S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Elony]

Aleksandrs palika uz jumta, tajā pusē, kur varēja redzēt vārtus. Viņš gan centās izmanīt arī citas puses, ja iespējams. Galvenā viņa rūpe bija - uzmanīt nakts redzamības brillēs, vai kāds netiek pāri žogam vai pa vārtiem iekšā. Kamēr viņi bija žoga otrā pusē, lielus draudus neradīja un arī viņš pats tiem nevarēja diez kādu kaitējumu nodarīt.

[Semijs]

Artūrs veikli nolaidās lejā, gar kāpnēm un gribēja jau sekot Igoram iekšā telpā, bet dabūja skriet tiklīdz izdzirdēja šāvienus un redzēja, ka Igors jau bija paspējis izrēķināties ar kādu asinssūcēju.
-Vismaz viens draņķis ir norakstāms tagad.-

Puisis negāja uz to pusi, kur devās Igors, viņš uzmanīgi devās uz vārtu pusi, kur bija iepriekš redzami nu jau jaunie pretinieki. Artūram šķita, ka viņi nedomās līst caur vārtiem vairs, zinot, ka pa turieni blietēs lodes. Bet viņš nelīda pilnībā klāt pie vārtiem, Artūram vajadzēja sākumā nopētīt visu apkārtni, lai varētu sākt domāt par uzbrukšanu.

[echo3]

(OOC - Un vaidi jau apklusuši?)

Medības! Kā jau ierasts, šis vārds Igora smadzenēs nospieda dubultu precizitātes, ātruma un veiklības "vadības slēdzi". Notēmēt un augstasinīgi nospiest mēlīti. Šaujamais ir rokās, patronu pietiek.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs
Šaušana īsām kārtām brīdi pa brīdim turpinājās žoga rietumu pusē, un, spriežot pēc uzliesmojumiem, šāvējs vairs bija tikai viens un pārvietojās lēnām.


Igors
Igora šāvieni trāpīja tuvojošos asinssūcēju un nogāza viņu zemē. Ja Igors turpina šaut, kamēr asinssūcējs vairs nekustas, iztērējas visa tekošā aptvere.

Vairāk arī neviens pretinieks šobrīd nebija redzams, taču paskatoties pa kreisi, Igors ieraudzīja zemē abu neseno paziņu līķus. Viens gulēja tepat, vārtu tuvumā, otrs - mazliet tālāk. Abi bija pamatīgi saplosīti - bija pacentušies gan mutanti, gan rokas granātas. Blakus abiem nelaiķiem nekustīgi gulēja arī vairāki asinssūcēji.

Vaidi žoga austrumu pusē šķiet apklusuši.

[echo3]

Igors ātrām un precīzām kustībām nomainīja aptveri un devās uz austrumu pusi - tur, kur bija dzirdējis sprādzienu un vaidus. Un nu jau viņš arī zināja, kur jāskatās, lai asinssūcēju pamanītu laikus, pat ja redzamas tikai acis.

[Sindra]

Olga bija piespiedusies pie ēkas un nekustīgi gaidīja.
Sieviete bija visai nobijusies, jo neredzamie monstri viņu biedēja.
Lūk, tur par upuri bija krituši visai pieredzējuši biedri. Tas nozīmēja, ka arī viņai kuru katru brīdi var kaut kas uzklupt.
Viņa centās uzvesties klusi un pat praktiski neelpoja. Vismaz mugurpuse bija drošībā. Sievete uzmanīgi raudzījās tumsā gatava šaut tiklīdz uz viņas pusi parādīsies, kas līdzīgs iepriekš redzētajām monstru acīm.

[Elony]

Aleksandrs palika rietumu pusē, joprojām pieliecies, lai izvairītos no nejaušām lodēm. Tā kā tagad pretinieks pārvietojās lēnām, viņš izlēma atkal izmēģināt granātu. Noteicis, kur pēc kārtējā šāviena varētu virzīties pretinieks un izrāvis gredzenu, viņš pēc pāris sekundēm aizmeta to pāri žogam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pēc Aleksandra granātas sprādziena (man ir aizdomas, ka tā bija pēdējā granāta) beidzot iestājās nosacīts klusums. Neviens vairs nešāva, žoga rietumu pusē gan varēja dzirdēt sēcam asinssūcējus, tomēr acīs tie vairs nerādījās (spriežot pēc visa, viņi jau bija dabūjuši gana medījuma).

Žoga austrumu pusē, kur devās Igors, skanēja klusi vaidi.

Kad Igors sasniedza žoga dienvidaustrumu stūri, skatienam pavērās dzeloņstiepļu žogs, kurš stiepās austrumu virzienā perpendikulāri blokposta žoga austrumu malai. Žogs jau sen vairs nebija vienlaidus - dzeloņstieples daudzviet bija pārkniebtas, sašautas, cietušas sprādzienos, šur tur bija izgāzti betona stabi, pie kuriem tās bija piestiprinātas. Uz ziemeļiem, Zonas centra pusē no žoga šur tur melnēja sprādzienu bedres, un arī pavisam blakus pie betona žoga gulēja 2 ķermeņi - viens jau pavisam nekustīgi, otrs mazliet kustējās un arī bija tas, kurš vaidēja. Ekipējumu un/vai ieročus pa gabalu nakts redzamības brillēs īsti saskatīt un identificēt nevarēja.

[Elony]

Aleksandrs vēl kādas piecas minūtes palika uz jumta un uzmanīja vārtus. Tad, ja neseko jauni šāvieni vai cīņas pazīmes, vai arī nemana nakts brillēs kaut kādus svešus stāvus.
Ja viss ir kārtībā, viņš rāpjas lejā un meklē biedrus.

[echo3]

Tā arī ir - mīnu lauks. Igors gan neticēja, ka kāda mīna būtu ierakta tieši pie sētas, bet šis nebija gadījums, kad mērķis attaisno risku. Vīrietis atlocīja savu pašdarināto mīnu meklētāju, piesprauda "austiņu", un lēnām devās vaidošā cilvēka virzienā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Igors
Ja mīnu meklētājs darbojas kā metāla indikators, tad viņš sāk uzradīt metālu uzreiz, kā tiek iedarbināts.

Visiem pārējiem pagaidām nekādu ārēju izmaiņu nav, t.i. viss ir samērā kluss un mierīgs.

[Sindra]

"Ev... nošāvi visus?" Olga klusi apjautājās Aleksandaram, kad šis norapās no jumta.
"Viens no tiem mošķiem iekrita pagrabā, es nezinu, kas ar viņu notika. Mums to pagrabu vajag, lai pārlaistu izvirdumu, vai ne?"
viņa jautājoši palūkojās uz vīrieti.
"Tur mūsu jaunie draugi ir miruši." viņa nedaudz skumji nopūtās.

[Elony]

"Mēs esam dzīvi." Aleksandrs noteica. "Iesim pārbaudīsim pagrabu."
Viņš pats pirmais devās uz pagrabu, nakts redzamības brilles uzbīdījis uz pieres. Tā vietā no somas sadabūja lukturīti. Ieslēdzis to, viņš turēja to ar to pašu roku, ar kuru ieroča stobru. Nebija pilnīgi ērti, bet pietiekami, lai varētu apgaismot vietu, pa kuru šeit.
To nokārtojis viņš devās uz pagrabu, ļaujot, lai Olga viņu piesedz no aizmugures.

[Sindra]

"Aha" Olga novilka.
Viņa sekoja vīrietim un pildīja viņai uzticēto uzdevumu, piesedza aizmuguri.
Lai gan idejiski no aizmugures īsti tāpat nebija kam nākt. Kā tikai kādam viņu biedram.
Sieviete cerēja, ka monstri viņus šajā vakarā vairs netraucēs.

[echo3]

Igors ļoti uzmanīgi klausījās pīkstulī un lēnām gāja gar pašu žogu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs, Olga
Pagrabs bija gana plašs - tā kvadratūra bija tieši tāda pati, kā ēkas/jumta kvadratūra. Pagrabā bija tumšs un mitrs, viet vietām bija zaļganas, spīdošas un burbuļojošas anomālās vielas `ķīseļa` peļķes, tomēr caur tām varēja izlaipot. Pagraba tālākajā galā atradās vairāki matrači un automašīnu (bruņutransportiera?) sēdekļi - acīmredzot, šis pagrabs jau ne reizi vien bija ticis izmantots par vietu, kur pārlaist Izvirdumu, un kāds bija pacenties to attiecīgi iekārtot. Tiesa, interjers bija mazliet cietis no mitruma - matrači un sēdekļi vietām bija appelējuši.


Igors
Spriežot pēc mīnu meklētāja signālu intensitātes, tas pagaidām uzrādīja tikai patronu čaulītes, šķembas un tamlīdzīgu drazu. Neko lielāku aparāts nerādīja.

Igoram tuvāk atradās nekustīgais ķermenis, vaidētājs atradās vēl mazliet tālāk. Aplūkojot nelaiķa līķi, krita acīs, ka tas ir valkājis visai dārgu un modernu MOLLE tipa uzkabes vesti un naktsredzes ierīci. Arī ierocis - G-36KV nebija tāds, kādu lietoja Zonas rietumu malu sargājošais Bundesvērs, bet gan specializētāka versija ar integrēto lukturi un kolimatorisko (sarkanā punkta) tēmekli. Tiesa, izskatījās, ka nelaiķa inventārs ir stipri cietis sprādzienā.

Vaidētājs izrādījās ekipēts stipri līdzīgi, tiesa, viņam bija amerikāņu M-4A1 karabīne.

Apskatot vaidētāju tuvāk, bija redzams, ka viņam ir daudz šķembu ievainojumu, un visvairāk bija cietusi tieši labā puse. Vaidētājs likās ka ir tādā kā pusnemaņas stāvoklī un apkārt notiekošo īpaši labi nefiltrēja.

[Elony]

Aleksandrs negāja dziļi iekšā, bet uzmanīgi ar lukturīti nopētīja telpu no stūra līdz stūrim. Vai kaut kur nemanīs asinssūcēja ķermeni, vai arī divus baltus punktiņus karājamies gaisā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs
Pagrabā nekādas dzīvības vai līķu nebija - ēkā iepriekš iesprukušā asinssūcēja līķis bija palicis pirmajā stāvā, blakus durvīm.

[Elony]

Pārliecinājies, ka pagrabs ir kārtībā, Aleksandrs nomierinās.
"Es pārbaudīšu, kas vērtīgs bija pie šiem viltus stalkeriem. Vari nākt ar mani, vai arī palikt šeit. Es ilgi gan nebūšu."
Pēc tam Aleksandrs kāpj laukā no pagraba un meklē mirušos - gan stalkerus, gan tos, kas uzbruka. Ja viņš atcerējās pareizi, tad neviens neiekļuva žoga iekšpusē, tāpēc Aleksandrs apiet apkārt žogam. meklējot līķus.

[echo3]

(Pagrabā Aleksandrs atrod arī "aptiekas" mugursomas, kuras Igors tur ienesa.)

Igors tika līdz vēl dzīvajam, šķiet, militārajam stalkerim, lai gan - ej tu zini, kas tas tāds, varbūt vienkārši bagāts stalkeris. Ašs acu uzmetiens liecināja, ka cilvēks ir diezgan cietis no šķembām, bet šobrīd, ticamāk, var nomirt no šoka, nevis ievainojumiem. Igors vispirms izņēma ieroci vaidētājam no rokām (vai norāva patronu aptveri, kas nu ātrāk izdarāms), tad veica gandrīz to pašu lauka ātrās palīdzības procedūru, ko kaulus zaudējušajam bandītam. Pretsāpju līdzeklis, pretšoka līdzeklis, tad uz lielākajām vainām spiedošais apsējs. Ja sāk dīdīties un pretoties - īss spiediens uz jūga vēnu, lai zaudē samaņu. (OOC - piedošanu, ja apraksts nav gluži pareizs, bet ir daži pietiekoši vienkārši paņēmieni, kā cilvēku "atslēgt" bez nosišanas.)

Tad Igors cieši satvēra ievainoto un sāka vilkt pa to pašu šurpnākšanas "taciņu" uz vārtiem.