S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Sindra]

Olga izlēca no mašīnas un paraudzījās apkārt ieinteresētu skatienu.
Nopētījusi apkārtni, viņa sekoja Aleksandram un kad vīrietis apkrāvās ar ieročiem, viņa sekoja piemēram.
Apjoza pistoles,patronas, piestiprināja zobenu un pa kaķsievietes modei apmeta sev rinķī pātagu.

Uzmetusi mugursomu plecā, viņa gāja līdzi savam pavadonim īpaši neko nejautādama, bet apkārtni vēroja uzmanīgi.

[echo3]

Igors izkāpa no kravas mašīnas, noklausījās kareivja paskaidrojumu, atvadoties noteica "С Богом!" un devās cauri vārtiem. Viņam vairs gatavoties nevajadzēja - automāts plecā, pistole pie jostas, mugursoma sasprādzēta krietni mazāka. Kāds mednieks! Specvienības kareivis. Tiesa, nevar īsti pateikt, no kādas armijas.

Kad visi sakustējās ceļam, Igors gāja aiz Artūra.

[zibgaismiņa]

Izkāpjot no mašīnas vēl varēja just ceļus viegli trīcam,bet meitene iegalvoja sev,ka tas no somas svara.Konstatējusi,ka nu atrodas gandrīz pašā gājiena aizmugurē, Ambera paātrināja soli. Pazust tagad būtu ļoti nesaprātīgi.

[Semijs]

Artūrs lēnā raitā gāja un bija piefiksējis, ka Igors soļo viņam no mugurpuses. No vizuāla šķita, ka tieši Igors būtu vairāk vai mazāk no armijas, tādēļ puisis palēlināja gaitu, līdz Igors bija viņam blakām.
-Diezgan ''omulīga'' vietiņa.-
Puisis krieviski, ar stipri jūtamu akcentu teica.

[echo3]

Šeit vēl nekā nav. - Igors atbildēja. - Tikai rudens. Mošķi pie Zonas malas reti ieklīst, un arī anomāliju parasti nav.

[Semijs]

Artūrs ieinteresēts paskatījās uz Igoru.
-Jau iepriekš esi bijis zonā?-

[echo3]

(OOC - Nakts taču, vai ne? Nekādu gaismu?)

Gan jā, gan nē. - Igors pasmaidīja. - Esmu bijis, pirms te radās Zona. Un visā visumā zinu, kas te ir tagad.

Neskatoties uz to, ka pats bija teicis "mala", Igors tīri automātiski vēroja visu, ko vispār varēja saredzēt.

[Miervaldis Gotiņ...]

OOC: jā, ir nakts. Redzēt nevar gandrīz neko, ja vienīgi nojaust apvidus siluetus.

Pēkšņi priekšā ejošais Aleksandrs izdzirdēja sev priekšā soļus. Kāds nāca pretī, šļūkādams pavisam noteikti apavos ietērptas cilvēciskas kājas. Tumsas dēļ gan neko saskatīt nevarēja. Uzvēdīja nelaba, tāda kā trūdu smaka.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 07.04.2009 13:53

[Elony]

Aleksandrs apstājās. Tas, ka zombiji tiktu līdz kordonam nelikās ticami, bet labāk neriskēt. "Iespējams, priekšā kaut kas bīstams." Aleksandrs pateica. Viņš pacēla bisi un tēmēja uz to pusi, no kuras nāca soļi un smaka. Pēc tam viņš uzspieda uz gredzena acs ar pirkstu un vērsa uz priekšu, lai apgaismotu to.

[Sindra]

Olga palika pāris soļus aiz Aleksandra.
Arī viņa neko tumsā saskatīt nespēja, bet sekojot pieredzējušākā biedra piemēram, izvilka savus ierčus un bija gatava tos likt lietā, nepieciešamības gadījumā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Kad Aleksandrs `ieslēdza gaismu`, tās gaismā kļuva redzams nācējs - civilais zombijs. Viņš steberēja pa ceļa labo malu. Ignorēdams gaismu, zombijs turpināja savu šļūcošo gaitu uz priekšu un nelikās pretimnācējus manām.

[Sindra]

Fui! Viņš smird. Olga sarauca degunu, pamanījusi dīvaino būtni Aleksandra radītajā apgaismojumā.
Šaut gan viņa neuzdrošinājās pirmā. Brašajiem vīriešiem priekšroka.

[Elony]

Aleksandrs nešāva, viņš tikai pagāja vairāk uz otru šosejas malu un lēnām devās uz priekšu garām staigājošajam līķim, uzmanīdamies, vai zombijs arī turpmāk ies tikpat mierīgi. "Savādi..." viņš nomurmināja.

[echo3]

Pie Aleksandra brīdinājuma Igors ātri uzlika brilles. Daudz gan tas nelīdzēja, bet vismaz biedrus tagad varēja redzēt. Nācēju gan nē, bet deguns liecināja par to, kas nācējs arī izrādījās - civilais zombijs. Arī Igors apmeta zombijam līkumu, pieskatīdams, ko tas darīs, un piegāja pie Aleksandra. - Tik tālu atvilcies, nez, kādēļ?

[Elony]

"Nezinu. Tā parasti nenotiek." Aleksandrs atteica. "Ārpus Tumšās ielejas šie reti parādās. Nekad neesmu redzējis, ka tik mērķtiecīgi virzās uz izeju no Zonas..."

[Miervaldis Gotiņ...]

Acīmredzot, izdzirdējis sarunu, civilais zombijs apstājās un pagriezās pret runātājiem. Viņš sakustināja žokli, un no mutes izlauzās klusa bubināšana: Ma ba ba ma ba! Kustēdamies visai tizli un nepārliecinoši, manekens sakrustoja rokas uz krūtīm un, cik nu tas bija iespējams ar viņa acu atliekām, cieši skatījās uz Igoru un Aleksandru. Izskatījās, ka viņš jūtas iesaistījies sarunā un gaida atbildi.

[Elony]

"Tas ir biedējošāk, nekā tad, ja mestos virsū." Aleksandrs nomurmināja. Viņš nolēma zombiju ignorēt un devās tālāk uz ziemeļiem, lai tiktu līdz sādžai. Ja kādam bija vēlēšanās pļāpāt ar zombiju, lai pamēģinā, Aleksandram žēl nebija.

[echo3]

Tev tā kā būtu laiks doties mājās, приятель. - Igors runāja tonī, kādā pierunā pārlieku iedzērušus. - Tumsa, vēls jau.

Vīrietis uzmanīgi vēroja zombiju - vai kas neliecina par kontroliera klātbūtni.

[Sindra]

Olga kādu brīdi noraudzījās uz zombiju, tad sekoja Sašam.
Vai mēs visi tie, kas atbraucām turēsimies kopā? viņa apjautājās vīrietim.

[Zōzā zač zač]

Kamēr visi sēdēja kastē un brauca uz vietu, kur viņiem vajadzēja izkāpt un doties pašiem savu ceļu, Vilsons tikmēr novilka savu milzīgo plašķi un atvēra somu. Viņš sakārtojās un bija gatavs jau cīņai. Viņa abi zobeni uz muguras stavēja škērsām, pie sāniem pistoles, ap kaklu, ari pie sāniem, bija aplikta automātiskais ierocis. Viņš bija gatavs. Izkā```` no apstājušā automobīļa viņš turēdams roku pie pistoles bija gatavs visam.
Vīrietis bija izlēmis arī visiem sekot. turēties bariņā līdz vietai, kur viņi varētu pārnakšņot. Par laimi vai nelami viņš turējā nedaudz iepakaļus bariņam, kas sastapa civilo zombiju. Viņš satvēra savu ieroci un notēmēja uz viņu. Tad skaļi ierunājās.
(krieviski)Oho, tā nu gan irsagaidīšana. Diez kur ir pārējie?!/
Viņš lūkojās pakārt tumsā. Un ja kāds uz viņu paskatītos, tad redzētu viņa acīs cerību, jeb žēlumu. Bet ko jūs gribat. Tikai viens zombijs?