S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ok, skaidrs, - Džefs klusu atbildēja Igoram, - Esmu dzirdējis par to, kā rodas manekeni. Kas notiek, kad viņi nomirst, ja tā var izteikties, gan nezinu. - Viņš apklusa, jo brīdis garām sarunām nebija sevišķi piemērots. Džefs ielīda krūmā dziļāk, viņš acīmredzami negatavojās šādā paskatā rādīties `pienākumniekiem`.

Dīvainais autotransporta līdzeklis tuvojās. Uz tā sēdošie, pamanījuši manekenus, pievērsa tiem viens otra uzmanību un atdzīvojās. Piebraukusi pie pieturas, mašīna apstājās, un vairāki `pienākumnieki` no tās izkāpa. Varēja redzēt, ka viņus acīmredzot ir piesaistījuši manekeni. `Pienākumnieki` sarunādamies (attāluma dēļ gan īsti nevarēja dzirdēt, ko viņi saka) tuvojās manekeniem, kuri nelikās par viesiem ne zinis. Viens no sarkanmelnajos kombinezonos ietērptajiem paņēma no mašīnas kādu priekšmetu, taču no krūmiem nevarēja lāga saskatīt, ko tieši.

Pienākuši pie manekeniem, `pienākumnieki` sāka ar tiem izrēķināties - vispirms divi `pienākumnieki`, nostājušies iepretim pieturas būdiņai, apšāva tos, kas atradās būdiņā. Trešais, kurš bija paņēmis no mašīnas dīvaino priekšmetu, uzbruka tam manekenam, kurš stāvēja pie autobusu saraksta. Tagad beidzot varēja saprast, ka priekšmets ir mazā lāpstiņa, kuru, izmantojot kā cirvi, `pienākumnieks` sakapāja manekenu gabalos. Jautri smiedamies, atbraucēji ar kājām izspārdīja manekenu atliekas uz visām pusēm.

[Elony]

"Manekeni ir mirušo līķi, kuros darbojas kaut kāds Zonas spēks. Kad līķi tiek sadalīti gabalos, šis spēks miesas parasti pamet. Vismaz neesmu dzirdējis, ka sarauti gabalos, manekeni pēc tam atkal atjaunotos." Aleksandrs noteica. "Bārs ir neitrāla zona, bet šī vieta nav. Dēļ amerikāņa labāk pagaidām acīs nerādīties."
viņš gaidīja, kad Pienākums dosies tālāk prom.

[Sindra]

Nu jā. Skats, kuru viņiem nācās noskatīties nebija nekas pārāk iepriecinošs.
Un tomēr... tie tur tāpat bija miroņi. Kāda starpība. Tad jau labāk, lai izšķaida nekā tādi ērmi vazājas apkārt.

Meģinādama trennēt vienaldzību, Olga paraudzījās uz vīriešiem.
Runāt, protams, viņa neuzdrošinājās pirms tā savādā mašīna nebija nozudusi.
Tas nekas, ka braucēji to visticamāk viņu valodas nedzird, jo Olgas pavadoņi taču sarunājās pavisam brīvi.
Sieviete gaidīja mirkli, kad viņi varēs doties tālāk.

[Miervaldis Gotiņ...]

Izrēķinājušies ar manekeniem, `pienākumnieki` sasēdās savā mašīnā un aizbrauca tālāk uz dienvidiem.

[Marodieris]

Varam doties tālāk, bet pirms tam, es domāju, mums vajadzētu paņemt audu paraugus no manekenu atliekām - ja ne bārā tad pie doktora Saharova tos varēsim pārdot.

[echo3]

Nopietni? - Igors pameta skatu uz Marodieri. - Par to kāds vēl arī maksā? Un ko Saharovs cer tur izpētīt? - Vīrietis nogaidīja pietiekoši ilgi, lai "sarkanmelnie" pagūtu droši aizvākties, un tad līda ko krūmiem ārā. Igors devās uz ceļu, uz pieturas pusi.

[Elony]

"Iespējams, ka tā var noskaidrot, no kurienes šie manekeni uzradās, lai gan es nezinu un man patiesībā vienalga." Aleksandrs paraustīja plecus.
"Vienalga, mēs tagad varam virzīties tuvāk ceļam un ja kādam vajag, lai paņem kādu līķa gaļas gabalu. Iesim beidzot uz Bāru, jau tāpat ceļš uz to ir pārāk garš un bīstams, ne kā agrākajos laikos."
Viņš tā arī dara, dodas tuvāk ceļam.

[Marodieris]

Saharova grupa interesējoties par zonas attīstību, par mutantu pielāgošanos zonai un tā tālāk. Laikam jau arī manekeni laika gaitā evolucionē, ja jau zinātnieki vēl pērk audu paraugus.
Marodieris sekoja Aleksandram.

[echo3]

Nedomāju vis, ka tā var noskaidrot, no kurienes uzrodas manekeni. - Igors teica. - Vai te kāds ir ņēmis audu paraugus no visiem dzīvajiem? Atkārtoju - visiem. Nē, te tikai slaktē viens otru un pēc tam brīnās - šis uzradās un tas, nez, no kurienes, baumo, ka no šī un tā? Mirušo līķi, starp citu, guļ, kur nokrituši, tāpēc diez vai kādi audu paraugi no manekeniem jel ko spēs izskaidrot. Ir kāds cits iemesls, kāpēc Saharovam vai vēl kādam vajag audu paraugus.

Iespējams, ka Igors tik daudz pateica tāpēc, ka jutās sapīcis. Viņš parasti neļāva izpausties savam noskaņojumam, bet, noskatījies 'pienākumnieku' izdarībās, bija nonācis pie pārliecības, ka 'savu pienākumu zinošie' ir bruņotu debīliķu bars.

Šo rakstu rediģēja echo3: 21.03.2010 12:55

[Sindra]

Olga katrā ziņā ne visai saprata par ko bija izcēlusies mazā diskusija.
Un meitene nekādā gadījumā negrasījās doties pie miroņiem, lai ņemtu paraugus. Ja vīrieši vēlējās, viņi varēja to darīt. Olga pagaidīs.
Citādi sieviete izrāpās no krūmiem un gaidīja, kad nu viņi beidzot dosies tālāk. Viņa vēlējās uzzināt kāds izskatās tas bārs uz kuru viņi dodas, jo tas vismaz izklausījās pēc kaut kā civilizēta. Lai gan, būsim godīgi, ja viņa meklēja civilizāciju, tad diez vai šī bija pareizā vieta uz kuru nākt.

Biedros sāka parādīties garastāvokļa izmaiņas unarī tādēļ Olga nevēlējās nevienam neko iebilst.
Viņa nekādi nevēlējās, lai kāds no biedriem kļūtu īgns arī uz viņu. Sieviete skatījās apkārt un gaidīja, kad nu viņi dosies.

[Miervaldis Gotiņ...]

Džefs, ne vārda neteicis, sekoja Igoram un Aleksandram uz slaktiņa vietu, tomēr viņu manekenu atliekas sevišķi neinteresēja, un arī sarunas viņš vairs nelūdza tulkot, acīmredzot nevēlēdamies kļūt par pārāk lielu apgrūtinājumu.

Manekenu atliekas mētājās turpat, kur bija nokritušas. Pēc konsistences tās atgādināja mitru, mazliet ķepīgu augsni, kaut gan viegli sabirza smilšveidīgā masā. No atliekām vēdīja nepatīkama puvuma smaka, tomēr tā nebija pārāk intensīva. Atliekām pietuvināts, anomāliju detektors uzrādīja nedaudz palielinātu fonu.

Pieturas būdā, blakus sola atliekām, stāvēja uz mutes apgāzta betona atkritumu urna.

[Elony]

Esot pie būdas, Aleksandrs no sākuma nopētīja apkārtni, vai nemanīs ko aizdomīgu, esot atklātā laukā. Pēc tam vēl apskatās, vai būdā nav piespraustas kaut kādas zīmītes vai kas tamlīdzīgs. Piemēram: "autobuss pienāk 14:35" vai tamlīdzīgi.
jebkurā gadījumā viņam te negribas ilgi uzkavēties un ātrāk iet uz priekšu. Līķi viņu neinteresē.

[echo3]

"No zemes tu esi nācis, par zemi tev jāpaliek." - Igors nocitēja. - Te tas, šķiet, nav spēkā, vai arī ir spēkā ļoti tieši. Un tagad mani interesē atbilde uz jautājumu - ko šis verķis īstenībā rāda? - "Šis verķis" acīmredzami bija anomāliju detektors, kurā Igors šobrīd lūkojās. Bet jautājumu varēja uztvert kā tīri retorisku, jo izteikts tas tika mierīgā, domīgā balsī. Nekādus manekenu audu paraugus vīrietis ņemt netaisījās. Viņš nolika detektoru un pagriezās uz Bāzes pusi. Uz mirkli skatiens pakavējās pie apgāztās atkritumu urnas, bet tam bija tikai viens mērķis - nospētīt, vai nesen tā urna apgāzta, vai arī tā stāv jau labu laiciņu? Igors atcerējās, ka viens no manekeniem tā kā rosījās pa būdu.

[Sindra]

"Mēs arī tādi paliksim, ja gadīsies nomirt?" Olga apjautājās pavadoņiem. Izskatījās, ka audu (vai tos vispār varēja uzskatīt par audiem?) vākšana interesēja tikai Marodieri. Un pārējie tikai kaut ko blisinājās. Meitene pasmaidīja Džefam un pat negaidījusi, lai puisis jautātu, lai viņam pārtulko, pati ņēmās pārtulkot, ko biedri bija runājuši. Par viņu mazo strīdu vai audi ir vērtīgi vai nē. Savādāk Olgai likās, ka Džefs varētu arī nesaprast, ko viņi te grozās un meklēja.
Pieturvietas izpēte sievieti īpaši neinteresēja. Un arī apgāztas urnas viņa nevēlējās pētīt. Savā ziņā viņai bija tādas muļķīgas iedomas, ka aiztiekot te kaut ko pats var palikt par tādu bezgribas ķermeni.
Tikai izdzirdot Igora balsi, viņa uzmeta īsu skatienu uz anomāliju detektoru. Protams, nekā palīdzēt viņa nevarēja. Olgai arī nebija skaidrs, ko tieši tas verķis rāda. Un vai manekeni arī skaitās anomālija? Kas to lai zin... Varbūt vienīgi tas doktors Saharovs varētu zināt.

[Elony]

"Skatoties, kā nomirsim." Aleksandrs paraustīja plecus.
"Ja ieraus anomālijā - saspiedīs, izcepinās, saraus gabalos - kaut kas līdzīgs negadījumam ar tehniku.
Ja kritīsim par upuri mutantiem - apēdīs līdz kauliem.
Ja nošaus cilvēki, tad visdrīzāk līķus pēc tam mutanti apēdīs līdz kauliem.
Ja uzrausies uz smadzeņu izdedzinātāja Zonas centrā - kļūsi par zombiju (kas nav tas pats kā šie manekeni)
Ir vēl iespēja kļūt par mutanti, bet tad tu vēl esi dzīvs, vai ne? Tikai saprāta nav...
Šie - civilie zombiji, jeb manekeni, sauc kā gribi - laikam ir tie vienkāršie cilvēki, kas te dzīvoja, kad parādījās Zona, vai pat agrāk. Jebkurā gadījumā, viņi jau bija miruši, kad Zonas enerģija lika viņiem piecelties un sākt staigāt. Neesmu dzirdējis par kaut vienu manekenu, kurš staigātu apkārt stalkera vai kāda cita karotāja tērpā.
Īsāk sakot, Olga, tev nav jābaidās, ka kļūsi par tādu te puvušas miesas gabalu. " Aleksandrs uzmundrinoši noteica.

[Marodieris]

Paņēmis divus paraugus, Marodieris arī izņēma detektoru. Pastaigājis pa pieturu un noskenējis apkārtni, viņš apstājās pie apgāztās atkritumu urnas un ar nazi tu mazliet pacēla, tuvinādams atvērumam detektoru.
Tā, tā, kas tad mums te rada fonu?
Ja Marodieris atrod urnā ko derīgu, tad paņem.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs apkārtnē neko dīvainu vai bīstamu neredzēja. Uzraksti pieturas būdiņā bija - klasiskie uzraksti `šeit ir bijis ....`, tad liels, ar trafaretu uzpūsts `Pienākuma` logotips, kā arī dīvains uzraksts: ЧЕРИПАХ - МУДАГ И ПЕДОРАЗ.

Igors, aplūkojot betona urnu, secināja, ka tā nav apgāzta tik tikko. Marodierim savukārt urnu pacelt nemaz neizdevās - tā bija gana smaga. Likās, ka urnu varētu pacelt vai nu ar sviru, vai nu tikai divatā.

Anomāliju detektors, piebāzts pie urnas, neko vairāk par fonu neuzrādīja; tuvumā visanomālākais priekšmets bija manekenu atliekas.

[Elony]

"Varbūt to mistisko enerģiju, kas liek miroņu miesām staigāt? jeb tu domā, ka tās to dara pašas no sevis, a?" Aleksandrs nedaudz indīgi noteica Marodieriem.
Viņam gribējās pēc iespējas ātrāk kustēties uz priekšu, uzrakstos nebija nekā interesanta, kas pakavētu laiku un atrasties gaišas dienas laikā atklātā vietā nebija patīkami.

[echo3]

Tā urna jau sen tā stāv. - Igors teica. - Ejam, ka beidzot kaut kur nonākam. Vēlams, Bārā.
Vīrietis uzsāka soļot pa ceļu Bāra virzienā.

[Sindra]

Aleksandra uzskaitītie viņu likteņa iespējamie pagriezieni Olgai nemaz nelikās izklaidējoši un jautri. Sieviete greizi pasmaidīja, kad vīrietis viņai mierinoši noteica, ka ir visai mazas iespējas kļūt par manekeniem. Varētu padomāt, ka pārējie nāves veidi bija ļoti patīkamāki. Lai gan, ko nu viņa te gaudīsies. Pati vien atlīda uz šo dievu pamesto nostūri. Un nedaudz priecēja arī tas, ka viņu vidū bija Aleksandrs, kurš vismaz vienreiz no zonas jau bija atgriezies. Un tas nozīmēja, ka arī Olgai bija cerības. Viņa tikai nedaudz savāks naudiņas par artefaktiem. Protams, par artefaktu, kurš solīja mūžīgo jaunību, Olga pat neuzdrīkstējās sapņot. Un tomēr runāja, ka tāds te atradās. Un atrasties zonā, tas nozīmēja, ka viņa bija daudz tuvāk sapnim par mūžīgu jaunību, kaut arī te bija bīstami. Nekā kvernot Maskavā, pilnīgā drošībā tērējot vecāku naudu un vērojot kā vecums sievieti uzveic pavisam negodīgā cīņā.

"Jā, dosimies." Arī Olgai likās, ka viņiem vajadzētu kustēt tālāk.