S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Elony]

Aleksandrs palūdza ceļabiedreni mašīnu apstādināt ciema malā, izkāpt laukā un to aizslēgt. Savā garajā, lietotajā mētelī un ar drūmo seju, viņš neizskatījās pēc laimīga atpūtnieka, drīzāk pēc rūpju un nabadzības nomākta pilsētnieka. Viņš no mašīnas izņēma savu mugursomu, ar tai sānos piestiprinātu garu auduma saini, no kura gala līda laukā makšķerkāts.
"Mums jāiet uz māju ar numuru 4." Viņš ierunājās.
Pēc tam arī devas pa ceļu gar mājām, meklējot to, kurai bija kaut kur - uz sienas vai pastkastītes iezīmēts četrinieks.

[Semijs]

Artūrs lēnām dudināja ar kūpošu cigareti mutē, starp visām mājām, meklēdams māju Nr. 4. Virsū viņam bija vienkārši melna maika un kamoflāžas bikses bija pāri zābakiem, tātad nekas uzkrītošs. Ievērojies ceturto numuru, puisis nodzēsis cigareti pelna traukā, piestāja ceļa mājā un izslēdza motoru.
-Ehh.. nu laikam esam klāt.-
Viņš sev teicis, izkāpa ārā no mašīnas un piegājis pie sēta malas, uzsauca.
-Vai saimnieks mājās??-

[Miervaldis Gotiņ...]

Čīkstēdamas atvērās mājas durvis, pa tām iznāca vīrelis aizpampušu seju, jau krietni pāri pusmūžam. Viņš piesteberēja pie vārtiņiem un uzgūlās tiem virsū, aplaimodams otrā pusē stāvošos ar kārtīgu alkohola dvaku elpā.

(IMG:http://i070.radikal.ru/0903/e9/c14bf42b46be.jpg)

Ho jums vajah? - viņš ierunājās ar jūtamu ukraiņu akcentu, caur pieri lūrēdams uz trokšņa cēlājiem.

[Semijs]

Tiklīdz saimnieks bija pie vārtiņiem, Artūrs ar draudzīgu smaidu turpināja.
-Sveicināti, es te atbraucu vasaras atvaļinājumā, vai esmu trāpijis pareizajā vietā?-
Paskatījies uz pārējām mājām, puisis pievērsās vīrietim.

[Sindra]

Olga izkāpa no mašīnas un aizcirta durvis.
Kā nonākusi jaunā vieta, viņa no sākuma aplaida skatienu apkārt.
Meitene noteikti izskatījās pēc pilsētnieces, diezgan augstprātīgu skatienu, izlaistiem melniem matiem.
Tērpusies pieguļošās drānās. Kamuflāžas biksēs, sarkanu krekliņu un tam pa virsu bija ādas jaka, kas īpaši izcēla krūšu formu.

Viņa izņēma no mašīnas mugursomu, uzmeta to plecos un sekoja Aleksandram.
Nonākot pie mājas ar ceturto numuru, Olga cītīgi nopētija tipu, kurš bļaustījās gar sētu.
Un tad arī mājas saimnieku.
Sieviete nedaudz saviebās.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 26.03.2009 23:14

[Ķipītis amonjakā]

Marianna visu rītu bija krāmējusies ap mantām, kuras ņems līdzi. Ar skumjām viņa mājās bija atstājusi otas un krāsas, diemžēl gleznošana viņai uz kādu laiku būs jāaizmirst, bet kā mierinājums bija jaunais piedzīvojums.
Dodamās uz autobusu, viņa vēl centās tikt skaidrībā pārdomāt vai nepārdomāt, protams viņai bija skaidrs, ka tā ir spēle ar dzīvību, bet tas jau viņu īpaši nesatrauca, viņa sāka kraut savas pekeles autobusa bagažniekā.

Ilgs ceļš bija pavadīts kratoties smirdīgā autobusā, bet Anna centās nomierināt sevi klausoties ģitāru savā ipodā un fotogrāfējot visu, kam tikai viņa brauca garām. Jā, pat tādas mantas viņai bija līdzi.
Pēc vairākām nogurdinošām stundām viņa izkāpa no autobusa un beidzot bija galamērķī- Marijampolē. Un viņa ievilka gaisu nāsīs, lai sajustu, ka beidzot ir izkļuvusi no braucamā. Pfe, gaiss nemaz nav tik tīrs.

Tā nu viņa stiepdama savas mantiņas uz muguras lēnām vilkās, meklēdama 4. māju. Krāsainās, ukraiņu stilā būvētās, mājiņas ar šķībajām sētiņām viņai likās piemīlīgs skats, un viņa uzņēma pāris bilžu.

Marija Anna atrada zaļo būdiņu, un sauca- Hēē, te kāds ir? Spāniskais akcents ieskanējās. Pa, pa, kas man bija jāsaka?

[Miervaldis Gotiņ...]

Atsapūsties? - vīrs ar aizpampušo ģīmi pārjautāja pirmajam nemiera cēlājam. Nu jau pie vārtiņiem viņam piebiedrojās vēl viens vīrs un arī 2 dāmas, - jūs visi grib atsapūsties? A pie hā jūs ir atbraukuši?

[Semijs]

Artūrs nopētīja vīrieti un saprata, ka tagad negrasās čakarēties ar vīrieti labākajos gados, kas ir galīgā vafelē. Atspiedies pret mašīnu un aizkūpinājis kārtējo cigareti, puisis veltīja īsu skatienu pārējiem atnākušajiem. Sieviete, kuras krūtis makten izcēlās, paliels tēvainis un vēl kāda sieviete, kurai bija interesants akcents. Ievilcis dūmu, puisis nopūtās un gaidīja kādu, kuram būs nervi iet runāties ar vīrieti.
-Nu nav man garastāvoklis tagad lieki kaltēt mēli..

[Sindra]

Kad pirmais atnācējs pieteikšanos bija smagi feilojis Olga palūkojās uz savu pārinieku.
Ei, Saša, ieved kārtību! Liekas, ka te dažiem ir problēmas ar komunicēšanu.
Ja vecais nesaprot tāpat iegrūd viņam bakšus.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 26.03.2009 23:49

[Elony]

Aleksandrs redzēja, ka šeit jau pulcējas bariņš ļaužu. Nākotnes stalkeri... nez, cik daudz izdzīvos?
Viņš piegāja pie veča un teica, protams krieviski:
"Mēs esam atvaļinājumā abraukuši vasarnieki, kas maksā 5000 dolāru katrs par apmešanos šeit, mājā ar numuru 4." viņš pamāja ar galvu uz Olgu.
Pārējie "atpūtnieki" lai atbild paši par sevi.

[Ķipītis amonjakā]

Nu protams, karstasinīgums ņēma virsroku.
V-a-s-a-r-a-s atpūtnieki. Viņa skaļi norunāja un žestikulēja pa zilbēm. Mentira, toper!!! si!!
Ilgāk nebija iespējams noturēt smagās somas. Viņa tās nometa pie sētas zālītē un mēģināja vēlreiz runāt ar vīru. Es esmu Marija Anna!
Viņa nopūtās. Sin esperanza

[Semijs]

Artūrs veltīja diezgan dīvainu skatienu karstasinīgajai sievietei.
-Huh...-
Ievilcis un izpūtis dūmu, puisis novērsās no viņas, nelikdamies ne zinis par to, ko viņa teica. Ar šādu aurošanu un čīkstēšanu, viņa tālu netiks.
-Apsēdies un atvelc elpu..-
Beigu beigās, Arčijs kaut ko pateica Marijai. Nometis zemē cigareti un nodzēsis, viņš paskatījās uz milzeni, kas runāja ar vīrieti. No aizmugurējiem krēsliem mašīnai, izvilcis ārā plecu somu, uzkāra to sev mugurā un gaidīja maksāšanas laiku.

Šo rakstu rediģēja Semijs: 27.03.2009 00:16

[Miervaldis Gotiņ...]

Ah tā? - vīrelis šķībi palūrēja uz Aleksandru un viņa sejā iegūla smaids, - nav tā kā drusku dārgu par vienkāršu un garlaicīgu atpūtu draņķīgā, mušu apsēstā ūķī, he he? - viņš novervelēja un neskanīgi iesmējās. Bet tad viņa balss kļuva stingra un noteikta, skatiens kļuva ciešāks un tajā izgaisa iepriekšējais miglainums. - Pareizi jau vien būsi atnācis, puis. Pēc acīm redzu, ka Viņa jau daļu tevis paņēmusi, bet tu esi gatavs atdot sevi vēl. Tāda Viņa ir, tā Zona. Nāc vien iekšā, - viņš pavēra vārtiņus, pasniedza Aleksandram roku - Pelēkais. - un uzmeta stingru skatienu pārējiem, drošā, stingrā balsī vaicādams: - Jūs esat pārliecināti, ka hribat atpūsties par tādu lielu naudas summu?

Negaidīdams atbildi un atstājis vārtiņus vaļā, Pelēkais devās iekšā mājā, atpakaļ neskatīdamies. Pagājis garām virtuvei, viņš apstājās istabā, kur jau priekšā sēdēja 2 drūma izskata vīri:
http://s44.radikal.ru/i104/0903/a3/12f08cd996bc.jpg
http://s45.radikal.ru/i110/0903/3b/d88c0b86089f.jpg
Tie ir Stass un Toļiks, - Pelēkais paskaidroja, - viņi jūs pieskatīs, lai jūs neiedomātos šeit noskaidrot kādas attiecības vai uzsākt tamlīdzīgu pašdarbību. Gadās visādi - tur, ziniet, vēlas nokļūt dažādi cilvēki. Un mūsu biznesā mēs klientus īpaši nešķirojam. Tā teikt, konpidencialitāte, he he. - viņš atkal neskanīgi iesmējās, bet smiekli pārgāja klepus lēkmē. Izklepojies, Pelēkais turpināja: - mēs dosimies tālāk vēlā vakarā, tumsā. Pagaidām jūs varat pasēdēt šepat, sēdamvietu pietiek, uz galda ir kvass un pīrāgi. Cienājieties, un drīkstat smēķēt. Tualete ir tur, - viņš pamāja ar roku tai virzienā, no kur atradās priekšnams un ārdurvis, pa kurām viņi bija ienākuši. - ja ko vajag - es būšu ārā, gaidīšu pārējos neprāšus. - Pelēkais jau pagriezās, lai ietu ārā.

Toļiks ar Stasu sēdēja istabas stūrī un smēķēja. Abiem pa ķērienam atradās pa AKS-74U automātam.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 27.03.2009 00:29

[Ķipītis amonjakā]

Ko? Es nečīkstu!! Lielās, brūnās acis vairīja izmisušu skatienu. Redzu jūs esat ar mašīnu atbraucis. Nemaz nezinat kā ir visu šo dienu pavadīt autobusā. fatigoso! Viņai noslīdēja no viena pleca blūzīta. Marija Anna! Viņa pasmaidīja. Sieviete izvilka cigareti un ievilka pāris dūmus, viņa jutās uzreiz labi, cigaretes Annai patika.

Un pēc brīža jau vīrietis saprata par ko iet runa, viņš ieveda ceļotājus iekšā. Marija Anna stiepa savas mantas, un nometa istabas stūrītī un pati apsēdās tām virsū un turpināja smēķēt.

Šo rakstu rediģēja Ķipītis amonjakā: 27.03.2009 00:31

[Semijs]

-Kurš teica, ka tu čīksti? Es tik teicu, lai tu atvelc elpu, bet nu vienalga par to.-
Pārliecinājies, ka mašīna ir aizslēgta un logi ir ciet, Artūrs sekoja Pelēkajam, ar domu galvā, ka biki izgāzās. Bet nu, ko padarīt? Tāpat puisim bija pie kājas par to. Iegājis istabā, kur vēl divi cilvēki jau sēdēja, Arčijs iekārtojās kādā no krēsliem un uzkoda pīrāgu.

[Sindra]

Īpaši nepievērzdama uzmanību abiem pārējiem atnācējiem, Olga sekoja Aleksandram līdzi mājā.
Hmm... kā iekš kaut kā tāda var dzīvot sieviete nopētīja apkārtni un laipni uzsmaidīja Toļikam un Stasam.

Olga apsēdās pie galda un savu mugursomu nometa turpat pie kājām.
Tad izvilka no jakas kabatas smalkās dāmu cigaretes un vienu aizsmēķēja.

[Elony]

Pelēkā vārdi lika Aleksandram tā kā kļūt drūmākam un domīgākam. Viņš sekoja ukrainim un lausījās, ko runā divi pārējie gribētāji. Daudz dzīvesprieka un enerģijas. Tas nav nekas slikts. Be sūdzības par ērtību trūkumu... nu ja.
Aleksandrs noskatīja sargus, kas viņam pašam nedaudz atgādināja kriminālos, varbūt tādi arī bija, kas viņam. Apsēdies pie galda pretī Olgai, viņš paskatījās uz sievieti..
"Salīdzinot ar apmetnēm Zonā, šī ir Hilton viesnīca." viņš tik vien noteica. Olga jau savu izvēli bija izdarījusi, bet viņam joprojām likās, ka viņa nesaprot, uz ko iet. Principā ikviens, kas devās uz Zonu, pirmo, otro vai kuro tur reizi, nesaprata, uz ko iet.

[echo3]

(OOC - Eu, pa nakti varbūt tomēr nevajag spēlēt? Dažiem, kas, ziniet, strādā, jāceļas ir 6 no rīta (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Bet vispār - URRĀ! Spēle ir sākusies!! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

Pa Marijampoles dubļaino ielu brida jauns vīrietis, kas neapšaubāmi bija sataisījies doties medībās. Izkāрis viņš bija no vietējās autobusam līdzīgās grabažas, un tagad mierīgā solī (Bez maldīšanās. He, te jau nebija, kur nomaldīties!) aizgāja līdz mājai ar numuru 4.

Pret sētu stutējās vīrietis, diezgan trulu skatienu vērodams ielu. Igors viņu uzrunāja ukrainiski, - Saimniek, tev brīva istaba uz vasaru neatradīsies? Maksāšu, kā pienākas.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pārliecinājies, ka nevienam no atbraucējiem jautājumu nav, Pelēkais izgāja ārā, aizsmēķēja un gaidīja nākošos atbraucējus. Bija zināms, cik viņiem šodien ir jābūt.

Necik ilgi, kad nākošais `viesis` jau bija klāt. Medniekam līdzīgais vīrietis mērķtiecīgi devās uz Pelēkā māju.

Atradīsies, atradīsies, kā nu ne, - Pelēkais atbildēja uz Igora jautājumu un pasniedza roku, - Pelēkais. Dodies vien droši iekšā un pa kreisi, tur jau pulciņš tādu pašu ir priekšā. Iekārtojies istabā, tagad nākošā kustēšanās būs tikai vakarā. Vari cienāties ar kvasu un pīrāgiem, kā arī smēķēt, ja tāda gribēšana uznāk.