Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

Kīra piegāja pie bunduļiem un ielūkojās pa lodziņiem.
Nu nevienam te īsti nepatīk. Kīra mierinoši noteica kaķim, taču nevis devās prom, bet gāja augšup pa kāpnēm palūkoties vai durvis zem Jenovas uzraksta ir vaļā vai ciet.

[Roviela]

- Piekrītu Kīrai, - Tīdus pievienojās, tāpat skatīdamies pa lodziņiem kapsulās - tukšas? pilnas? ja pilnas, tad ar ko?
Viņam interesēja, vai sarkanajos vados ir kāda aktivitāte, bet bez mērinstrumentiem īsti nebija cerību to noskaidrot.

Puisi bija palūkojies lejā, uz Mako. Te būtu tā vieta, kur var tajā iekrist? bet kā? ja viņi atradās caurulēs? Tīdus sāka pētīt, kā varētu nokļūt ārpus caurulēm. Noteikti tādai vietai ir jābūt.

[washulis]

Seo iesoļoja iekšā reaktorā, sekojot pārējiem. Viņa bija ieslīgusi domās. Par to, kā būtu dzīvot bez atmiņas. Tīrās šausmas. Tad es nezinātu neko par saviem radiniekiem. Pavisam viena... arbūt tā jūtās Keila?

Bez liekām ceremonijām, Seo sekoja. Tagad viņas acis apstājās pie uzraksta J.E.N.O.V.A. Šeit tas viss risinājās. Viņa pie sevis sprieda. Kaita stāstītais, kas daudz ko mainīja vēlāk. Ak, Sephirots...

Un nav brīnums, ka nepatīk. Viņa ieminējās skaļi, pieejot tuvāk durvīm ar Jenovas uzrakstu, bet lūkojoties uz Mako apakšā. Interesanti, kādas ir sajūtas, kad iekrit iekšā?

Šo rakstu rediģēja washulis: 11.03.2009 17:13

[Elony]

(OOC: Laikam neizteicos pietiekami skaidri... telpā, kur gāja pa cauruli, gāja nevis pa caurules iekšpusi, bet virs tās, pa tās augšējo virsmu. Tā ka mierīgi varēja iekrist iekšā, noveļoties no caurules.)

Kapsulās iekšā nebija neviena, nekā. Nebija arī nekāda šķidruma. Tās bija tukšas. Cik varēja redzēt, šeit viss bija apstājies un nekas nedarbojās.
Pie durvīm kāpņu galā sānos bija paneils koda ievadīšanai. Kaits pie tā piegāja un pētīja.
"Jūs gribat iet arī Jenovas kambarī?" viņš vaicāja pārējiem. "Ja vajag, es varu sadabūt kodu, jo sargi nezina."

[Sindra]

Kīra domīgi paraudzījās uz Kaitu.
Domā, ka vajag? Man liekas, ka tur tāpat nekas nebūs.
Tāpat kā šeit viss ir aizvākts.
Meitene nebija pārliecināta vai alkst iekļūt Jenovas cellē.

[Džea]

Brīnumamiem jau sen kā neticu.
Keila noteica. Ja nav iespējams atcerēties pagātni piecpadsmit gadu laikā, tad diezin vai tas jebkad to izdosies atgūt.
Nonākusi līdz telpai, kurā atradās Jenovas kapsule Keila uz to kādu brīdi skatījās.
Nedomāju ka te vel kas būs. Derētu varbūt doties atpakaļ.

[Roviela]

Tīdus nodrebinājās.
- Man šķiet, kas es negribu tur tikt iekšā, bet kodu, katram gadījumam, varētu sadabūt. Ja nu tiešām vajag tikt iekšā, tad nebūtu kavēšanās.
Viņš domīgi paskatījās uz uzrakstu.
- Pilnīgi jocīgais profesors Hodžo, vai kā viņu. Nu kam te vajag uzrakstu virs durvīm, ko? Vai tad te vēl kur citur var nokļūt?

[Elony]

"Nu jā, no tās telpas nekur citur tikt nevar. Bet kods man ir, sešciparu skaitlis." Kaits noteica un pakasīja pakausi. "Tad iesim ārā, atpakaļ uz pilsētu, ja?"

[Roviela]

- Vai tu gribi tur ieskatīties? - Tīdus noprasīja.
- Pārbaudīt, vai kods der, nebūtu lieki, ja jau tik tālu nācām, ko?
Tas būtu saprātīgi, vismaz puisim tā šķita.
- Citas telpas, droši vien, ir pamatīgi izpētītas. Gandrīz vai jāmēģina reaktors apskatīt no ārpuses, kā jūs domājat? - viņš uzrunāja biedrus.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 11.03.2009 21:20

[Elony]

"Es nevaru aizsniegt paneli, tas ir domāts cilvēkiem." Kaits atteica. "Kods ir 026715. Tad jānospiež lielā pga. Jā kods derīgs, tad durvīm ir jāatveras."

[Roviela]

- Es varu tevi pacelt, - Tīdus piedāvājās, - tu citreiz, droši! prasi, lai tevi paceļ un tā. Mēs vienmēr laipni! Tikai ne vienmēr attapīgi paši to iedomāties, atvaino, lūdzu.
Viņš nospieda Kaita nosauktās pogas. Un beigās to, lielo.
Iet iekšā viņš negrasījās, ja vien nenotiks kaut kas neparedzēts.

[Mattiass]

Sairuss jutās visai neomulīgi… acīmredzot, tāpat, kā pārējie. Un vajadzēja viņiem bāzties visos caurumos… acīmredzot, vajadzēja. Un tās caurules virs zaļā šķidruma… Ui, kā viņam nepatika. Lai nu kā, viņš bija gatavs sekot savējiem.

[Elony]

Durvis pavērās... Bet nekas neparasts nenotika. Vienkārši atvērās automātiskās durvis un vāji apgaismotu telpu.
Kaits, kurš stavēja pie tām, tomēr pablenza iekšā.

[Sindra]

Kad Kaits atvēra durvis, Kīra iesoļoja telpā.
Galu galā ja jau tāda iespēja bija, tad jāapskatās, kas tur jauks atrodams.

Starp citu velti! meitene noteica palūkojusies atpakaļ uz Keilu Nevajag zaudēt cerības, jo visi atceras brīnumaino Geostigmas izārstēšanu.
Planētas pasargāšanos no meteora. Ir dzirdēts par spēcīgām matērijām, kuru spēks pielīdzināms brīnumam, vai par mistisko Dievietes dāvanu.
Nekad nevajag zaudēt cerību. viņa noteica maigā balsī, kas atgādināja bez maz mātišķas rūpes.

[Roviela]

Ja jau durvis vaļā, tad Tīdus arī gāja iekšā. Nekam īpašam jau te nevajadzēja būt, pat ne mazākajai Jenovas šūniņai. Nez, kādā kapsulā tas ķermenis tika glabāts?

[Džea]

Ja brīnums nav noticis piecpadsmit gadus, tad diezin vai tas notiks kaut kad.
Keila sacīja. Balss izklausījās skeptiski noskaņota. Kad durvis atvērās arī viņa iegāja iekšā kopā ar pārējiem. Nenāktu par ļaunu pārbaudīt.

[Sindra]

Vai tad Tu esi kaut ko meklējusi? Kīra apjautājās aplūkojot telpu.
Vai vienkārši gaidi, kad viss notiks pats no sevis?

[Elony]

Jenovas kambaris bija ieapaļš. Tāpat kā telpā ar resno cauruli, kambarim nebija grīdas un lejā spīdēja zaļgana gaisma, un lejā bija Durvju otrā pusē atradās nelīdzenas laukums uz kura atradās tādas kā baterejas. No šī laukuma izgāja resns sarkans kabelis, kas pāri tukšumam savienojās ar stikla kapsulas pamatni kambara otrā galā. Pati kapsula bija saplēsta. Stikla lauskas bija palikušas tikai apakšā un augšā. Bet iekšā no ieejas nemanīja nekā.
Kaits pārtrauca skatīties.
"Profesors Hodžo pārveda Jenovu uz ShinRa galveno ēku pirms deviņiem gadiem. Man liekas, ka viņš neko no Jenovas neatstāja šeit... izņemot eksperimentu upurus pilsētā." Kaits noteica.

[Roviela]

Tīdus apstaigāja kambari, ielūkojoties visās spraugās. Ja jau kapsula ir nevis godīgi attaisīta, bet gan saplēsta, tad maz kādas šķembas var kur aizlidot. Šūnas ir brrrriesmīgi maziņas.
- Kait, kā tur ir? Vai Hodžo ir tiešām pagalam? Ja nav, tad tas būtu darbiņš kas jāveic steidzami, man nupat ir tāda pārliecība.

[Sindra]

Kīra aplūkoja kambari, bet nu te viss bija kā jau gaidāms.
Sen nelietots un svarīgais aizvākts.
Kas ir steidzami jāveic? viņa pārjautāja Tīdum, jo viņa teiktā pirmo daļu kaut kā nebija sadzirdējusi.