S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Sindra]

Sieviete iebrida grāvī un sajuta kā ar ūdeni piesmeļas viņas zābaki.
Sirsnīgi nolamājusies, viņa brida pakaļ Aleksandram un Igoram un mēģināja atcerēties vai viņai tika teikts, ka vajag ņemt līdzi tos garos makšķernieku zābakus. Nu tos, kas pasargā no ūdens līdz pat kājstarpei.

[Deonalds Bils]

Jussis cītīgi sekoja iedriem nu jau klusēdams. Arī jauneklis iebrida grāvi sajutis ka botas paliek galīgi slapjas. Klusi nolamājies iņš uzmanīgi soļoja pakaļ Aleksandram, Olgai un Igoram. Mazliet apjucis viņš kātoja pakaļ viņiem ik pa brīdim somu valodā nolamājoties.

[Semijs]

Artūrs diezgan šķībi nopētīja alomāniju.. skaidrs, tur nelīst. Turēdams ieroci rokās, puisis brida pēdējais pa grāvi, piesekdams aizmuguri. Ūdens viņam netraucēja, nejau velti dāņu zābaki bija ļoti uzticami.

[Miervaldis Gotiņ...]

Anomālija ātri vien izbeidzās un stalkeri varēja atgriezties uz ceļa. Tālāk detektori klusēja un nekādus draudus neuzrādīja. Vēl pēc kāda gabala Aleksandrs pamanīja pazīstamo apvidu, kādu atcerējās no saviem iepriekšējiem klejojumiem Zonā. Sādžas atliekas, kurā bāzējās Kordona tirgotājs Sidorovičs, vairs nebija pārāk tālu.

[Sindra]

Olga sekoja biedriem un kad tie izrāpās no grāvja, arī sieviete no tā izlīda.
Izpurinājusi kājas viņa palūkojās apkārt.
Ļaus mums te šovakar normāli tikt līdz tā bāzei, vai kā? viņa noburkšķēja un vilkās tālāk atstājot aiz sevis slapju sliedi, kad ūdens iztecēja no zābakiem. Bet tumsā jau tāpat to neviens neredzēja.

[echo3]

Bridiens pa grāvi, saprotams, nebija nekas aizraujošs. Igors iznāca uz ceļa un kopā ar Aleksandru pagaidīja pārējos, vēlreiz pārbaudīdams detektorus. Un tad jau varēja doties tālāk.

[Elony]

kad Aleksandrs manīja, ka tuvojas sādžai, viņš paātrināja soli. Šodienai viņam piedzīvojumu pietika, ja Zona ir kļuvusi šitik aktīva, tad viegli nebūs. Gribējās kaut uz brīdi pabūt relatīvi drošākā vietā. Ar pārējiem viņš nerunāja, nebija jau vajadzības.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tuvojoties pamestajai sādžai, anomāliju detektors lika sevi manīt aizvien biežāk un biežāk, tomēr pamanītās anomālijas bija samērā viegli apejamas. Jau skatienam pavērās sādža - cauri tumsai varēja redzēt tajā zem klajas debess un ēku drupās kuramies vairākus ugunskurus.

[Sindra]

Olga pamāja uz tālumā redzamajiem ugunskuriem.
Vai tur mums bija jānokļūst? viņa ieienteresēti apvaicājās Aleksandram un pielika soli.
Paraudzījusies apkārt sieviete konstatēja, ka te ir visai pamaz cilvēku palikuši no tiem, kas bija autobusā.
Arī senjoritu nekur vairs nemanīja. Droši vien uzņem satriecošus Zonas foto. Olga sarkastiski pasmaidīja un devās ugunskuru virzienā.

[Elony]

"Aha. Tur var atpūsties un nopirkt, ko vajag." Aleksandrs atteica. "Vieta, kur parasti ierodas jauniņie. Var saņemt apmācību un taisīties kompānijā ar kādu pieredzējušāku stalkeri. Tikai vajag būt uzmanīgem. Mēs jau pieredzējām pietiekami daudz dīvainu lietu, lai varētu domāt, ka arī šeit kaut kas var būt mainījies."
Aleksandrs arī gāja ātri uz gaismu pusi, bet tomēr bija gatavs likt lietā automātu, ja gadīsies, ka ar sādžu arī noticis kas nepatīkams.

[echo3]

Igors turējās grupā ar Aleksandru un Olgu, un laiku pa laikam pameta skatu uz Jussi - likās, ka somam nav nekādu palīgierīču izdzīvošanai Zonā, tāpēc Igors neuzkrītoši pieskatīja, lai tas neiekuļas kādā anomālijā. Vismaz tik saprātīgs ir, ka neperas visur iekšā pirmais un neizmēģina "jaunus ceļus".

Vīrietis dzirdēja, par ko sarunājas Olga un Aleksandrs, bet pats neko neteica. Ieraudzījis sādžas drupas un ugunskurus, viņš pielika soli tāpat kā pārējie, bet modrību nezaudēja - Zonā arī "atpūta" un "drošs" ir relatīvi jēdzieni.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tuvojoties sādžai, aizvien sīkākas aprises tā ieguva. Varēja izšķirt jau atsevišķas ēkas un 2 ugunskurus (sarkanie punkti shēmā):

(IMG:http://s53.radikal.ru/i140/0904/13/537293b9c528.jpg)

No sādžas vēdīja visnotaļ riebīga smaka. Nopētot sādžu uzmanīgāk, varēja redzēt, ka ap tās dēļu žogu (melnā līnija ap ēkām) ir sabūvēta bieza un cieša uzasinātu, slīpu mietu josla. Uz mietiem viet vietām nakts redzamības brilles varēja saskatīt melnējam uzdūrušos nenosakāmas formas ķermeņus - smaka acīmredzot nāca no viņiem un no pašiem mietiem.

Tieši tāpat nakts redzamības brillēs varēja redzēt, ka ceļš, kas ved iekšā sādžā no bijušās šosejas, pie uzasināto mietu līnijas ir pārrakts ar vairākus metrus platu grāvi, kuram pāri ir atstāta vientuļa, pašaura laipa.

Ja labi ieklausījās, no sādžas varēja dzirdēt ģitāras trinkšķināšanas skaņas.

[Elony]

Aleksandrs apstājās pie laipas un uzlika nakts redzamības brilles, paskatījās apkārt. "Izskatās, ka uz šo pusi atklīda vairāk par vienu manekenu." viņš noteica. Nobīdījis brilles atkal uz pieres, viņš uzmanīgi devās pāri laipai. Un gāja uz tuvākā ugunskura pusi.

[Miervaldis Gotiņ...]

Laipa bija viegli slidena, un tiklīdz Aleksandrs uz tās uzkāpa, tā uzreiz apmēram no 10. mājas virziena iedegās spoža gaisma un apspīdēja pie laipas pienākušos. Gaisma uz brīdi apžilbināja arī nakts redzamības briļļu lietotājus.

Stāt! Kas nāk? - pats neredzams tumsā, kāds uzsauca ne ta no 10., ne ta no 1. mājas.

[echo3]

Igors uz brīdi samiedza acis - nakts redzamības brilles gaismu transformēja smaragdzaļā sprādzienā. Viņš nostūma tās nost. - Atpūtnieki no Pelēkā! - Igors atsaucās.

[Sindra]

Olga jau grasījās sekot Aleksandram, kad spožā gaisma un balss lika sievietei apstāties.
Tiesa, runāšanu viņa atstāja vīriešu ziņā. Pati viņa nedaudz ar zābaku "pabraukāja" pa laipu pārbaudīdama cik tieši slidena tā ir.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 29.04.2009 09:02

[Miervaldis Gotiņ...]

Atpūtnieki no Pelēkā? - balss viegli izbrīnīta pārjautāja, bet likās, ka atbilde balsij patika, - Labi, nāciet vien iekšā!

Priekšā, sādžas vidū ugunskura gaismā varēja redzēt pulcējamies cilvēkus; starp 2. un 9. māju bija salasījušies jau veseli 4.

[Elony]

Alesaksndrs gāja tuvāk cilvēkiem, kas tur bija salasījušies kopā.
"Sveiki. Skatos, ka esat pastiprinājuši aizsardzību." viņš ierunājās un nopētīja vietējos.

[Sindra]

Olga uzmanīgi pārgāja pāri laipiņai un sekoja Aleksandram uz cilvēku pusi.
Labvakar. viņa pieklājīgi pasveicināja "vietējos".
Sieviete nopētīja apkārtni. Galu galā nekad agrāk viņai šādā vietā nav nācies būt.

[echo3]

Pēc uzaicinājuma Igors pārgāja pāri laipai un devās pie cilvēkiem sādžas vidū. - Sveicināti, šīs vietas saimnieki.