S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Igors
Cietušais pretoties nemēģināja, arī ierocis nebija viņam rokās, bet karājās siksnu sistēmā (ja īpašnieks stāvētu, ierocis viņam karātos pie labajiem sāniem).

Iedarbojoties pretšoka līdzeklim, ievainotajam sāka atgriezties apziņa.

Drīz būs Izvirdums, - viņš nočukstēja angliski, - mums jātiek drošībā.


Aleksandrs
Ja Aleksandrs iziet pa blokposta dienvidu vārtiem (pa tiem pašiem, pa kuriem viņi vakarā blokpostā ienāca), viņš ierauga zemē abu stalkeru līķus, abus (un viņu inventāru) diezgan cietušus no asinssūcēju darbības.

[echo3]

Mierīgi, būs labi, turp arī dodamies. Nekusties, es tevi aizvilkšu. - Igors atbildēja tāpat angliski un darīja, ko bija iesācis.

[Marodieris]

Marodieris atvēra acis apkārt bija tumšs, ausīs sīca, lukturis uz pieres bija nodzisis. Viņš piesita ar roku pie luktura. Tas iedegās, bet gaisma kļuva te spēcīgāka, te vājāka. Gaismā Marodieris redzēja, ka roka, ar kuru viņš pieskārās lukturim, ir asiņaina. Viņš aptaustīja galvu, un juta divas plēstas brūces kreisajā pusē.
Nekas briesmīgs, tikai jāsašuj...
Paskatījies apkārt, Marodieris ieraudzīja, ka atrodas aiz ēkas.
Mļa, sasodītā granāta!
Galva sāpēja un kreisajā kājā juta durošas sāpes, kad uz tās atbalstījās. Apskatījis zemi sev apkārt, viņš neatrada savu automātu. Izvilcis pistoli, viņš lēni kliboja uz pagraba pusi. Kad nonāca pie pagraba, iesaucās:
Ei, stalkeri, vai kāds vēl ir dzīvs?

Šo rakstu rediģēja Marodieris: 08.01.2010 04:09

[Elony]

Aleksandrs pārmeklēja abus līķus, paņēma tās mantas, kas nebija cietušas un bija vēl izmantojamas. Viņš dzirdēja Marodiera balsi, bet nolēma, ka lai atbild kāds cits, kas tur bija tuvāk, piemēram Olga.
(OOC: Ja nekļūdos, drīz ir izvirdums, ja?)

[Sindra]

"Es palikšu tepat" Olga noteica, kad Aleksandrs grasījās doties pārmeklēt mirušos.
Sieviete izvilka no somas lampu un ieslēdza to, lai viņai nebūtu jāsēž tumsā.
Viņa gan nepalika pagrabā, bet gan uz kāpnēm gaidīja, kad atgriezīsies biedri.

[Semijs]

Artūrs atgriezās pie blokmājas, kur nesen bija uzturējies uz jumta un dzirdēdams Marodiera saucienus, atbildēja.
-Dzīvi, dzīvi, kā tev klājas?-

[Marodieris]

Gan izvilkšu. Cik stalkeru vēl palikuši? Kas ir ar asinssūcējiem un tiem svešajiem? Atkāpās?
Marodieris bija pieklibojis pie pagraba durvīm un skatījās pēc pārējiem.
Es eju lejā, pagrabā. Nesacaurumojiet!

Šo rakstu rediģēja Marodieris: 11.01.2010 03:56

[Semijs]

-Nevienu īsti neredzu, bet es šaubos vai kāds vēl nāks šurp.-
Artūrs panācis Marodieri teica un šķībi paskatījies uz viņu, teica.
[b]-Izskatās, ka vajadzēs bišku tevi salabot. Asinssūcēji laikam likvidēti, vai aizvākušies.

[Sindra]

"Te pagrabā esmu es." Olga paziņoja, izdzirdējusi, ka kāds grasās nākt lejā.
"Neliecieties traucēti, kad mani pamanāt." viņa, protams, negrasījās nevienu caurumot.
Bet ir labāk, ja iekšā nācēji zin, ka te jau kāds ir un nesacaurumo arī viņu pārpratuma pēc.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 13.01.2010 13:46

[Miervaldis Gotiņ...]

Ziemeļpusē, par spīti tam, ka bija akla tumsa, sāka aust sarkana pamale. Likās, ka arī ceļas vējš. Mežā atskanēja visdažādākās skaņas - acīmredzot arī mutanti juta

Igors
Cietušais, kuru Igors vilka, atjēdzās aizvien vairāk un vairāk, taču vairs nerunāja. Igors pamanīja, ka ievainoties ar roku satausta pistoles maksti pie sāniem.


Aleksandrs
Pārmeklējot abus stalkeru līķus, Aleksandrs atrada sekojošas derīgas mantas:
- AK-47 triecienšautene un 10 lietojamas aptveres;
- 2 rokas granātas;
- artefakti `dvēsele` un `uguns lode`.
- 3 konservu kārbas.

Viss pārējais vai nu izvazāts, vai bojāts.

[echo3]

Gribi dzīvot - nomierinies un liec mierā pistoli. Tu neesi atbruņots, ja to gribēji noskaidrot. - Igors pilnīgi mierīgā balsī pateica angliski, turpinādams vilkt ievainoto. Izruna viņam bija laba, bez krievu akcenta. - Es tevi velku uz turieni, kurp gāji, bet pa ceļam iepēries mīnās. Ja kas, man šķiet, ka Izvirdums būs pavisam drīz.

Ja Igors mana, ka ievainotais cenšas izvilkt pistoli, tad "atslēdz" tiepīgo angli/amerikāni un turpina šo stīvēt uz pagrabu. Jau pie durvīm Igors skaļi paziņo, kas nāk, lai savējie nenokniebj.

[Marodieris]

Marodieris bija nokāpis pagrabā un uzmanīgi apskatīja anomālijas, tad izņēma no uzkabes skrūvi, un iemeta to telpas vidum tuvākajā anomālijā, lai tā reaģējot izgaismotu telpu. Apskatījies apkārt, viņš piemetās sausākā stūrī, un sāka uzmanīgāk aptaustīt savainoto kāju.

[Elony]

Pārējās mantas Aleksandrs salika savā somā, ar artefaktiem aprīkojās pats, bet šautenes paņēma rokā un atgriezās pagrabā. Viņš pamāja ar galvu Olgai un nopētīja Marodieri. Nolicis netālu no izejas abas AK-47 šautenes un to munīciju, viņš aizgāja un apsēdās uz viena no matračiem.
Gulēt Aleksandrs netaisījās, bet vienkārši nogaidīt, lai pāriet Izvirdums.

[Miervaldis Gotiņ...]

Igors
Cietušais, Igora apsaukts, palaida vaļā pistoles maksti un mazliet pacēla rokas uz augšu, it kā parādīdams `ok, sapratu, es jau neko`.

Mani čomi laikam visi beigti? - viņš angliski iejautājās. Ja Igors var atšķirt akcentus, tad šis vairāk velk uz amerikāņu, nekā uz britu pusi. - Hei, es mēģināšu celties kājās pats.

Ja Igors ļauj, cietušais uzslienas kājās un mēģina stāvēt. Tas principā izdodas, un izrādās, ka cietušais, balstoties uz Igora, var arī paiet savām kājām. Nu, vismaz ar kreiso.

[Sindra]

Olga piegāja pie Marodiera un notupās pie viņa savainotās kājas.
"Gribi, es paskatīšos?" viņa jautājoši uzlūkoja vīrieti.
Nekāda medicīnas speciāliste gan viņa nebija, taču ievainojumu iztīrīt un pārsiet viņai būtu vieglāk nekā to izdarīt pašam sev.

[echo3]

Nezinu, kopā ar tevi bija tikai viens. Miris. - Igoram nebija iebildumu pret ievainotā vēlmi. Viņš palīdzēja amerikānim nostāties uz kājām, tas ir, vienas veselās kājas, stabili atbalstīja un veda pa mīnudošo taciņu uz ēku ar pagrabu, pieskatīdams, lai tas nesāk ģībt nost. Guļus vai stāvus ir liela atšķirība, ja cilvēks zaudējis asinis.

Tā bija tava grupa, kas no ziemeļu puses nāca? - Igors tomēr nolēma parunāties. - Tad izdomā labu paskaidrojumu, kā tikāt pie PDA. Mums tur ir viens principiāls čoms, kas jautājumus mēdz uzdot pēc tam, kad iztērējis aptveri.

[Miervaldis Gotiņ...]

Igors
Un pārējie? - ievainotais turpināja sarunu. - Jā, mēs nācām no ziemeļiem cilvēki 7 pavisam, tad 3 tika nošauti vēl uz ceļa un jā, mans biedrs laikam uzrāvās uz mīnas. Mēs laiku pa laikam lietojam bojā gājušo PDA, ja tādus atrodam un ja viņi vēl nav nobloķēti, lielākoties gan tāpēc, lai lasītu, ko cilvēki raksta.

Ceļā uz pagrabu vairs nekādi šķēršļi negadās.

[echo3]

Septiņi. Tik arī es saskaitīju. - Igors atbildēja. - Trīs tika nošauti PDA dēļ. Tu un vēl viens uzpērāties mīnām. Divi tātad bija kaut kur kontrolposteņa otrā pusē. Tur bija arī bars ar asinssūcējiem. Tagad ir klusums, domāju, ka no tavējiem neviens vairs nav dzīvs. Klausies, tev aptieciņa pašam ir? Šobrīd tu turies tikai uz zālēm, un pēc brīža man tevi būs nopietni jālāpa.

Igors skaļi nosauc savu iesauku, pirms kāpj iekšā pagrabā, un pasaka arī, ka ved ievainoto.

[Miervaldis Gotiņ...]

Jā, ir, - ievainotais norādīja uz kabatiņu/somiņu uzkabes vestē, - viss kas ir, ir te. No jūsējiem kāds cieta? - Viņš aplūkoja pagrabu.

Ārā vējš pieņēmās spēkā, arī sarkanā atblāzma, kas spiedās iekšā pa logiem, bija redzama ārā pa pagraba lūku. Gaisu ārā piepildīja dažādi trokšņi, gan mutantu kaukšana/rēkšana/brēkšana, gan arī vienkārši dunoņa. Pagraba sienas un griesti notrīsēja, no pēdējiem brīdi pa brīdim nobira apmetums.

[Marodieris]

Jā, Marodieris atbildēja Olgai. Šķietami pavirši nopētījis neseno uzbrucēju, kuru balstīja Igors, Marodieris no somas izņēma aptieciņu, atvēra to, un pabīdīja uz Olgas pusi.
Tev nav kāds spogulītis? Gribu apskatīt savu galvu.