Cilvēces iejaukšanās, [GM][BP][fantasy] Opcijas

[latvis20]

Cilvēces iejaukšanās

(Nezinu vai daru īsti pareizi, bet es sākšu ar tiem ko tur var sastapt un karti)

(IMG:http://img253.imageshack.us/img253/8761/zemewq3.png)

Farlenda: Miermīlīga zemīte kas ir attīstīta aizsardzībā, bet par karu nedomā.

Karalis Omfānijs:Viņš ir cilvēks vidēja auguma ar melniem īsiem matiem. Viņam mugurā ir sarkans apmetnis, zelta kronis, dzeltenas (kā zelta) bikses un krekls. Viņš ir draudzīgs un uzklausa nabadzīgos.

Kalējs: Viņš ir gara auguma. Stiprs goblins ar kupri. Viņam ir melni īsi mati. Parasti netīra seja. Viņš ir tērpis brūnā apšmulētā priekšautā kas sniedzas viņam līdz potītēm. Viņam ir bezrokains pelēks krekls un pelēkas bikses. Viņš ir noslēgts tapēc neviens nezina ne viņa dabu ne vārdu, bet pa spēkam viņam ir viss.

Kalējzēns Teds: Viņš ir īsa auguma elfs. Zaļš un vel velkā zaļas bikses un kreklu. Viņam ir dzeltenīgi mati. Tādi pagari apmēram līdz kaklam mazliet pat īsāki. Viņš ir drosmīgs un bieži liek kalējam dusmoties jo pazūd no darba. Ar bērniem viņš ir rotaļīgs un bērnišķīgs, bet ar pieaugušajiem ļoti nopietns.

Umārija: Šī zeme neciešs cilvēkus tapēc cilvēkiem tur labāk nerādīties.

Karalis Zets: Viņš ir tiešām gara (2m un 95cm) auguma drakonians.Viņam ir zila āda. Zilas krūts bruņas un zilas ellastīgas bikses. Viņš ir strēlnieks. Pret cilvēkiem vai citiem radījumiem kuri viņam nepatīk viņš izturas ļoti cietsirdīgi.

Kērtija: Kērtija ir karaļa meita. Viņa gan ir dzeltena drakoniana. Dzeltena drakonianiem ir ļoti reta krāsa. Veiksmes krāsa. Viņa valkā zaļganas tādas kuras viņas ādai piestāvs bikses un ērtu kreklu. Viņai padodas tuvcīņa. Kabatās viņai vienmēr ir naži. Neskatoties uz to ka viņai ir veiksmīga krāsa viņa dueļos neuzvar tikai tapēc ka veiksme bet tiešām daudz trenējas.

Kreiss: Viņš ir vidēja auguma rūķis. Viņš ir spēcīgs ar brūniem īsiem matiem. Viņam ir gara brūna bārda kura ir sapīta bizē. Viņš ir pasūtijumkalējs. Bet par pakalpojumiem prasa lielu naudu. Viņš ir iemīlējies Kērtijā tapēc bieži dodas uz nezināmajiem mežiem. Neko neatrod bet arī nepazaudē. Vienreiz tikai arbūzaini stāstija ka redzējis kā no zemes izlēcis cilvēks kas staigājis uz visām 4.

Jindane:Jindane ir zeme kas neļauj Farlandai un Umārijai karot. Bet Jindane uzņemas lielāko atbildību par ļaunumu. Jindanē nav karaļa bet neskatoties uz to visi ir vienoti.

Gudrais Sēlijs: Viņš ir atklājējs. Viņš ir cilvēks ar garu sirmu bārdu un bez matiem. Viņš ir iss un kalsns. Parasti viņš ir ļoti nervozs un aizņemts. Līdz šim viņš ir atklājis 4 maģijas un daudz eliksīru. Ar mašīnām viņš nenodarbojas jau ilgi kopš laika kad viena gandrīz uz````zināja visu Jindani.

Fēnikss: Šis Grifs spēj lidot. Viņš ir liels un stiprs. Viņam ir zelta spārni bet balta apkša. Augša arī zeltaina. Viņš reti parādās Jindanē. Kur viņš ir nezina neviens.

Lords Derkens: viņš ir cilvēks ar spēcīgui ķermeni. Viņš ir kareivīgs un drosmīgs. Viņš ir normāla auguma ar blondiem matiem līdz pleciem. Viņš vislaik valkā dzelzs bruņas bez ķiveres.

Nezināmie meži: Nu nosaukums visu izsaka. Paklausaties Kreissa stāstā varbūt noticēsiet... Bet vienmēr ir tā - ja kāds ieiet vai nu neiznāk vai iznāk neko nezina vai neatceras.

Tumsas zeme: Tur vispār neviens nav bijis bet par to ir stāsts.

Ieroči:
Cirvis
Duncis
Nazis
Arbulets
Loks
Zobens
Āva
Pātaga
Ķēde
Kārts
Šķēps

Maģijas:
Ruto-eli-pafato - tu pieņem cita cilvēka izskatu uzreiz kā to ieraugi
Jen-to-per-čuko - Uguns bumba
Uli-da - spēja gāzt kokus
Ver-tu-cet-ha - telepātija

Rases:
Cilvēks - cilvēki ir gudri un izveicīģi. Karā tie būs nelabi ja nu vienīģi kā strēlnieki.
Goblini - katrs goblins var būt savādāks.
Rūķi - Viņi ir stipri un gudri kautgan ļoti īsi.
Drakoniani - Viņiem ir krāsu āda ar asti. Viņi ir ļoti izveicīgi un gari. Parasti tie nevar nogaidīt kad būs karš beidzot.
Grifi - Viņi ir neveikli bet lieli un spēcīģi. Kā arī nav visai gudri bet lidotāji.
Elfi - viņi ir pagari, izveicīģi , nav diesko stipri bet ar treniņiem kļust tādi! Viņi ir ļoti viltīģi.
Troļli - viņi ir lieli, spēcīģi bet ļoti dumji. Parasti viņi iet pie stiprākā - ļaunākā.
Kentauri - Viņi ir zirgi ar cilvēka galvu. Viņi ir gudri, spēcīģi bet uz ievainojumiem ļoti vārgi.

Telepātija:
Telepātiju apzīmēt kā runu tikai pēc maģijas.

Mērķi:
Iznīcināt ļauno bet pa to ir daudz kas cits jāizdara.

(Cilvēku te ir ļoti mazs tapēc izdomājat jaunus tieši jūs! Bet aprakstat tos. Pārējo gan ja gribat ko jaunu vai ir ideja sūtat man PZ)

Cilvēces iejaukšanās. Stāsts.

Ir nezināms laiks... Šajā zemē viss ir mierīgs. Te ir gan goblini, rūķi , elfi viss izņemot cilvēkus. Visa pasaule dzīvoja saticīģi un nebija ļaunās puses. Līdz kādai dienai kad...
Ir 26.gs cilvēce ir atklājusi visu izņemot laika mašīnu. Nāca gudrākie citplanētieši, cilvēki no visas pasaules lai to ubūvētu. Bet starp tiem citplanētieši bija nodevēji. Te bija 7 cilvēki un 8 citplanētieši. Viņiem tas izdevās un citplanētieši iegrūda cilvēkus nezināmā laikā...
Kā redzat cilvēki uzradās un turpināja te savu rasi. Bet ar to rašanos uz kreiso pus pārgāja 6. Viens dibināja jaunu laika mašīnu bet aiz dusmām pārvērtas par ļauno ar lielu spēku. Tapēc arī Umārija neciešs cilvēkus. Vai kāds spēs izjaukt ļaunumu? Ja nē tad tas var mainīt visu nākotni!

Tagad:
Gudrais sēlijs kā vienmēr tupēja savā kabinetā. Pie viņa pienāca lords Derkens. Sēlijs tā bija aizrāvies ka to nemaz nedzirdēja un pārbijās kad Derkens sāka runāt:'' Sveiks Sēlij!'' Sēlijs neatņēma bet nomierinājis sirdspukstus turpināja strādāt. Derkens turpināja:'' Vai tu man vēl netaisies iemācīt uguns bumbas burvestību? '' Sēlijs atrāvās no darba un teica viņam:''Tu tai neesi domāts'' Derkens neapmierināti turpināja sarunu:'' Kātad! Un tu būtu tas īstais cilvēks kam tā jāzin? Sēlijs neuztraucās un atgriezās pie darba runādams:'' Jā! Es to zinu. Tev netaisos teikt un daudziem atklāt arī ne! To zin tikai Teds no Farlandas un Kērtija no Umārijas. Savukārt pārējas burvestības arī neviens nezin. Tikai es. Telepātiju gan zin Fēnikss...'' Derkens atmetis jau cerības un atslābis:'' Labi, labi! Tad varbūt pasaki ko tagad tu tur taisi?'' Bet Sēlijs bija nelokāms un gribēja strādāt:'' Nē!!'' Derkens devās prom.
Tajā laikā Umārijā:
Kreiss domāja , Ak cik skaisti trenējas šī Kērtija!, Viņš viņu tā apbrīnoja... Bet Kērtija trenējās. Viņai no priekšpuses krita maiss ar graudiem. Viņa leca uz priekšu apmeta kūleni zem maisa un pārškēla to. Tupus sēdēdama viņai nokrita maisi pa kreisi un labi un aizmugurē vēl. Viņa iedur nažus abos malējos. Iešūpojas un met salto uz aizmuguri iedurdama abus dunčus maisā, apgriezdamās. Nokritusi tā pateica:''Nu tā! Treniņš cauri!'' Kreiss uzreiz sāka aplaudēt un teica:'' Kērtij! Negribi iet ar mani uz Nezināmajiem mežiem? Tu mani lieliski pasargāsi! Es paņemšu arbuletu un būsim lieliski komanda! '' Kērtija mazliet padomājusi nosprieda jā tikai tēvs to lai nezina. Viņa paņēma abus nažus. Kreiss paņēma arbuletu. Un viņi devās uz mežu.

[Moriartijs]

Pēkšņi no krūmiem izleca neliela auguma goblins un iesaucās, - Es esmu gudrs burvis! -

Tad nošķaudījies turpināja, - Jūs iesiet uz Nezinājmajiem mežiem? Vai es varu nākt jums līdzi? - viņš izvilka no kabatas karoti un iztaisnojis to ielika atpakaļ kabatā, piebilda, - Mani sauc Fenhelis. -

Fenhelis cerēja ka abi piekritīs, jo viņš ļoti gribēja paklejot pa Mežu. Viņš gan bija nedudz samelojis pirmajā teikumā sakot ka ir burvis. Lai nu kas bet burvis vinš nebija. Taču no drošiem avotiem zināja, ka tas ir labs veids kā sākt uzrunu.

[latvis20]

No sākuma es gribētu atvainoties par savu noobismu un pateikt: Tos sākumā ierakstītos tēlus var izmantot ikviens! Bet jāizveido arī savi tēli!

Kreiss un Kērtija ieraugot šo goblinu bija ļoti satraukti. Viņi neribēja tikt noburti kā arī negribēja viņu ņemt komandā...

Kreiss tomēr ieteicās:'' Bet ja jau tu esi tik liels burvis kapēc neej pats mežā?''

Tikmēr Farlendā:
Erlors pamodās un juta ka viss nav tā kā vajag. Erlors bija īsa auguma elfs. Erlors aizgāja pie kalēja. Un sāka meklēt savu dēlu Tedu. Bet Teda tur nebija. Nu tā gadās ļoti bieži. Goblins pēkši ierunājās:'' Meklē Tedu?'' Erlors protams to darīja un viņam nevaidzēja atbildēt. Kalējs turpināja:'' Nezinu kur viņš īsti ir, bet kad viņš atnāca pie manis teica ka viss nav tā kā vajag... Viņš paņēma manu labāko āvu un teica ka iet uz Jindani. Ko viņš tur es nezinu. Ja gribi meklēt viņu - paņem šo zobenu.'' Kalējs nogāja mazliet tālāk paņēma lielu divroku zobenu un iedeva to Erloram. Erlors to knapi spēja noturēt un teica:''Vai nav nekā vieglāka?'' Kalējs atbildēja:'' Ir jau ir... Bet aizej līdz Sēlijam jo šis ir dižš zobens. Viņš man palīdzēja to gatavot.''

Erlors sāka iet uz Jindani. Kad viņš iegāja mežā kas ved uz Jindani pēkšņi nesagatavotajam Erloram pāri pārlaidās 2 grifi. Nē tas noteikti nebija Fēnikss. Tie bija nezināmi. Izskatijās ka tie ir arī ļauni noskaņoti. No Jindanes puses nāca lieli dūmi. Šķiet ka bija uzbrukums tur. Bet ļaunie grifi laidās uz Farlendas pusi. Erlors nezināja uz kuru pusi skriet. Abas pilsētas bija vienādā attalumā, bet ar šo zobenu līdz tām nokļūt bija ļoti grūti. Viņš to nometa ceļa vidū un skrēja uz Jindani pēc dēla.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 21.02.2009 10:58

[Moriartijs]

- Ēēē, nu.... - Fenhelis minstinājās, - Vispār neesmu es burvis. Bet man reiz bija kāds pazīstamais, kas teica, ka lai atsātu uz cilvēkiem iespaidu, ir jāsāk iepazīšanos ar teikumu, "Es esmu gurds burvis". -

Pakāpies solīti tālāk no diviem cilvēkiem, Fenhelis turpināja, - Bet, ja jūs mani negribat ņemt līdzi, tad došos uz tuvāko krogu un tur arī palikšu. Varēsiet paši klaiņot pa Nezināmo mežu, - viņš kaitināja abus. Tad jau redzēs ko šie atbildēs.

Kamēr ar abiem runāja, Fenhelis atkal izvilka no kabatas karoti un šoreiz to saliecis ielika atpakaļ kabatā.

[latvis20]

Kērtiju sāka ieinteresēt Fenhelis. Kērtija tam pavaicāja 2 jautājumus:'' No kurienes tu esi? Kas bija tas kas tev to teica?'' Tad Kērtija sačukstējās ar Kreissu. Laikam par to vai iet ar viņu uz mežu vai nejiet. Bet nonāca pie slēdziena ka iet. Kreiss:''Bet Fenheli, vai tev ieroči ir?''

Tikmēr pie Erlora:
Viņš skrēja uz Jindani pie Teda ko kājas nes. Bet viņu sāka mocīt doma vai pamest zobenu bija laba doma. Tuvojoties Jindanei jocīgā nemiera sajūta ka kautkas nav kārtībā viņu sāka mocīt striprāk. Pēkšņi viņš izdzirdēja ņurdoņu, lapu čaukstēšanu. Viņš apstājās. Paskatijās pa labi. Pa kreisi. Uz atpakaļu. Bet skatoties atpakaļ uz priekšu viņš ieraudzīja milzīgu ļaundabīgu trolli. Tas ierēcās. Rokā viņš turēja vāli. Erlors uzreiz metās atpakaļ cerādams ka zobens vēl tur būs. Bet pagriežoties tur bija identisks trollis. Tas rēca. Tas turējas rokā vāli. Tagad Erlors zinādams ka ir sprukās centās aplūkot pēdējo ko redz. Viņam uz sejas kreisā vaiga bija milzonīga pumpa. Tad bija notašķīts svārkveidīgs audums kas karājās tam bikšu vietā. Krekla viņam nebija. Arī otrs trollis bija tāds pats. Bet dīvaini neviens no tiem neuzbruka. Dīvaini. Bet Erlors vairs nebaidijās tik ļoti, ieskrējās un izlīda aizmugurējam trollim caur kājām. Erlors skrēja pēc sava zobena. Viņš vairs neatcerējās kur to atstāja bet zināja ka takas vidū. Erlors skrēja, troļi pakaļ. Erlors jau tuvojās Farlendai un zobenu neatrada. Bet viens no troļiem meta vāli kas trāpija pa koku un zars lūza, un uzlūza virsū Erloram. Erlors zaudēja samaņu.

Vēlos atgādināt ka sākotnējos tēlus kas ierakstīti varat izmantot.

[Moriartijs]

- Bet protams! - Fenhelis iesaucās un izvilka no somas divus dunčus, trīs pistoles, kaudzi ar granātām un pātagu. - Esmu bruņots, tādēļ nav problēmu. -

[Moriartijs]

Labojums: Fenhelim pieder tikai dunči un pātaga.

[latvis20]

Kērtija un Kreiss visu apdomājuši izlēma ka tomēr Fenheli ņems komandā.

Visi gāja uz noslēpumaino mežu. Kad iegājuši tur iekšā kautkas sāka ņurdēt. Kērtija izvilka dunčus... Kreiss pārbaudīja vai arbulets ir pielādēts.

Tā viņi visu pārbaudījuši lēnāk devās iekšā.

Pēkšņi pretī izskrēja rēošs minotaurs ar milzīgu cirvi un zvēla ar to. Komanda palecās un izvairijās. Kreiss izšāva bultu tēmējot minotauram krūtīs. Bulta pret to atsitās, pārškēlās un nokrita zemē uz kruas tūlit uzkāpa minotaurs.

Minotaurs zvēla vēlreiz šoreiz paņemot līdzi Kreissa asinis. Kreiss nokrita zemē un sāka vaidēt. Minotaurs lielā lēcienā bija virsū Kreisam. Fenhelis un Kērtija atkāpās. Minotaurs neuzleva Kreisam bet Kreiss gulēja tieši starp kājām. Kērtija leca. Viņa apmeta salto un cirta ar dunčiem minotauram. Minotaurs gan ātri aizsargājās ar cirvi un pagrūda to stipri tā ka Kērtija ielidojas kokā un zaudēja samaņu. Fenhelis nezināja ko iesākt...

UPDATE:

Rases:

Rases:
Cilvēks - cilvēki ir gudri un izveicīģi. Karā tie būs nelabi ja nu vienīģi kā strēlnieki.
Goblini - katrs goblins var būt savādāks.
Rūķi - Viņi ir stipri un gudri kautgan ļoti īsi.
Drakoniani - Viņiem ir krāsu āda ar asti. Viņi ir ļoti izveicīgi un gari. Parasti tie nevar nogaidīt kad būs karš beidzot.
Grifi - Viņi ir neveikli bet lieli un spēcīģi. Kā arī nav visai gudri bet lidotāji.
Elfi - viņi ir pagari, izveicīģi , nav diesko stipri bet ar treniņiem kļust tādi! Viņi ir ļoti viltīģi.
Troļli - viņi ir lieli, spēcīģi bet ļoti dumji. Parasti viņi iet pie stiprākā - ļaunākā.
Kentauri - Viņi ir zirgi ar cilvēka galvu. Viņi ir gudri, spēcīģi bet uz ievainojumiem ļoti vārgi.
Minotauri - viņi ir pati pilnība. Lieli, stipri, gudri. Bet noslēgti.

Ieroči:
Cirvis
Duncis
Nazis
Arbulets
Loks
Zobens
Āva
Pātaga
Ķēde
Kārts
Šķēps
Āmurs

Moriartij pabeidz cīņu jo es nevaru izmantot Fenheli bet tu vari gan Jreissu gan Kērtiju gan minotauru gan Fenheli!


Šo rakstu rediģēja latvis20: 22.02.2009 18:18

[Moriartijs]

Moriartij pabeidz cīņu jo es nevaru izmantot Fenheli bet tu vari gan Kreissu gan Kērtiju gan minotauru gan Fenheli!

Nevaru gan, (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Katrs spēlētājs var izmantot tikai vienu tēlu.

-----

Fenhelis sekoja abiem pārējiem Mežā. Kad viņš izdzirdēja ņurdēšanu, viņš saprata, ka nu nebūs labi.

Kad parādījas Minotaurs, viņš pagāja malā un ļāva abiem pārējiem ar to paspēlēties. Tikmēr viņš pats izvilka no savas somas nelielu grāmatu. Nosaukums tai bija "Sugas". Atšķīris lapu par Mīnotauriem, viņš lasīja. - Minotauri - viņi ir pati pilnība. Lieli, stipri, gudri. Bet noslēgti. Visdīvainākais raksturojums ko esmu lasījis - ne vārda par vizuālo izskatu. Taču šķiet ka autors ir mēģinājis neveiksmīgi iepazīties ar kādu Mīnotauru. "Noslēgti". Ha. -

Kad abi Fenheļa cīņu biedri bija gar zemi, goblins grāmatu atlicis atpakaļ un izņēmis no somas pātagu, ar to cirta Mīnotauram pa degunu. Tas noteikti viņu apdullinās.

[Miervaldis Gotiņ...]

Trollis vārdā Tupako Umaro pašķīra krūmus un iznāca tieši Minotauram aiz muguras.

Slikts lops! - viņš teica pērkondārdošā balsī un zvēla Minotauram pa muguru ar savu koka vāli, - Slikts lops! Tev nebūs aiztikt mazākus! - viņš zvēla vēl un vēl.

[Moriartijs]

Fenhelis ieraudzīja lielo trolli un izbrīnā iepleta acis, Tas tik ir varonīgs!

Kamēr šis zvēla Mīnotauram, Fenhelis lēkāja apkārt un smējās un sita plaukstas. Ik pa brīdim arī mīnotauram ar savu pātagu iezvēla.

[Kindergārdēns]

Suks stādījās karaļa Omfimānija priekšā ar šādu runu -
Mani sauc Suks, īstajā vārdā Salks Undrija Kalla dēls Sensofs.
No kādas rases? - karalis jautāja.
Elfs, labi trenējies. - ar sevi apmierināts bija Suks.
Salk, kādi ieroči tev ir? - karalis vēlējās zināt.
Ķēde un cirvis. - Salks noteica

Pēc pāris stundu ilgušām sarunām tika nolemts, ka Suks būs karaļa palīgs. Salks nevarēja sagaidīt savu veiksmi. Bet tajā brīdī viņš nesaprata kur ir iekūlies...

[Beppo]

No krūmiem izlīda vēl viens trollis, krietni lielāks par Tupako Umaro un neapmierināts ierūcās:
— Atkal tu man ceļiniekiem dari pāri? Man vienreiz pietiek!
Kas viņam īsti pietiek, trollis tā arī īsti nepaskaidroja, bet viņa vāle sāka dancot par Tupako muguru.

[Mattiass]

… un tad bariņam pievienojās milzīgs, gandrīz vidēja koka izmēra ciklops (apmēram šāds, tikai kājās bikses ar zem ceļgaliem norautām starām un uz rokām nav smuko aproču), kurš rokā turēja visai skaistu zvetējamo, kas faktiski bija vidēji jauns ozoliņš ar nobraucītiem zariem.
— Hajs, un bez manis? — viņš norēcās un iegāza tuvākajam trollim.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 26.03.2009 17:10

[Beppo]

Grruhnakīrrks, sajutis, ka viņam kāds uzbrūk no mugurpuses, nelabi iebļāvās un pagriezās pret ciklopu.
— Tu! Tu!
Vairāk artikulētu vārdu no viņa mutes arī neatskanēja, toties kaudze neartikulētu rēcienu gan. Vienlaikus zvetējamais Tupako Umaro tika aizmirsts un visa Grruhnakīrrka vāles uzmanība tika veltīta ciklopam.

Šo rakstu rediģēja Beppo: 26.03.2009 17:24

[Ungaarijas ragas...]

Grifs Vrēks lidoja, izbaudīdams gaisa plūsmu, kas sitās viņam knābī un glāstīja galvas baltās spalvas, kas uz krūtīm plūdeni pārgāja daudz īsākajās un nu jau brūnās krāsas matos, kas klāja viņa zvēra ķermeni. Aste ar jauki kuplo pušķi galā laiski vēzējās aizmugurē palīdzēdama regulēt lidojumu. Milzīgie zeltainbrūnie spārni šķēla gaisu, kamēr…

…viņa skatienu piesaistīja burziņš uz zemes.
Izklaides pasākums! nodomāja Vrēks un ar spalgu ķērcienu, kas nozīmēja: Es arī gribu piedalīties! noplanēja pa vidu kautiņa dalībniekiem.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 26.03.2009 17:50

[Moriartijs]

Fenhelis redzot, ka kaitiņam pievienojas veseli trīs jauni čari, tikai nopriecājās - Ballīte! - un turpināja klapēt plaukstas. No trim jaunpieācējiem, divi bija visai baisi lielā lielumā, tādēļ Fenhelis uzmanījās lai nepakļūtu zem kājām un nagiem.

Kritiski paskatoties, Mīnotaurama jau vajadzēja būt pagalam. Ciklops un lielais trollis viens otru turpināja zvetēt. Milzu putns, visu vēroja, un Tupako Umaro vēl zvetēja Minotauru. - Heh, ballīte tieši tāda, kādu vajagm Eh. -

[Mattiass]

Ieraudzījis grifu, ciklops viegli sapīka. Tikai to nelāgo ķērcēju putneļu te trūka! Un tā uz brītiņu piemirsis par saviem jaunajiem sitaminstrumentiem, kas, viņa pēc, šo īso brīdi varēja dauzīt viens otru, ciklops ar plaukstu nosita grifu pie zemes un tad ar koceni kā ar tādu golfa nūju aizlidināja grifu labi tālu, lai nemaisās pa kājām. Vieglie kauliņi tādu apiešanos varbūt pat izturēja, toties prātam gan vajadzētu atslēgties, un tā, priecīgs par domu, ka kādu brīdi neviens ķērcējs apkārt nelidināsies, ciklops, atpakaļ neskatīdamies, mazliet atmuguriski pakāpās tālāk, lai novērtēt vispārējos postījumus. Aizmugurē esošā egle viegli nokrakšķēja, kaut kas stumbrā bija ielūzis.

Ciklops Kilgārs laicīgi atcerējās, ka vecmāmuļa pieteica kokus bez vajadzības nelauzt (tikai tad, ja vajag jaunu koceni vai steidzami kaut kur jābēg), un laicīgi paspēra soli uz priekšu. Egle palika mazliet līka un ar aplauztiem zariem tai pusē, kur tai bija liegi pieslējusies ciklopa mugura.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 28.03.2009 02:49

[washulis]

Varēja dzirdēt nodimdam pakavus. Kaut kur netālu starp kokiem. Drīz no pustumsas iznira kāds augsts stāvs. (IMG:http://i39.photobucket.com/albums/e187/washulis/LS/Centaura.jpg)

Tas bija kentaurs. Kentaure, precīzāk. Ar gariem, violetiem matiem. Viņai rokās bija loks, bet uz muguras bultu maksts.

Kas tad te par tādu saietu izveidojies? Viņa patīkamā, maigā balsī ierunājās, nopētot visus. Gan grifi, gan ciklopi un troļļi, pat goblini un cilvēki. Interesanti, patiesi interesanti. Atvainojos, ja nestādijos priekšā. Mani sauc Katna. Viņa viegli paklanījās klātesošajiem.

Kāds pieminēja ballīti? Viņa cerīgi iejautājās.

[Mattiass]

— Ballīte? — Kilgārs pārprasīja un nesaprašanā palūkojās uz pārējiem.

— Ballīte! Bet tad vajag paiku, — viņš tikai tagad ievēroja mazo goblinu.
— Re kur arī paika, — ciklops priecīgi konstatēja, taču uzreiz mazajam krāgā neklupa. Viņš vēl nebija izsalcis, un pārtika vislabāk saglabājas svaiga, ja ir dzīva. Turklāt mazie nešķīsteņi patiesībā mēdza būt visai uzjautrinoši.