Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

Ja Genesis pagaidām nav gluži mūsu pusē, tad drīz vien viņš būs mūsu pusē. Kīra mierinoši pasmaidīja kaķim.

Varbūt, ja nevienam vairs nav nekas jautājams, es varētu tās pāris stundas pagulēt? Ziniet... uz auksta, netīra akmeņa nebija diez ko ērti.
viņa piecēlās, apsēdās uz dīvāna blakus Tīdum un apgūlās, pavisam nekaunīgi noliekot galvu uz puiša kājas. Es zinu, Tev tas ir patīkami. viņa noteica un aizvēra acis.

[Roviela]

Tīdus bija tik pārsteigts, ka neko nepasāka.
- Saldus sapņus!
Viņš pēc brītiņa novēlēja un sēdēja, cik vien mierīgi iespējams, lai Kīrai netraucētu.

[Sindra]

Tā kā neviens neko vairāk nejautāja, meitene visai drīz aizmiga ciešā miegā.
Un ja neviens nepatraucē, guļ līdz pat nokļūšanai gala mērķī.

[Elony]

Apmēram pusdienlaikā gaisa kuģis nolaidās netālu no Vutai, iekārtotā laukumā. Tur kareivji sāka izkraut savu kravu, kuru bija paredzēts nogādāt pilsētā. Kaits kāpa lejā pa trapu.
"Draugs mūs sagaidīs kalnos, pie ceļa, lūk tur." viņš norādīja uz zemes ceļu, kad veda uz dienvidiem no pilsētas, kalnos. Ceļš patiesībā bija divas mašīnu riepu sliedes.

[Roviela]

Tīdus, īsti nevarēdams ne piecelties, ne pagrozīties, pats beigās bija iesnaudies. Tagad viņš jutās maķenīt stīvs, bet tas ātri pārgāja.
Puisis taisni vai ar acīm aprija visu apkārtni, tikko to ieraudzīja.
- Aha. Skaidrs, Kait! - viņš atteica kaķim, nokāрis lejā pa trapu.
Cerams, sanāks laika aiziet līdz pilsētai, Tīdus domāja. Viņš ļoti gribēja uzzināt, vai viņa dzimtās mājas ir vēl vai nav, nemaz nerunājot par tuviniekiem, kurus puisis īstenībā atcerējās kā caur miglu.

[Džea]

Pēc Kīras stāstītā arī Keila devās gulēt. Tas, ka Sephirots ir atdzimis, nepavisam nebija labi. Taču viņš jau tika uzveikts grāk, tad kādēļ arī šoreiz tā nebūtu?
Kad kuģis bija nolaidies netālu Vutai ciemā Keila kopā ar pārējiem izgāja ārā. VIņa aizvēra acis un ielepoja gaisu. Tik patīkami bija atkal atgriezties vietā, kas tika saukta par mājām

[Sindra]

Kīra pamodās visai labi izgulējusies.
Viņa piecēlās, pateicās Tīdum par laipnību un sekoja Kaitam ārā no kuģa.
Pavērojusi apkārtni un ceļu, viņa uzlūkoja kaķi.
A ko mēs daram ar mašīnu un moci? Atstājam kuģī?

Šo rakstu rediģēja Sindra: 08.04.2009 14:38

[Mattiass]

— Ar mašīnu mēs brauksim, Kīra, — Sairuss nosmīnēja un aizgāja izbraukt busiņu no kuģa.

[Sindra]

Ā! Aha aha... Kīra pasmaidīja Sairusam. Man tas ceļš liekas tāds šaubīgs tik lielai mašīnai tādēļ tā apvaicājos.
viņa paskaidroja.

[Elony]

Sairuss varēja bez grūtībām izbraukt busiņu laukā. Ceļš tiešām likās pietiekams, lai tas spētu pabraukt.
"Labāk braukt, nekā iet kājām. Tā gan." ieteicās Kaits, kuram lieli attālumi dēļ īsajām kājiņām varēja sagādāt grūtības.

[Sindra]

Labi. Kīra noteica un devās uz mašīnu.
Viņa apsēdās priekšā, blakus Sairusam un piedāvāja Kaitam sēdēt viņai klēpī, ja viņš vēlas.

[Roviela]

Tīdus ierāpās mašīnas aizmugurē un visai ērti iekārtojās uz viena no soliem.

[Elony]

Ceļš bija braucams un mierīgs, pastāvīgi veda slīpi kalnup. Kaits sēdēja aizmugurē kopā ar Tīdusu, Keilu un Seo.
Vutai pilsēta jau palika aiz muguras un aiz kalna sāna. Ceļš pārvērtās par taku kalna sānos, kur vienā ceļa pusē bija krauja lejup, bet otrā pusē kalna stāvs.

Kad busiņš izbrauca no kāda līkuma, priekšā uz ceļa kādus 20 metrus priekšā stāvēja liela radība, nedaudz atgādinot lauvu vai tīģeri, bet tomēr bija monstrs. Radījums nedomāja dot ceļu un ierēcās

[Sindra]

Oh, nu ko tam vēl vajag? Kīra nopūtās un izkāpa no mašīnas. Vajag šo piebeigt. Nav ko te mētāties un traucēt citiem dzīvot. viņa noteica un devās uz monstra pusi.

Kīra aktivizēja zobena matēriju un aizmeta monstra virzienā spēcīgāko zibens šautru.

[Roviela]

Tīdum nebija sevišķi ērti tikt laukā pa aizmuguri. Viņš paskatījās ārā pa durvīm, vai, gadījumā, aiz muguras nestāv vēl kāds tāds skaistumiņš, tad uzrāpās uz mašīnas jumta (pa karkasu, ja ir brezenta jumts), un iedzīvināja gravitācijas matēriju gadījumam, ja zvērs sadomās lēkt. Lūk, lēciena brīdī tas varētu noderēt. Ja paspēj, puisis iedzīvina arī ledus matēriju. Viens ledus spļāviens monstram pa ķepām vai purnu varētu būt noderīgs.

[Džea]

Keila drūmi noraudzījās uz pazīstamajām vietām. Tikai tagad viņa saprata, ka no Vutai ir bijusi prom pārāk ilgi. Kad priekšā parādījās monstrs sieviete kautko īgni nomurmināja. Tā vien likās, ka šis te ir izlikts aizsardzībai.
Izkāpusi no mašīnas Keila sadabūja vienu no saviem dunčiem un meta to monstra virzienā.

[Mattiass]

OOC: Nav nekāda brezenta, tā ir bruņumašīna, kas segta no visām pusēm. Lai uzrāpties uz jumta, nācās bāzties ārā pa lielā ložmetēja lūku, bet tad Tīdus traucētu tam, kurš vēlētos ķerties pie ložmetēja.

— Kīra, atpakaļ! Es izšaušu raķeti! — Sairuss pasauca, reizē lēnām ar mašīnu atpakaļgaitā atkāpdamies tā, lai sprādziena triecienvilnis nekaitētu busiņam (mašīna izturīga, bet tīrīt pēc tam kaut kā negribējās).

Ja priekšā viss atbrīvojas un radījums nav pārāk tuvu, pa to tiek palaista raķete. Uz jumta esošajam Tīdum pašam nācās saprast, ka raķešu palaišanas iekārta var būt bīstama — cerams, nebija pakāpies pie tās.

[Elony]

Monstram trāpīja zibens šautra kur galva, nošķīda zibeņi un radība skaļi ierēcās un mētāja galvu, galvas āda bija tā kā apdegusi, pa tās virsmu vēl nedaudz skraidīja sīki zibeņi, kas norima. Citādi monstram nekas nekaitēja un tas gatavojās uzbrukt, metās uz priekšu. Keilas nazis iedūrās šim plecā, bet radījums to ignorēja un skrēja uz mašīnas pusi.
Kīra gan malā palēca, bet Sairuss nevarēja atbraukt pietiekami tālu, tāpēc izšautā raķete, kad trāpīja monstram, uzsprāga un sacēla putekļus un akmeņus, kas nobira apkārtnē. Kad dūmi un putekļi mazinājās, atklājās, ka monstrs ir atmests vairākus metrus atpakaļ, un gulēja zemē uz sāniem, zaudējis vienu ragu un ar asiņainu purnu. Bet tas atkal cēlās kājās un nedaudz klibodams, par jaunu steidzās uz busiņa pusi.

[Sindra]

Kad sprādziena putekļi norima, Kīra paraudzījās uz monstru. Likās, ka neko daudz tas nav cietis.
Netērē raķetes. meitene uzsauca Sairusam. Tiksim galā tāpat.
Viņa ieskrējās un metās pretī monstram pavērsdama pret to savu zobenu, lai cirstu tiklīdz kā tiks pietiekami tuvu.

[Roviela]

(OOC - kāpēc pa lūku? Pa aizmugures durvīm un pēc tam pa ārpusi uz jumta.)

Tīdus netērēja laiku, lai šķendētos. Viņš deaktivizēja gravitācijas matēriju un aktivizēja dzelteno - vai nu, lai izmantotu sikspārņa brēcienu, vai arī, ja montsram būtu kāds paņēmiens, ko būtu vērts savākt, un arī zilo - zobenā.
Un, izrāvis zobenu, metās pakaļ Kīrai, tuvcīņā.