S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Nāc līdzi, - meitene teica, un, atvērusi vārtus, ielaida Jussi iekšā. Nemaz nevedot viņu iekšā mājā, viņa uzreiz devās tai apkārt, kamēr nonāca iekšpagalmā, kur stāvēja jau ar cilvēkiem pilns autobusiņš.

Samaksā naudu vecajam vīram, - viņa pamāja uz Pelēkā pusi, - viņš gan nerunā angliski. Un tad kāp iekšā autobusā, tu jau tā tik tikko paspēji.

Tikmēr Stass bija aizgājis līdz vārtiem un bez īpaša entuziasma vēra tos vaļā.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 03.04.2009 08:14

[Deonalds Bils]

Jusis paklausīgi devās līdzi. Tad jauneklis ieraudzija autobusu. Mugursomu nenoņēmis viņš no kabatas izbilka summu un vaicāja.Kādā valodā viņš saprot?Varbūt varētu ar vīru parunāt somu valodā... No kabatas izvilcis noteikto summu, viņš gaidija atbildi.

[Miervaldis Gotiņ...]

Krieviski, ukrainiski, laikam arī drusku poliski, bet galvenokārt lamuvārdus, - meitene iesmējās, - somiski pavisam noteikti te neviens nesapratīs. Bet tev ar viņu diez ko nebūs jārunā, jo vairs jau ilgi kopā nebūsiet. Bet aiz Perimetra angliski jau kāds sapratīs.

Ja Jussi ir iedevis naudu Pelēkajam, viņš to pārskaita un diezgan uzstājīgi mudina puisi sēsties iekšā.

[Deonalds Bils]

Jusis tikai pamāja ar galvu un pasniedza naudu vīram. Iegājis dziļāk autobusiņā, viņš iesēdās kādā tukšā vietā pētīdams brivdienu biedrus...

[Miervaldis Gotiņ...]

Kamēr Jussi kāpa autobusā un iekārtojās tajā, Pelēkais no ievāktās naudas summas atskaitīja daļu naudas un atdeva to krustmeitai, kura banknotes sarullēja un noglabāja sev bikšu kabatā, tad tusnīdams iekāpa autobusā arī pats. Toļiks iedarbināja motoru un, brīdi pasildījis motoru, atlaida sajūgu, un autobuss sakustējās. Pēdējo atbraucēju pavadījusī meitene, Pelēkā krustmeita, autobusu pavadīja ar skatienu un, koķeti ar roku pamājusi braucējiem ardievas, pazuda atpakaļ ēkā.

Autobuss izbrauca ārā no pagalma un uz brīdi apstājās. Stass veicīgi aizvēra vārtus un arī iekāpa autobusā, aizvēris aiz sevis durvis. Autobuss atsāka braucienu, lēnām izripinājās pa Marijampoles bedraino galveno `ielu` cauri šai apdzīvotajai vietai, izbrauca uz putekļainā ceļa, kas savienoja sādžu ar šoseju Kijeva - Pripete un, izbraucis uz šosejas, pagriezās uz ziemeļiem, Perimetra virzienā.

Krēsla pārgāja nakts cienīgā tumsā.

[Elony]

Aleksandrs bija pārsteigts, ka autobuss devās uz, tā teikt, galveno ieeju. Atlika cerēt, ka Pelēkā sakari tiešām bija tik kārtīgi, kā vajadzēja būt, lai militārie ielaistu busiņu iekšā. Jebkurā gadījumā - Aleksandrs uzvedās klusu un skatījās tik uz priekšu.

[Sindra]

Olga skatījās pa logu pētīdama apkārtni.
Pārbraucienus autobusos gan piedzīvot nenācās pārāk bieži, taču tas nebija arī nekas pārāk aizraujošs.
Sieviete juta, ka viņai tomēr ir nedaudz bail no sagaidāmā, bet ko nu vairs.
Un galu galā uztraukums dodoties uz bīstamu vietu, bija normāla reakcija.

[echo3]

Igors uzmeta skatienu jaunpienācējam, kas gandrīz bija jau nokavējis došanos ceļā. Īsu mirkli to pētījis, vīrietis pievērsās ceļam, pa kuru autobuss uzsāka braukt. Tiesa, ilgi apkārtni vērot neiznāca, kļuva pārāk tumšs.

[Deonalds Bils]

Ērti iekārtojies, viņš vērās pa logu un juta kā mašīna ik pa brītiņam sakratās. No somas tika izvilkts mazais ducis un tad grosīts pirkstos.

[Miervaldis Gotiņ...]

Kad bija nobrauktas kādas 20 minūtes, Toļiks iestūrēja autobusu nomaļā stāvvietā šosejas malā, kur stāvēja vairākas armijas Ural-375 kravas automašīnas ar segtajām kravas kastēm.

Ap automašīnām stāvēja vairāki karavīri un smēķēja. Toļiks apturēja autobusu un atvēra durvis, bet Pelēkais pagriezās pret pasažieriem un teica: Tagad nāksies pārsēsties citā transportā. Kāpjam ārā!

Autobusa prožektoru gaismā bija redzams ar kaudzi piekrauts atkritumu konteiners, kurš jau pats bija ieaudzis atkritumu kaudzē. Arī smaka bija atbilstoša.

Pirmais iztrausies ārā, Pelēkais piegāja pie karavīriem un sāka runāties ar vienu viņiem, kas, spriežot pēc visa, bija virsnieks. Viens no karavīriem savukārt pienāca pie autobusa un uzrunāja pasažierus: Kāpjam ārā no šī autobusa un sēžamies kravas kastē tai tur kravas mašīnai, - viņš norādīja ar roku uz priekšpēdējo `Urālu`. Vispirms pateicis tekstu krieviski, viņš to nodublēja arī angliski, un, ar piemēru rādīdams, uz kurieni jāiet, pirmais devās uz attiecīgo automašīnu un, atvēris aizmugurējo bortu, uzskatāmi aicināja cilvēkus kāpt iekšā. Kravas kastē bija sakrautas šādas tādas kastes, taču to nebija pārāk daudz un vietas visiem pietika.

Katram, kurš kāpa iekšā, karavīrs, vispirms pajautājis Krieviski vai angliski?, noskaitīja atbildētāja izvēlētajā valodā tirādi: Sēdēt iekšā klusu, it īpaši tad, kad mašīna apstājas. Kamēr brauksiet, gatavojieties - kad izkāpsiet ārā, būsiet jau Zonā.

Katram iekšā kāpējam karavīrs iespieda rokā arī pa aizsietam auduma maisiņam. Kad piedzīvojumu meklētājs paskatās, kas tur iekšā, viņš ierauga dažāda izmēra (bet ne mazākus par 2 cm) un aprūsējuma pakāpes skrūves un uzgriežņus).

OOC: Es defaultā pieņemu, ka neviens nekrīt histērijā un nemēģina bēgt vai šaudīties (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 03.04.2009 22:44

[Elony]

Tomēr kukuļu būšana...

Aleksandrs darīja visu kā viņam lika. Runāja viņš krieviski un kareivim pamāja ar galvu, kad tas visu bija pateicis un iedeva maisiņu. Kravas mašīnā iesēdās iekšā dziļumā, ar seju pret izeju. Attina vaļīgāk pie mugursomas piestiprināto saini, ja nu kas. Aptaustot iedoto maisiņu, viņam jau radās aizdomas, kas tur ir, sataustījis krūvīti, viņš nedaudz pasmaidīja.
Aleksandram nebija prātā nācis, ka kareivji varētu tā rūpēties par jauniņajiem.

[Sindra]

Olga sekoja Aleksandram. Viņai tāpat bija skaidrs, kas jādara un nekādās pārrunās ar kareivjiem sieviete neieslīga.
Iekāpusi mašīnā viņa nopētīja maisiņu un tāpat no ārpuses pataustīja, kas tajā iekšā. Nelikās, ka kaut kas pārāk svarīgs.
Viņa iestūķēja maisiņu mugursomā no kuras izvilka savus ieročus ar visām turētājjostām.
Nometusi to visu pie kājām, viņa apsēdās blakus Aleksandram.

[Zōzā zač zač]

Vilsons, 20 minūtes izskatījās aizmidzis, bet īstenībā viņš pie sevis prātoja ar aizvērtām acīm. Cik daudz un kādu cilvēku vajadzēs nogalināt šajā avantūrā un pie kura no visiem būs tā sarīgā mantiņa, kas varētu izglābt viņa dzīvību. Un tad pienāca laiks, kad visime vajadzēja izkāpt. Paņēmis savas mantas viņš izaicinoši nopētija visus kareivjus, kas te bija. Un,kad kāds viņam kaut ko jautāja viņš viņu nopētīja tā, ka vēlētos uz vietas nošaut. Bet maisiņu viņš gan paņēma.
Iekā```` kastē, viņš apsēdās blakus Aleksandram un abi izskatījās vienlīdz drūmi.

[zibgaismiņa]

godīgi sakot, Ambera bija mazliet vīlusies.Skuķis bija gaidījis ko aizraujošāku kā vienkāršu slēpšanos kravas kastē.
Par savu naivumu paīgņojusies viņa devās uz mašīnu.
Noklausījusies,kas kareivim sakāms un mazliet apmulsusi par iešķiebto maišeli, viņa iekāpa un iekārtojās stūrī pie galasienas, tā lai varētu pārskatīt visu telpu. Atverot dāvaniņu un ieraugot skrūves, viņa apmulsa vēl vairāk.
Vai kādam vēl tika iedotas skrūves? mazliet saraukusi pieri viņa nopētīja pārējos,kam arī bija manījusi maisiņus.
Nezinot cik ilgs varētu būt šis brauciens, Ambera jau laicīgi sāka rosīties- piestiprināja abus Desert Eagle ,katru savā pusē, un 2 papildus aptveres aizmugurē sev pie jostas.

Šo rakstu rediģēja Scelenty: 04.04.2009 14:53

[echo3]

Bizness! - Igors, no autobusa ārā kāpjot, ar cieņu teica Pelēkajam. Virsniekam pie kravas mašīnas noteikti nenācās īpaši minēt, kādā valodā runāt - krieviski, protams. Kravas kastē Igors iekāpa tikpat mierīgi un metodiski, kā bija kustējies iepriekš, apsēdās brīvā vietā, attaisīja savu mugursomu un pēc dažām minūtēm no mednieka vairs nebija ne vēsts, ja nu zābaki tie paši. Gaismu tādas pārvērtības veikšanai Igoram nevajadzēja, un pārējie kulbas tumsā varēja vien sajust klusu rosīšanos.

Maisiņu ar skrūvēm vīrietis iebāza ārējā krūšu kabatā.

[Semijs]

Artūrs visu pavadīto laiku autobusā pavadīja kārtojot savu ekipējumu; uzvilt bruņu vesti, uzkabi, sakārtot visus ieročus utml. Kad autobus bija apstājies, puisis kāpjot ārā no mašīnas, jau galīgi savādākā izskatā, nopētījis kareivjus, devās uz Urālu, kur smīnēdams atbildēja kareivam, ka var abās valodās runāt, ja laiks to atļauj.
Ielicis maisu ar skrūvēm uzkabē, Artūrs iekārtojās Urālā.

[Deonalds Bils]

Jusis aši vien iebāzis nazi makstī un iemetis somā steidzīgi kāpa ārā no autobusa. Visu sapratis abās valodās viņš devās uz mašīnu . Vaicātajam viņš krievu valodā atbildēja.
Abas.
paņēmis maisiņu viņš ierāpās norādītajā kastē un iekārtojies viņš no somas izvilka ieroci un pārleicinājās ka tas ir piepildīts ar visām patronām, vai nekas nav pazaudēts. Nazis tika izvilkts vēlreiz un mazliet paasināts. Un maisiņš joprojām stāvēja jakas iekškabatā.



Šo rakstu rediģēja Sindra: 04.04.2009 22:17

[Miervaldis Gotiņ...]

Kad visi bija sakāpuši kravas mašīnā, pēdējais iekāpa karavīrs un pārstūma kastes tā, lai tās atdalītu pasažierus no kravas kastes izejas. Tad izleca ārā, aizvēra aizmugurējo bortu. Atskanēja skaļš sauciens: Поехалы!, motori ierūcās skaļāk un kravas mašīna ar mūsu varoņiem sakustējās. Ceļā gan pilnīga tumsa nevaldīja, pa šķirbām starp kastēm un tentu iespīdēja šauras gaismas strēles no aizmugurē braucošās mašīnas prožektoriem.

Pēc desmit minūšu braukšanas automašīna apstājās. Ārā atkal bija dzirdama runāšana, taču tā bija ātra un paklusa, un pat ukraiņu valodu protošie pasažieri neko nesaprata. Brīdi pastāvējusi, kravas mašīna brauca tālāk, pagriezās, tad vēlreiz pagriezās un beigās, motoru noslāpējusi, apstājās.

Varēja dzirdēt, kā atkal atveras aizmugurējais borts, kravas kastē kāds iekāpa un atkal pārbīdīja kastes, atbrīvojot ceļu uz izeju. Karavīrs klusi noteica krieviski: Kāpjam ārā!, nodublēja to pašu angliski un pirmais izleca no kravas kastes.

Kad cilvēki izkāpj no kravas automašīnas, var nojaust, ka vieta izskatās šitā:
(IMG:http://s54.radikal.ru/i146/0904/e9/9b7d17afb468.jpg)

Dzeltenais laukums ir tas, kur sastājas izkāpušie; pa labi - militāra izskata 2-stāvu ēka, kuras 2. stāvs un jumts tumsā nav saskatāms, priekšā - dzeloņstiepļu žogs un 2 ložmetēja ligzdas, ceļš uz augšu starp abām ložmetēju ligzdām ir aizkrauts ar vairākiem betona blokiem. Sarkanie punkti - karavīri.

No mašīnas izkāpušajiem, par spīti jūnijam, uzpūta dzestrs ziemeļu vējš, kurš nesa līdz savādu satraukumu un nedrošību. Tālumā uz ziemeļiem (t.i. uz augšu) skanēja visādi dīvaini trokšņi - riešana, kaukšana, urkškēšana un rēkšana. Brīdi pa brīdim var rībēt arī kāds attāls šāviens.

Nu, var teikt, ka esat klāt, - karavīrs kautrīgi noteica, - beidzas Perimetrs. Zona ir tur, uz priekšu. Pēc pāris kilometriem būs pamesta sādža, kurā nonāk visi... kā jūs. Tur varēsiet pārnakšņot, iepazīties ar tirgotāju Sidoroviču un pierast pie Zonas. Ar dievu!

[Elony]

Aleksandrs pateica kareivim paldies. Viņš uzsauca Olgai: "Ejam." un devās cauri vārtiem uz ziemeļiem. Desmit metrus aiz vārtiem viņš iztina no drēbes savu bisi. Auduma gabalu ielika somā, bet makšķeres kāta galu nometa zemē. Viņš arī no somas iebēra mēteļa kabatā sauju ar bises patronām. Mēteļa iekškabatā iebēra pistoles patronas un ielika tur arī pašu Makarovu. Pēc tam atkal uzģērba mugursomu. Tagad viņš bija gatavs Zonai.

[Semijs]

Artūrs izkā```` ārā no mašīnas, noklausījās koordinātas un pamājis ar galvu, izgāja ārā no nožogojuma un uzreiz notupies, atvēra somu. Izvilcis ārā izjauktu AK-4, viņš diezgan veikli to salika kopā un uzlicis jostu ierocim, pakāra to uz pleca. Puisis turpināja ar nākamajiem ieročiem, - nazi pie zābaka, pistoli makstī un granātu drošā vietā pie uzkabes, visu sakārtojis un pārbaudījis vēlreiz, viņš uzmeta somu.
-Labāk jau būtu turēties kopā līdz galamērķim.-
Puisis pie sevis noprātodams, gāja līdzi Sašam ievērojot 5 metru distanci. Viņš nezināja, vai te apkārtne ir droša vai nav, tādēļ turēdams ieroci tā, ka burtiski ir gatavs pusotras sekundes laikā šaut, puisis uzmanīgi gāja un kārtīgi vērja apkārtni.