Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

Savādi? Kīra pārjautāja. Nemāku teikt. Mani nekad neviens nav aicinājis uz kafejnīcu.
It īpaši puisis. Tas liek man nedaudz mulst. Un es nezinu kā uzvesties un es nezinu ko Tu domā un kāpēc mani aicināji.
viņa pavisam godīgi atzina laizot saldējuma karotīti.

[Roviela]

- Droši vien, tā tas būs ierasts tur, no kurienes Tu esi, pareizāk, neierasts, - Tīdus nosprieda, uzsmaidot Kīrai.
- Te šī kafejnīca ir vieta, kur bieži satiekas draugi, kur viens otru sastop, kur norunā tikšanos, kur ir jauki pasēdēt, un neviens nešķiro - vai tāpat vien, vai ar kādu nolūku.
- Neteikšu, ar kādu nolūku! - viņš Kīrai pamirkšķināja ar vienu aci.
- Tikai nemeklē dziļi vēl, labi? - to puisis domāja nopietni. Viņš vēl nebija iemīlējies, un nekādi negribēja visu sabojāt, ja nu pēkšņi kas?

[Sindra]

Kīra pasmaidīja.
Es esmu dzimusi Midgarā. viņa paskaidroja. Tur patiešām bija savādāk. Bet nebija tik mājīgi kā šeit.
Un ja puisis aicināja meiteni uz kafejnīcu, tad tam parasti bija kāds iemesls.

Es nemeklēju dziļi. Kīra paskaidroja. Tikai pārbaudu aizdomas.

[Roviela]

- Aizdomas ir daļēji pamatotas, - Tīdus apstiprināja, pasmaidīdams.
- Iesim padejot?

[Sindra]

Kīra pasmaidīja un pamāja.
Viņa piecēlās un sekoja puisim.
Es sen neesmu dejojusi. viņa katram gadījumam painformēja Tīdu kā pabrīdinādama, ka var arī nobradāt viņam kājas.
Laikam skolas laikā. Un skolu es pametu, lai iestātos SOLDIER. Nekādu izlaiduma ballīšu, nekā.
Bet Tu esi ļoti jauks un es Tevis dēļ varu pamēģināt.

[Roviela]

Tīdus pasmaidīja un palūdza saimniekam uzlikt kādu deju mūziku. Viņš dejoja diezgan labi. Mazliet varēja manīt, ka puisim tā nav pamatnodarbošanās, viņš to prata tā, kā prot katrs, kas to ir mācījies un kas reizēm ir teoriju arī pielietojis praksē.
Tīdus necentās pievilkt partneri sev ļoti tuvu klāt vai uzvesties vēl kā nepiedienīgi, toties varēja just, ka dejot, un vēl ar Kīru, viņam patiešām patīk.

[Sindra]

Kīra smaidīja un ļāva Tīdum ļaut viņu vadīt.
Viņai patika šādi pavadīt vakaru un šobrīd meitene ne par ko citu nedomāja.
Tā bija patīkama pārmaiņa pēc vairāku gadu algotņa darba, kur sastopami bija tikai un vienīgi monstri.

Tomēr, lai arī vakars bija patīkams un jo jaukāk izvērtās, jo skumjāka Kīra palika. Vai precīzāk, viņai bija skumjšs skatiens.
Citādi meitene smaidīja un likās, ka labi izklaidējas.

[Džea]

Njā uguns pret ledu nekad nav bijis efektīvi. Arī sajustais karstums nenāca par labu, toties lielā ugunslode bija ietriekusies acīmredzot ne tur kur vajag.
Man tā vien rādās, ka šodien tomēr pietiks.
Keila pasmaidīja palūkodamās uz Seo. Taču uguni tā nevarēja atstāt, tādēļ Keila mēģināja tikt tuvāk degumam. Ja tas izdodas, tad viņa raida ugunim virsū pirmā līmeņa ledus maģiju, tādējādi cenšoties to apdzēst.

[Roviela]

Tīdus pasūtīja vēl kaut ko dzeramu, un tad viņi atkal dejoja, un viss bija gauži jauki. Vienīgais, kas puisim mazliet treucēja, bija skumjas Kīras acīs, bet viņš nolēma nejautāt, nospriežot, ka tas, iespējams, kādu senāku atmiņu dēļ.

[Elony]

Izmantojot divas ledus lodes, izdevās nodzēst lielāko daļu liesmo un novērst gruzdēšanu. Tomēr dumi gan uz augšu gāja un komandieris aizsūtīja divus kareivjus uzkāpt uz jumta un pašiem novērtēt situāciju, ja vajag, arī uzraudzīt, lai uguns neatsākas.

Kaits joprojām bija lejā, savrupmājas prieksā vērojis visas cīņas.
"Nākamreiz varbūt labāk būtu izvēlēties mazāk apdzīvotu vietu treniņam..." viņš noteica.

[Sindra]

Paldies par jauko vakaru. Kīra noteica, kad jau ārā aiz loga bija satumsis.
Man liekas, ka mums vajadzētu doties un ļaut atpūsties pārējiem, ne?
Cerams, ka sēdēt uz jumta nebūs pārāk auksti.

[Roviela]

- Lūdzu! Man bija ļoti patīkami, - Tīdus smaidīja.
- Jā, būtu jādodas. Uz jumta neesmu sēdējis, bet gan jau nenosalsim.

[Sindra]

Kīra lēnām un nesteidzoties devās atpakaļ uz savrupmājas pusi.
Tumsa viņai nemaz netraucēja orientēties un likās, ka ceļu viņa zināja nekļūdīgi.
Pa ceļam viņa lūkojās debesīs un vēroja zvaigznes.

[washulis]

Labi. Liels paldies par treniņu. Sen nebija sanācis to darīt. Seo gandarīti teica Keilai uzsmaidot biedrenei.

Kad kareivji nāca novērot, kas notiek ar dūmiem, Seo teica: Atvainojos, laikam pārcentos. Uz Kaita piebildi, Laikam gan. Droši Nibelheimas kalni būtu gana vientuļi, bet noteikti ne drošāki par šo jumtu.

Drīz Seo nolēca no jumta, pēc tam, kad bija pārbaudījusi kādas uguns pēdiņas, kas varētu būt palikušas. Viņa lēni nopētīja apkārtni, it kā cerot kaut ko ieraudzīt.

[Roviela]

Tīdus gāja blakus Kīrai un bija diezgan nerunīgs. Vakars bija patīkams, un to nemaz negribējās pārtraukt ar sarunu. Un kā par spīti nekādas piemērotas dzejas rindas tieši šobrīd prātā nenāca!

[Sindra]

Kā uzminējusi Tīda domas, Kīra ierunājās:
Mans draugs, kādēļ tev jādodas prom?
Uz pasauli, kura mūs ienīst
Viss, kas tevi sagaida ir drūma rītdiena
Vienalga kādi vēji pūstu...
Kīra nopūtās un lūkojās debesīs. Viņas solis bija kļuvis vēl gausāks un likās, ka viņai īsti negribas atgriezties pie vecās mājas un laikam jau arī pienākumiem.
Viņa soļoja un skaitīja kaut kādu dīvainu dzeju.

[Roviela]

- Par kuru tu skumsti? - Tīdus klusi ievaicājās, kad Kīra uz brīdi pieklusa.
To smago sāpju mirkli drūmi nelādi,
lai tavas lūpas nesasprēgā zaimi –
uz zemes it nemaz nav nelaimju,
ir tikai benžu sakropļotas laimes.

Viņš paskatījās zvaigznēs, tad uz Kīru un turpināja, tagad apņēmīgā balsī, bet tikpat klusu:
Pilns gaiss
ar ceriņu mīlestību —
krīt pār pleciem kā toga.

Sargieties,
devīties stāvi
un devīto stāvu logi!

Gaiss ir tik biezs
kā trepes.

Dzīvo no dzīvā šķīrēji,
sargieties!

[Džea]

Tiešām ,kā rādās kalni varētu būt piemērotākā vieta.
Keila piekrita novērojot postījumus. Lai gan ja tā padomā tad nekas liels nebija noticis tikai kūpošs torns.
Rādās, ka es laikam palikšu augšā. No šejienes labāk var redzēt to, kad kāds tuvojas.
Keila noteica veljoprojām atrodoties uz jumta. Viņa skatījās, vai nav kāda taisnāka vieta, kur nomesties.

[Sindra]

Es Tev meloju. Kīra nopūtās. Es esmu šeit bijusi agrāk.
Satikt Sephirotu. Laboratorijā, kad viņš lasīja Hodžo pierakstus.
Tādēļ es nevēlos lasīt neko, kas tur atrodams. Man šī pilsēta saistās ar nepatīkamām atmiņām un vilšanos.
Un tagad Tu man parādīji, ka tā var būt arī savādāka. Un tas mani biedē.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 17.03.2009 22:12

[Roviela]

- Man ļoti žēl, ka mūs nosūtīja sargāt tieši uz šejieni, - Tīdus balsī varēja dzirdēt līdzjūtību.
- Tev taisnība - dzīve ir visvisāda, bet no tā gan nevajag baidīties. Bailes nogalina ātrāk par zobenu.
Viņš brīdi paklusēja, itin neko nepārmezdams.
- Tev patika Sephirots?