S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Sindra]

Labi, labi. Olga atrauca Aleksandram.
Nevajag skatīties uz manu sašķobīto seju. Tas ir reflekss. Rūpīgi izkopts kopš bērnības. viņa pasmaidīja.

Viņa vēroja pārējos potenciālos Zonas apmeklētājus. Ar nekaunīgu skatienu nopētīdama katru.
Šī jau droši vien bija vieta, kur par manierēm vairs nebija jāuztraucas.

[echo3]

Lieliski. - Igors paspieda pastiepto roku, bet savu vārdu nenosauca. Viņš lieki nekavējās, un devās iekšā mājā, kā bija norādījis Pelēkais.

Ienākot istabā, Igors šoreiz krieviski teica, - Sveicināti, saimnieki un viesi. - Viņa acis aši pārskrēja istabai, novērtēdamas tajā esošos. - Igors. - Nocēla no pleciem mugursomu, nostutēja to malā, lai nemaisās pa kājām, un apsēdās, kur nu brīva vieta vēl bija. Tagad Igors ērti varēja vērot sievieti, kas sēdēja pie galda un eleganti smēķēja cigareti (Olgu).

[Elony]

"Nu ja, pareizi." Aleksandrs atsaucās Olgai. Ienāca vēl viens un nosauca vārdu. Viņš pats tikai pamāja ar galvu. Tā kā bija jāgaida tumsa, bija jāizdomā, kā pakavēt laiku. Viņš pagriezās pret sargiem: "Paklau, jums ir kārtis?"

[Miervaldis Gotiņ...]

Skaidra lieta, - Toļiks atsaucās uz Aleksandra jautājumu par kārtīm, - mums ir arī domino, ja vēlaties uzsist āzi. Monopola gan mums nav.

Piecēlies no savas sēdvietas, drūmais vīrs parakājās skapja atvilktnē, izvilka no tās kāršu kavu un kārbiņu ar domino kauliņiem un nolika tās uz ēdamgalda, blakus lielizmēra māla krūzai ar kvasu un pīrādziņu bļodai: - Lūdzu.
Tad viņš atgriezās savā postenī uz dīvāna un turpināja pieskatīt viesus.

Telpā pietika krēslu un ķeblīšu, tā ka kādus no tiem bija iespējams izmantot par pamatni, uz kuras spēlēt attiecīgās spēles.

[Sindra]

Olga. sieviete pasmaidīja Igoram.
Kaut kā pārējie nebija pārāk naski uz iepazīšanos, bet nosaukt savu vārdu jau nebija nekas briesmīgs.

Viņa pētīja otru sievieti. Izskatījās pēc kaut kādas spānietes.
Interesanti, kas viņai pazudis Zonā.

[Elony]

"Aha, paldies." Aleksandrs pīrāgu un dzērienu nostūma uz galda malu kopā ar dominu. Pats viņš sāka maisīt kārtis. "Uzspēlēsim? Tāpat nav ko darīt." viņš teica Olgai. "Un var arī citi spēlēt, ja grib." viņš teica pārējiem telpā.

[echo3]

Igors aizceļoja pie galda ar visu ķeblīti, uz kura bija pirmīt sēdējis. - Nu var jau. - Viņš ielēja sev glāzē kvasu un paņēma pīrāgu, gaidot, kamēr vēl kāds pievienosies. Divatā jau tikai durakus var spēlēt.

[Sindra]

Olga pabīdījās, lai pie galda pietiek vietas vairāk cilvēkiem un nodzēsa cigareti.
Pārmetusi vienu kāju pār otru viņa gaidīja, kad Aleksandrs izdalīs kārtis.
Viņa ar kritisku aci noskatīja pīrādziņus un nolēmusi pieradināties pie jaunajiem apstākļiem, paņēma vienu no tiem.

[Ķipītis amonjakā]

Marija Anna lūkojās citos. Nebija nekādas vēlēšanās vispār celties, un tagad viņa sāka pamatīgi pārdomāt vai tiešām izdarīja pareizi atbraukusi uz šejieni. Varbūt tuvošanās zonai viņu nedaudz uztrauca, ka atpakaļceļa jau vairs nebūs. Citi sāka taisīties uz kāršu spēlēšanu. Spēlēt, vai nespēlēt?
Labs ir, viņa piecēlās un tuvojās galdiņam. Marija Anna! Izdaliet man arī, por favor! Viņa atmeta savas nedaudz lokainās brūnās šķipsnas. Lielās acis uzlūkoja klātesošos. Tad kāpēc jūs esat atbraukuši uz šejieni, ja drīkst zināt! Anna iedvesmojoši raudzijās citos, izteiksmīgās lūpas veidoja nelielu smaidiņu.

[Elony]

Lai arī viņi vairs nebija divatā, Aleksandrs tik un tā dalīja kārtis durakiem. Spēle bija tik vienkārša, ka to varēja spēlēt katrs duraks.
"Mēs esam ieradušies, lai tiktu iekšā Zonā. Tāpat kā visi "atpūtnieki"." Aleksandrs teica. "Cita iemesla šeit būt vienkārši nav."

[Sindra]

Kā kāpēc? Olga izbrīnītu seju palūkojās uz sievieti, kurai labpatikās sevi saukt divos vārdos.
Tač pie vārtiem jau pateicām... Pavadīt jauku atvaļinājumu nepieradinātā vidē. viņa mīlīgi pasmaidīja.

Tad paliekusies uz sievietes pusi noslēpumaini nočukstēja:
Patiesībā, es ceru, ka mani tur kāds izvaros.
Vēlams kāds mutants un tad man piedzims bērns ar pārdabiskām spējām un viņš izglābs šo pasauli no iznīcības.
viņa piemiedza ar aci Marijai un smaidīdama paņēma Aleksandra izdalītās kārtis.

[Ķipītis amonjakā]

Si, si, bet kāpēc uz Zonu? Dziļi nolūkojās Aleksandrā.
Kad Olga viņai bija iečukstējusi ausī diezgan interesantus faktus, Marija Anna izbrīnīta pagriezās. Señora no se puede viņa cerīgi uzlūkoja Olgu Tas taču bija tikai joks, vai ne?
Sievite savāca sev iedalītās kārtis un uzmeta pāris žiglus skatienus. Ne jau spēle tagad viņai interesēja, svarīgāka bija saruna, par vienalga ko, galvenais, ka saruna.

[Elony]

Tā kā Olga jau atbildēja, Aleksandrs sākumā neko neteica. Viņš vispār neklausījās, ko tur Olga čukstēja ārzemniecei. Tikai turpināja spēlēt un vēlāk ierunājās: "Zona nav izpriecu vieta, pat ja daži domā savādāk. No turienes daudzi neatgriežas, bet nopelnīt var labi." To varēja uztvert arī kā paskaidrojumu, kāpēc viņš tur dodas.

[echo3]

Igors spēlēja drīzāk vienaldzīgi, laika nosišanai. Reizi pa reizei pameta acis uz Olgu, kurai pretī sēdēja, bet, vai bija dzirdējis, par ko sievietes sačukstas, no viņa sejas izteiksmes noprast nevarēja. Tāpat vīrieša, kurš savu vārdu nebija nosaucis, izteikums par "neatgriešanos" Igora monumentālo mieru neiztraucēja.

[Sindra]

Izskatās, ka es jokoju? Olga iepleta acis pilnā nopietnībā.
Taču jau pēc mirkļa samākslotā izteiksme no sievietes sejas nozuda.
Klau, sirsniņ es nesaprotu pusi no tā ko tu tur murmulē. Runā lūdzu saprotamā valodā.

Spēlēja viņa gandrīz automātiski, nekāds īpašais azarts no viņas puses novērojams nebija.

[Ķipītis amonjakā]

Pati vainīga viss, ko es pasaku spāniski, to visu es arī pasaku krieviski!! Spānija, mana dzimtā pusi, valoda rit manās asinīs, pati izsprūk. skumjas un alkas.

Tā sirsniņ lieta viņai diez ko nepatika. Tikko ierodoties viņa saprata, ka cilvēki, kas uz šejieni devušies ar saviem mērķiem un ambīcijām, nopietni, bez humora izjūtas, varas un naudas meklētāji. Vismaz šobrīd viņai tāds priekšstats radies.
Kārtis, kārtīs viņai nekad neveicās, jau vesela kaudzīte rokās. Igors vispār nav ierunājies, ja tā viņu sauca!

Šo rakstu rediģēja Ķipītis amonjakā: 27.03.2009 14:29

[Sindra]

OOC - Tur darbība notiekās krieviešu valodā, ne latviešu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Skaidrs. Olga vienmuļi atrauca. Izskatījās, ka viņu ne visai interesēja kapēc sieviete runā spāņu valodā.
Viņa turpināja mētāt kārtis un grauza pīrādziņu. Tas pat izrādījās visai garšīgs.

[zibgaismiņa]

Mājai nr. 4. tuvojās pelēks,trausls stāvs,mazliet tā kā sagumis zem mugursomas svara,nedaudz neveikli liekot soļus,acīmredzami nepieradis ne pie smagumu nešanas,ne masīvajiem zābakiem.
Beidzot nonākusi pie vārtiņiem un mazliet aizelsusies Ambera uzrunāja pie tiem stāvošo vīrieti:Sveicināti, esmu atbraukusi atpūsties
Pēc šiem vārdiem viņai gandrīz izlauzās smīns,ko gan izdevās ātri apvaldīt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Istaba
Piepeši Stass piecēlās kājās, paspēra 3 soļus uz priekšu un uzlika roku Mariannai uz pleca.
Klau, smukulīt, varbūt nemaz nebrauc uz Zonu un paliec atpūsties šeit pat?



Vārtiņi
Pelēkais jau bija vērojis tuvojošos nācēju. Bija skaidri redzams, ka meitene ir kārtējais klients. Šajā reizē vispār bija neparasti daudz daiļā dzimuma pārstāvju. Vecais vīrs pasmīnēja un šoreiz bija tiešs:
Tad jau pareizi vien būs. Bail nav vienai apkārt braukāt pa nepazīstamām vietām?

[Ķipītis amonjakā]

Marianna satrūkās.
cómo, por favor? Viņas sejā bija redzams neapmierinājums. Viens no tēvaiņiem viņai piedāvāja palikt šeit. Oh, no, no!! Es labāk došos turp, lai kas arī mani tur sagaidītu!!
Kāršu spēlē tāpat acīmredzami viņa būs zaudētāja, šī iemesla dēļ viņa tās nolika uz galda Paldies par spēli piecēlās un aizgāja apsēsties atpakaļ uz savām somām. Marija Anna paņēma savu fotokameru un noknipsēja gan kāršu spēlētājus, gan tēvaini, gan istabiņu, tad uzmauca to kaklā un aizsmēķēja nākamo cigareti. MM..qué tan bien /cik labi/