S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Igors, Aleksandrs, Olga, Artūrs, Vilsons
Uz Igora uzsaucienu nebija nekādas reakcijas, vaidi skanēja tāpat, kā skanējuši. Šķita, ka tie nāca no kravas automobiļa vraka kabīnes; tajā stiklu vairs nebija, bet durvis abās pusēs bija ciet.

[Elony]

"Neuztraucies, Zonā tādu nav daudz. Neizdzīvo." Aleksandrs atteica. Kamēr citi skatījās iekšā kabīnē, kurā skanēja vaidi, Aleksandrs ieskatījās kravas tilpnē un iespīdināja tur savu gredzentiņu.

[Semijs]

Artūrs neņēma vērā dīvaino Vilsonu, viņš nojauta, ka tāda rakstura cilvēks ilgi nedzīvos šeit.
-Piesedz mani Aleks.-
Puisis teica un pietuvojies durvīm, vēra tās vaļā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs
Vraka kravas kaste bija tukša.

Artūrs
Mēģinājumi atvērt durvis bija neveiksmīgi, tās mazliet padevās, bet vaļā nevērās. Tās it kā kāds turēja no iekšpuses.

[Elony]

Aleksandrs, redzēdams, ka kravas kaste ir tukša, tiešām ar bisi piegāja tuvāk Artūram, "piesedzot viņu".

[Semijs]

-Es raušu ar abām rokām vaļā..-
Artūrs ielika pistoli turētajā, satvēris durvis ar abām rokām un uzlicis kāju uz vraka, viņš ar visu spēku rāva durvis vaļā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs, Aleksandrs
Centieni nevainagojās panākumiem, un durvis vaļā nevērās. Tiesa, to pretošanās bija mazliet elastīga.

Igors
Vērojot apkārtni, Igors pamana 6 siluetus, kuri no labās puses tuvojas mežam ceļam(!). Attālums - ~100 metri, silueti ir pieliekušies un acīmredzami zogas ceļa virzienā. Izskatās, ka viņi nebaidās no tā, uz pļavā varētu būt mīnas.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 10.04.2009 20:29

[echo3]

Šurp nāk seši, pāri pļavai, slēpdamies. Attālums ap 100 metru. - Igors noziņoja. - Ja tas vaidētājs nevēlas sadarboties, atstājam viņu te. Varbūt tas ir māneklis. Man tie seši nepatīk.

[Elony]

"Smieklīgi..." nomurmināja Alekandrs un iespīdināja gaismu kabīnē. Jāredz, kas taču tur ir iekšā un tā pretojas palīdzībai.

[Sindra]

Olga nepievērsa uzmanību vaidētājam mašīnā. Tur jau bija pietiekoši biedru, kas vēlējās viņam palīdzēt.
Sieviete izvilka arī otru ieroci un raudzījās apkārt uz to pusi par kuru Igors ziņoja, ka tuvojas kaut kādas personas.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs, Artūrs
Kad Aleksandrs iespīdināja gaismu kabīnē, viņš redzēja, ka tur vāļājas cilvēks stalkera apģērbā, acīmredzami ievainots - bija redzamas asiņu pēdas. Kabīnes abas durvis bija savā starpā sasietas ar ieroča siksnu, tāpēc arī tās nebija vērušās vaļā. Kaut arī cilvēks izskatījās, ka nav bezsamaņā, viņš tomēr uz gaismu un rosību pie kabīnes nekā nereaģēja un turpināja nesakarīgi vaidēt.

Igors, Olga
Pie vraka kabīnes atspīdot gaismai, silueti uz brīdi apstājās un uz mirkli sačupojās, acīmredzot uz īsu apspriedi. Tad atkal ātri izvērsās ķēdē un turpināja savu nācienu ceļa virzienā, līdz kuram bija palikuši 80 metri.

[Semijs]

Artūrs caur Aleksandra gaismiņu pamanija guļošo stalkeru un atlaidis vaļā durvis, paņēma rokās savu automātu.
-Nu tad, slēdzam gaismas ārā un sagaidam mūsu viesus.-

[echo3]

Igors pagāja vairākus soļus nost no vraka un notupās uz viena ceļa. Automāts bija pavērsts pret šurpnākošajiem. Uzreiz šaut virsū viņš nedomāja, bet pārlaist kārtu pār galvām bija gatavs jebkurā brīdī. Igors turpināja vērot arī citus virzienus - liekas, te visādu staigātāju netrūkst.

[Elony]

Ja godīgi, Aleksandram palika neinteresanti vēl ņemties ar puisi mašīnā. Zona nav viegla vieta, ja nervi neiztur, pats vainīgs, citiem tāpēc nav jāriskē ar savu dzīvību. Viņš lika gredzenam apdzist, novērtēja, uz kuru pusi tēmējas Igors un nostājās pa pusei mašīnas aizsegā. Viņam bija bise un makarovs, tāpēc viņš varēja sniegt tikai atbalsta uguni. Nu, ja vēl šie pienāks tuvāk, tad apžilbināt, bet tā...
"Olga, izmanto mašīnu aizsega." viņš uzsauca sievietei.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pie vraka
Nācēji pār pļavu tuvojās. Lai kas viņi arī būtu, viņi nāca droši, tātad acīmredzot zināja, ka mīnu vai anomāliju te nav. Tieši tāpat nelikās, ka viņi jūt, ka tiek novēroti.

Nācēji virzījās tieši virsū vrakam. Tuvojoties tam, viņi palēnināja soli, cenšoties iet pēc iespējas klusu, un acīmredzot paši rūpīgi klausījās, kas notiek uz ceļa. Nonākuši ~30m no ceļa, viņi atkal apstājās un sačupojās bariņā.

Stalkers vraka kabīnē turpināja vaidēt.

[Sindra]

Olga paklausīja Aleksandra ieteikumam un pārvietojās tuvāk mašīnai, lai varētu aiz tās slēpties.
Viņa pavērsa abus ieročus uz pusi no kuras tuvojās svešinieki un gaidīja.

[echo3]

Igors nolēma, ka tā uzreiz nav vērts tērēt munīciju - tie, kas nāca, acīmredzot nebija īpaši pašpārliecināti, toties zinoši par vietējiem apstākļiem. Viņš uzkliedza, - Hei, jūs, seši! Ko vajag? - un uzreiz pārmeta kūleni sāniski, nonākdams pāris metrus prom no iepriekšējās atrašanās vietas. Ja viņi šaus, tad sarunu vairāk nebūs.

[Miervaldis Gotiņ...]

Atskanot Igora saucienam, no pļavas norībēja vientuļš bises šāviens vraka virzienā, bet skrotis aizsvilpa gaisā krietni virs vraka pārmeklētāju galvām. Šāvienam sekoja kliedziens krievu valodā: Tu ko, pavisam muļķis esi?

Igors nakts brillēs redzēja, kā viens no nācējiem iesit pa galvu otram, kamēr pārējie steidzīgi cenšas slēpties nepļautajā zālē, un viņiem tas visnotaļ izdodas, vismaz nakts brillēs vairs nevar gana labi viesus redzēt. Pat sitienu pa galvu dabūjušais mirkli vēlāk par citiem nogūlās zālē.

OOC: Igoram ir iespēja šaut pa visilgāk redzamo viesi (laika notēmēt un izšaut pietiek), un tālākais ir atkarīgs no tā, vai viņš to dara.

[Semijs]

Pēc šāviena, Artūrs automātiski nokrita guļus pie vraka un notēmēja savu ieroci pret šāvēju pusi. Viņš neko diemžēl neredzēja, bet pēc kliedziena, kas tālāk atskanēja, puisis sāka gandrīz vai smieties, bet savaldījies, klusu nomurmināja.
-Amatieri..
Neko vairāk neteicis, viņš gaidīja turpmākos notikumus.

[Zōzā zač zač]

(Angliski)-Acīm redzami, te nevienam, Es, nelikos īpaši draudzīgs.- Vilsons pie sevis nomurmināja un pagriezās ar muguru pret vraku un vēroja apkārtni, protams, tas bija ļoti nozīmģis darbs, bet viņam tas šķita garlaicīgs. Klausījies, kas notiek aiz muguras un vērojies, kas notiek apkārt ap ceļu un pļavu. Vērojies caur optisko tēmekli viņš uz brīdi to nolaida un ar roku izbreza acis.
-varbūt vajadzētu apklst un neko nevienam neteikt?!?'- Vilsons sev uzdeva jautājumu uz kuru uzreiz deva atbildi, (Angliski)-tikai tad, kad man pie rīkles atradīsies nazis, kalašņikovs pie deniņiem un vēl pēdas būs caurdurtas.- Viņš nosprauslojās un izdzirdējis igora saucienu pavērās uz to pusi, no kuras nāca šie svešinieki.
(krieviski)-Bērni, ieņemam labākās pozīcijas.- Viņš pietiekoši klusi nokomandēja, tā lai visi sadzirdētu. Atkāpies pie vraka Vilsons izdzirdēja šavienu.
(Krieviski)-Pilnīgi peikrītu amatieri....-
Un Vilsons jau bija nomērķējis uz pēdējo nabadziņu, kurš pazuda zālēs. Ja netrāpīs, tad pārbiedēs pamatīgi.