Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Elony]

Gaišajā mētelī tērptais pretinieks izlauzās no ledus, kas viņa rokas un krūtis ietvēra un metās pāri malai no platformas, uz kuras tupēja Kīra, Tīdus un otrs uzbrucējs. Bet nevarēja droši apgalvot, ka vīrietis metās iekšā Mako šķidrumā, jo šajā telpā arī zemāk bija daudz cauruļu.
Otrs tikmēr aktivizēja savu matēriju, bet uz sevi. Melnajā tērptais vīrietis sevi dziedēja.

Kīrai, liekot lietā maģiju Ārstēt2, izdevās diezgan ātri sadziedēt Tīdusa ievainojumu kājā, tur jau bija skarta tikai āda un muskuļu audi, arī asinis necik daudz nebija zaudētas. Tīdus juta, ka ir kaujas un ricības spejīgs, bija tikai tāda nepatīkama sajūta sadziedētajā vietā (bija dziļa brūce un vairs nav - rēgaina sajūta palika.)

Sairusam atsaucās tikai Kaits: "Es nevaru aizlēgt līdz tevīm! Un es nevaru pakustēties!"
Tad viņa balss nedaudz pamainījās: "Nedomā par mani, palīdzi pārējiem."

Reaktora ārpusē atskanēja šāvieni un cīņas troksnis.

[Sindra]

Pamanījusi, ka uzbrucējs mēģina sevi ārstēt, Kīra pieleca kājās un metās viņam virsū no sākuma iesperdama, tad pavērsa pret puisi savu zobenu, kura matērīja iegailējās.
Pārstāj ārstēties, vai arī... viņa pamāja uz zobenu liekot saprast, ka viņai nav nekādu problēmu ielaist pa viņa augumu ar vēl vienu zibeni.

[Roviela]

- Jā, es zinu, ka Genesis, - Tīdus nopūtās.
- Man izskatījās, ka tas ir viens vienīgs pārpratums, ka Klauds nesaprata, kas notiek, un nolēma, ka viņam uzbrūk.

Kīrai metoties sargāt vienu no uzbrucējiem, Tīdus, ignorēdams savādo sajūtu kājā, metās pie platformas malas. Ja viņš saskata bēgošo pretinieku un redz, ka ir vēl dažas sekundes laika, viņš met tam ar gravitācijas matēriju, cenšoties tam trāpīt brīdī, kad pretinieks ir gaisā.
Pēc tam atgriežas atpakaļ, lai palīdzētu Kīrai.
- Un mazliet ledus. Vairāk, kā vajag, lai apdzistu, - viņš klusā un mierīgā balsī piemetināja.

[Mattiass]

— Es tam pāri nelēkšu! — Sairuss noteica. Nonākt Mako šķidrumā bija pēdējais, ko viņš dzīvē vēlējās. Tad kā palīdzēt biedriem?

No ārpuses kaut kas atskanēja. Sairuss vēlreiz nolamājās. Ārā pie ieejas kaut kur bija jābūt ložmetējam… Sairuss metās uz turieni. Šāda palīdzība arī var noderēt.

Ticis pie ložmetēja, viņš ieņēma pozīciju un atklāja uguni pa pretiniekiem, censdamies mērķtiecīgi no viņiem atbrīvoties.

[washulis]

Seo piezemējās uz zemes, netālu, kur stāvēja Tīdus ar Kīru, kas jau dziedināja savu biedru.

Nograndot sprādzienam, viņa sadzirdēja Sairusa balsi. Jums te viss labi? Viņa jautāja abiem, kas aprūpēja Tīdu. Viņa pati ilgi nekavējās, dodoties, kur bija nograndis lielais troksnis. Sairusam varētu noderēt palīdzība.

Ja viņa pamana ka'du pretinieku, tad uzreiz uzbrūk ar zobenu. Ja nē, tad dodas, cik tālu var, lai sastaptu Sairusu.

[Elony]

Tīduss nevarēja izmantot gravitācijas matēriju, pretinieks bija paspējis pazust no skata, iespējam, atradās zem platformas, ja apakšā varēja tai pakļūt.
Melnajā tērptais gan bija paspējis vērst pret sevi dziedināšanas maģiju. Viņš brīdi vilcinājās, bet tad palaida vaļā sava zobena/šaujamieroča spalu.

Seo nevarēja piezemēties netālu no Kīras un Tīdusa, jo viņa bija palēkusies gaisā telpā ar lielajām kapsulām, un kāpnēm, kas veda uz Jenovas kambari, kurā atradās Tīdus un Kīra. Seo varēja gan piezemēties uz kāpņu augšējās platformas un ieskatīties iekšā kambarī, kur redzēja Tīdusu un Kīru.
Ja viņa dodas atpakaļ uz izejas pusi, tad nonāk telpā ar lielo cauruli, kura ir sagrauta. Ir palcis tikai gals vienā un otrā pusē. Viņa var mēģināt pārlēkt uz otru pusi. Viņai tas varētu izdoties, bet ir risks, jo attālums tomēr liels. Lielā caurule, pa kuras virsmu viņi bija staigājuši, izrādās ir tukša.
Sānos pie vienas sienas turās Kaits Sits. Ja viņš nenoturēsies, tad kritīs lejup, mako šķidrumā.
Sairuss šeit vairs nav redzams, cik nu var redzēt pa durvīm telpas otrā galā, tad vestibilā bija manāmi kareivju līķi, bet Sairuss laikam ir izskrējis ārā no reaktora.

Sairuss, tiekot ārā no reakotora, redzēja, ka sieviete vienu pēc otra nogalina PAO kareivjus, kas centās pa viņu šaut. Viņa izmantoja gan asmeņus, gan šaujamo, helikopteris bija pacēlies gaisā un arī centās šaut pa sievieti. Kad Sairuss tika līdz ložmetējam un atklāja uguni, tad viņa laikam nosprieda, ka pretastība ir pārāk stipra, tāpēc lēca turp, kur bija stāvākā krauja reakotra tuvumā un pazuda skatienam no reaktora platformas. Helikpters laidās viņai pakaļ un turpināja šaut.

[Roviela]

- Beidzot kāda prātīga rīcība! - Tīdus atzinīgi noteica un savāca pretinieka ieroci.
- Pie reizes nepateiksi, ko ellē jūs te ālējaties? Vietā, kur nekā nav, ko ņemt? Jēga kāda?

[Sindra]

Kīra ieroci nenolaida. Viņa visai labi zināja, ka SOLDIER ir bīstams arī bez ieroča un šāds žests neko daudz nenozīmē.
Bez tam nevarēja saprast, cik daudz viņš paspējis sevi saārstēt.

Matērija vēl joprojām gailēja un asmens bija pavērsts pret uzbrucēju.
Kīra gaidīja atbildes.

[washulis]

Seo bija nonākusi pie lielās trubas, kas bija gandrīz sagrauta.

Šausmas, viņa nopūtās, bet ievēroja kādu roku turamies pie trubas.

Kait! Seo iesaucās, redzot kaķi karājamies pie sienas malas. Tas tik trūka, lai tāds jauks pūkainis iekrīt Mako šķīdumā. Ko lai dara? Viņa nolēma tā:

Cik labi spēs, atspersies pret trubu, lēks pretī Kaitam, paķers to, un atsperoties pret sienu, lēks atpakaļ. Ja tas neizdosies, tad viņai ar Kaitu noteikti nepaveiksies.

Sakoncentrējusies, viņa dziļi ieelpoja un lēca pret sienu, atverot rokas, lai varētu paķert Kaitu.

Šo rakstu rediģēja washulis: 29.03.2009 19:53

[Mattiass]

Sairuss vietu pie ložmetēja nepameta, palikdams aizsegā un raudzīdamies, vai apkārtnē gadījumā nav vēl kaut kā bīstama. Ja nav, tad izmanto brīdi, lai pārlādēt visus izmantotos ieročus (abas šautenes). To pašu, ar kuru rokās gājis reaktorā, uzkarina plecā tā, lai būtu pa tvērienam.

[Elony]

Kīras un Tīdusa gūsteknis atspieda galvu pret grīdu un nopūtās. "Man nav ko teikt."
Nelikās, ka viņš taisās pretoties, vismaz kamēr pret viņu pavērsts ierocis.

Seo izdevās sasniegt sienu, pagrābt Kaitu un lēkt atpakaļ, tikai pie beigām viņa mazliet nokļūdījās, paslīdēja un gāzās lejup, par laimi, trubas augšpusē visā garumā bija tādas kā redeles, horizontālas trepītes, pa kurām viņi bija staigājuši. pie tām varēja pie pieķerties un tad tikt augšā. Kaits, kad Seo lēca atpakaļ un pieķērās redelēm, atbrīvojās no meitenes tvēriena un uzlēca uz trubas un centās palīdzēt Seo.

Tikmēr no caurules iekšpuses izlēca laukā vīrietis. Tas bija jau iepriekš manītais pretinieks gaišajā mētelī. Viņš pārlēca pāri tukšumam, piezemējās uz otrā caurules gala augšpuses un tālāk skrēja uz vestibilu un laukā no reaktora. Tur atkanēja šāvieni.

Kamēr Sairuss pārlādēja ieročus, pa viņu sāka šaut no raktora iekšpuses, no gaiteņa. Tur bija jau piepriekš manītais vīrietis gaišajā mētelī ar savu zobenu-pistoli.

[Sindra]

Ak tā? Kīra pasmaidīja. Tev laikam neviens nepastāstīja kādu iemeslu dēļ tev jānāk uz šejieni un jānogalina reaktora apsargi.
Neviens neko... žēl gan. Tad jau tu nekā nespēj mums palīdzēt. Nav neviena paša iemesla kādēļ tevi nenogalināt.
Meitenes acis samiedzās un no viņas zobena izšāvās pirmā līmeņa zibens, kas trāpīja pa uzbrucēja augumu.

[Roviela]

- Kas bija tā sieviete? - Tīdus ievaicājās pēc tam, kad gūsteknis atkal spēja parunāt (OOC - es domāju, ka pirmā līmeņa zibens uzreiz nenogalina, ne? Pie tam tādu pretinieku)
- Viņa kaut ko murmināja par insektiem, es dzirdēju. Izklausījās... nu, es teikšu, ka zinu, pēc kā tas izklausījās! Tu arī zem kontroles un ar rēgiem kaujies, domājot, ka tie ir kaut kas cits?

[Elony]

Vīrietis novaidējās, kad Kīra viņam trāpija ar zibens šautru un pacēla roku, lai aizsargātos.
"Nolādēts, mēs cīnāmies un nogalinām. Tu dari tāpat, un vēl spīdzini. Nebiju domājis, ka PAO labā strādā tādi... SOLDIER."
Viņš skatījās uz Tīdusu un Kīru, smagi elpojot. Tad atbildēja.
"Viņa ir Rosso Krimsona, mēs visi te meklējām Jenova šūnas..." viņš atkal atspieda galvu pret grīdu. "Un nav nekādu rēgu. Rēgi neatstāj brūces."

[Sindra]

Tagad Tu zini. Kīra nemaz nejutās vainīga un nekādi dvēseles pārdzīvojumi viņas sejā nebija manāmi.
Galu galā, mēs vismaz sākam saprasties. viņa ciniski pasmaidīja.

Kādam nolūkam jums vajag Jenovas šūnas? Kīra turpināja iztaujāšanu draudīgi pamādama uz savu ieroci. Vai tā sieviete ir jūsu līderis?

Šo rakstu rediģēja Sindra: 30.03.2009 13:08

[Roviela]

- Nav te nevienas pašas šūniņas, - Tīdus atteica.
- Mēs visu pārmeklējām. Nav. Ne te, ne arī savrupmājā. Vispār neesmu pārliecināts, ka kaut kur tās vēl ir. Pareizāk - ja ir, tad ne reaktoros. Pilnīgi veltīga un lieka ālēšanās ar nogalināšanu.

- Es ta zinu, ka rēgi brūces neatstāj! Tikai nupat sastapti daži, kas nezina, ar ko vispār cīnījušies, un kā tās brūces dabūjuši. Apgalvo, ka ar Sephirotu personīgi kāvušies. Ceru, jūs nē?

[Elony]

"Var teikt arī tā..." vīrietis atteica uz jautājumu, vai sieviete ir līdere, neskatoties ne uz Kīru, ne Tīdusu. "Redzu, ka te nav šūnu, tagad redzu... Es pats nezinu, kam tās vajag, vienkārši... ir tās jāmeklē."
Kad Tīdus piemīnēja Sephirotu, vīrietis sastinga. "Es neko neapgalvoju. Es daru to, ko daru, vai tas pareizi, vai nē. Man tas vairs nerūp."

[Sindra]

Vai jūs esat saistīti ar Klaudu? Kīra pajautāja Vai Genesi? pēc īsa pārdomu brīža viņa piebilda.
Ļoti slikti, ka tev nerūp, jo es tagad nezinu, ko ar tevi darīt.
Es nevaru tevi atbrīvot, jo tā trakā bāba tevi sūtīs galināt uz nākamo reaktoru un tas galīgi nesaskan ar manām interesēm.

Tu esi SOLDIER?

[Roviela]

- Es domāju, viņi visi ir saistīti ar šūnām, - Tīdus jau drūmāk noteica.
- Tās ir saistītas savā starpā, un tās, sasodīts! var pakļaut kāds no malas. Sāku justies kā izņēmums šajā barā. Viņus sūta meklēt šūnas. Tu taču neteiksi, ka viņam tās vajag pašam, vai ne, Kīra? Degradāciju tā kā nemana. Kuram šūniņu vairāk un labāk iedzīvojušās, tas paklausīgāks, kam mazāk - tas vēl neko. Nekādus rēgus neredz un nekaujas.
- Gan jau rūpētu, ja lemtu ar savu galvu... vai tad zombijiem rūp, kāpēc viņus kur sūta? Iet un dara, un jautājumus neuzdod.

- Par trako bābu es piekrītu. Tieši tie vārdi, kurus runāja Sephirots, kad iznīcināja visu šo pilsētiņu. Cilvēki viņam nav nekas vairāk kā insekti. Viņai - arī!

- Kīra, ja viņš nav zem kontroles vēl, tad nav tik traki. Ja ir - ta gan.

[Elony]

"Es biju SOLDIER, tāpat kā tu. Vai tad es būtu tik stiprs un ātrs, ja nebūtu?" vīrietis atteica ar nelielu pavīpsnāšanu. "Kas attiecas uz pārējo, tad es neesmu zombijs... ne vairāk kā ikviens uz šīs pasaules. Vienkārši man vairs nav ilūziju par godu vai taisnīgumu." viņš paskatījās uz Kīru, gan noguris, gan dusmīgs.
"Uz priekšu, nogalini mani. Tam jau SOLDIER domāti, lai nogalinātu bez jūtām un emocijām ikvienu, kas tiem stājas pretī."