Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

Nē, Kīra noņurdēja. Likās, ka viņa to uztvēra personīgi. Viņiem visiem tā birst spalvas. Katru reizi, kad spārnu izmanto.
Es nezinu no kā glābs. Un kas te vispār ložņā un ko grib. Es tikai atcerējos, ka arī viņam bija balts spārns.

Mhm. Es arī šeit nekad neesmu bijusi. viņa sekoja Tīdum.

[Roviela]

- Nepilnība mutācijās, - Tīdus secināja.
- Vienam kārtīgam lidonim spalvas birst tikai tad, kad viņam pienāk spalvu mešanas laiks, nevis viņš bārsta tās pa labi un pa kreisi. Ai, nu neko! Ja viņiem tas tā parasti, tad tā arī ir. Tik un tā nepilnība - viņus var izsekot.
- Ejam pētīt.

Pagājis gabaliņu un paskatījies, kas te redzams, puisis ievaicājās:
- Paga! Tu teici - spārns? Vai tad spārni nav vajadzīgi divi, lai vispār lidotu? Kā var lidot ar vienu spārnu?

[Sindra]

Kīra apstājās un nopūtās.
Paklau... Ne Andžīls, ne .. Genesis nebija vainīgi, ka ar viņiem eksperimentēja kamēr viņi vēl nebija dzimuši.
Un birstošas spalvas ir mazākā problēma ar kuru viņi saskārās. Un tas kā Tu izsakies par nepilnību mutācijās izklausās aizvainojoši.

Viņi varēja lidot ar vienu spārnu. meitene apliecināja. Un domāju, ka izsekošanas iespēja nevienu no viņiem nesatrauca.

[Roviela]

- Ja pirms dzimšanas, tad jā, tad viņi nemaz nav vainīgi, - Tīdus tā kā nokaunējās.
- Es to nemaz nedomāju aizvainojoši, ko tu! Lūdzu, piedod, ja tā izklausījās. Jau vienīgi par to daļu, kur Tu teici, ka kāds pats sevi ir pārtaisījis par kāda klonu. Par Andžilu un par Genesi es pavisam neizteicos. Lai gan... tad arī varēja nebūt daudz izvēles. Ņem vērā, ka es neko daudz par to visu nezinu.

- Ar vienu spārnu! - puisis brīnījās. - Nespēju iedomāties, kā to var panākt. Kā var dabūt celtspēku?

[Sindra]

Es nezinu. Kīra paraustīja plecus. Viņiem vienkārši tā bija un viņi varēja lidot. viņa skumji pamāja un devās tālāk pētot reaktoru.

[Roviela]

Tīdus piegāja komandierei blakus.
- Kāpēc Tu noskumi? - balss bija līdzjūtīga, neuzbāzīga un klusa. - Es pateicu ko ļoti ne tā?
- Vai tāpēc, ka nākas runāt pagātnes formā? Vai citi iemesli?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 11.03.2009 11:27

[Elony]

Ieejot pa durvīm, viņi nonāca tādā kā vestibilā, durvis tālāk uz priekšu veda uz reaktora galveno tehnisko daļu. Vairākas durvis sānos veda uz nelielām telpām darbiniekiem. Tualete, ģērbtuve ar dušu, atpūtas telpa. Pa kreisi durvis bija uz telpu, kurā atradās reaktora apkopes piederumi, un durvis uz apkopēja skapi. Kreisajā pusē arī bija kāpnes, kas veda uz otro stāvu, durvis uz apkopes piederumu telpu un apkopēja skapis atradās zem kāpnēm. Otrajā stāvā bija telpa, kurā sēdēja reaktora inženieri un kontrolēja reaktora darbību. Vismaz to atklāja uzraksti, kas bija pie katrām durvīm. Gaitenī bija tikai viens kareivis, kurš sēdēja uz krēsla stūrī un knibinājās ap savu mobilo. Tikai kad ienāca speciālās vienības biedri, pievērsās viņiem.

[Sindra]

Kīra uzmanīgi aplūkoja reaktora telpas. Tomēr šī nebija vieta, kas viņu interesēja.
Viņa meklēja iespēju nokļūt dziļāk reaktorā. Vietā, kura tika uzskatīta par Sephirota bojāejas vietu.

Izdzirdot Tīda jautājumus, viņa pasmaidīja.
Nostaļģiskas atmiņas. Jaunības muļķība. Dumjas cerības un ilgas.
Tas viss kopā.

Tu tikai pateici tā, kā tas izklausītos normālam cilvēkam.

[Roviela]

- Man nekā no tā nebija, - Tīdus klusu atbildēja.
- Karš, ceļojums kopā ar skolotāju, tagad saprotu, ka viņam pavēlēja mani aizvest, un tā bija bēgšana, atkal karš un atkal bēgšana. Vecāku mājas atceros kā sapnī redzējis. Gribētu tur atgriezties, bet reizē bail - vai tās maz vispār vairs ir?
- Tu vēl esi jauna! Vēl var paspēt daudzko. Arī jaunas muļķības, - puisis pasmaidīja.

Viņš pievērsās kareivim, kuram viņi tagad bija piegājuši tuvāk.
- Mēs esam speciālā PAO vienība. Jums te nekur nav kāds šo telpu plāns? Kaut vai evakuācijas? - puisis painteresējās.

[Sindra]

Es droši vien aizietu un apskatītos. Kīra atteica.
Labāk zināt skumju patiesību nekā minēt. Skaidrība sniedz mieru. Pat ja iesākumā patiesību grūti pieņemt.
viņa ļāva Tīdum runāties ar kareivi. Pati tikmēr stāvēja blakus un lūkojās apkārt.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 11.03.2009 12:14

[Džea]

Keila drūmi sekoja pārējiem pa kalnu. Divas stundas nebija daudz, tomēr ja uzbrūk, tad tiešām labāk izmantot helikopteru. Kad viņi nonāca līdz reaktoram, sieviete ļāva runāt pārējiem. Pašai viņai nekas nebija nekas sakāms. Vienīgi pie Kīras pēdējā frāzes Keila palūkojās uz abiem biedriem.
Diemžēl dažiem nākas dzīvot nezinot neko. Ne patesību, ne melus. Tu nezini ne to, no kurienes esi nācis, ne arī kāda ir tava pagātne.

[Sindra]

Kā tā? Kīra sarauca pieri un palūkojās uz Keilu.
Tu esi aizmirsusi savu pagātni? Amnēzija?

[Džea]

Amnēzija, kas ilgst nu jau piecpadsmit gadus.
Keila drūmi noteica. Redz kā, dažs labs te ir arī attapīgs. Diemžēl pat Vutai nevarēja viņai palīdzēt atcerēties pagātni.

[Roviela]

- To es esmu nolēmis izdarīt pie pirmās izdevības, - Tīdus apliecināja Kīrai.
- Tūlīt pēc šī uzdevuma. Beidzot esmu tam nobriedis, es jūtu.

Pēc Keilas teiktā viņš ar interesi paskatījās uz viņu. Skatiens un mazliet paceltās uzacis bija nepārprotamas - kā tas gadījies?

[Sindra]

Cik nepatīkami. Kīra līdzjūtīgi palūkojās uz jauno sievieti.
Piecpadsmit gadi izklausās ilgs laiks. Tad jau nez vai atmiņa pati no sevis atgriezīsies.
Bet nebēdā, šajā pasaulē ir daudz mistisku lietu, kas varētu palīdzēt. Ja ne zinātne, tad brīnums.

[Elony]

Kareivis paraustīja plecus.
"Šeit nav tik daudz telpu, lai vajadzētu kādu plānu. Un nav ir tikai viena izeja, tā pa kuru ienācāt. Šis tomēr ir maz reaktors un automātisks. Šeit strādāja tikai daži cilvēki."
Viņš tomēr pastāstīja kur kas atrodas. Ka pārējie kareivji, kas šeit ir, guļ vai atpūšas atpūtas telpā, bet maiņas laikā sēž inženieru telpā vai atrodas ārpusē. Tā kā ir tikai viena ieeja, dziļāk reaktorā neiet, jo bez vajadzības iet tur aizliegts.

[Roviela]

- Skaidrs! Paldies, - Tīdus pateicās.
- Tad mēs te papētīsim, kas un kā. Nav īpaši aizslēgtu telpu, neziniet?
Viņu izbrīnīja, ka šādā objektā nav evakuācijas plāna. Varbūt tie ir bijuši, un pēc tam noņemti? Var gadīties.

[Sindra]

Lieliski! Pateicos! Kīra noteica un devās pa taisno uz trubu, kas veda pāri reaktora dzīlēm un uz eju tās galā.
Kaut kur tur bija jābūt monstru tvertnēm un mistikajai Jenovai.

[Roviela]

Tīdus sekoja Kīrai. Viņam bija interesanti. Slepenībā pusis cerēja, ka te nav atlikusi ne mazākā kripatiņa no Jenovas. Tas krietni samazinātu iespēju, ka šim objektam kāds uzbrūk. Toties, varbūt, te arī ir Mako "želeja", kurā izveidojusies kāda matērija?

[Elony]

Nākamajā telpā aiz gaiteņa, tiešām bija tāda kā caurule, no durvīm vienā telpas galā uz durvīm otrā galā. Caurules virsma bija līdzena un plata, lai pa to varētu staigāt divi cilvēki viens otram blakus, bet nekādu margu nebija. Pie griestiem un sienām atradās citas, mazākas caurules. Griesti nebija pārāk augsti, toties grīdas telpai nebija. Zem viņiem telpa gāja tālu uz leju apakšā. Gluži kā aka, vai pazemes ūdens krātuve. Tikai tur bija nevis ūdens, bet gan zaļš šķidrums, kas izstaroja zaļganu gaismu.
Durvis telpas otrā pusē varēja atvērt. Aiz tām bija cita telpa, ar normālu grīdu. Gar sienām atradās dažādas caurules, mēraparāti un daži slēdži un kloķi. Pretī durvīm atradās uz tādām kā pakāpeniskām terasēm saliktas kapsulas, kuras varētu dēvēt par apaļas formas ledusskapjiem, kuriem uz durvīm bija lodziņi. Uz katras terases tādu ietaišu bija vairākas, bet pa vidu terasēm bija kāpnes uz augšu. Telpas otrā galā kāpņu augšā atradās citas durvis, virs kurām bija uzraksts J.E.N.O.V.A.


No katras kapsulas izgāja sarkani vadi, kas savienojās vienā lielā kabelī zem kāpnēm un veda sienā iekšā uz nākamo telpu.

"Man te nepatīk. Šī ir slikta vieta." noņaudēja kaķis.

Šo rakstu rediģēja Elony: 11.03.2009 14:42