S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Marodieris]

Atmetis ar roku centieniem pacelt atkritumu urnu, Marodieris devās līdzi pārējiem. Vismaz paraugus viņš bija paņēmis. Bārā, mierīgākos apstākļos viņš varēs paniekoties ar paraugiem un detektoru un noskaidrot vai manekenu paraugi joprojām uzrāda anomālu aktivitāti vai kļuvuši vienkārši par sadalījušos audu masu. Un ko tieši zinātnieki meklē šajos paraugos? Un ko Pienākums meklē kordonā? Divu Zonā pavadīto nedēļu laikā Marodieris ne reizi nebija redzējis ka Kordonā parādītos šie post-militāristi.

[Miervaldis Gotiņ...]

Džefs bija noskatījies, kā likteņa biedri aplūko pieturas būdiņu. Viņš jau teju vai bija izlēmis doties Marodierim palīgā pacelt betona urnu, tomēr tas jau bija atmetis ar roku šim pasākumam, un arī pārējie jau steidzās tālāk, kā Džefam no palīdzēšanas nekas nesanāca.

Apvidus ap šoseju kļuva nelīdzenāks, parādījās aizvien jauni un jauni pakalni. Arī krūmu kļuva vairāk, pakalni ar tiem bija noauguši visai bagātīgi. Pie apvāršņa parādījās ainavā visai neiederīgi kalni, kuru nenosakāmā krāsa un veģetācijas neesamība tos acīmredzami darīja atšķirīgus no līdz šim redzētajiem. Aleksandrs tos nekļūdīgi atpazina kā Izgāztuves aka Svalkas centru.

Uz šosejas aizvien biežāk un biežāk parādījās tehnikas atliekas - automašīnu, traktoru un bruņmašīnu vraki lielākoties rūsēja; tiesa, daži vraki bija teicami saglabājušies: pat ja riepas bija caurdurtas, cauršautas vai mutantu sagrauztas, pat ja stikli bija izsisti un virsbūvē vīdēja ložu caurumi vai buktes, tajās nebija ne miņas no rūses un pat krāsa izskatījās atlobījusies tikai vakar.

Aiz kārtējā pakalna kreisajā pusē pavērās dzeloņstieplēm iežogota, milzīga autokapsēta, kuru pieredzējušie stalkeri dēvēja par Rossohu. Sarindoti glītās rindās gluži kā lielveikala autostāvvietā, autokapsētā stāvēja kravas, ugunsdzēsēju un ātrās palīdzības automobiļi, autobusi, bruņutransportieri, traktori, helikopteri... lielākā daļa rūsēja, bet arī šeit viet vietām bija redzami laika zoba neskartie dzelži.

Izskatījās, ka `oficiālā` ieeja atrodas vēl mazliet uz priekšu, tomēr dzeloņstiepļu žogā bija pietiekami daudz pārrāvumu, lai to varētu pārvarēt arī neaizejot līdz `oficiālajai` ieejai. Kaut kur autokapsētas vidū kūpēja dūmi - iespējams, ka tur kurējās ugunskurs, bet varbūt tur vienkārši dūmoja karstuma anomālijā nonākušie priekšmeti...

[Elony]

"Svalka, laba vieta, kur medīt artefaktus." Aleksandrs noteica, pamājis uz žoga pusi. "Mums gan labāk iet tālāk, gribas tomēr ātrāk tikt līdz bāram. Bet es nezinu... liekas, ka vēl trešdaļa ceļa jāiet, un priekšā ir postenis, kurš agrāk bija Pienākuma ziņā. Negribas mest līkumu, citādi ceļš kļūs vēl garāks. Bet iet cauri... Ceru, ka pret parastiem stalkeriem viņi joprojām ir neitrāli."
viņš paskatījās uz pārējiem.
"Vispār šeit ir tā kā dziļāka Zonas teritorija, kas salīdzinot ar Kordonu ir bīstamāka. Bet mēs vispār jau pieredzējām pietiekami bīstamas situācijas, tāpēc nezinu, varbūt tagad šeit ir vēl sliktāki apstākļi. Vārdu sakot, esiet uzmanīgi."
Nobrīdinājis, viņš devās uz priekšu pa ceļu.
Tagad tiešām derētu kāda Pienākuma mašīna, kas gan brauktu uz Bāru. Ņemot vērā viņu "sūdīgo" misiju, aizstiept somas uz Bāru, nebija jēgas ķēpāties un bradāt uz vietas, bet ātrāk tikt līdz mērķim, lai pēc tam jau izdomātu, ko darīt un kur iet tālāk. Un galvenais - ievākt informāciju.

[Sindra]

Ejot tālāk Olga ar interesi aplūkoja jaunās ainavas, kas pavērās viņu skatienam. Šeit bija kalni kādus viņa iepriekš nebija redzējusi un kā vēlāk biedrs paskaidroja izrādījās, ka tā bija svalka. Artefaktu pieminēšana lika maņām iespringt. Tas bija tas pēc kā viņi te nāca. Tomēr viņa piekrita pārējiem, ka vajadzēta doties tālāk. No sākuma nokļūt Bārā un tad domāt tālāk.
Olga sekoja Aleksandram un pamāja, kad viņš ieteica būt uzmanīgākam. Nedaudz tas biedēja, ka šeit it kā viņus apdraudēja vēl vairāk nekā iepriekšējās teritorijās. Viņa pārbaudīja vai ierocis ir kārtībā un veltījusi tam vieglu rokas glāstu, sieviete braši soļoja pakaļ saviem biedriem un modri raudzījās apkārt.

[echo3]

Igors soļoja bez jebkādas izteiksmes sejā, tikai acis raudzījās vērīgi. Vīrietis turējās blakus Džefam, bet tas neizskatījās pēc pieskatīšanas vai neuzticības.

Svalka tika nopētīta, tāpat dažādie pamestie braucamrīki. Arī Igors neierosināja apstāties - vīrietis gribēja ātrāk tikt vaļā no mugursomas, citiem vārdiem sakot - pienākuma, kas ar to saistījās.

[Marodieris]

Marodieris uzmanīgi skatījās vai kādā ēnā neredzēs iespīdamies kādu artefaktu. Ienāca prātā ka Bārā būs jānopērk antirads jo ārstējoties no radiācijas ar Vodku uz laiku pasliktinās šaušanas precizitāte.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pienākot tuvāk nenosakāmās krāsas kalniem, izrādījās, ka tie pamatā sastāv no milzīgas dažnedažādu lūžņu kaudzes. Marodiera redzes sasprindzinājums vainagojās panākumiem, un kalna nogāzes vidusdaļā viņš pamanīja iespīdamies kaut ko, kas varētu būt artefakts.

Ja labi ieklausījās, tad no vietas autokapsētā, kur cēlās dūmi, nāca klusa, neierasta skaņa - kāds strinkšķināja ģitāru...

[Sindra]

Spīdumiņš! Ar acs kaktiņu to bija pamanījusi arī Olga. Tikai šī jau laikam nebija tā vieta, kur vajadzēja uzreiz skriet pēc katras mirgojošās lietiņas.
Un patiesībā ģitāras strinkšķināšana šobrīd viņu pat ieinteresēja vairāk nekā mirdzošais nieciņš, lai vai kas tas nebūtu.
Mūzika - tā noteikti bija cilvēcības pazīme, jo sieviete nespēja iedomāties, ka kāds monstrs spētu spēlēt ģitāru. Ja nu vienīgi tas bija kāds pasaulē adoptējies mutants, kas spēja atdrināt no ģitāras iznākošas skaņas, lai tādā veidā pievilinātu upurus.
Olga pasmaidīja. Nu jau gan viņas iztēle bija aizbraukusi auzās, ja tā varēja izteikties.
Sieviete jautājoši palūkojās uz pieredzējušākajiem biedriem.
"Mēs iesim skatīties?" Olga apjautājās ar galvu pamādama uz virzienu no kura plūda mūzikas instrumenta skaņas.

[echo3]

Ģitāras skaņas bija pats sakarīgākais, ko Igors bija dzirdējis pēdējo dienu laikā. Artefaktus viņš nemeklēja - vēl neprata atrast - tāpēc, pat, ja ievēroja spīdumu kaudzes vidusdaļā, tad nekādus secinājumus no tā izdarījis nebija. - Ko iesim skatīties? To, kas ģitāru spēlē? Kurš te zinošāks - kas tur spēlē? - Vīrietis pārlaida skatienu Marodierim, Džefam un Aleksandram. Džefam viņš jautājumu pārtulkoja.

[Elony]

"It kā šeit grupējumu nebija agrāk. Un parasti tik droši, lai spēlētu ģitāru uzvedas stalkeri vai lielie grupējumi." Aleksandrs teica. "Varam paskatīties, kas tur ir, iespējams, uzzināsim ko svarīgu par šo apgabalu, bet uzmanīgi."
Viņš neiebilda, ja pārējos interesē artefakts. Ja grib kādu brīdi uzturēties zonā, tad jāradinās arī pie šo lietiņu meklēšanas un savākšanas.

[Sindra]

Olga bija gatava doties uz ģitāras skaņu pusi. Nu kaut nedaudz paskatīties un kā jau Aleksandrs teica, palūkoties vai neuzzin kaut ko jaunu.
Tikai pirms doties, arī viņa nogaidoši paraudzījās uz pārējiem, lai pārliecinātos, kas viņiem prātā. Vai no sākuma spīdeklīši, vai uzreiz visi dodas pie ģitārspēlmaņa.
Nedaudz gan nepatika tas, ka viņi vēl joprojām nebija atbrīvojušies no tās kravas, kas bija jānogādā bārā. Tā kā nospiedoša nasta vēl joprojām gūla gan uz viņu pleciem, gan sirdsapziņu. Vislabāk būtu bijis, ja viņi sākumā atbrīvotos no šī pienākuma un pēc tam dotos pētīt gan mirdzumiņus, gan ģitārspēlmaņus.

[Miervaldis Gotiņ...]

Te parasti apmetas stalkeri, - Džefs angliski atbildēja Igoram, - Vakar arī viņus te redzējām. Es gan negribu viņiem rādīties acīs, tādi kā es viņiem diez ko nepatīk.

[echo3]

Tātad stalkeri. Es esmu par to, ka jāturpina ceļš uz Bāru. Pēc tam varam nākt atpakaļ parunāties. - Tā kā neviens netika teicis, ka tur kaut kur ir artefakts, Igors pēc tāda nevarēja ilgoties, toties jutās nedaudz atbildīgs par Džefu.

[Marodieris]

Marodieris brīdi vilcinājās. Par šiem lūžņu kalniem runāja, ka tie spēcīgi izstarojot. Padomājis viņš tomēr izņēma detektoru un Geigera skaitītāju un devās spīduma virzienā.
Lūdzu pagaidiet mani brīdi.

[Miervaldis Gotiņ...]

Jo tuvāk kalnam (un iespējamajam artefaktam) Marodieris gāja, jo spēcīgāku radioaktīvo starojumu uzrādīja Geigera skaitītājs.

[Sindra]

Nu ja. Olgai arī likās prātīgāk doties no sākuma uz bāru.
Un lūk! Tam svešiniekam arī būs labāk, ja no sākuma viņi dosies uz bāru. Un viņiem būs labāk, ja viņi no sākuma atdos tās pakas.
"Es arī domāju, ka no sākuma vajag doties uz bāru." sievietei noteica ar skatienu sekodama Marodierim, kas aizdevās kaut ko pētīt.
"Sagaidam viņu" mājiens Marodiera virzienā "Un ejam atkratīties no tām mūsu somām. Ja godīgi, man atkratīšanās no tā pienākuma sniegs lielu atvieglojuma sajūtu."

[Marodieris]

Marodieris noliecās pār spīdošo priekšmetu un tuvināja tam detektoru.
Geigera skaitītājs tikšķēja kā negudrs un visas Marodiera domas kavējās pie laikus kabatā ieliktā antirada, ko viņš ieņems tūlīt pēc atgriešanās pie pārējiem.

[Miervaldis Gotiņ...]

Marodiera atrastais artefakts izrādījās visai bieži sastopamā un ne pārāk noderīgā `medūza`.

Paklau, - Džefs, visu laiku turēdamies Igora tuvumā, viņu uzrunāja, - man baigi vajadzētu neuzkrītošākus kankarus. Palīdziet sagādāt, es parādā nepalikšu.

[echo3]

Arī uz Bāru Tu tādā izskatā nevari iet? - Igors nocēla no pleca medikamentu somu, lai tiktu klāt savējai. Atvēris to, izvilka mednieka jaku, ar kuru bija ieradies "atvaļinājumā". - Velc pagaidām šito. - Paskatījies uz Džefa kājām, nosmaidīja, - Bikses Tev ir jau pietiekami lanckarainas. Nu, derēs tā? Tiksim, kur var iegūt stalkera kombinezonu, apsolos Tev tādu sagādāt. Man jau pašam arī nav.

[Marodieris]

Esi tik bagāts ka vari atļauties iepirkt zaļos kombinezonus vairumā?, Marodieris pasmīnēja, izdzēra antidota tabletes un kālija jodīda kapsulas, un ielika artefaktu somā.
Tad turpināja it kā pie sevis: Ja man uz katru Medūzu nāksies izlietot pa antiradam, es necik daudz nenopelnīšu.
Tad sakārtoja somu un paskatījās apkārt. Nu ko, varam iet tālāk.