraidīt katram pakaļ viņam vēlmes nebija.

[Sindra]

Olga stāvēja blakus Aleksandram un gaidīja, kad biedri beigs brīnīties ap to, ko nu viņi tur ieraudzījuši.
Viņa mīņājās un ar zābaku zolēm uz ceļa vilka kaut kādas neko neizsakošas zīmes.

[echo3]

(OOC - Uz ceļa? Mēs nokāpām no ceļa pa uzbērumu lejā pļaviņā.)

Igors, sapratis, kas tur melnē, pagriezās un gāja atpakaļ pie Aleksandra un Olgas. - Līķis. Šķiet, ka nolicies kāds no vietējiem bandītiem, spriežot pēc treniņbiksēm un ādas jakas. Apkārt mežacūku pēdas.

Igors bija gatavs kāpt uz ceļa anomālijas otrā pusē un turpināt gājienu. - Mainīsimies ar pienākumiem? - Viņš piedāvāja Aleksandram.