Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[washulis]

Seo bija izbaudījusi nesteidzīgas pusdienas, līdz arī izgāja ārā uz jumta, redzot, ka biedri trenējās, bet kareivji nolūkojās.

Jums nekas nebūtu pretī, ja es pievienotos? Viņa uzsauca biedriem, arī ātri nokļūstot uz jumta malas un izvelkot no maksts garo un tievo zobenu, kas bija domāts veiklām un ātrām kustībām.

[Roviela]

- Pieskatīšu! - puisis itin kā nopietni teica, bet viņa acis smējās. Izskatījās, ka viņš nemaz nav aizelsies, lai gan līdz Kīras veiklībai netika. Galu galā viņa taču bija SOLDIER!
Tīdus ļāvās pagrūsties, bet tā vietā, lai nokristu uz muguras, izmantoja grūdienu, lai pārmestu kūleni uz aizmuguri tāpat kā Kīra to nupat bija izdarījusi. Atgriežoties uz kājām, viņam zobens jau bija rokā un pats kaujas gatavībā.

Viņiem pievienojās Seo, bet Tīdum labāk patiktu, ja Seo trenētos ar Keilu, jo veseli četri kopā jau ir pārlieku bīstami uz visādām nejaušībām.

Gaišmatainais karotājs tagad uzbruka nopietnāk un brīvāk, izmantojot nevis iespēju varonīgi atsist vai izturēt cirtienu, bet gan izvairīties no tā, reizē nonākot izdevīgākā situācijā atbildes cirtienam. Tīdus nebija melojis par jumta malām - viņš no tām nemaz nevairījās, un bija redzams, ka gluži labi zin, kur katrā brīdī atrodas viņa kājas. Solis joprojām bija viegls.
Kad viņi tādu brīdi bija dejojuši, Tīdus noteica, un balsī skanēja cieņa, bet ne drusciņas iztapības vai noguruma:
- Tas ir vareni! Kīra, man nekad nav bijis tik laba treniņu biedra. Beidzam, kamēr neesam noguruši?

[washulis]

Redzot, ka Tīdus ir ieņēmis pāri ar Kīru, Seo pavērās pret Keilu. Tev nebūtu nekas pretī, paturpināt divatā? Viņa uzrunāja sievieti, nostājoties stingri uz jumta, nedaudz ieliecoties ceļos un izstiepjot zobenu priekšā.

Protams, ja neesi nogurusi. Viņa vēl pārjautāja, jo noteikti nevēlējās nomocīt biedrus. Kāpēc ne draugus? Viņa pie sevis sprieda. Varbūt es viņus vēl nepazīstu tik labi?

[Sindra]

Kīra pamāja Seo. Un ieteica to pašu ko Tīdus.
Uz šādas virsmas pret trijiem man varētu būt pārāk sarežģīti. viņa noteica
Un man vēl jāparāda vieta nekaunīgajam puišelim, kurš man gramstās gar kājām. Kīra piebilda.

Pret vienu pretinieku meitenei cīnīties bija daudz vieglāk. Viņa vienkārši aizstāvējās no puiša uzbrukumiem ik pa laikam izmantojot iespēju uzbrukt pašai.
Kīras cīņas stils bija tāds pats kā lielākajai daļai SOLDIER. Viņa spēja viegli lēkāt, ātri skriet un nekādi no tā nenogura.
Taču, kad Tīdus ierosināja beigt, viņa piekrītoši pamāja. Galu galā saule jau sēdās uz rietu un viņi tā jau bija pievērsuši sev pārāk lielu uzmanību lēkādami pa jumtu.
Galu galā neesam taču kopā pēdējo dienu. Gan jau vēl citu dienu arī paspēsim paspēkoties. Kīra noteica un ieskrējusies izvēlējās īsāko ceļu kā noklūt līdz zemei.
Meitene apmeta gaisā kūleni un piezemējās lejā pie ieejas mājā.

[Roviela]

- Bet tev ir skaistas potītes, - nekaunīgais puišelis pasmaidīdams vēl nekaunīgāk informēja Kīru, uzbrukdams un aizstāvēdamies gluži prasmīgi. Ja viņi tā turpinātu ļoti ilgu laiku, viņš juta, ka būtu zaudētājos, bet kamēr tas tā nav, gluži labi varēja vienoties par neizšķirtu.
Lejā no jumta viņš neleca. Nostājās uz pašas maliņas un uzsauca lejā esošajai Kīrai.
- Paldies par lielisku treniņu!
Tad pagriezās, pagājās nostāk un apsēdās uz jumta, lai pavērotu Seo un Keilu.

[Sindra]

Par Tīda komplimentu, Kīra izskatījās samulsusi.
Vēl pat pēc cīņas beigām meitenes sejas izteiksme bija visai apmulsusi.
Ņem par labu. viņa atbildēja puisim un devās pie komandiera, lai noskaidrotu, kurā telpā viņi ēkā var palikt.

[Elony]

Cīņa lieliski izklaidēja kareivjus lejā, un viņi brīžiem izsauca uzmundrinājumus vai kādus citus komentārus. To dzirdēja arī tie, kas iekšā, tāpēc ārā izgāja arī komandieris un seržants.

Kad cīņa bija galā, un cīkstoņi norāpās no jumta, komandiera skatiens nebija laipns.
"Jāteic, ka tas bija iespaidīgi... tomēr ne neuzkrītoši... bet tā ir jūsu atbildība. Ja jums vajag telpas, tad varam atvēlēt vienu guļamistabu, to, kas blakus bibliotēkai, vieglāk būs sargāt." komandieris teica Kīrai.

[Roviela]

Tīdus pie sevis pasmaidīja. Neuzkrītoši. Varbūt šoreiz tieši nevajag neuzkrītoši? Otra lieta ir tā, ka, ja Tīdus paliek te, tad reklāma ir un paliek reklāma. Viņam arī vēlāk būs vajadzīgs darbs.
Viņš īpaši neloloja cerības, ka baltspārni tas atturētu, un tomēr! Nez, kur viņš mitinās? Tas nevarētu būt ļoti tālu.

Tagad būtu labi kaut kur nomest tās pāris liekās mantas, kas viņiem bija un, varbūt pat labi atpūsties.

[Džea]

Savākusi savus nažus, kas atradās uz jumta Keila tos noglabāja apmetnī un palūkojās uz Seo kura bija pievienojusies. Ņemot vērā to, ka Kīra un Tidus bija vairāk cīnījušies, Keila nejuta īpašu nogurumu.
Neibilsti ja šoreiz lietosim maģiju?
Viņa jautāja palūkodamās uz Seo. Tai pašā laikā Keila koncentrējās. lai ledus maģija varētu ieplūst viņas rokā

[Sindra]

Kīra īpaši nepievērsa uzmanību komandiera nelaipnajam skatienam.
Viņai savā ziņā bija vienalga. Spārnainim ja te kaut kas interesē, viņš tāpat nāks atkal neņemot vērā vai te ir kāds viņam līdzvērtīgs cīnītājs vai nav.
Vismaz agrāk zināmie spārnaiņi bija visai pašpārliecināti un stūrgalvīgi. Ja nu vienīgi viņu kloni nedaudz atšķīrās.

Kīra pasmaidīja un paraustīja plecus.
Tad jau ciematnieki pamanot reālu cīņu padomās, ka tas ir tikai treniņš un viņiem nekas nedraud.

Viņa devās uz viņiem atvēlēto guļamistabu un apsēdās vienā no gultām.
Kīra izvilka no somiņas balto spalvu un sāka to aplūkot. Pēc brīža viņa parakājusies pa somiņu izvilka vēl vienu spalvu, tikai melnu un sāka abas spalvas rūpīgi salīdzināt.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 16.03.2009 11:10

[Roviela]

Tīdus arī gāja uz istabu.
Nolicis mantas, viņš atlaidās gultā un sāka vērot, ko Kīra dara.
- Baltā spalva ir redzēta, bet kur tu dabūji melno? Es nekur nemanīju melnas. Starp citu - cik ātri un tālu viņi tā var lidot? Es tā iedomājos, ka, ej un sazini, kur baltspārnis pašlaik mitinās? Tālu vai tuvu?

[Sindra]

Tur nebija melnas. Kīra vienkārši atbildēja palūkojusies uz puisi.
Tā ir mana. viņa sarauca pieri un pakratīja galvu. Nu ne mana. Man nav spārnu. meitene iesmējās.
Mana no kādreizējās dzīves.
Es tikai gribēju salīdzināt vai nav līdzīgas. viņa mulsi pasmaidīja.

Viņi lidoja ātri. Un tālu. Vairāk atkarīgs no pašas personas izturības rādītājiem.
Kloni varētu būt mazāk izturīgi.
Man grūti iedomāties, kur viņš varētu mitināties. Tāpat kā grūti iedomāties, kas viņš ir.
Bet nekāda mūsu izrādīšanās uz jumta, pat ja viņš to redzēja, neatturēs viņu nākt pēc tā, ko viņš te noskatījis.

[Roviela]

- Jā, es arī tā domāju! - Tīdus piekrita, veroties griestos.
- Viņu jau nu nekas tāds neatturēs... Tu domā, ka viņš ir noskatījis, ko viņam vajag? Laboratorijā pašā nekādu spalvu nebija, vai arī es esmu sists ar aklumu. Viņam vēl ir jāizpēta, vai tur ir tas, ko vajag.
Puisis paskatījās uz Kīru.
- Mitinās, visticamāk, kalnos. Tur ir pietiekami vietas, un alas ir.
- Kādi mums plāni šim vakaram?

[Sindra]

Nē. Laboratorijā nebija. Kīra apstiprināja. Viņš iespējams atrada eju un tālāko atstājis uz citu dienu.
Iespējams, ka viņš zin, ka laboratorijā atrodas tas ko viņam vajag. Tāpēc lauzt durvis iespējams nāks kopā ar citiem.
Es tiešām nezinu.

Vai mums bija jābūt plāniem uz šo vakaru? viņa ziņkārīgi paraudzījās uz Tīdu. Man liekas, ka mūsu vienīgais plāns ir būt gataviem, ja šeit tomēr sadomās uzbrukt. Citādi mēs varam izklaidēties kā nu mākam.

[Roviela]

- Nu un kā būtu, ja mēs vispirms izdomātu, kur katrs vakarā būsim, jo nav jēgas stāvēt lejā tornī un gaidīt, kad pašu vienkārši noslaucīs no ceļa, un tad aizietu vakariņās uz kafejnīcu un mazliet padejotu piedevām? - Tīdus ierosināja.
- Prātīgāka izklaide būtu vēlreiz iet uz laboratoriju un mēģināt izprātot, ko tad viņam vajag. Visus papīrus mēs neizlasījām.
Puisis atkal sāka skatīties griestos.

[Sindra]

Kīra brīdi klusēja it kā smagi kaut ko apsvērdama. Tad rūpīgi noglabāja melno spalvu kamēr balto atstāja uz galdiņa pie gultas.
Es domāju, ka iesākumā varētu palūgt pārējiem pasēdēt pie cauruma bēniņos. Kamēr kareivji tāpat kā agrāk apsargā priekšpuses ieeju.
Jebkādu problēmu gadījumā likt viņiem zvanīt mums.

Tikmēr Tu vari man parādīt kādu jauku kafejnīcu un kad mēs atgrieztos varētu ļaut viņiem doties atpūsties un pie cauruma padežūrētu mēs.
Hodžo pierakstus un grāmatas gan es negribu lasīt. viņa noskurinājās.

[Roviela]

- Varētu arī tā, - puisis piecēlās gultā sēdus, izstaipījās, tad saberzēja plaukstas un izstaipīja pirkstus tos nekraukšķinot.
- Kur meitenes? Joprojām uz jumta? Un kaķis un bruņuvāģa īpašnieks?

[Sindra]

Kaķis palika lejā. Sairuss uz jumta nebija manīts. tad jau arī droši vien kaut kur lejā.
Bet liekas, ka meitenes vēl palika uz jumta. Kīra ātri noskaitīja savus novērojumus.

[Roviela]

- Laikam būs jāiet šos pameklēt, - puisis ieteicās.
- Kā tad mēs šos nostatīsim pie cauruma, ja viņi mētajas kaut kur citur un nemaz neuzzin šo ielīksmojošo vēsti?

[Sindra]

SOLDIER izmantoja telefonu. Kīra pasmaidīja. Bez ceremonijām. Piezvanīja un pateica, kas jādara un kur jābūt.
Meitenes jau tāpat praktiski ir pie mērķa. Viņas no jumta var redzēt, ja spārnainis tuvojas. Drīzāk problēma varētu būt tajā, ka viņš izvēlētos netuvoties, kad viņas ir uz jumta.
Ja vien viņš netuvosies ar strēķīti draugu. Tad droši vien būtu vienalga kurš kuru pirmais ierauga.

Tā, ka viņas var droši turpināt trennēties. Galvenais, lai vajadzības gadījumā ātri noziņo pārējiem.