Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

Sephirots? Kīra iesmējās un noraidoši pakratīja galvu.
Nē taču! Vai viņš vispār var kādam patikt? Es mīlu Genesi. viņa klusi noteica un apstājās. Ēka jau tālumā bija redzama.
Es šeit nācu lūgt Sephirotu palīdzēt Genesim. Cerēju, ka viņš tomēr apdomāsies un palīdzēs savam draugam.
Taču Sephirots mani tikai pazemoja un pateica, ka viņa pēc Genesis var mirt.
Tas ir viss ar ko man saistās Nībelheima. Ar pazemojumu un ārkārtīgu bezspēcības sajūtu.

Taču tas nekas. Tas man netraucē tagad šeit strādāt.
Es neteicu komandierim par spalvām, jo es baidos, ka tās varētu piederēt Genesim.
Es salīdzināju viņa spalvu ar balto spalvu, jo cerēju iegūt kādu skaidrību. Liekas, ka tā nav Geneša spalva, kaut vai tādēļ, ka balta, nevis melna, bet varbūt viņš atkal cieš no degradācijas.
Varbūt viņa spārns ir kļuvis balts. Es nezinu... Kīra domīgi paraustīja plecus.
Pat ja viņš ir sasējies ar kaut kādiem ļaundariem, es nespēšu tā vienkārši pacelt ieroci pret viņu.

Es nezinu vai Tu saproti, ko es te murgoju, bet man laikam paliek par grūtu neatbildēt uz jautājumiem.
Un Tevis izrādītā uzmanība man liek atminēties, ka es Genesi neesmu redzējusi četrus gadus. Es pat nezinu vai viņš ir dzīvs.
Un viss notiekošais liekas sarežģīti, jo arī aizdomas ir daļēji pamatotas.

[Roviela]

- Nu, cik es viņu paspēju apskatīt, viņš izskatījās tīri labi, - Tīdus atteica.
- Bet tas arī viss labais, ko par viņu spēju pateikt.
- Spalvas mēs varam salīdzināt zinātniski laboratorijā, un tad būs pilnīga skaidrība, ja vēlies, - puisis piedāvāja.
- Vai tad mēs zinām, ir viņi ļaundari vai nē? Ja ierodies kaut kur, apsargātā vietā, un tev uzreiz šauj virsū, un tu esi spēcīgs, saki man, kas tādā gadījumā notiek, ja ne tas, par ko mums stāsta? Viņiem kāds vispār ir pavaicājis, ko viņi grib? Varbūt tā ir lieta vai manta, kuru - ak, to jums vajag? tur ir, ņemiet! un lieta darīta. Ja tas tomēr būs Genesis, es ļoti ceru, ka Tu vismaz paspēsi noskaidrot, ko viņiem vajag.
- Nu, jā, es tiešām maz saprotu no visa šitā... Iesim, uzkāpsim uz jumta un pie cauruma uzliksim uzrakstu. Ja tu tagad man tā stāsti, tad es negribu tupēt tur, iekšpusē tornim, un burt gravitācijas bedri tieši aiz cauruma jebkuram, kas tur ielien.
- Kas ir degradēšanās?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 18.03.2009 09:52

[Sindra]

Nevajag laboratorijas. Man nemaz nav tādu zināšanu. Un domāju, ka gan jau spalvu īpašnieks ieradīsies ātrāk pats nekā mēs būsim veikuši kaut kādus nebūt izmeklējumus.
Kīra nopūtās un palūkojās uz savrupmāju.
Kapēc jātup tornī? Uz jumta taču varēs redzēt vai kāds tuvojas vai nē. Tur ir visai pārskatāmi.

Degradēšanās? Holandera veiktais eksperiments ar Genesi nebija veiksmīgs un viņa ķermenis pēc kāda sīka ievainojuma sāka strauji ne tā, ka novecot, bet bojāties.
Viņš kļuva sirms, vājāks, degradēšanās rezultātā pat izbalēja viņa drēbes, lai cik savādi tas neliktos. Viņš lēnām mira.
Tomēr viņa augums palika tāds pats kā iepriekš un arī uz ādas nekādas novecošanas pazīmes nebija manāmas.
Tas ir dīvaini un neizprotami.

[Roviela]

- Tas tiešām ir traki! - Tīdus nošausminājās.
- Holandera eksperiments? Un Hodžo veica citus? Vājprātīgie zinātnieki, nudien! Lai ko viņi nedarītu, izklausās, ka tikai sliktāk vien paliek, nemaz nerunājot par to, ka manā dzimtenē tādus nolikvidētu pie pirmās pazīmes, ka notiek eksperimenti ar cilvēkiem. Es domāju tieši tādus kā Hodžo. Atkal jau kaut kas būs nogājis greizi, teiksim, ievainojošā ieroča molekulas ir nesaderīgas ar viņa izmainītajām šūnām, nu, es minu, neko nezinu, bet vienīgā lieta, ko es spēju iedomāties, kas varētu palīdzēt, ir Mako. Pašlaik ne visai dabūjams, ja vien nevēlas lēkt straumē. Ai, nē! Laboratorijā tas ir. Želejveida. Tāds, kurā jau rodas matērijas, koncentrēts. Kaits vēl ieminējās, vai nav ēdams. Vai zini, ja būtu skaidrs, ka tas ir Genesis un ka Mako palīdzētu, es viņam labprāt vienu toveri tās mantas izliktu uz jumta.
Viņš nopūtās.
- Pārāk daudz nezināmo! Visticamāk, tā nemaz nav, un, visticamāk, es īsti neatbilstu aukstasinīga slepkavas statusam. Man nav vienalga. Bet tupēt tornī tāpēc, lai redzot, ka kāds grib līst pa caurumu, iekšpusē uzburtu gravitācijas bedri. Tādas lamatas. No ārpuses to pagrūti izdarīt.

[Sindra]

Nu... Genesis un Andžīls bija Holandera eksperimenti. Kamēr Sephirotu radīja Hodžo. Un laikam tepat Nībelheimā. Laboratorijā, kuru tagad apsargājam.
Mako Genesim nelīdz. Viņam bija nepieciešamas tīras Genovas šūvas. Sephirota šūnas. Taču Sephirots atteicās palīdzēt un pateica, lai Genesis sapūst.
Liekas, ka Genesis atrada citu veidu kā izdziedināties, vismaz Zaks pirms nāves man teica, ka Genesis ir izveseļojies.
Tikai... nevar jau zināt vai degradēšanās pa šo laiku nav sākusies atkārtoti. meitene skumji nopūtās.

Hei! viņa draudzīgi uzsmaidīja Tīdum un uzlika roku uz puiša pleca. Nav Tev jākļūst ne par kādu slepkavu. Gan jau spārnotais draugs ar mums aprunāsies.
Diez vai gravitācijas bedre būs nepieciešama. Kīra noteica un atsāka doties uz ēkas pusi.

[Elony]

Kad vakars jau bija iestājies, pēdējās deguma pazīmes bija likvidētas. Kareivji pameta jumtu un pārvācās uz iekštelpām. Cik varēja saprast, daži gulēja guļamtelpās, bet kādi pieci, kuriem bija jābūt nomodā, joprojām uzturējās vestibilā pie galda. Mājas priekšā sēdēja viens. Acīmredzot, joprojām tika uzskatīts, ka uzbrukums, ja tāds būs, notikt triecienā.
Debesīs sāka parādīties zvaigznes un pamazām satumsa.

[Roviela]

- Mako var palīdzēt visam, ja vien tam tīši netraucē, - Tīdus ar pārliecību noteica.
- Tikko kā visādi ārēji iespaidi beidzas, tā viss atgriežas līdzsvarā. Jenovas šūnas ir tās, kas līdzsvaru izjauc. Nav brīnums, ja tiešām taisnība runām, ka Jenova nav šai pasaulei piederīga, bet gan ārējs, citpasaules organisms. Kaits stāstīja, vismaz es to tā sapratu. Arī par Geostigmu un Klaudu. Ja Sephirota tiešām vairs nav, tad Mako var palīdzēt, esmu par to pārliecināts.
- Aha. Labi! - viņš pasmaidīja.
- Iesim dežūrēt uz jumta un cerēsim, ka baltspārnis gribēs aprunāties. No mana viedokļa šajā mājā nav nekā tāda, kā dēļ būtu vērts nogalināt. Visas tās mistērijas un augstās matērijas, un iemeslus es kaut kā nesaprotu.

Viņi jau bija pie savrūpnama.
Tīdus sargam pateica, ka viņi grasās dežūrēt augšā uz jumta, jo no turienes var labāk un tālāk redzēt un, ja kas, leks zemē, kā viņš pirmīt pats redzēja.

[Džea]

Keila jopojām atradās uz jumta un bija iekārtojusies kādā līdzenā vietā kur varēja apsēsties. Garlaicīgi sievietei nebija, jo pašlaik viņa kautko ņēmās mobīlajā telefonā. Arī miegs nenāca. Pamanījusi tuvojamies Tidusu un Kīru, Keila pamāja ar galvu. Pēc tam atkal atgriežoties pie telefona.

[Sindra]

Kīra tikai pakratīja galvu, bet kamēr viņi iegāja ēkā neko neteica.
Viņa klusējot pagāja garām sargiem un devās uz jumta.
Sveika Keila! Kīra pasveicināja meiteni.
Tu tagad vari doties atpūsties, ja vēlies. Mēs pasargāsim.

Meitene apsēdās uz jumta pavērsusi seju pret torni, kurā bija caurums. Tā, lai redzētu, ja kāds mēģina pielavīties.
Mako nepalīdz gan. Tas ir pavisam savādāk. Un būtu bijis pavisam vienkārši.
Tici man, persona, kura mirst noteikti kārtīgi izpēta visas savas glābšanās iespējas.

Pat ja rītdienas solījumi ir bezcerīgi
Nekas nespēs aizkavēt manu atgriešanos viņa klusi noteica un pasmaidīja.

[Roviela]

Tīdus arī apsēdās uz jumta, bet tā, lai skatītos pretējā virzienā, reizē redzot Kīras seju.
- Tev var būt taisnība. Tikai tad es nespēju iedomāties, ko viņam varētu vajadzēt te. Drīzāk jau, ka tas nav viņš.
- Kas tas ir par dzejoli?

[Džea]

Jā labi.Atstāšu jūs divatā.
Keilas sejā parādījās smīns, taču neko vairāk viņa neteica. ielikusi mobīlo kabatā sieviete nolēca no jumta. Miegs nenāca, tādēļ viņa klejoja pa savrupnamu cerot uziet kaut ko interesantu

[Sindra]

Es ar nespēju. Kīra pasmaidīja nolūkodamās, kā Keila pamet jumtu.
Viņa domā, ka mēs alkstam divvientulības. meitene iesmējās.

Tā ir sena poēma. Saucas "Nemīlamais".
Tikai tai nav nobeiguma. Neviens nekad nav atradis pēdējo daļu.

[Roviela]

Tīdus pasmējās.
- Jā, izskatās, ka tā viņa domā gan! Diezgan jau dabīgi būtu tā domāt, bet vairāk apstākļos, kas tomēr nav sardzes laiks.
- Nē, mums jaukais vakars šodien jau bija, paldies vēlreiz tev par to! bet tagad ir darbs.

- Nekad neesmu lasījis, bet dzirdējis par to esmu. Kāpēc ir tik svarīgi, lai taptu atrastas beigas? Un ja nu tās nekad nav bijušas uzrakstītas un doma ir tāda, ka katram tās ir jāuzraksta sev pašam? Savas un īpašas?

[Sindra]

Droši vien, ka nav svarīgi. Kīra paraustīja plecus.
Tikai ir ļaudis, kas uzskata, ka poēma ir kas vairāk par vienkāršu dzejoli.
Ka tajā ir kāda slēpta ziņa.

Viņa atbalstījās uz elkoņiem un uzsmaidīja Tīdum.
Jā, vakars bija jauks. Paldies par to.

[Mattiass]

Pēc cīņas noskatīšanās Sairuss devās paklaiņot pa pilsētiņu un tās apkaimi, un, kad sāka krēslot, bija atpakaļ. Viņš devās uz ierādīto istabu un iekārtojās tajā, nolicis ieročus un visu svarīgo pa rokai. Ja pa nakti būs kāda trauksme, tas būs steidzami, bet izgulēties vajadzēja, jo labs kareivis guļ, kad ļauj.

[Roviela]

- Gadi aiziet, viņu meklējot! - Tīdus nodziedāja.
- Var gadīties, ka ir jēga. Nezinu. Ja pēkšņi gadīsies kaut kur uziet nobeigumu, tad es par to padomāšu. Par nepabeigtu lietu lauzīt galvu kaut kā nav tā... nav priekš manis, tā teiksim.

[Elony]

Nakts gāja uz priekšu.
Klīstot pa savrupmāju, vai pa teritoriju ap to, neko noderīgu atrast vairāk nevarēja. Mājā netrūka putekļainu antikvāru nieciņu, bet kaut ko, kas būtu saistīts ar izmeklējamo lietu atrast neizdevās.

Uz jumta sēdēšana arī bija mierīga un klusa. Stundas gāja, bet neviens spārnainis nenolaidās uz jumta. Varbūt Tīdusu un Kīru varēja pamanīt no malas, grūti teikt. Nakts nebija piķa melna.

Bet tik nu nemanīja nevienu, kas lidinātos gaisa telpā ap savrupmāju.

Tie, kas bija devušies gulēt uz guļamistabu nakts vidū tomēr gan kaut ko sajuta, pareizāk sadzirdēja. Kaut kas noskanēja no blakustelpas - bibliotēkas.

[Sindra]

Kīra pasmaidīja un pamāja.
Viņa vairāk neko īpasu arī neteica. Tikai raudzījās tālumā.
Likās, ka pie cauruma neviens nenāca. Nakts vilkās visai vienmuļi.

[Džea]

Sapratusi, ka neko īpašu atrast nevar es Keila devās uz guļamistabu. Taču īpaši daudz laika gulēšanai nebija. izdzirdējusi skrabināšanos viņa piecēlā un devās pārbaudīt. Tas varēja būt jebkas. Gan kareivis, gan kāds no tiem mošķiem. Tādēļ jau ejot Keila izvilka nazi un ievietoja tajā Ledus2 matēriju.

[Mattiass]

Sairuss, kā jau nepazīstmā vietā, no troksnīša atmodās un pirmajā brīdī nesaprata, kas ir. Vajadzēja gulēt mašīnā, tur ir pierasti. Taču viņš katram gadījumam uzmeta ko siltāku, un, paņēmis katram gadījumam šaujamo, palūkojās ārā no telpas. Vai pa gaiteni staigāja kāds kareivis?