S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Igors, Aleksandrs, Olga
Kad lode trāpīja sunim, viņš inerces dēļ tupināja skrējienu, bet tā kā kājas vairs neklausīja, tad izdvesis žēlu svilpienu, suns apmeta kūleni un novēlās zemē. Brīdi vēl agonijā paraustījies, viņš sastinga.

Pēc tam, kad viņu virzienā bija raidīta īsā kārta, ap vraku tusējošie suņi sāka haotiski skraidīt ap vraku, tomēr neizrādot pazīmes, ka viņi gatavotos tik viegli bēgt prom.

Artūrs
OOC: Par apgaismojumu gan es neko nezinu. Tavs čars izslēdza savu gaismu, a pārējie par gaismošanu neko nav rakstījuši. Nu, varam pieņemt, ka īsi pirms šaušanas Tavs čars paņem un to gaismu ieslēdz, lai redzētu, kur šaut.

Kad Artūra izšautā lode trāpīja manekenam galvā, viņš, vēl neticis līdz Vilsonam, sagrīļojās un pakrita. Tomēr, par spīti galvas neesamībai, manekens atkal pieslējās kājās un, pilnīgi aizmirsis par Vilsonu un Artūru, steidzīgi nosteberēja nost no ceļa, paklupa vēlreiz un tenteriski iekrita grāvī. Tur momentā norībēja sprādziens, un pār Vilsonu nolika zombija atlieku lietus.

OOC: Zombija atliekas ir sausas, apmēram augsnes konsistencē, tā ka par netīrību pārlieku nav jāsatraucas.

[Semijs]

-Mīnas?!-
Artūrs nedaudz šokēts iespurdzās. Neizslēdzis pēc nošautā zombija lukturi, puisis pavērsās uz suņu pusi. Priekšā gulēja nu jau nošauts sunis, bet tālāk varēja švaki dzirdēt haosa darbību. Neko tālu tumsā neredzēdams, puisis ievaicājās.
-Kas tālāk notiek?-

[echo3]

Gribēju šos aizbiedēt, bet neizdevās. - Igors paskaidroja. - Īsti suņi jau sen būtu laidušies prom. Nāksies apšaut, jo garām netiksim.

[Semijs]

-Vēl suņi? Es iesaku veidot riņķveida aizsardzību, suņi parasti neuzbrūk skrienot vienā barā uz priekšu.. glužī kā vilki, centīsies no flanka paņemt.-
Artūrs noteica un ar muguru pret pārējiem, centās ar luktura gaismu un ieroci rokās pētija apkārtni 180 grādu leņķī.

[echo3]

Ko tu te grozies kā bāka. - Igors zobgalīgi novilka. - Suņi ir ap 150 metriem uz priekšu. Apmēram desmit gabali. Vēl nav mūs saoduši.

[Semijs]

-Apkārt ceļu meklēt būs pārāk ilgi dēļ mīnu lauka, tad būs jāņem vērā tavs ieteikums un jāveic suņu ''tīrīšana''.-
Artūrs teica un piebilda.
-A, kas vainas bākai? Vismaz pārējie zinās, kur esam, lai arī cik tas ''pozitīvi'' būtu.-

[echo3]

Kurus tu saproti ar "pārējiem"? Te ir arī diezgan daudz tādu, kurus sastapt tu nevēlētos. Šeit nav iesakāms īpaši pievērst sev uzmanību. Ejam. - Igors pagriezās uz iešanu.

[Elony]

"Mīnas ir tikai pie Zonas ārmalas. Armijnieki salika... Tikai man likās, ka vairāk uz ārpusi jābūt... lai nu kā, tas ir vēl viens iemesls, lai nenoklīstu no ceļa." Aleksandrs ierunājās.
"Bet iesaku iet visiem. Mīnas sprādzienu varēja dzirdēt ne tikai tie, kas mūs ielaida. Ja ieradīsies militārie, kas kukuļus neatzīst, apšaus uz vietas, skaidrs? Nu, ja jau visi kopā esam, tad arī ejam kopā. Ja nolaidīsim no kātiem pāris suņus, pārējiem būtu jābēg, bet pat ja nebēgs, nav jau snorki vai kaut kas tikpat riebīgs. Tev Igor, ir labas brilles. Pasaki, ja suņi uzbrūk pirmie. "
Aleksandrs nolēma, ka pagaidām būs aktīvi jāsadarbojas kopā ar citiem jauniņajiem. Kā redzams, briesmas uzglūnēja ātrāk nekā domāts.
Viņš devās uz priekšu, tur, kur bija kravas mašīna.

Šo rakstu rediģēja Elony: 09.04.2009 20:47

[echo3]

Bet protams. - Igors arī atsāka iešanu. Viņš pieskatīja, ko dara suņi, un pie reizes, protams, vēroja arī visu citu, ko vien varēja saredzēt.

[Semijs]

-Es jau sapratu, ka te ir daudz, ko nevēlos satikt, tik cenšos sev saglabāt pozitīvu domāšanu.-
Artūrs noteica un gāja pēdējais aiz visiem, izslēgdams atkal lukturi. Kā jau pienāktos pēdējam, kas iet, puisis ik pa trīs soļiem paskatījās uz atpakaļu un devās tālāk.

[Sindra]

Olga neko neteica tikai sekoja Aleksandram.
Nu ja. Vēl Igors izskatījās prātīgs. Viņiem abiem var sekot.

Sieviete turēja ieroci kaujas gatavībā.
Ja suņi nāks, viņa būs gatava.

[Miervaldis Gotiņ...]

Igors, Aleksandrs, Olga, Artūrs
Suņi ap vraku, brīdi paskraidījuši, pakāpeniski nomierinājās un atkal tiecās ieņemt sēdošās pozas. Tiesa, ne visi, daži staigāja apkārt, citi nogūlās ceļmalā. Par nācējiem viņi šķietami nelikās ne zinis.

Kad attālums līdz suņu bara perimetram saruka līdz 15 metriem, sākās kolektīva ņurdēšana un rūkšana, un dzīvnieki atkal sāka haotiski riņķot, tomēr cilvēkiem neuzbruka.

Starp suņu rūkšanu varēja saklausīt klusus vaidus, kas nāca no kravas mašīnas vraka.

[Elony]

Aleksandrs gāja tuvāk kravas mašīnai un vienreiz izšāva virsū sunim, kuru manīja mašīnai vistuvāk. Otru šāvienu pietaupīja tam, ja kāds suns viņam uzbruks tieši virsū.

[Sindra]

Olga sekoja Aleksandram gatava šaut pa suņiem, ja tie atklāti metīsies viņu virzienā.
Viņa bija nedaudz uztraukusies, jo kaut kā visādi monstri sāka viņiem uzmākties pirms vēl tam bija jānotiek pēc scenārija .
Bet ko nu vairs. Viņa bija šeit un tagad tikai vajadzēja saņemties, sameklēt sevī mieru un sākt izbaudīt piedzīvojumus.
Mūžīgā dzīvība noteikti ir tā vērta. Lai gan viņa īpaši necerēja atrast artefaktu, kas sniegtu mūžīgas dzīvošanas iespēju.

[Miervaldis Gotiņ...]

Igors, Aleksandrs, Olga, Artūrs
Kad cilvēki bija pietuvujošies pie vraka un Aleksandrs tiešā tēmējumā nošāva suni, pārējie dzīvnieki tomēr izlēma atkāpties un, tieši tāpat haotiski skraidīdami, aizskrēja kur kurais - tai skaitā lielāks bars aizskrēja gar nācējiem, tos neaiztikdami, prom pa šoseju Perimetra virzienā. Daži suņi aizskrēja sānis pļavā, un pa kreisi atpakaļ (uz DR no vraka) pēc pāris acumirkļiem atkal norībēja sprādziens. Tomēr tas bija pietiekoši tālu, lai pie vraka stāvošos neķertu ne šķembas, ne nelaiķa suņa atliekas.

Tagad vaidus, kas nāca no vraka, varēja dzirdēt vēl labāk.

[echo3]

Igors centās saklausīt, tieši no kuras vraka vietas skan vaidi. Tad piegāja vrakam tuvāk, - Kas tur? Runā! - Automātu viņš turēja gatavībā.

[Elony]

Aleksandrs izmantoja šo laiku, lai izšautās patronas vietā ieliktu jaunu. Viņš arī skatījās uz vraka pusi, gaidot, kā veiksies Igoram.

[Semijs]

-Es iešu apskatīties..-
Artūrs atstājis ieroci karādamies uz siksnas, izvilka laukā uzticamo glocku. Tagad pārmeklējot vraku, mazāks ierocis būtu tieši laikā. Spīdinādams lukturi uz vraka pusi, puisis lēnām un uzmanīgi gāja uz priekšu, kur atskanēja vaidi. Pistole atradās stingri rokās un Artūrs nekautrējās ik pa laikam nopētīt apkārtni.

[Zōzā zač zač]

Šāviens - lode ietriecās miesā - ķermeņa atsišanās pret zemi. Vilsons pat nepielika pirkstu pie mēlītes, lai izšautu, bet par nelaimi viņš nenojauta, ka tas zombijveida cilvēks, kas viņu aizvainoja arī celsies augšā. Vinstons grasījās nopētīt šo draugu, bet tas piecēlās kājās un viņš divu sekunžu laikā bija jau pacēlis ieroci acu augstumā un pielicis aci pie optiskā tēmekļa. Caur to varēja redzēt mazu sarkanu punktiņu un apkārtni nedaudz gaišāku. Un viņš pietiekoši skaļi iespurdzās.
(Krieviski)Vo vellos. Tā tik ir izturība.. žēl, ka man tā nav.- Viņš nedaudz žēlabi noteica pēdējo teikumu un sekoja šī bezgalvja kustībai līdz grāvim, kad atskanēja nedaudz padullinošs, bet tīkams troksnis.
(krieviski) -Un šo es saucu par sagaidīšanu.- Viņš bija apmierināts, bet pēc sausā lietus vilsons palika nedaudz īgns. Uz bŗidi atlaidis ieroci, viņš noslaucījās un nopurinājās no viņu sagaidītāju atliekām un ar abām rokām satvēris savu cepuri, viņš to pārvilka pār seju. Tā izrādījās specvienības maska kurai bija 2 acu caurumi un caurums mutei. Viņš atkal pacēla ieroci un ska'tijās caur optisko tēmekli.
(krieviski) -Viss, es gribu kādu nogalināt.-
Viņš nedaudz rūcoši to noteica un sekoja baram. Vilsons aŗi piegāja tuvāk vrakam, no kura nāca šie vaidi, bet turējās pietiekoši tālā atālumā, lai, ja nu kas, viņam nekas nenotiktu, bet pietiekoši tuvā, lai spētu redzēt visus, kas ap to vandījās.
-Erm, bērni, lūdzu piesedzat arī mūsu aizmuguri, jo tie suņi, par kuriem jūs izšāvāt... Nu.. es šaubos, ka viņi to uztvers tik pat labi kā mēs, kas šāva uz viņiem.-
Viņš noteica un sāka dungot pazīstamu meldiņu. Tas bija meldiņš kādā amerikā mazi bērni dzied alfabētu.

[Sindra]

Bērni? Olga sašutusi paskatījās uz Vilsona muguru. Viņai gribējās grābt pēc pātagas un riktīgi uzšaut dīvainajam vīrietim pa pakaļu. Sievietei pilnīgi neinteresēja, ka viņa atrodas Zonā un apkārt ir bīstami. Knapi valdījusies Olga piebikstīja Aleksandram. Mans krievu temperaments "nepārvāra" to m.ērgli. viņa klusi nočukstēja.